“Jebkurš sociāls lēmums rada budžetā robu”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar:

Intervija Latvijas Radio 10. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Iepriekšējā reizē jūs nebijāt studijā, tāpēc sāksim ar pavisam īsu Īrijas apmeklējuma rezumējumu.

Gundars Bojārs: — Valsts prezidenti valsts vizītē pavadīja oficiālā delegācija, kuras sastāvā biju aicināts arī es. Vizītes programma bija saistīta ar tādām valstiskām lietām. Rīgai kā valsts galvaspilsētai ir būtiska loma valstiskajos procesos. Taču izdevās arī Rīgu interesējošas lietas apskatīties, tā ir Dublinas osta, ostas rajona attīstības plāns, kā tas ir īstenojies, un jāsaka, ka rezultāti ir fantastiski. Un šeit būtiskākais, kas izraisīja manas simpātijas, ir valsts un pašvaldības ļoti nopietnā sadarbība vienotu mērķu īstenošanas labā. Turklāt šo Īrijas ekonomisko brīnumu viņi ir spējuši sasniegt, politiķiem vienojoties par kopīgiem, visiem saprotamiem un akceptējamiem principiem, par kuriem politika netiek taisīta. Es domāju, tas ir tieši tas, kā pietrūkst mums, tas mans galvenais rezumējums.

— Šonedēļ vairākas domes amatpersonas atkal dosies komandējumā uz Dublinu, lai it kā iepazītos ar jaunākās paaudzes tiltu konstrukciju sistēmu un iespējām tās izmantot mūsu — Dienvidu tilta pār Daugavu — būvniecībā. Presē diezgan plaši tiek vīpsnāts par šiem komandējumiem. Jūs uzskatāt, ka šis brauciens ir lietderīgs un izdevumi attaisnojami?

G.Bojārs: — Valstiskās institūcijas komandējumos dodas daudz biežāk, un par to prese nezin kāpēc nevīpsnā. Puse no rakstiem visā mūsu presē ir veltīti Rīgas domes komandējumiem. Mēs vienkārši nevaram atrast citu veidu, kā tad iepazīties ar šo pieredzi, Eiropas Savienības valstu pieredzi, pieredzi, ko mēs cenšamies ieviest Rīgā un rīdzinieku labā. Grūti spriest, es ceru, ka šis komandējums būs veiksmīgs un iespaidi būs lietojami arī Rīgā.

— Tostarp dome gatava nopietniem budžeta grozījumiem. Varbūt plašāk par tiem.

G.Bojārs: — Jā, jau jūnijā mēs plānojam pieņemt jaunos budžeta grozījumus, budžets mums ir pieaudzis no 182 miljoniem līdz 193 miljoniem, tas gan ietver sevī arī iepriekšējā gada budžeta atlikumus, bet ir būtiski pieauguši, piemēram, nodokļu ieņēmumi, tie ir 1,5 miljoni latu. Svarīgi ir, kā mēs noteiksim šīs prioritātes, un tas parādīs pašreizējās domes politiku. Piemēram, 3,6 miljonus latu mēs plānojam ieguldīt Nacionālā teātra remontā. Diemžēl no valsts vēl neesam saņēmuši pozitīvu atbildi par līdzfinansējumu. 716 tūkstošus latu nolemts novirzīt papildus iekškvartālu ielu un iekšpagalmu remontiem, ir arī citas prioritātes — skolu, bērnudārzu remonti un tā tālāk.

— Domes sēdē izskatīs arī jaunos īres maksas noteikumus pašvaldības mājās, kas paredz zemāku maksu komunālajos dzīvokļos un dzīvokļos bez ērtībām, bet neiekļauj nekustamā īpašuma nodokli īres maksā. Jau tiek prognozēts, ka noteikumu pieņemšana radīs pašvaldību namu pārvaldēm aptuveni pusmiljonu latu lielus zaudējumus, vai tā ir?

G.Bojārs: — Jā, šis lēmumprojekts tiek virzīts uz domes sēdi. Es paredzu, ka vēl līdz domes sēdei varētu rasties kādi labojumi, apsvērumi varētu būt pietiekami nopietni, zaudējumus tas neapšaubāmi radīs. Jebkurš sociālās dabas lēmums rada budžetā zināmu robu, kurš arī jāaizpilda. Es negribētu pāragri komentēt šo lēmumu. Pēc savas loģikas tas ir pareizs, bet ar skaitļiem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, un es domāju, ka domes sēdē deputāti varētu arī balsot par kādām izmaiņām.

— Opozīcija jau paspējusi paust presē uzskatu, ka projekts ir nesagatavots, un liks privātā mājā dzīvojošiem maksāt zemu nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli, Rīgas pašvaldībai apmaksājot zaudējumus, ko rada pazeminātā īres maksa pašvaldību namos.

G.Bojārs: — Es jau arī to minēju. Domāju, ka opozīcija varēja konstruktīvāk strādāt, iesniedzot priekšlikumus šim projektam, visi šie priekšlikumi tiks izskatīti un izsvērti.

— Galvenais, protams, ir — lai šis projekts tomēr būtu visu rīdzinieku interesēs.

G.Bojārs: — Tieši tā.

— Dome paudusi nodomu neatteikties no namu pārvaldēm, tas nav nekas jauns, mēs arī par to savos raidījumos esam runājuši, bet tai pašā laikā nav jūtama domes gatavība palīdzēt iedzīvotājiem veidot viņiem izdevīgākās namu apsaimniekotājbiedrības. Vai šai procesā tagad, pēc nobalsošanas par “Rīgas mājokli”, gaidāmas kādas izmaiņas?

G.Bojārs: — “Rīgas mājoklis” — šī aģentūra ir radīta tieši ar tādu mērķi. Process bija ļoti grūts, projekta virzība bija ārkārtīgi ilga, jo šī ir pirmā šāda publiskā aģentūra Latvijā, un bija daudz neskaidrību ar likumdošanu. “Rīgas mājokļa” uzdevums ir veicināt šo procesu un palīdzēt īrniekiem šo jautājumu risināšanā.

— Gatavojoties balsot par “Rīgas mājokli”, bija manāms, varētu teikt, nesaskaņu pieaugums sociāldemokrātu un pozīcijas partneru vidū. Vai šobrīd varam teikt, ka visas nesaskaņas ir izsmeltas?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka tās ir nesaskaņas, domāju, ka tās ir domstarpības, ir dažādas politiskās partijas, un šādas domstarpības būs arī turpmāk. Paldies Dievam, mums Rīgas domē ir mazāk domstarpību, nekā tas vērojams valdībā.

— Vai kāda politiska nokrāsa varētu būt jūsu rīkojumam par Juraševska kunga atstādināšanu...

G.Bojārs: — Nē, nav itin nekādas, un to šobrīd atbalsta arī vairāki opozīcijas deputāti, ar kuriem esmu runājis, bez tam jāsaka, ka ir ārkārtīgi daudz finansu dabas pārkāpumu, pārkāpumi konkursu rīkošanā, tāda ļoti subjektīva pieeja, arī pieaicinot uzņēmumus līdzdarboties konkursos. Un šobrīd es esmu nozīmējis Diānu Čivles kundzi, kura nepārstāv nevienu politisko partiju, pildīt šos pienākumus, līdz ar to noraidu pilnīgi jebkādus apgalvojumus par politiskas dabas nokrāsu.

— Tātad kas notiks tālāk?

G.Bojārs: — Uz diviem mēnešiem Juraševska kungs ir atstādināts, tiek veikta detalizēta izmeklēšana, tiek izvērtēti visi šie finansu pārkāpumi, kur pielicis roku ne tikai Juraševska kungs, bet arī citi darbinieki. Tādēļ bija nepieciešams piesaistīt no ārpuses cilvēku, kurš ir speciālists kultūras jomā, kura bijusi viena no vadošajām visu aģentūras “Rīga–800” pasākumu organizētājām, un es domāju, tieši Čivles kundze varēs sniegt ļoti daudz kultūras attīstībai. Vēl jāmin, ka Juraševska kungs nav atstādināts pavisam, tas ir tikai uz diviem mēnešiem, kamēr tiek veikta izmeklēšana.

— Un pēc tam jau redzēs pēc izmeklēšanas rezultātiem. Vai jūs mazliet plašāk nekomentētu savu aicinājumu LSDSP Saeimas frakcijas deputātiem rūpīgi izvērtēt iesniegto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram Krūmiņa kungam?

G.Bojārs: — Jā, es gribētu teikt, ka man pašam ir bijusi ļoti konstruktīva sadarbība ar Krūmiņa kungu. Viņš vienmēr ir objektīvi raudzījies uz domē pieņemtajiem lēmumiem un nebūt ne vienmēr ir atbalstījis opozīcijas partijas biedru vēlmi atcelt to vai citu domes lēmumu, kas viņiem nepatīk kādu apsvērumu dēļ. Ir bijusi ļoti konstruktīva sadarbība Lielo pilsētu asociācijas ietvaros. Un par lietu virzību Ministru kabinetā jau neatbild Krūmiņa kungs, atbild Ministru prezidents. Līdz ar to šie uzsvari salikti, manuprāt, nepareizi. Es tādēļ arī vērsos pie Saeimas frakcijas ar lūgumu izvērtēt, un tas arī ir noticis, man ir izdevies pārliecināt LSDSP Saeimas frakcijas vadību par šī lēmuma pārsteidzīgumu.

— Akciju sabiedrības “Rīgas jūras līnijas” un “Max Mols” diezgan neveiksmīgā darbība. Jūsu vērtējums?

G.Bojārs: — Es domāju, ka tā ir veiksmīga darbība, jo zaudējumi maijā bija prognozēti. Zaudējumi ir grāmatvedisks jēdziens. Biznesā to uztver kā ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Tātad grāmatvediski tie ir zaudējumi, un maijā bija jāstrādā, lai šis kuģis būtu uz līnijas no tūrisma sezonas sākuma, un, piemēram, pēdējā reisā, kas svētdien laikam ieradās no Stokholmas, bija jau 150 pasažieru, pasažieru skaits nemitīgi aug, un “Rīgas jūras līnijas “ pāriet uz normālu, stabilu darbu.

— Tātad, jūsuprāt, attaisnojies arī kredīts, lai iegādātos šo jauno prāmi, ja es nemaldos, Grieķijā, tas viss attaisnojas?

G.Bojārs: — Nu, šobrīd nav runa ne par kādu Grieķiju, protams, attaisnojas, un attaisnojas ne tikai no Rīgas viedokļa, bet arī valstiski. Es vairākkārt esmu aicinājis Ministru prezidentu un turpināšu aicināt valstiski pievērst uzmanību šim projektam, tas nav “Max Mols” projekts, tas ir projekts par šo būtisko Rīgas un visas valsts infrastruktūras elementu — prāmja līniju uz Stokholmu.

— Te ir jāmin arī brīvostas pārvaldnieka Loginova kunga viedoklis, proti, par nepieciešamību būvēt pilnīgi jaunu pasažieru ostu. Vai tie ir tikai minējumi, vai ir jau arī kādas konkrētas iestrādes?

G.Bojārs: — Zināmas iestrādes ir, protams, jādomā, kas notiks ar esošo pasažieru ostu, ar šo terminālu. Ir piestādītas brīvostas pārvaldei zināmas vīzijas, Rīgas brīvostas pārvaldes valde akceptējusi viedokli par Andrejsalas tālāko attīstību. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas prasīs milzīgus resursus, acīmredzot pārsvarā tie būs privātie resursi. Bet mēs runājam par nopietnu ilgtermiņa projektu gadus 10, 15 vai 20 uz priekšu.

— Pasaules regates interesenti ir nobažījušies it kā par jūsu izteikumiem, ka diez vai Rīga spēšot pienācīgi sagatavoties šai regatei.

G.Bojārs: — Neesmu neko tamlīdzīgu teicis, nezinu, kur tas varētu būt publicēts. Es domāju, ka Rīgas pilsēta no savas puses vienmēr tāda veida pasākumus ir organizējusi pietiekami labi. Tas, kas bija atkarīgs no Rīgas brīvostas pārvaldes — piedāvāt kuģu piestātnes kuģu piestāšanai, tas ir izdarīts. Es gribētu arī, lai privātie jahtklubi iesaistītos šajā projektā, piemēram, privātais jahtklubs Andrejostā, un velti viņi cer uz pašvaldības līdzekļiem, jo mēs nedrīkstam nelikumīgi ieguldīt publiskos līdzekļus privātā kompānijā, privātā infrastruktūrā. Domāju, ka rīcības komiteja strādā labi un visus nepieciešamos pasākumus Rīgas pilsēta veiks.

— Par Vecrīgu. Lai gan dome jau marta sākumā nolēma iebraukšanas kontroli Vecrīgā uzticēt nevis policijai, bet dežurējošiem operatoriem, joprojām deuūrē policisti. Kādēļ šī kavēšanās?

G.Bojārs: — Diemžēl atbildīgās amatpersonas nebija pievērsušas uzmanību faktam, ka Rīgas autostāvvietu nolikumā nav paredzēta šāda veida darbība un ir jāveic grozījumi šajā nolikumā, un birokrātiskā procedūra joprojām mums domē ir tāda, ka tas aizņem laiku. Šī lēmuma izpilde tiks nodrošināta ar 1.augustu.

— Un jūs cerat, ka līdz ar to arī beidzot kas mainīsies, es domāju, būs mazāk satiksmes Vecrīgā.

G.Bojārs: — Es ceru. Tas, protams, nenodrošina šo satiksmes mazināšanos. Mums ir jāstrādā, un mēs arī strādājam pie zīmju izvietošanas Vecrīgā, lai tā nekļūst par stāvvietu, ir jāveic palēnām pāreja uz šīm satiksmes brīvajām ielām, kas arī tiek plānots un darīts.

— Aizvadītās nedēļas nogalē gan domes prezidijs, gan arī Rīgas sociālie darbinieki pauda satraukumu par bērnu un jauniešu atrašanos Vecrīgā alkohola un narkotisko vielu reibumā, arī par bērnu ubagošanu. Kad būs jūtama situācijas uzlabošanās šajā jomā, īpaši Vecrīgā un kanālmalā?

G.Bojārs: — Tāda situācija jau nav tikai Vecrīgā, Vecrīgā tikai sabiedrība to biežāk pamana. Tad, kad tiks noņemti policisti no šiem posteņiem, tie ir apmēram 60 policisti, mēs varēsim viņus pārorganizēt uz kontroli, uz patruļām Vecrīgā. Es nedomāju, ka mums būtu jāaizliedz, piemēram, alus tirdzniecība vasaras kafejnīcās, tā tas notiek visā pasaulē. Tas piedod arī zināmu dzīvību vecpilsētai. Tomēr šī bērnu un nepilngadīgo jauniešu nodzirdīšana ir jākontrolē gan valsts, gan pašvaldības institūcijām.

— Un, visbeidzot, varbūt pāris vārdu riteņbraucējiem, kuri jūtot domes vienaldzību.

G.Bojārs: — Nu, negribētu gan teikt, ka dome ir vienaldzīga, mums viens Rīgas domes deputāts ir liels riteņbraukšanas sporta fanātiķis — Emša kungs, kurš pats piedalās vairākos projektos un plānošanā, viņš jau gan varēja visus Rīgas riteņbraucējus informēt. Šobrīd ir viens riteņbraukšanas celiņš Centrs–Imanta, pašlaik tiek projektēts Centrs–Brīvdabas muzejs, tas izmaksās Rīgas domei 12,5 tūkstošus latu, Centrs–Jaunciems — 20 tūkstoši latu, un kopā ar dāņiem Rīgas domei ir projekts par veloceliņu tīkla izveidi pilsētas ārzonā, šeit Rīgas dome piedalās ar 15 procentu finansējumu, kas ir 29 tūkstoši latu.

— Un tas viss ir tapšanas stadijā.

G.Bojārs: — Tā ir projektēšana, un projektēšana diemžēl aizņem daudz laika, tas saistīts ar transporta kustību un tās plānošanu, un nākamajā gadā mēs ķersimies pie šo projektu realizēšanas.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā