• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar ceriņu gaismu dabas ziedēšanas laikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2000., Nr. 173/175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6311

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar dārznieka, selekcionāra, sapņotāja Pētera Upīša acīm pret debesīm

Vēl šajā numurā

16.05.2000., Nr. 173/175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar ceriņu gaismu dabas ziedēšanas laikā

11. maijā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde Valsts Dobeles dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijā

U12.JPG (22205 BYTES) U13.JPG (16686 BYTES) UU.JPG (14902 BYTES) U2.JPG (25586 BYTES)

Zinātņu akadēmiju izbraukuma sēdē (

1. attēlā ); LLMZA prezidente prof. Dr. habil. oec. Baiba Rivža nupat pasniegusi jauno šīs akadēmijas apliecību viceprezidentam prof. Dr. med. vet., Dr. habil. agr. Aleksandram Jemeļjanovam ( 2. attēlā ); Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore Dr. biol. Edīte Kaufmane ( 3. attēlā ); LLMZA prezidente prof. Dr. habil. oec. Baiba Rivža, atklājot abu akadēmiju kopdarbu ( 4. attēlā )

Ceriņziedu laikā 2000. gada 11. maijā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) izbraukuma sēde Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (DSIS). Izbraukuma sēdē piedalījās abu zinātņu akadēmiju akadēmiķi, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes profesori un vairāki šajās augstskolās ietilpstošo institūtu direktori. Kad bija izrādīts viss paveiktais, izstāstīts un atbildēts uz simtiem jautājumu, sapratām, ka šīs zinātniskās iestādes talantīgās un apbrīnojami enerģiskās direktores Edītes Kaufmanes teiktie vārdi referātā, ko viņa nolasīja sēdē, atbilst īstenībai. Šie vārdi bija: "To paveicis fanātisms un nelabojams optimisms." Zinātniskajā iestādē dārzi ir izcili sakopti, saglabājot arī Pētera Upīša darbības laika leģendām apvītos dārzu iecirkņus.

Pēc selekcionāra Pētera Upīša (17.05. 1896–04.04.1976) nāves par dārza likteni ilgāku laiku nebija skaidrības. Strīdi, rosinājumi, meklējumi. Edīte Kaufmane savu zinātnisko pārskatu iesāka ar Pētera Upīša vārdiem: "Pasaules likteņi atrodas to rokās, kuri savu laimi meklē darbā. Katrs sasniegums noslēdz garu, pārvarētu grūtību ķēdi. Augļkopība ir ne tikai produktīva, bet arī skaista. Bet tiem, kuri strādā ar stādiem, nepieciešama pacietība. Kam nav pacietības, lai ar augļkopību nenodarbojas, bet lai nopērk raķetes un sarīko uguņošanu. Tur efekts būs sasniegts tūlīt." Pētniece sacīja, ka šo citātu viņa izvēlējusies apzināti: "Jo arī mūsu iestādes ceļš līdz šim brīdim, kad esam interesanti gan skolas bērnam un viņa skolotājam, gan pensionāram, gan zemniekam, gan studentam un profesoram, gan politiķim, gan ministrijas ierēdnim, gan mūsu, gan citu nozaru zinātniekiem Latvijā un ārpus tās, gan arī akadēmiķiem, ir bijis garš, smags, pilns ar grūtībām un šķēršļiem. Droši vien daudziem vēl atmiņā skaļie trači presē, kad sākām tīrīt vecos, pāraugušos selekcijas dārza džungļus. Šodien jebkuram ir skaidrs, ja toreiz tas nebūtu izdarīts, tādas vietas — Dobeles DSIS — Latvijā vairs nebūtu. Domāju, nekļūdīšos teikdama, ka mūsu augšupejas laiks sākās 1995. gadā, kad atdalījāmies no 6000 ha lielās saimniecības un kļuvām par zinātnisku valsts bezpeļņas uzņēmumu. Tad beidzot paši varējām plānot savus toreiz ļoti niecīgos ienākumus, sabalansēt izdevumus un sākt izdzīvot, pēc tam jau dzīvot, augt un attīstīties. Mūsu galvenā bagātība bija (un ir joprojām) zinātniskais potenciāls — augsti kvalificēti, ne tikai Latvijā, bet arī aiz Latvijas robežām atzīti zinātnieki: 6 zinātņu doktori un 4 jaunie zinātnieki — doktoranti. Visa šīs iestādes darbība ir vērsta uz zinātniskiem pētījumiem augļkopības nozares attīstībai. Esam izauguši un turpinām augt!

Selekcijas un izmēģinājumu stacijas darbības virzienus un uzdevumus referente formulēja šādi:

Zinātniskie pētījumi praktiskās augļkopības attīstībai: augļaugu komercaudzēšanas tehnoloģiju izstrāde, augļu un ogu pārstrādes iespēju pētījumi, augļu koku un ogulāju aizsardzības sistēmas izstrāde; augļaugu ģenētisko resursu saglabāšana, izvērtēšana un kolekciju papildināšana; augļu koku un ogulāju selekcija; augļu koku un ogulāju jauno šķirņu AVS (atšķirība, viendabība un stabilitāte) pārbaudes; bāze zinātnisko darbu praktiskajā izstrādē bakalauru, maģistru un doktoru darbu sagatavošanā Latvijas Universitātes Bioloģijas un Ķīmijas fakultātēs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātēs.

Turpmākajā izklāstā stacijas direktore pastāstīja, ka pētījumus nosacīti iedala vēl divās grupās: fundamentālie un lietišķie pētījumi.

Fundamentālie pētījumi. Tie ir projekti, kurus īsteno starptautiskās sadarbības ietvaros:

- Augļaugu (plūmju, krūmcidoniju, saldo ķiršu) ģeneratīvās sfēras attīstības, apputeksnēšanās un apaugļošanās procesu citoembrioloģiskā izpēte. Darbs tiek veikts sadarbībā ar Zviedrijas Dārzkopības selekcijas institūtu Balsgardā. Pētnieki — Edīte Kaufmane, Gunārs Lācis, Dagnija Andersone.

- Latvijas saldo ķiršu ģenētisko resursu kolekcijas raksturošana, izmantojot morfoloģiskos un molekulāros marķierus. Projektu īsteno sadarbībā ar Mičiganas universitātes Dārzkopības katedru, ASV. Darbu veic Gunārs Lācis.

Lietišķie pētījumi

Latvijas Zinātnes padomes finansētie pētījumi:

- Zinātniskais projekts "Augļaugu selekcija". Projektu vada Edīte Kaufmane. Jau 1999. gadā Latvijā reģistrētas 20 augļaugu šķirnes un Zviedrijā — 3 vīnogu šķirnes.

- Valsts nozīmes pētījumu programma "Rentablas un konkurētspējīgas dārzkopības sistēmas izveide Latvijā". Programmu vada M.Skrīvele.

Zemkopības ministrijas pasūtītie pētījumu projekti:

- Pētījumu projekts "Augļaugu šķirņu AVS testēšanas laboratorijas izveide un sagatavošana akreditācijai".

Tirgus pieprasītie pētījumu projekti:

- Projekts "Veselīgu, imūnsistēmu stiprinošu produktu ieguvei piemērotu augļaugu šķirņu atlase un pavairošana". Projekta vadītāja Edīte Kaufmane.

- Projekts "Komplekso minerālmēslu, kā arī atsevišķu minerāluztures elementu ietekmes pētījumi intensīvos augļu un ogu dārzos". Projekta vadītāja Gunta Balode.

Starptautiskās sadarbības projekti:

- Projekts (kopš 1998. gada) "Krūmcidonija — jauns Eiropas augļaugs sulas un citu pārstrādes produktu iegūšanai". Pētījums top sadarbībā ar Zviedrijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Lietuvas, Spānijas zinātniekiem (ES finansējums).

- Projekts "Plūmju, upeņu un ābeļu ģenētisko resursu izpēte Latvijā un Zviedrijā". Projekta vadītājs V.Trajkovskis (Zviedrija), izpildītāji — Edīte Kaufmane, Sarmīte Strautiņa, Laila Ikase. Pamatpētījumi notiek sadarbībā ar Zviedrijas Dārzkopības selekcijas institūtu Balsgardā. Projektu finansē Zviedrijas Zinātņu akadēmija.

- Projekts "Dārza un ārstniecisko augu ģenētisko resursu izpēte funkcionāli aktīvu pārtikas produktu ražošanai". Projekta vadītāja Edīte Kaufmane sadarbībā ar Zviedrijas Dārzkopības selekcijas institūtu Balsgardā.

Vietējās sadarbības projekti:

Demonstrējuma izmēģinājums "Augsnes mitruma režīma regulēšanas paņēmienu ietekme uz ābeļu, aveņu, upeņu, zemeņu audzēšanu un ražību". Projekta vadītājs Edgars Rubauskis sadarbībā ar Lauksaimniecības konsultāciju centru.

- Augļaugu mikropavairošanas tehnoloģiju izstrāde un pārbaude lauka apstākļos. Šo projektu īsteno sadarbībā ar LU Botāniskā dārza augu mikropavairošanas laboratoriju un Nacionālā botāniskā dārza Augu mikropavairošanas laboratoriju.

Tad visus viesus savā pārziņā paņēma četras bioloģijas doktores — Edīte Kaufmane, Māra Skrīvele, Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa un lauksaimniecības doktori Silvija Ruisa un Māris Blukmanis. Viņi savus pētījumus izklāstīja tieši veicamo darbu lauciņos. Lūk, tikai daži darba virzienu nosaukumi. Ābeļu šķirnes un to hibrīdi. Bumbieres. Dažādi ķirši. Aprikozes. Daudzveidīgā plūmju kolekcija. Dažādu šķirņu ziedošie cidoniju lauki. Avenes. Zemenes. Rieksti. Pārrunājām arī Sēlijas talantīgā un vispusīgā autodidakta biologa un selekcionāra Paula Sukatnieka devuma tālākos ceļus šeit, Dobelē. Runa bija par Dvietes "Apsīšos" izveidotajiem P.Sukatnieka hibrīdiem: ‘Supaga’, ‘Sukribe’, ‘Veldze’, ‘Guna’, ‘Zilga’ un ‘Spulga’. Žēl, ka šī gada nežēlīgais pavasaris iznīcinājis ne tikai visu šo vīnogu jaunos dzinumus, bet arī lielāko daļu ziedošo ābeļu, bumbieru un ogulāju.

Darba augļi. Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā tie patiešām jūtami. Izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar ražotājiem. Pēc dobelnieku iniciatīvas 1998. gadā izveidota Latvijas Augļkopju asociācija. Stacija ir asociācijas kolektīvais biedrs. Visa jaunākā zinātniskajos pētījumos iegūtā informācija, kas noderīga ražotājiem, ar asociāciju kā vidutāju tiek nodota zemniekiem. Uz iepriekšējos gados iegūto rezultātu pamata 1998. gadā izdots krājums "Intensīvi augļu un ogu dārzi", kur apkopota visa Latvijā līdz šim savāktā informācija par intensīvo augļkopību. Par šo krājumu zemnieku interese ir ļoti liela. Tādēļ izdots atkārtots un papildināts izdevums.

Sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, izveidota jaunu augļaugu šķirņu ražošanas pārbaudes sistēma zemnieku saimniecībās.

Regulāri notiek zemnieku semināri. Pētnieki piedalās lauksaimniecības departamentu un konsultāciju biroju organizētajos pasākumos Latvijas rajonos. Kopš 2000. gada izveidots dārzkopības konsultantu dienests (5 reģionālie konsultanti).

Tad vēl varētu minēt daudzās izstādes Latvijā. Pētnieki konsultē zemniekus Dobelē un brauc arī pie viņiem. Zemnieku dienās tagad pie darbīgajiem pētniekiem sabraucot tik daudz zināšanu alkstošu cilvēku, ka stacijas telpas ir kļuvušas par šaurām. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju izveidota jauna augļaugu šķirņu ražošanas pārbaudes sistēma zemnieku saimniecībās.

Turklāt Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija pilda arī kultūrvēsturiskas funkcijas. Tik plašas ceriņu kolekcijas nav ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Šeit ir šobrīd vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus iespējams aplūkot dažādu augļaugu intensīva tipa dārzus mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī. Dobeles rajona viesi jebkurā gada laikā labprāt apmeklē "Upīša dārzu", kuram šodien gan ir pavisam cits skanējums.

Publikāciju, sarīkoto konferenču un semināru skaits tik nelielai pētnieku saimei ir īpaši augsti vērtējams. Kopš 1996. gada te notikušas divas starptautiskās konferences (1996. un 1998. gadā) un trīs starptautiski semināri (1997., 1998., 1999. gadā). Izdoti arī divi konferenču zinātniskie krājumi. Kopš 1995. gada savukārt publicēti 200 zinātniskie raksti, vairākums starptautiskos izdevumos.

Entuziastu saime ir lieliski tikusi galā ar dārziem. Taču nolaisto ēku, siltumnīcu un citu būvju saglabāšana un pārbūve nav pa spēkam, ja nav līdzekļu.

Zinātņu akadēmiju sēdes dalībnieki redzēja, kādas lieliskas idejas un iestrādes ir šeit saražotās produkcijas pārstrādei. Taču — vajadzīga nauda. Ar to mazumiņu finansējuma, ko izdevies iegūt, tagad pilnībā atjaunota administrācijas ēka. Tur izvietoti pētnieku kabineti, bibliotēka, datortelpa. Te atrodas arī Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas muzejs, kurā atsevišķa istaba ir Pēterim Upītim.

Referāta nobeigumā Edīte Kaufmane teica, ka ir tikai viena problēma — tā ir nauda. "Bet es nekādā ziņā negribu nobeigt ar pesimistisku noti. Šajā nozarē un, domāju, zinātnē vispār var strādāt tikai neglābjami optimisti un zināmā mērā arī fanātiķi. Dobelē mēs tādi, nenoliedzami, esam. Nepārtraukti meklējam jaunus ceļus ne tikai izdzīvošanai, bet arī attīstībai."

Sigizmunds Timšāns, Rasa Lerha

U9.JPG (23534 BYTES) U4.JPG (26539 BYTES) U8.JPG (15493 BYTES) U11.JPG (23591 BYTES)

Divu akadēmiju un vairāku augstskolu pētnieki iepazīstas ar Dobeles daudzveidīgajiem pētījumiem (

1. attēlā ); sēdes koordinatore LZA zinātniskā sekretāre Dr. chem. Baiba Ādamsone ( 2. attēlā ); LLMZA locekle, LZA korespondētājlocekle prof. Dr. habil. biol. Edīte Birģele ( 3. attēlā ); zied ābeles jaunajos izmēģinājumu laukos ( 4. attēlā )              &n Foto: Sigizmunds Timšāns un Andris Zvirgzds

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!