Par Baltijas asamblejas sēdi

7.jūnijā Rīgā notika Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas un Tieslietu komitejas kopīga sēde.

Tās dalībnieki pārrunāja Baltijas asamblejas darbības turpmāko struktūru un stratēģiju, kā arī sprieda par NATO paplašināšanas procesa norisi un tā saistību ar Baltijas valstu likumdošanu.

Baltijas asamblejas 20.sesijā, kas maija beigās notika Viļņā, Baltijas asamblejas dalībnieki pieņēma lēmumu par Baltijas asamblejas jauno struktūru un stratēģiju. Lēmumā akcentēta nepieciešamība apstiprināt jaunu Baltijas asamblejas prezidentūras termiņu, nosakot, ka tas ir viens gads, tādējādi saskaņojot to ar Baltijas Ministru padomes darbību. Savukārt Tieslietu komitejai uzdots izstrādāt nepieciešamos grozījumus organizācijas statūtos. Šodienas kopīgās sēdes dalībnieki apsprieda iespējamo Baltijas asamblejas prezidija, komiteju un partiju grupu sanākšanas reglamentāciju, sesiju norisi, semināru un konferenču rīkošanu, kā arī ārkārtas sēžu sasaukšanas kārtību un izmaiņas Baltijas asamblejas komiteju struktūrā. Savus priekšlikumus komitejas iesniegs izskatīšanai Baltijas asamblejas prezidija un komiteju apvienotajā sēdē, kas augusta beigās notiks Rīgā.

Pēc tam kopīgās sēdes dalībnieki pārrunāja NATO paplašināšanas procesa norisi un tā saistību ar Baltijas valstu likumdošanu. Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas vadītāja Helēna Demakova uzsvēra, ka šo jautājumu koordinēšana Baltijas valstu starpā ir nepietiekama. Viņa arī informēja par Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp Saeimas pieņemto Alternatīvā dienesta likumu, Mobilizācijas likumu, Militārā dienesta likumu, kā arī likumu par ieroču aprites kārtību. Tomēr vissvarīgākās normas ietvertas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz, ka laikā līdz 2008.gadam valsts aizsardzībai tiks atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta. “Mums jādara viss iespējamais, lai šos plānus realizētu, jo tiem seko līdzi starptautiskās institūcijas, kā arī lielāka uzmanība jāpievērš darbam ar sabiedrību, lai skaidrotu šo mērķu lietderību,” teica H.Demakova. Viņa arī sacīja, ka ASV izdarījusi ļoti daudz kandidātvalstu labā, tagad laiks pašām kandidātvalstīm apliecināt savu gatavību kļūt par pilntiesīgām NATO dalībniecēm. Uzstāšanās nobeigumā H.Demakova akcentēja sadarbības un koordinācijas nepieciešamību, jo Baltijas valstis kopīgi iesaistītas vairāku militāru projektu īstenošanā.

Diskusijā par NATO paplašināšanas jautājumiem piedalījās arī ASV vēstnieka Latvijā vietniece Treisija Džeikobsone. Arī viņa sacīja, ka optimistiski raugās uz rudenī gaidāmo NATO sammitu, kas notiks Prāgā, un ka Latvijai ir lielas izredzes tikt uzaicinātai iestāties šajā organizācijā. Viņa augstu novērtēja Saeimas paveikto, tomēr uzsvēra, ka uzmanība tiek pievērsta diviem aspektiem — militārajai gatavībai un demokrātijai. Runājot par izdarīto militārajā jomā, T.Džeikobsone akcentēja aizsardzības vajadzībām atvēlētos līdzekļus, kā arī Baltijas valstu piedalīšanos miera misijas operācijās Balkānos; savukārt demokrātijas iedzīvināšanas jomā pozitīvi soļi sperti, radot likumdošanas bāzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidei, kā arī normas svītrošanai par valsts valodas zināšanām. “Analizējot demokrātijas līmeni, mēs raugāmies uz trim aspektiem - sociālo integrāciju, minoritāšu aizsardzību un tiesiskumu un cīņu pret korupciju,” informēja vēstnieka vietniece. Viņa arī sacīja, ka iestāšanās aliansē nevarētu būt pašmērķis, patiesībā tas ir liela darba sākums, jo turpmāk liela uzmanība būs jāpievērš tādām lietām kā militārās bāzes, karaspēka daļas ārvalstīs, kā arī valsts noslēpuma glabāšana. Lai gan Baltijas valstis ir mazas un to militārais potenciāls nav liels, tomēr dalība NATO varētu tikt fokusēta uz atsevišķiem segmentiem, piemēram, ārstu iesaistīšanu militārās operācijās. “Turklāt Baltijas valstis neapšaubāmi veido tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Savas zināšanas jūs varat eksportēt uz citām valstīm, jo jums ir gan okupācijas, gan pārmaiņu laiku, gan tagad uzkrātā pieredze,” teica T.Džeikabsone.

Sēdes dalībnieki diskutēja arī par vēstures izvērtēšanas jautājumiem un NATO un Krievijas sadarbību. Vēstnieka vietniece uzsvēra, ka šīs sadarbības ietvaros netiek risināti alianses paplašināšanas jautājumi — partnerības pamatā ir kopējas intereses terorisma apkarošanas jomā. “Jo aktīvāk NATO sadarbosies ar Krieviju, jo mazāk iespēju būs Krievijai baidīties no alianses,” sacīja T.Džeikobsone.

Kopīgās sēdes nobeigumā tās dalībnieki akceptēja rezolūcijas projektu par Baltijas valstu ciešāku sadarbību pēc uzaicināšanas iestāties NATO un nolēma to virzīt izskatīšanai Baltijas asamblejas kārtējā sesijā, kas decembrī notiks Rīgā.

Saeimas preses dienests