Par iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu gaitu

Otrdien, 11.jūnijā, Luksemburgā notika kārtējā iestāšanās ES sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī, kurā piedalījās ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Sanāksmes rezultāti ir pavēruši ceļu Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu veiksmīgam noslēgumam šā gada otrajā pusē. Sarunās no 30 sadaļām ir slēgtas 27. Ir atrisināti gandrīz visi jautājumi, kas nav saistīti ar ES paplašināšanās finansu ietvaru un kopējo lauksaimniecības politiku.

Būtiskākās vienošanās ir panāktas sadaļā “Nodokļi”, kur tikai Latvijai un Lietuvai tika piešķirts visgarākais pārejas periods — līdz 2009.gada beigām — akcīzes nodokļa cigaretēm pakāpeniskai izlīdzināšanai ar ES dalībvalstīs noteikto līmeni. Panāktais pārejas periods mazinās nodokļu paaugstinājuma iespējamās sociālās un ekonomiskās sekas. Latvija arī panāca izņēmumus pievienotās vērtības iekasēšanas kārtībā autoratlīdzībām, darījumiem ar apaļkokiem un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī četrreiz augstāku pievienotās vērtības nodokļa maksātāju obligātās reģistrēšanas slieksni nekā ES noteikto. Latvija panāca arī iespējas saglabāt īpašu nodokļu režīmu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” panākta vienošanās par ES finansiālā atbalsta sadalījuma principiem un dažādo ES atbalsta instrumentu finansējuma īpatsvaru. Sarunas par konkrētiem finansējuma apjomiem notiks sarunu noslēguma posmā šā gada nogalē. ES puse sanāksmē īpaši uzsvēra nepieciešamību jau tuvākajā laikā pabeigt atbilstoša institucionālā ietvara izveidi Latvijā, lai jau no iestāšanās brīža varētu izmantot Kohēzijas un strukturālo fondu līdzekļus.

Latvija ir veiksmīgi beigusi sarunas sadaļā “Sadarbība tieslietās un iekšlietās”. To nodrošināja visu tiesībsargājošo iestāžu intensīvs darbs nepieciešamās likumdošanas un institucionālās bāzes radīšanā, lai Latvija varētu efektīvi iekļauties starptautiskās noziedzības apkarošanā. Latvijas labā sagatavotība nodrošinās arī iespējami drīzāku valsts iekļaušanos personu brīvas pārvietošanās telpā jeb tā saucamajā Šengenas zonā.

ES pārstāvji uzsvēra nepieciešamību turpināt neatkarīgas tiesu sistēmas nostiprināšanu Latvijā un paaugstināt tiesībsargājošo iestāžu administratīvo kapacitāti.

Ministri apstiprināja jau agrāk panāktās vienošanās sadaļās “Transporta politika” un “Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas”.

Sanāksmē apspriesta arī tālākā sarunu gaita sadaļās “Lauksaimniecība”, “Budžeta un finansu nosacījumi” un “Institūcijas”. Sadaļā “Lauksaimniecība” panāktas Latvijai svarīgās principiālās vienošanās par pārejas periodiem veterinārijā un pārtikas drošībā. ES izteica gatavību akceptēt Latvijas pieprasītos pārejas periodus piena, gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumiem, kā arī piena kvalitātes rādītājiem. Neatrisināts ir palicis jautājums par pārejas periodu dzīvnieku labturības prasību (attiecībā uz teļu piesiešanu) ieviešanai. Pēc atsevišķu tehnisku jautājumu noskaidrošanas varēs slēgt arī sarunas sadaļā “Institūcijas”. Vienošanās par finansu un budžeta nosacījumiem un par lauksaimniecības finansu aspektiem paredzēta sarunu noslēgumā.

 

Ārlietu ministrijas preses centrs

Par sarunu sadaļu “Nodokļu politika”

Finansu ministrijas (FM) pilnīgā vai daļējā pārziņā ir 11 Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu sadaļas, no kurām desmit jau ir slēgtas.

Sarunās Briselē 10. un 11. jūnijā tika slēgta viena no svarīgākajām un sarežģītākajām sarunu sadaļām — “Nodokļu politika”. Vienlaikus slēgta arī reģionālās politikas sarunu sadaļa.

Vēl nav noslēgta tikai viena FM kompetencē esošā sarunu sadaļa “Finansu un budžeta nosacījumi”, kas iestāšanās sarunās tiek apspriesta pēdējā un vēl nav pabeigta nevienai kandidātvalstij.

Latvija pēc aktīva darba ir slēgusi jau lielāko daļu Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sadaļu — no 31 sadaļas jau slēgtas 27.

FM pilnīgā vai daļējā pārziņā esošās sarunu sadaļas: brīva preču kustība (valsts pasūtījuma likumdošana), brīva pakalpojumu kustība (finansu pakalpojumi), brīva kapitāla kustība, uzņēmējdarbības likumdošana (grāmatvedība un audits), konkurences politika (valsts atbalsts), nodokļu politika, ekonomiskā un monetārā savienība, reģionālā politika, muitas savienība, finansu kontrole, finansu un budžeta nosacījumi.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš atzinīgi vērtē noslēgto nodokļu politikas sadaļu: “Nodokļu politikas sadaļas slēgšana apliecina, ka Latvijas nodokļu politika tiešām ir veiksmīgi sakārtota atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Taču nozīmīga ir ne jau sarunu sadaļas slēgšana pati par sevi — nozīmīgi ir Latvijas ieguvumi un panāktie pārejas periodi vairāku nodokļu normu ieviešanā. Tā, piemēram, var uzsvērt, ka Latvijas panāktais pārejas periods tabakas akcīzes paaugstināšanai līdz ES līmenim ir visgarākais, kāds piešķirts ES kandidātvalstīm. Tas ļaus cigarešu cenu kāpināt pamazām, kopā ar vispārējo maksātspējas pieaugumu.

Svarīgas ir arī sarunās panāktās vienošanās arī turpmāk Latvijā autoratlīdzības neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), nemainīt gada apgrozījuma slieksni, kad uzņēmumiem jāreģistrējas kā PVN maksātājiem, turpināt piemērot starptautiskajiem pasažieru avio un jūras transporta pārvadājumiem 0% PVN likmi.

Viens no smagākajiem nodokļu politikas sadaļas jautājumiem bija saistīts ar nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ). Tagad šis jautājums ir atrisināts, ievērojot gan ES prasības, gan ostu un SEZ attīstības intereses.”

Nodokļu politikas sadaļā, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses, tika izvirzītas vairākas prasības. Neapšaubāmi būtiskākais panākums ir tas, ka Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu, kāds piešķirts kandidātvalstīm (līdz 2009.gada 31.decembrim), lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienībā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm. Šī bija stingra Latvijas sarunu pozīcija, jo nodokļa likmes tieši skar plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu ekonomiskās un sociālās intereses.

Saskaņā ar Latvijas apņemšanos sadaļā “Nodokļu politika” Finansu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Tiek plānots, ka Latvijā pakāpeniski sāks darboties ES nosacījumi ieviest kombinēto tabakas akcīzes nodokļa likmi, sasniegt minimālo akcīzes nodokļa likmi (57% no cigarešu vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk par 64 eiro) un fiksēt cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu, ko norāda arī uz tabakas akcīzes markas.

Sarunās ar ES panākta arī vienošanās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz gada apgrozījuma slieksni, ar kuru sākot uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN maksātājiem. Tas tiks saglabāts bez izmaiņām, t.i., gandrīz 4 reizes augstāks nekā ES direktīvās paredzētais. Šajā jomā ieguvums ir abpusējs: mazajiem uzņēmējiem nevajadzēs kļūt par PVN maksātājiem, un valstij neradīsies papildu administrēšanas izdevumi.

Latvija jau ir pieņēmusi ES prasībām atbilstošus grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz otrās — pazeminātās — PVN likmes ieviešanu.

Tāpat Latvijai būs iespējas izmantot tehnisko pārejas periodu PVN aprēķināšanas shēmai kokmateriāliem un pēc iestāšanās panākt tiesības izmantot to arī turpmāk, tādējādi efektīvi cīnoties ar izvairīšanos no nodokļu maksas.

Latvijas ekonomiskajai attīstībai svarīgas ir panāktās vienošanās par nodokļu režīmu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Ar Eiropas Komisiju saskaņoti nepieciešamie tehniskie grozījumi šobrīd spēkā esošajā nodokļu likumdošanā, lai brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu efektīvi darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Ļoti nozīmīgs ir vēl kāds nodokļu sadaļas aspekts. Spēkā esošā kārtība, kad radošo profesiju pārstāvju saņemtā atlīdzība — autoratlīdzība par viņu radītajiem mākslas darbiem — netika aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, tiks saglabāta — sarunās tika panāktas tiesības turpināt atbrīvot radošo profesiju pārstāvju autoratlīdzību no pievienotās vērtības nodokļa.

Panākta vienošanās par iespēju Latvijai turpināt piemērot starptautiskajiem pasažieru aviotransporta un jūras transporta pārvadājumiem pievienotās vērtības nodokli 0% likmi. Ņemot vērā līdzīgu nodokļa piemērošanas režīmu ES dalībvalstīs, tas ļaus saglabāt Latvijas transporta sektora konkurētspēju un neradīs sarežģījumus nodokļa administrēšanā.

Finansu ministrijas preses dienests

Par sarunu sadaļu “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”

Vakar, 11. jūnijā, Luksemburgā notikušajā kārtējā starpvaldību sanāksmē tika slēgtas Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunas 21. sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”.

Kā preses konferencē uzsvēra īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, šī ir pirmā sadaļa, kurā skaidri definēti tie finansu atbalsta apjomi, kas Latvijai būs pieejami pēc iestāšanās ES.

R.Zīle atgādināja, ka sarunu sadaļa “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” tika atvērta 2001. gada vidū. Pagājušajā gadā sarunu virzība bija visai gausa, atzina ministrs. To paātrināja un sekmēja šā gada pirmajā pusē valdībā un Saeimā paveiktais: 5. februārī Ministru kabinets noteica galveno atbildību sadalījumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā, 19. martā apstiprināja koncepciju par ES strukturālo instrumentu vadības kontroles un novērtēšanas sistēmu, 21. martā Saeima pieņēma Reģionālās attīstības likumu, bet 22. maijā — Teritorijas plānošanas likumu.

Saskaņā ar noslēgto sarunu sadaļu līdz 2006. gadam Latvija ietilps ES teritoriālās statistikas vienību nomenklatūras (NUTS) II līmeņa teritorijā, kas atbilst ES struktūrfondu “Mērķa 1” reģionam. “Mērķa 1” teritorijas definētas tālab, lai nodrošinātu atbalstu attīstības un strukturālo izmaiņu veicināšanai tajos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Tā kā Latvija atbilst šim kritērijam, tā ir atzīta par “Mērķa 1” teritoriju, un līdz ar to mūsu valstij būs pieejams vislielākais iespējamais ES atbalsts.

Pašlaik tikai divas teritorijas ES kandidātvalstīs ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 75%, — Prāga un Bratislava, kas saņems “Mērķa 2” un “Mērķa 3” atbalstu, pastāstīja R. Zīle. Tas ir tikai aptuveni 1% no kopējiem ES kandidātvalstu atbalstiem reģionālajā politikā, izmantojot struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

Kā norādīja ministrs, būtiski ir tas, ka, slēdzot šo sarunu sadaļu, Latvija saglabā tiesības atgriezties pie diskusijas par galafinansējuma apjomu iestāšanās ES sarunu noslēguma laikā, nākamajā pusgadā. Svarīgi, ka sarunu sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” finansu apmērs ir izteikts procentos no kopējā jaunajām dalībvalstīm paredzētā finansējuma laikā no 2004. līdz 2006. gadam, nevis nosauktas konkrētas summas eiro. Tādējādi tiek saglabāta iespēja lūgt pārskatīt finansējumu, ja tas kādā no pozīcijām mūsu valsti neapmierinās tad, kad tiks pārrunāts kopējais budžeta ietvars Latvijai.

Eiropas Komisija (EK) ir uzsvērusi vajadzību palielināt administratīvo kapacitāti Latvijā. Lai gan pozitīvi ir novērtēts tas, ka Latvijā izdevies izveidot ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju struktūru un pieņemt svarīgus lēmumus par reģionālās politikas jautājumiem, EK joprojām uzskata, ka valstī vajadzētu izglītot un sagatavot vairāk cilvēku, kuri spētu veikt visus ES reģionālās politikas uzdevumus. “Mēs nedrīkstam pieļaut domu, ka nespēsim apgūt līdzekļus pilnā apjomā,” sacīja R. Zīle. Kāpēc nepaņemt trīs latus, ieguldot tikai vienu, ja tas ir iespējams, retoriski jautāja ministrs. Bet, lai to izdarītu, valdībai laikus vajadzētu pārstrukturēt budžetu, paredzot vairāk līdzekļu ES fondu atbalstīto projektu līdzfinansēšanai.

Ir noteikts, ka ES fondu ietvaros sniegtā atbalsta maksimālais apjoms ir 4% no valsts IKP, taču šī robeža attiecas tikai uz daļu lauksaimniecībai paredzētā finansējuma. “Mērķa 1” reģionos, tai skaitā Latvijā, ES ieguldījuma maksimālais apjoms nevar pārsniegt 75%.

Saskaņā ar EK šā gada janvārī izteikto priekšlikumu Latvija laikā līdz 2006. gadam var pretendēt uz:

1) 3,5% no visām “Mērķa 1” teritorijā esošajām jaunajām dalībvalstīm paredzētā četru struktūrfondu — Eiropas reģionālās attīstības fonda, Eiropas sociālā fonda, Eiropas lauksaimniecības un vadības garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansu instrumenta — finansējumu;

2) 2,5% no finansējuma Kopienu iniciatīvai “INTERREG”, kuras ietvaros tiek atbalstīta pārrobežu un starpreģionu sadarbība;

3) 1,46% no finansējuma Kopienu iniciatīvai “EQUAL”, kas izveidota, lai mazinātu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū;

4) 4,6% — 6,6% no finansējuma Kohēzijas fondam, kas paredzēts liela mēroga infrastruktūras projektu finansēšanai, galvenokārt transporta un vides jomā.

R.Zīle norādīja, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurās Kohēzijas fonda līdzekļu īpatsvars ir tik liels. Parasti tas nepārsniedzot vienu trešdaļu no kopējā atbalsta apjoma “Mērķa 1” teritorijām.

Pēc Finansu ministrijas aplēsēm, trīs gados (2004. — 2006.) Latvija no visiem minētajiem ES fondiem varētu saņemt līdz 1,15 miljardiem eiro. Struktūrfondu līdzekļu iekšējo sadali Latvija var veidot pati un atspoguļot to Attīstības plānā, kas pašlaik top un ko oktobrī plānots iesniegt valdībā, bet decembrī — EK. Patlaban iecerēts, ka 60% no struktūrfondu līdzekļiem Latvijā tiks novirzīti reģionālajai attīstībai, 21% — sociālo jautājumu risināšanai, 15% — lauksaimniecības un vadības garantiju fonda projektiem, bet 4% — zivsaimniecības attīstībai, tomēr R. Zīle pieļāva, ka par šo sadalījumu vēl būs diskusijas.

Kā nozīmīgāko sasniegumu sarunās R. Zīle uzsvēra to, ka Latvija panākusi Kohēzijas fonda (vides un satiksmes infrastruktūras) projektu minimālā apjoma samazināšanu no 10 uz 5 miljoniem eiro, kas ir svarīgi, ņemot vērā mūsu valsts mērogu. Latvija arī panāca būtisku izmaiņu avansēšanas kārtībā: līdzšinējo 7% vietā no struktūrfondiem jaunās dalībvalstis kā priekšapmaksu saņems 16% no kopējās projekta summas.

Nekādi pārejas periodi sarunu sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” netika prasīti un nav paredzēti.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore