Palielinoties transportlīdzekļu kustībai pa Latvijas ceļiem un ielām, pieaug izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSN) skaits. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, no 1990. līdz 2000. gadam CSN ievainoti 51 134 cilvēki, bet bojā gājis 7421. Latvijas Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā teikts, ka CSN bojāgājušo skaits Latvijā par 48 procentiem pārsniedz pieļaujamo „normu“, ņemot vērā automobilizācijas līmeni valstī. Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu bojāgājušo skaitu, kā arī sniegtu operatīvu un specializētu medicīnisko palīdzību CSN cietušajiem. Tuvojas Jāņi, kad CSN iespējamību skaits palielinās, tāpēc KMC speciālisti vakar, 11.jūnijā, rīkoja preses konferenci, lai informētu par kvalificētas palīdzības saņemšanas iespējām nelaimē nokļuvušajiem.

Pierasts, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz tuvākās neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāde. Ārkārtas gadījumos, kad transportlīdzekļu avārija izraisījusi sevišķi smagas sekas un cietušo ir daudz, uz notikuma vietu tiek izsaukta arī KMC brigāde. Nokļūstot stacionārā ārstniecības iestādē, CSN cietušajam cilvēkam tiek sniegta medicīniskā palīdzība atbilstoši resursiem, kas pieejami ārstējošajiem mediķiem. Taču pēc KMC rīcībā esošās informācijas, Latvijas slimnīcas ir apgādātas ar medicīniskām iekārtām tikai 20 līdz 50 procentu apjomā no nepieciešamā.

“KMC speciālisti konstatējuši, ka vairumā gadījumu rajonu centrālajās slimnīcās var rasties nopietnas problēmas, ja jāsniedz palīdzība vairākiem smagi cietušajiem vienlaikus. Slimnīcu uzņemšanas daļas nav pietiekami sagatavotas un aprīkotas, lai uzņemtu pacientus smagā un kritiskā veselības stāvoklī, reanimācijas nodaļās un operāciju zālēs trūkst nepieciešamā aprīkojuma, bet esošais ir novecojis un jebkurā brīdī var pārtraukt darboties. Arī operatīvajos medicīniskajos transporta līdzekļos nav ierīču dzīvībai bīstamu sarežģījumu novēršanai: trūkst, piemēram, rokas elpināmo maisu, aparatūras sirds darbības atjaunošanai, garo mugurkaula imobilizācijas dēļu, bet plaušu mākslīgās ventilācijas ierīces ir tikai dažu pilsētu NMP dienesta brigāžu aprīkojumā,” teica Mārtiņš Šics, Katastrofu medicīnas centra direktors.

Gadījumos, kad vietējās ārstniecības iestādes vai NMP dienesta resursi ir nepietiekami, gan konsultatīvu, gan tiešu palīdzību kolēģiem ikvienā Latvijas ārstniecības iestādē diennakts režīmā sniedz KMC mediķi. Ja ārstniecības iestādē nav attiecīgā profila speciālista, lai palīdzētu CSN cietušajiem, ja ķirurgiem nav pieredzes konkrētu akūtu operāciju izdarīšanā, ja ir radušās smagas komplikācijas un ārstiem nav pieredzes un tehniskā nodrošinājuma to ārstēšanai — visos šajos gadījumos mediķiem ir jāizsauc papildspēki no KMC, kura darbā ir iesaistīti vairāk nekā 150 augsti kvalificēti speciālisti no Latvijas vadošajiem medicīnas centriem.

KMC speciālistu izsaukums nepieciešams arī tad, ja ārstniecības iestādē nokļuvis kritiskā veselības stāvoklī esošs pacients, kurš reanimatologa uzraudzībā jātransportē uz specializētu klīniku Rīgā, bet trūkst speciāla transporta līdzekļa, kas būtu aprīkots ar atbilstošu ekipējumu, trūkst šādu pacientu transportēšanā apmācītu ārstu. KMC mediķu rīcībā ir vienpadsmit medicīnisko transportlīdzekļu NMP sniegšanai, kas aprīkoti atbilstoši MK normatīviem, turklāt viena no KMC speciālistu rīcībā esošajām automašīnām ir Latvijā vienīgā C tipa intensīvās terapijas automašīna ar konteinertipa virsbūvi. Tās lielajā un ergonomiskajā darba telpā pacientam tiek sniegta tikpat kvalitatīva medicīniskā aprūpe kā stacionārā intensīvās terapijas nodaļā. Nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem KMC nodrošina arī pacientu medicīnisko evakuāciju, izmantojot NBS Gaisa spēku helikopteru.

Kā liecina KMC uzskaites dati, CSN gadījumos cietušajiem ne vienmēr tiek pieprasīta un tādēļ arī netiek sniegta specializētā medicīniskā palīdzība. Piemēram, 2001. gadā KMC speciālisti 470 reizes pēc ārstniecības iestāžu izsaukumiem izbraukuši pie CSN cietušiem pacientiem ar dažādām traumām, bet, pēc CSDD datiem, 2001. gadā CSN ievainojumus guvuši 5852 cilvēki un 517 cilvēki gājuši bojā.

Tāpēc KMC atgādina — CSN cietušajam un viņa tuviniekiem ir tiesības pieprasīt, lai ārstējošie ārsti izsauktu KMC brigādi vai konsultētos ar KMC speciālistiem par cietušajam nepieciešamo medicīnisko palīdzību.Ja pacients vai viņa tuvinieki vēlas saņemt papildu konsultatīvo vai medicīnisko palīdzību, zvanot pa maksas tālruni 9002626 (maksa par tālruņa zvanu — Ls 0,40 minūtē), iespējams arī pašiem uz ārstniecības iestādi izsaukt KMC mediķus. CSN cietušajam cilvēkam sniegtās specializētās neatliekamās palīdzības izmaksas, kā arī izdevumus par KMC mediķu izsaukšanu atlīdzina apdrošinātājsabiedrība vai Latvijas Satiksmes birojs.

Kā liecina Satiksmes biroja statistika, 2001. gadā apdrošinātājsabiedrību izmaksātās atlīdzības par CSN cietušajai personai nodarīto kaitējumu bija tikai 1,51 procents no visām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošinātāju atlīdzinātie apbedīšanas izdevumi un pensijas apgādājamajiem 2001. gadā bija 0,23 procenti no visu izmaksāto atlīdzību īpatsvara. Savukārt Satiksmes biroja izmaksas par personai nodarītajiem kaitējumiem bija 6,55 procenti no kopējo izmaksu skaita, bet atlīdzība par apbedīšanas izdevumiem un pensijām apgādājamajiem — 2,26 procenti. Gan apdrošinātāji, gan Satiksmes birojs pērn visbiežāk atlīdzību izmaksājuši par transportlīdzekļu bojājumiem — attiecīgi 88,79 un 79,1 procentu.

“Lai daļēji vai pilnīgi atlīdzinātu zaudējumus, ko cieš cilvēki, kas paši nav ceļu satiksmes negadījumu izraisītāji, kopš 1997.gada Latvijā ar likumu ir noteikta obligātā apdrošināšana pret iespēju, ka transporta līdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs ceļu satiksmes negadījumā var nodarīt citai personai zaudējumus. Diemžēl sabiedrības informētības līmenis par iespējām saņemt atlīdzību par cilvēka veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā, ir ļoti zems. Līdz ar to atlīdzība par personām nodarītajiem zaudējumiem salīdzinājumā ar atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumiem tiek pieprasīta un izmaksāta reti,” norādīja Andris Torgāns, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) patstāvīgās komisijas vadītājs, Latvijas Satiksmes biroja padomes loceklis.

Kaut gan ir vērojama tendence, ka ar katru gadu izmaksāto atlīdzību skaits par nodarītajiem zaudējumiem cietušo veselībai nedaudz pieaug, starpība starp CSN ievainoto un bojāgājušo skaitu un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām joprojām ir ārkārtīgi liela. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu veic licencētas apdrošināšanas sabiedrības, bet to darba koordināciju veic valsts institūcija — Satiksmes birojs. Ja CSN izraisītājs ir iegādājies obligātās cilviltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) polisi kādā apdrošināšanas sabiedrībā, CSN cietušo personu veselībai nodarītos zaudējumus atlīdzina šī apdrošināšanas sabiedrība. Savukārt, ja CSN izraisījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu cilviltiesisko atbildību nav apdrošinājis, ja tas ir nenoskaidrots, zagts vai ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav noslēdzis robežapdrošināšanas līgumu, kā arī transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis ar ārvalstīs iegādātu zaļo karti, CSN cietušās personas veselībai nodarītos zaudējumus sedz Satiksmes birojs. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu apdrošinātājs neatlīdzina CSN izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai nodarītos zaudējumus.

Kas būtu jādara ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām, lai varētu saņemt atlīdzību par veselībai nodarītajiem zaudējumiem?

1. Nekavējoties jāpaziņo par CSN Ceļu policijai un tam apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs nav zināms, par notikušo CSN jāpaziņo LR Satiksmes birojam vai jebkuram apdrošinātājam.

2. Jāraksta iesniegums apdrošinātājam vai LR Satiksmes birojam, cenšoties pēc iespējas sīki aprakstīt CSN situāciju.

3. Iesniegumam jāpievieno:

• Ceļu policijas izsniegta izziņa (ja cietušais pilnvaro, viņa vietā to pieprasa apdrošinātājs vai LR Satiksmes birojs),

• izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par attiecīgo CSN,

• citi dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru. Zaudējumu atlīdzības saņemšanai ir svarīgi saglabāt receptes un aptiekas čekus, kā arī ārstniecības iestāžu kvītis par pakalpojumu apmaksu.

Zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumu izskata, ja tas iesniegts ne vēlāk kā vienu gadu no dienas, kad cietušajam radās tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu. Pēc dokumentu izskatīšanas apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu un triju darba dienu laikā izsūta pieprasītājam rakstveida paziņojumu par pieņemto lēmumu. Apdrošināšanas atlīdzība jāaprēķina un jāizmaksā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

Ja ieinteresēto personu neapmierina apdrošinātāja lēmums, tā var iesniegt LR Satiksmes birojam sūdzību par minētā lēmuma pārskatīšanu. Ja arī Satiksmes biroja pieņemtais lēmums ieinteresēto personu vai apdrošinātāju neapmierina, var celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no vainīgā LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Par dažādiem CSN cietušajām personām nodarītajiem zaudējumiem, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, ar likumu noteikti dažādi apdrošinātāju atbildības limiti. Piemēram, par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas ārstēšanu un pārejošu darba nespēju apdrošinātāja atbildības limits ir 10 000 latu. Par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas darbaspēju paliekošu zudumu apdrošinātāju atbildības limits ir 1000 latu gadā katrai cietušajai personai. Apdrošinātāja atbildības limits bojāgājušās personas apgādājamajiem ir 1000 latu gadā par katru bojāgājušo personu, bet apbedīšanas izdevumu segšanai paredzētais limits par katru bojāgājušo personu ir 400 latu.

2002. gada 4. jūnijā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja jaunu OCTA likumprojektu, kas paredz ieviest ES direktīvu prasības, piemēram, palielināt apdrošinātāju atbildības limitus, noteikt, ka apdrošinātāji brīvas konkurences apstākļos noteiks apdrošināšanas prēmiju apmērus, kā arī to samazināšanas vai papildināšanas kārtību utt. Atšķirībā no līdzšinējās spēkā esošās kārtības jaunajā likumprojektā paredzēts, ka visi personas veselībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas limiti tiek apvienoti un, saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteiktajiem apmēriem, šis limits būs 250 000 latu katrai cietušajai personai. Ja jauno likumprojektu akceptēs arī Latvijas Saeima, jauni noteikumi varētu stāties spēkā 2003. gada 1. janvārī.

“Mainot OCTA likuma normas, apvienojot un palielinot apdrošinātāju atbildības limitus, mēs tuvosimies Eiropas Savienības izpratnei par apdrošināšanu attiecībā uz iespējamo zaudējumu nodarīšanu personas veselībai un dzīvībai. Taču mūs, mediķus, visvairāk uztrauc tās lietas, ko ar likuma spēku mainīt nevar, — tā ir sabiedrības informētība par savām tiesībām un iespējām saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi un finansiālu atlīdzību par saviem veselības aprūpes izdevumiem, ja cilvēks cietis ceļu satiksmes negadījumā. Tieši nezināšana nereti ir cēlonis cilvēku ciešanām un dzīves kvalitātes zaudējumam — cietušie paši no saviem līdzekļiem sedz specializētās medicīniskās palīdzības, ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus, pērk medikamentus un ārstniecisko uzturu, nemaz nezinot, ka pēc pastāvošas likumdošanas viņiem ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu,” atkārtoti uzsvēra M.Šics.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore