Par sociālo palīdzību

Piektdien, 7. jūnijā, Labklājības ministrijā (LM) notika sociālajai palīdzībai un integrācijai veltīta preses konference, kurā piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta Sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas departamenta direktore Gabriela Klotuša, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Agita Groza.

G. Klotuša pastāstīja, ka viņa Latvijā, tāpat kā citās kandidātvalstīs, ir ieradusies, lai palīdzētu mūsu valstij izstrādāt Kopējās iekļaušanas memorandu (KIM), kam vajadzētu mazināt sociālās izstumtības risku. Pie sociālās izstumtības riska grupām diemžēl pieder ģimenes ar vairākiem bērniem, invalīdi, cietumnieki, bezdarbnieki, maznodrošinātie. KIM ir vērsts uz šo sociālo grupu integrāciju sabiedrībā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta trim jomām — nodarbinātībai, ekonomiskajiem apstākļiem un sociālajai kohēzijai. Lai nodrošinātu sociālās integrācijas politikas īstenošanu Eiropas Savienības (ES) līmenī, ir izstrādāta jauna pieeja šīm problēmām, kuru mēdz dēvēt par atvērto sadarbības metodi. Tā paredz izvirzīt kopējus mērķus un vadlīnijas ES līmenī, izveidot vienotus kritērijus problēmas risināšanai.

G. Klotuša uzsvēra, ka ļoti būtiski ir šīs kopējās vadlīnijas un mērķus iestrādāt nacionālajā un lokālajā politikā. Tas nozīmē, ka darbs notiks ne tikai Briselē, bet arī katrā dalībvalstī. Ļoti būtiskas ir šā darba salīdzinošās pārbaudes dalībvalstu vidū. Eiropas Savienība ir izvirzījusi četrus mērķus sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanai: pirmkārt, nodrošināt, lai visiem sabiedrības locekļiem būtu iespējas piekļūt darba tirgum un citiem sociālajiem resursiem; otrkārt, novērst sociālās izstumtības risku; treškārt, palīdzēt tām iedzīvotāju kategorijām, kuras visvairāk apdraud sociālā izstumtība, un ceturtkārt, mobilizēt visus spēkus šo jautājumu vienotai risināšanai. Pēdējais mērķis pārsvarā attiecas tieši uz nacionālo resursu mobilizāciju, jo bieži sociālā izstumtība rodas tieši lokālā līmenī, piemēram, konkrētā pašvaldībā. Būtiska ir arī nevalstisko organizāciju līdzdalība. Tajā pašā laikā G. Klotuša uzsvēra valdības lielo lomu sociālās izstumtības mazināšanā.

S. Baltiņa uzsvēra, ka KIM izstrādāšana Latvijai ir gluži jauns uzdevums, lai gan līdzīga pieredze ministrijai jau ir. 2000. gada 29. augustā Ministru kabinets jau ir izstrādājis pamatnostādnes nabadzības novēršanai, pēc kurām ir sastādīts rīcības plāns 2001. - 2003. gadam. S. Baltiņa gan atzina, ka ir daudzi labi izstrādāti politiski dokumenti, ar kuru īstenošanu diemžēl ir sarežģījumi, jo trūkst kompleksas pieejas.

Kopējās iekļaušanas memorands pirmoreiz tiks izskatīts šā gada septembrī Briselē.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore