ar tiesībām dzīvot bez sāpēm

Jauna mediķus apvienojoša sabiedriska organizācija “Latvijas pretvēža apvienība” (LPA) 27. martā sāka informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”, kuras laikā vēža slimniekiem un viņu tuviniekiem bija iespēja zvanīt pa informatīvo diennakts bezmaksas tālruni 8000099. Jau vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir zvanījuši un informējuši par gadījumiem, kad slimniekiem netiek nodrošināta pilnvērtīga pretsāpju terapija. Pamatojoties uz saņemto informāciju, LPA speciālisti uzskata, ka Latvijā ne visi onkoloģiski slimie cilvēki saņem adekvātu aprūpi un tā dēļ cieš sāpes.

69 procenti onkoloģiski slimo cilvēku, kuri piezvanīja pa bezmaksas tālruni, informēja, ka nepārtrauktas sāpes cieš jau ilgāk nekā trīs mēnešus, no tiem 56 procenti apgalvoja, ka sāpes ir stipras, bet 30 procentiem cilvēku sāp 24 stundas diennaktī, proti, nepārtraukti.

“Daudzie zvani no onkoloģiskajiem slimniekiem, kas ikdienā cieš sāpes, ir apstiprinājuši problēmas nopietnību Latvijā. Dzīvot bez sāpēm ir viena no onkoloģisko slimnieku pamattiesībām, tas ir noteikts pat Ārstniecības likuma 6. pantā, diemžēl šīs tiesības pie mums netiek ievērotas,” secina Sandra Lejniece, Latvijas Pretvēža apvienības prezidente.

LPA rīkotā akcija “Neklusē par sāpēm!” turpināsies vēl gandrīz divus mēnešus, informatīvais diennakts bezmaksas tālrunis 8000099 būs pieejams līdz 1. jūlijam, tā nodrošinot iespēju onkoloģiski slimiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem informēt par gadījumiem, kad slimniekiem netiek nodrošināta pietiekama pretsāpju terapija, kā arī saņemt papildinformāciju par mūsdienīgām sāpju kontroles metodēm.

Sākt kampaņu LPA mudinājusi nesakārtotība onkoloģiski slimo pacientu atsāpināšanā, un akcijas mērķis ir apzināt pacientus, kas cieš no sāpēm, bet informācijas trūkuma dēļ nevēršas pie mediķiem, dara to novēloti vai arī viņiem dažādu iemeslu dēļ netiek nodrošināta pilnvērtīga pretsāpju terapija.

Cilvēkiem, kuri piezvanījuši uz informatīvo bezmaksas tālruni, tiek lūgts atbildēt uz jautājumiem par sāpju ilgumu, lokalizāciju, stiprumu, kā arī informēt par saņemto medicīnisko aprūpi. Apkopotie starprezultāti liecina, ka pretsāpju medikamentus lieto visi pacienti, tomēr 89 procentus aptaujāto šīs zāles neatsāpina. Tas, ka tik daudziem onkoloģiski slimiem cilvēkiem diendienā sāp, liecina, ka sabiedrībā un diemžēl arī mediķu aprindās pastāv mīts par to, ka sāpes ir neārstējamas un onkoloģiski slimiem cilvēkiem jācieš no tām.

Bieži vien nezināšanas dēļ vai cenšoties ietaupīt naudu, ģimenes ārsti joprojām saviem onkoloģiskajiem pacientiem II, III un IV slimības stadijā atsāpināšanai izraksta t.s. vieglos pretsāpju medikamentus (analgīns, pentalgīns utt.), kas nenodrošina pilnvērtīgu pretsāpju terapiju. Akcijas dalībnieki informēja arī par gadījumiem, kad viņu ģimenes ārsti pat neizraksta pretsāpju medikamentus vai arī izraksta tikai vienu iepakojumu, bet pārējā nepieciešamā pretsāpju medikamentu deva slimniekam jāiegādājas par savu naudu. Pacienti un viņu tuvinieki nav pietiekami informēti par to, ka pretsāpju medikamenti onkoloģiski slimajiem cilvēkiem (piemēram, pretsāpju plāksteri, morfīns utt.) ir simtprocentīgi valsts kompensēti un nav jācieš sāpes tikai tāpēc, ka slimnieks nevar atļauties iegādāties pretsāpju medikamentus.

Gandrīz visi pacienti, kas līdz šim zvanījuši pa informatīvo tālruni, apliecinājuši, ka viņi ir reģistrējušies pie sava ģimenes ārsta, taču bieži vien garo rindu dēļ nav iespējams regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu. Daļa zvanītāju informēja par gadījumiem, kad ģimenes ārsti nav nosūtījuši pacientus uz konsultāciju pie onkologa, tādēļ ļaundabīgais audzējs diagnosticēts novēloti. To apstiprina arī Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības biroja (LPTAB) rīcībā esošie dati: onkoloģiskie pacienti LPTAB visbiežāk sūdzas par novēlotu ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanu.

Jaunākie statistikas dati par 2001. gada rezultātiem onkoloģijā liecina, ka Latvijā aizvien palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem novēloti diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. Par to, ka Latvijā ļoti novēloti diagnosticē vēzi, liecina neproporcionāli lielais III un IV slimības stadijas gadījumu skaits. 2001. gadā reģistrēti 60,6% slimnieku III vai IV slimības stadijā, bet 39,4% slimnieku I vai II stadijā. Pēdējos desmit gados saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijas laukos ir pieaugusi par 13,2%, pilsētās — par 8,2%. Latvijā 2001. gadā miruši 5110 slimnieki, reģistrēti 8567 jauni onkoloģiskie slimnieki, un pašlaik pavisam uzskaitē ir vairāk nekā 50 tūkstoši slimnieku, kuriem diagnosticēti ļaundabīgi audzēji.

Viens no nesen dibinātās sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pretvēža apvienība” darbības mērķiem ir veicināt cilvēku savlaicīgu vēršanos pie mediķiem pēc palīdzības, tādējādi samazinot mirstību no onkoloģiskajām slimībām un uzlabojot onkoloģisko pacientu un viņu radinieku dzīves kvalitāti Latvijā. LPA plāno veidot slimnieku atbalsta grupas visā Latvijā, pilnveidot mediķu un sabiedrības izglītošanas darbu — rīkot tematiskus seminārus ārstiem par dažādām onkoloģijas tēmām, kā arī izveidot interneta mājaslapu, lai būtu pieejama papildinformācija par šīm tēmām. Organizācija plāno izveidot arī stipendiju fondu medicīnas māsām, kuras aprūpē onkoloģiskos un hematoloģiskos slimniekus, lai atbalstītu viņu zināšanu papildināšanu ārzemēs. LPA labprāt sadarbotos arī ar citām līdzīgām organizācijām Latvijā un ārzemēs.

“LV” informācija