Par Valsts kontroles likumu kā stūrakmeni arī turpmāk

Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris,— “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Šā gada 12. jūnijā stājas spēkā Saeimā pieņemtais un Valsts prezidentes izsludinātais Valsts kontroles likums. Kas šajā likumā ir atšķirīgais no 1922. gadā pieņemtā un 1993. gadā atjaunotā likuma “Par Valsts kontroli”, kādi jauninājumi tiks ieviesti Valsts kontroles (VK) darbībā?

— Viens no tādiem stūrakmeņiem, sasniegumiem un notikumiem Valsts kontroles dzīvē ir Valsts kontroles likuma pieņemšana. Jāteic, ka tas bija liels darbs vairāku gadu ritumā. Saprotams, mēs nestrādājām tikai pie likuma koncepcijas, teksta, šis veikums ir jāskata kompleksi. Taču sākām ar 1998. gadu, kad pēc mana uzaicinājuma ieradās “Sigmas” eksperti, lai vērtētu Latvijas Valsts kontroli Eiropas Savienības skatījumā, tas ir, kā darbojas VK, kādas metodes izmanto, kāda ir likumdošana valstī saistībā ar mūsu darbību. Lai gan kopējais vērtējums bija labs, eksperti tomēr izteica dažus ierosinājumus gan likumdošanas, gan informācijas tehnoloģijas uzlabošanā, kā arī iekšējās administrēšanas pilnveidošanā. Vienlaikus īstenojot arī VK stratēģisko plānu, turklāt ņemot vērā ārzemju speciālistu ieteikumus, veidojās jauna likuma redakcija par Valsts kontroli.

Kāpēc bija vajadzīgas izmaiņas? Vispirms gan jāpiebilst, ka kardināli grozījumi nav notikuši, taču jaunais likums kļuvis modernāks, skaidrāks, pareizāk strukturēts, akcentētas tās lietas, kurām uzmanību pievērš ES valstu partneri, starptautiskie eksperti. Piemēram, viens no ierosinājumiem bija — lai likumā strikti ierakstītu, ka VK ir tiesīga pārbaudīt (un tas ir arī mūsu pienākums) ES un citu ārvalstu piešķirto finansiālo resursu izlietošanu. Tas gan arī agrāk praktiski notika, balstoties uz iepriekšējo likumu, taču tajā netika skaidri šī prasība formulēta. Likuma Vispārīgo noteikumu 2. pantā ierakstīts, ka Valsts kontrole pārbauda: 1)valsts budžeta un pašvaldību līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, 2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, 3) rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.

Šeit gan jāpiebilst, ka ārvalstu finansējums var būt arī citām publiskām institūcijām un tādā gadījumā VK kompetencē būtu tiesības pārbaudīt šo līdzekļu izlietojumu, un tas tika ņemts vērā divos likuma lasījumos parlamentā, taču to mainīja trešajā lasījumā. Tā bija juristu vēlme.

— Jaunā likuma XI nodaļa veltīta Valsts kontroles revīzijām. Kādi tur ir jauninājumi?

— Likumā precīzi noteikts par VK revīzijām, to veikšanu atbilstoši Eiropas standartiem. Kopš 1922. gada, kad tika pieņemts likums par Valsts kontroli, kā zināms, mainījusies terminoloģija, attīstījusies zinātne. Tagad 47. pantā skaidri pateikts, ka VK veic likumības un lietderības revīzijas. Likumības revīzijās pārbauda un novērtē revidējamās vienības darījumu un finansu pārskatu atbilstību normatīvajiem aktiem. Likumības revīzija ietver sevī finansu revīziju, finansu pārskatu atestācijas revīziju un finansiālās atbilstības pārbaudi. Veicot lietderības revīziju, tiek pārbaudīts un novērtēts revidējamās vienības darbības ekonomiskums, efektivitāte, lietderība un atbilstība plānotajam rezultātam. To saprot visā pasaulē, iespējams, mūsu ierēdņi to ne visai izprot, tāpēc viņiem būs vēl jāpamācās.

— Vai esat apmierināts ar jaunā likuma saturu, vai vēl kas bija konceptuāli iestrādāts, bet galarezultāts iznācis nedaudz atšķirīgs?

— Domāju, ka varam būt gandarīti par 80 procentiem. Nopietns jautājums, ko neizdevās līdz galam atrisināt, ir par Valsts kontroles finansēšanu. Divos lasījumos likumprojektā bija ierosināts, ka VK savu budžeta projektu iesniedz tieši Saeimai, bet likumprojekta trešajā lasījumā šī norma tika nedaudz mainīta. Tādējādi mēs savu budžeta projektu iesniedzam Finansu ministrijai, bet tagad tai ir ierobežotas tiesības projektu grozīt bez VK piekrišanas. Tas ir zināms progresīvs solis pretī mūsu finansiālajai neatkarībai, bet nav sasniegts tas rezultāts, ko ieteica arī mūsu ārzemju eksperti, proti, ka galvenais lēmējs par budžetu būs parlaments bez iepriekšējas Ministru kabineta iejaukšanās. Jo tagad tomēr pastāv interešu konflikta iespēja. Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt ministrijas, Ministru kabinetu finansu jomā, bet tajā pašā laikā tās nosaka VK budžetu, resursu jautājumus. Nekad neesmu MK sēdē dzirdējis kādu no ministriem sakām, ka Valsts kontrolei jāpiešķir nedaudz vairāk budžeta līdzekļu. Protams, nevienā valstī augstākai kontrolējošai institūcijai nav politiskas prioritātes, jo tās ir nepolitiskas. Bet tad arī par VK kā galveno finansu uzraudzītāju jālemj bez ieinteresēto pušu vēlmēm un pat prasībām.

— Jaunajā likumā ierakstīts, ka VK neveic revīziju Saeimā. Bet kā ir, piemēram, ar Latvijas Banku?

— Ar valsts banku mums ir viens no progresīvākajiem risinājumiem visā Eiropā. Lai veiktu revīziju Latvijas Bankā, tiek veidotas tā sauktās jauktās revīzijas komandas. Iepriekš izsludina konkursu, tiek uzaicināti starptautiski auditori, Latvijas zvērināti revidenti. Šo revīzijas komandu es apstiprinu, protams, ietverot tajā arī Valsts kontroles pārstāvjus. Un to mēs praktizējam jau vairākus gadus. Eiropā un pasaulē ir valstis, kur notiek par to diskusijas, izskan šaubas, vai augstākās kontrolējošās institūcijas tādējādi nemēģina ietekmēt nacionālo banku. Mūsu valstī šādi viedokļi neizskan. Šie finansu pārskati parasti tiek sagatavoti ļoti kvalificēti, profesionāli un ir starptautiski atzīti.

— Vai šādas jauktas revīziju komandas nav domāts veidot, pārbaudot arī citas institūcijas?

— Jā, mums ir tiesības to darīt, īpaši tas būtu lietderīgi pašvaldībās. Tagad likums par pašvaldībām nosaka, ka tām pašām jāuzaicina zvērināti revidenti finansu pārskatu un saimnieciskās darbības vērtēšanai. Taču analīze liecina, ka šie revidentu atzinumi bieži vien ir sastādīti pavirši, līgumi ar revidentiem formāli, jo nereti revidents nav papūlējies pastrādāt, bet naudu gan par to saņēmis. Tāpēc gribam izvirzīt lielākas prasības revidentiem, kuri darbojas šajā jomā. Manuprāt, nākotnē VK varētu būt tā iestāde, kura izsludina konkursu un nosaka zvērinātus revidentus, kas pārbaudīs pašvaldību finansiālo stāvokli, līdzekļu racionālu izlietošanu. Tad perspektīvā kvalitatīvāki kļūtu šie atzinumi un vērtējumi par gada pārskatiem.

Vēl pie jauninājumiem likumā var pieskaitīt 45. pantā minēto: Valsts kontrolē gada finansu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima. Valsts kontrole savu gada finansu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā pārskata sastādīšanai. Līdz šim tā nebija, un varēja padomāt, ka, lūk, VK paši sevi vien pārbauda...Tagad šie akcenti ir salikti.

— Sakarā ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Kas tagad detalizētāk noteiks revīziju kārtību un ar to saistītās lietas?

— Likuma Pārejas noteikumos ierakstīts, ka Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles nolikumu. Pašlaik beidzam strādāt pie šī nolikuma, un domāju, ka tas būs gatavs vienlaikus ar Valsts kontroles likuma stāšanos spēkā ( mūsu saruna ar R. Černaju notika 5. jūnijā — R. B.).

— Kādas sociālās garantijas Valsts kontroles darbiniekiem nosaka likums, jo viņi nav civildienesta ierēdņi?

— Valsts kontroles likumā ir speciāla nodaļa “Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas un tiesiskā aizsardzība”. Tajā ir noteiktas tiesības uz veselības, dzīvības apdrošināšanu, pabalstiem izglītības iegūšanai un vēl daži jauninājumi. Lai gan — nekas jau vairāk nav iedots. Mēs, piemēram, vēlējāmies, lai likumā iekļautu noteiktas garantijas tiem darbiniekiem, kuriem beidzas pilnvaru laiks Valsts kontrolē. Jo pašlaik cilvēks, kas strādā VK, nav tiesīgs strādāt citur, viņa iespējas ir ierobežotas. Tāpēc nereti pēc pilnvaru laika izbeigšanās rodas problēmas. Bijām iecerējuši, ka likums varētu paredzēt zināmu izdienas pensiju vai lielāku pabalstu, beidzot darbu VK. Šis priekšlikums pilnībā netika noraidīts, taču deputāti uzskatīja, ka šīs lietas jārisina tajos likumos, kuri skar sociālo jomu. Tāpēc gatavosim priekšlikumus citos likumos, lai nodrošinātu tos darbiniekus, kuri pēc pilnvaru beigām vai nu aiziet pensijā, vai pāriet citā darbā. Protams, pēc šiem septiņiem gadiem, kad beidzas pilnvaru laiks, gan valsts kontrolieri, gan VK padomes locekļus, gan revīzijas departamentu vadītājus var atkārtoti apstiprināt šajos amatos. Pats arī vadu VK no 1994. gada, tātad atkārtoti esmu apstiprināts Saeimā. Pašlaik strādāju darba grupā par neatkarīgo institūciju finansiālo neatkarību. Šī problēma skar ne tikai VK, bet arī Valsts prezidenta kanceleju, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu, un valdība ir uzdevusi šai darba grupai līdz septembrim izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par neatkarīgo konstitucionālo institūciju finansu un budžeta apstiprināšanas kārtību. Taču reāli šīs iespējas varētu īstenot tuvākajā nākotnē — iespējams, ar 2004. gadu.

— Iepriekšējais likums deva tiesības Valsts kontrolei noteikt uzrēķinus par neracionālu, bezatbildīgu rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu, lai gan to nemaz tik bieži nepiemēroja. Kā ir jaunajā likumā?

— Šajā ziņā būtība ir mainīta, jo arī starptautiskie eksperti atzina: nav īsti labi, ja VK pati nosaka soda apmēru — uzrēķinu. Turpmāk tie paliks, bet tos realizēs Finansu ministrija. Valsts kontrole iesniegs savu vērtējumu, informāciju par to vai citu revidēto objektu, bet finansu ministrs, izmantojot savas pilnvaras, ko nosaka likums “Par finansu un budžeta vadību”, piemēros attiecīgu uzrēķinu, kas ieplūdīs valsts budžetā. Ceru, ka šajā ziņā mums ar Finansu ministriju izveidosies racionāla sadarbība. Cik zinu, ministrija jau izstrādājusi savu instrukciju, kā strādāt ar VK iesniegto informāciju. Domāju, ka likumpārkāpēji un naudas izšķērdētāji nekur no šiem uzrēķiniem nespruks. Bet, pabeidzot sarunu par jauno likumu, kopumā var teikt (to atzinuši ārzemju eksperti): Latvijas Valsts kontroles likums ir viens no labākajiem Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs, jo tik tiešām tajā ieguldīts milzīgs radošs darbs.

— Vai pēdējā laikā jums nācies paviesoties pie citu valstu kolēģiem, apmainīties pieredzē?

— No 27. līdz 31. maijam Maskavā piedalījos Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju kongresā, kas notiek reizi trijos gados. Tajā tika pārstāvētas 45 valstis, aptuveni 170 cilvēku. Kā uzaicinātie piedalījās arī ASV un Japānas pārstāvji. Kongresa atklāšanā piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Galvenais kongresa darba kārtības jautājums bija par to, kā uzlabot valsts budžeta izpildes kontroli, kā valsts augstākajām kontrolējošām institūcijām piedalīties budžeta tapšanas procesā. Šajā ziņā pozitīvi tika novērtēta Latvijas pieredze. Lietderīgas bija ne tikai plenārsēdes, bet arī diskusijas, pārrunas kuluāros ar kolēģiem. Turklāt plaša un interesanta bija kultūras programma, bija lietišķas tikšanās ar Krievijas Valsts domes, Maskavas domes pārstāvjiem. Ar gandarījumu var minēt: ja dažās valstīs, tostarp Krievijā, tikai diskutē par to, vai Valsts kontrolei būtu jāpārbauda pašvaldību finansiālā darbība, mēs to ar labām sekmēm darām jau piecus gadus. Kongresā tika pieņemta rezolūcija, kuras galveno domu var izteikt apmēram šādi: Valsts kontroles pienākums ir ne tikai informēt sabiedrību un politiķus par sabiedrisko resursu izlietošanu, bet arī panākt politiķu aktīvu rīcību, balstoties uz VK ziņojumiem. Tā ir šī kongresa kvintesence, jo visā pasaulē šis jautājums ir aktuāls, lai laikus tiktu reaģēts uz nelikumībām, nolaidību un situācija labota.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore