Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Godājamie Saeimas deputāti! Atļaujiet atklāt kārtējo 6.jūnija Saeimas sēdi. Bet, pirms mēs ķeramies klāt Prezidija apstiprinātajai un izvirzītajai darba kārtībai, ir vairākas lietas, kas mums būtu pirms tam vēl darāmas.

Pirmām kārtām man ir tas gods sveikt frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu Tadeušu Ketleru apaļajā 60 gadu jubilejā! (Aplausi.) Tieši šodien, 6.jūnijā, Tadeušam aprit 60 gadu. Novēlam stipru veselību, veiksmi un panākumus dzīvē! Paldies.

Ir ienākušas vairākas izmaiņas esošajā, Prezidija apstiprinātajā darba kārtībai.

Pirmā no tām. “Lūdzu trešajam lasījumam sagatavotā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu atlikt līdz šā gada 20.jūnijam.” Parakstījis Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Vai būtu iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!” “Balsot!” “Runās!”) Viens var runāt ... Ierosina balsošanu? Ā! Ir pieteikusies deputāte Aija Barča. Lūdzu! Piecas minūtes jūsu rīcībā!

A.Barča (LSDSP). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja biedri! Augsti godātie tautas priekšstāvji! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Ministru prezidents vispirms, uzrakstot mums ļoti īsu vēstuli, manuprāt, ir rīkojies nesaskaņā ar Latvijā spēkā esošo Satversmi. Jo beigu beigās, ja mēs vēlamies un gribam dzīvot demokrātiskā valstī, tad tomēr izpildvarai un lēmejvarai katrai ir savas funkcijas un sadarbības modeļi tomēr ir nedaudz citādi.

Es painteresējos, kādēļ ir šāds vēstījums un kas tad beigu beigās te notiek? Izrādās, Labklājības ministrijā esot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kura tieši tādā tekstā arī ir nosaukta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Vēl es varu jums vēstīt, ka vairākās ministrijās pakļautībā, pārraudzībā, arī Labklājības ministrijā, tā nav viena vienīgā. Bet, ja nemaldos, veselas astoņas vai pat deviņas, un diez kāpēc tad mēs nekādi nevaram sagaidīt īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sagatavotu veselu likumprojektu paketi, kuros likumos būtu jāmaina vēl kādas aģentūras nosaukums un tā tālāk. Manuprāt, te lieta ir pavisam citāda. Ja priekšlikumus nevarēja izstrādāt otrajam, nevarēja izstrādāt trešajam lasījumam, nu dikti jau nu šaubos, ka būs kaut kas oriģināls vēl, ja mēs to pagarināsim līdz 20.jūnijam.

Vēlos jums, kolēģi, atgādināt: izskatīšanu atlikt līdz 20.jūnijam, tā es lasu 2.vēstulē, trešajā lasījumā, galīgajā. Kolēģi, atceramies pagājušo gadu. Pagājušā gada vasaru. Un arī tad mēs ņēmāmies gar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Un tas vistiešākajā jautājumā bija saistīts ar radošajām profesijām, ar žurnālistiem, māksliniekiem un tā tālāk. Esam tajā pašā vietā, kur bijām gadu atpakaļ.

Un varbūt otrs jautājums ir vēl būtiskāks, bet par to man nezināt, jo šo, es atvainojos, ļeņisko veidojumu kā Koalīcijas padome, ko es citādi demokrātiskā valstī nosaukt nevaru, man nav zināms šīs padomes lēmums. Un es droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka acīmredzot šeit būs runa par attiecīgo pantu, kurš nosaka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārdali ar nākamā gada 1.janvāri. Un droši vien šeit varētu būt runa par labklājības ministra Roberta Jurdža kunga iesniegto priekšlikumu ar šo pakāpenisko likmju samazinājumu darba devējam un likmes palielināšanu darba ņēmējam. Tik tiešām! Bet tas, es atvainojos, atkal ir jautājums, kas valdības sēdē nebija diskutēts, un šos protokola lēmumus es esmu izlasījusi un apskatījusies. Tas netika diskutēts pat trīspusējā padomē. Un es, kolēģi, it sevišķi no varas partijām, aicinu jūs būt pie veselā saprāta un ņemt vērā, ka komisija ļoti nopietni, ļoti uzmanīgi ir izskatījusi visus priekšlikumus gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Un es neredzu motivāciju un neredzu iemeslu, kādēļ vajadzētu šodien šo jautājumu atlikt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Barčas kundze! Par izslēgšanu vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Bērziņa kunga priekšlikums būtu noteikti atbalstāms, jo pēc būtības šī iekļaušana likumprojektā — konkrētajā likumā konkrēto normu iekļaušana ir nepieciešama. Tikai jautājums — kāda forma ir izvēlēta. Un tad atgriezīsimies pagātnē, kā šis likumprojekts tika virzīts.

Martā mēs ierosinājām šim projektam steidzamību, jo tas skāra ļoti daudz radošo cilvēku honorārus, un tātad piespiedu kārtā šie honorāri tiek aplikti ar sociālo nodokli. Tieši radošie cilvēki un arī žurnālisti gaida šos grozījumus jau vairāk nekā piecus mēnešus. Kārtējais mēģinājums šos grozījumus atlikt ir vienkārši spiediena izdarīšana uz šiem cilvēkiem.

Tā ka es aicinātu šajā gadījumā priekšlikumu neatbalstīt, bet es aicinātu Sociālo un darba lietu komisijā sagatavot grozījumus minētajā likumā un kā steidzamus tos virzīt 13. un 20.jūnija sēdē kā atsevišķu likuma projektu, un mēs esam gatavi par to, kā par atsevišķu projektu balsot. 13. un 20.jūnijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs!

Tātad Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu — izmainīt darba kārtībā — izslēgt šo dienas kārtības punktu no mūsu šodien izskatāmiem jautājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī dienas kārtības jautājuma izslēgšanu no dienas kārtības. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 30, atturas — 8. Rezultāts vienāds.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jāatkārto balsošanas procedūra. Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 31, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts. (Aplausi). Jautājums paliek dienas kārtībā.

Nākamais priekšlikums — par izmaiņām dienas kārtībā, ko ir iesniedzis un parakstījis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts. Lūdzu izdarīt izmaiņas 6.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, izslēgt no tās 27.darba kārtības punktu — likumprojektu “Repatriācijas likums” un alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. Vai kādam būtu iebildumi? Nav.

Trešais priekšlikums par grozījumiem darba kārtībā, ko ir iesniedzis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, parakstījis komisijas priekšsēdētājs Vents Baloža kungs: “Lūdzu izdarīt grozījumus Saeimas 6. jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt 16.darba kārtības punktu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” izskatīšanu otrajā lasījumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 13. jūnija sēdes darba kārtībā.

Vai būtu iebildumi deputātiem pret šo grozījumu darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav.

Tātad ar šīm darba kārtības izmaiņām darba kārtība tiek akceptēta.

Ejam tālāk. Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Tiek nodots nosauktajām komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Tiek nodots attiecīgajai komisijai, nosakot, ka tā arī ir atbildīgā.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Lujāna, Cileviča, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Jau ir pieteikušies divi runātāji. Kā pirmais ir pieteicies Boriss Cilevičs runāt “par”. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda. Mēs ierosinām izslēgt Kārtības ruļļa normu, kura paredz, ka Saeima ar savu balsojumu var atņemt deputāta mandātu Saeimas deputātam, kas nepietiekami pārvalda valsts valodu.

Gribu atgādināt, ka šī norma tika iestrādāta Kārtības rullī pirms astoņiem gadiem vienlaicīgi ar grozījumiem Vēlēšanu likumā. Tā bija daļa no tā saucamās antizīgerista paketes. Bet tagad mēs labi atceramies, ka valodas prasības pret deputātu kandidātiem jau ir atceltas, un par to nobalsoja Saeimas vairākums, tika atceltas tieši tāpēc, ka nedrīkst ierobežot fundamentālās pilsoņu tiesības vēlēt un tikt ievēlētam uz valodas pamata, taču, saglabājot šo normu Kārtības rullī, mēs pieļaujam absolūti līdzīgus fundamentālu tiesību ierobežojumus jau ievēlētajiem deputātiem, kas ... nu vienkārši nav loģiski.

Valsts valodas likums satur ļoti skaidru nostāju, un attiecīgi valdības noteikumi nosaka konkrētu amatu un profesiju sarakstu, kuros patiešām valsts prasa zināmu valsts valodas zināšanu līmeni. Saeimas deputāti nav minēti šajā sarakstā. Tātad iznāk, ka nekāda likumīga pamata šai normai par iespējamo izslēgšanu vienkārši nav. Teikšu vairāk. Nav nekādas procedūras, kā Saeima var noteikt šo reālo valsts valodas zināšanu līmeni. Tātad šobrīd iznāk tā, ka teorētiski Saeima ar savu balsojumu var pieņemt lēmumu, ka konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu līmenis nav pietiekams, un, pamatojoties uz šo subjektīvo viedokli, vienkārši atņem deputātam mandātu. Es domāju, ka tas nav nejauši, ka šī norma līdz šim nekad netika piemērota, un mēs domājam, ka arī nevar tikt piemērota, pat ja Saeima nobalsos par to, lai saglabātu šo normu Kārtības rullī. Tā ka, ja kāds teiks, un acīmredzot būs zināmi mums visiem kolēģi, kas pēc manis runās “pret” un mēģinās pierādīt, ka šī norma ir nepieciešama, lai aizstāvētu valsts valodu, tie ir atklāti meli, kas ir saprotams priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Bet es tomēr ļoti aicinu jūs saprast, ka tas nav politisks jautājums, ka politisks lēmums ir jau pieņemts, un Saeimas vairākums — mēs paši, jūs paši — par to nobalsoja. Tāpēc netēlosim kārtējo priekšvēlēšanu šovu un būsim konsekventi un vadīsimies no juridiskā veselā saprāta, nevis no kaut kādas politiskas retorikas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Cileviča kungs.

Pret ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, redziet nu, tik tālu mēs esam tikuši! Un gribot negribot ir jāatceras dažus latviešu tautas sakāmvārdus un parunas kā, piemēram, “Aug buciņš, aug radziņi” vai arī “Ēstgriba rodas ēdot”. Nu tur jau ir pamatīgi buki izauguši tanī stūrī! Paskatieties un priecājieties! Tas ir mūsu vairāku gadu darba auglis!

Šādu rīcību, protams, varēja arī paredzēt. Gan jau jūs dzirdēsiet vēl kaut kādus brīnumus, arī piedāvājums par otro valsts valodu nekur jau nepaliks. Tagad jau ir galvu mājieni, attiecīgās izziņas arī Golubovs visiem tur sagādājis. Tā ka viss iet uz priekšu. Joprojām Krievija gaužas par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, atkal ir no jauna parādījies jēdziens “krievvalodīgie”, nerunājot par to, ka Latvijā ir dažādu tautību pārstāvji un nebūt visi nav “krievvalodīgie”. Bet tas jau vairs nav svarīgi! Svarīgi ir īstajā brīdī atrast īsto uzsvaru. Un ko jūs te, Saeimā, gaidāt? Saeimu joprojām sauc par “Seimu”, jo nu ir grūti laikam divus patskaņus kopā izrunāt, tikai dažos krievu vārdos tos ir viegli izrunāt... Līdz ar to darbība turpinās. Zēni un meitenes sekmīgi veic savus uzdevumus, saliedē ap sevi vajadzīgos cilvēkus un iet uz priekšu. Nesen bija it kā Teātra dienām, it kā teātrim veltīts pasākums. Lūk, šajā pasākumā skanēja ārkārtīgi interesantas melodijas un ārkārtīgi interesanta valoda. Tā ka es domāju, ka tā bija tāda jautra izklaide, kas iezīmēja Latvijas turpmāko ceļu uz nākotni, tādu pakāpenisku pāreju uz vajadzīgo pusi, vispārējā sajūsmā skandinot attiecīga rakstura melodijas un dziesmas.

Man jau te, Saeimā, arī daža laba kolēģe ir atklāti atzinusies par to, ka mugurkaula smadzenes ir pamatīgi sažuvušas, un līdz ar to, protams, kustību koordinācija ir traucēta un vēju plūsmās notiek noliekšanās uz vienu vai otru debespusi, un izskanēja tāda nožēla, ka citiem šis mugurkauls vēl pagaidām ir stingrs un nav vēlēšanās klanīties. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tas jau ir radikulīts!”) Jā, bet, redziet, šodien jau mani kolēģi, mani kolēģi visi liberāļi, nobalsos pret jūsu priekšlikumu. Bet kā jūs domājat — kāpēc? Tāpēc, ka tūlīt ir vēlēšanas, vajag tos latviešus vēl pagaidām pieturēt, vajag vēl viņu balsis pirms vēlēšanām, pēc tam jau gan jūs ar viņiem kopīgu valodu nemēģināsiet atrast. Šinī brīdī, protams, ir ārkārtīgi svarīgi parādīt, ka arī mēs, kaut kādā veidā mocīdamies, aizstāvam vēl latviešu valodu. Redziet, tur jau tā nelaime, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK skaidri pateikusi visu laiku vienu un to pašu. Šodien mēs vēl skatīsimies likumu “Par pašvaldībām”. Es gribu redzēt, kādi tad būs balsojumi. Kaut gan jēga šajos balsojumos būs tieši tāda pati kā šeit. Līdz ar to es ceru, šinī brīdī, protams, pat esmu pārliecināts, ka visi šeit sēdošie, kam tomēr vairāk vai mazāk ir vajadzīgs latviešu atbalsts 8.Saeimas vēlēšanās, nobalsos pret šo priekšlikumu. Diemžēl, diemžēl rīcība bieži vien stingri atšķiras. Man jau nekas cits neatliek, kā censties jebkurā gadījumā aicināt vērsties pret jebkuru mēģinājumu sašaurināt latviešu valodas tiesības Latvijā. Tā ka, protams, ka mūsu frakcija aicina balsot “pret”, un aicinu vienmēr ievērot mūsu valsts valodu, nevis tikai tad, kad tuvojas kaut kāds notikums, kam par godu notiek attiecīgi piemeklēta balsošana.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens runājis pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 43, atturas — 17. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Muciņa kungam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Arī lūdzu Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Arī lūdz Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai būtu deputātiem iebildumi? Nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Imigrācijas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Nav. Likumprojekts tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai būtu deputātiem iebildumi? Nav. Likumprojekts tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Nav. Likumprojekts tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai ir iebildumi? Ir debatēs pieteikušies. Deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu, vārds deputātam Požarnovam.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotajā dokumentā ir ļoti liels trūkums, jo šajā Satversmē nav ievērots Augstskolu likuma nosacījums, ka ir jābūt noteiktam, ka valsts ir šīs augstskolas dibinātāja. Šī pretruna, protams, ir jānovērš. Principā nav normāli tas, ka augstskola ilgstoši ir bez Satversmes. Un, protams, ievērojot studentu intereses, šis jautājums ir jāvirza un šis jautājums ir jāskata. Taču nekādā gadījumā nebūtu pieņemams tas, kas šeit anotācijā ir rakstīts, ka šodien iekļaut arī dienas kārtībā un jau pirmajā lasījumā noteikt steidzamību. Un tādēļ mēs neiebilstam pret jautājuma virzīšanu un nodošanu komisijai, bet tā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ļoti liela atbildība, saskaņot šo jautājumu ar augstskolu, un tajā brīdī, kad tas iet jau lasījumos, lai būtu ievērotas visas Augstskolu likuma normas un skaidri un gaiši būtu noteikts, ka valsts ir šīs augstskolas dibinātāja.

Sēdes vadītājs. Paldies Požarnova kungam. Deputāts Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt “par”.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Jā, tik tiešām, es arī esmu pamanījis šo nepilnību likumprojektā, bet es atgādinu, ka augstskolas Satversmi pieņem ne jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Mēs to iesniedzam Saeimas, nevis pieņemam. Šo tekstu pieņem Senāts. Es ļoti lūdzu nodot Satversmi izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai, un es apņemos komisijas vārdā... es atvainojos, komisijai, un es apņemos komisijas vārdā mēs jau starpbrīdī tikāmies un vienojāmies, ka mēs uzaicināsim uz komisijas sēdi augstskolas rektoru, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, un mēs jau, iesniedzot pirmajā lasījumā Satversmes likumprojektu, apsolām, ka šī nepilnība būs novērsta. Es ļoti lūdzu to izdarīt un atbalstīt nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, jo pretējā gadījumā, cienījamie kolēģi, var rasties situācija, ka akreditētā augstskolā, kurai ir akreditētas programmas, studenti, kuri beigs šogad augstskolu, diemžēl nespēs saņemt pilnvērtīgu diplomu. Tā kā aicinu atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs.

Viens deputāts ir runājis par, viens runājis pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi. Es atvainojos, nodot komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 2, atturas — 6. Likumprojekts Izglītības un zinātnes komisijai.

Prezidijs ir saņēmis deputātu Bekasova, Burvja, Baldzēna, Čevera, Soldatjonokas, Bojāra, Barčas, Freimaņa, Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Pieprasījums nodots Ministru prezidentam.

Prezidents ir saņēmis deputātu Soldatjonokas, Lauska, Bojāra, Stirāna, Lāzo, Kalniņa, Čevera, Grīga, Freimaņa, Zvejsalnieka jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis jautājumu ārlietu ministram Indulim Bērziņam, ko ir uzdevuši Saeimas deputāti Jānis Jurkāns, Bekasovs, Cilevičs, Sokolovskis, Lujāns. Jautājumu nododam ārlietu ministram.

Nākamā sadaļa “Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijā ir griezies Saeimas deputāts Lejas kungs ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Par to mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas par to, lai apstiprinātu bezalgas atvaļinājumu deputātam Lejam šā gada 5.jūnijā? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Līdzīga satura, tikai ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 6.jūnijā, deputāts Leja Saeimas Prezidijam ir iesniedzis vēl vienu priekšlikumu. Lūdzu balsosim arī par šo iesniegumu. Kas, lūdzu, par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu deputātam Lejam 6.jūnijā?

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.

Tālāk saskaņā ar darba kārtību nāk Pieprasījumu komisijas atzinums.

Vārds Pieprasījumu komisijas vārdā... kurš uzstāsies... Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Ilmāram Geigem.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Valda Lauska, Arņa Kalniņa, Violas Lāzo, Leona Bojāra, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Imanta Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka un Aijas Barčas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” izpildi, un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs ir pieteicies deputāts Gunārs Freimanis. Lūdzu, Freimaņa kungs, jums vārds.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi, šajā reizē Pieprasījumu komisija rūpīgi izskatīja mūsu pieprasījumu, un mēs konstatējām un noskaidrojām, ka faktiski likumdošanas kārtībā, kaut arī ar novēlošanos, bet ir daudz kas padarīts, lai mēģinātu šo jomu sakārtot.

Protams, nav vairs tik stingra kārtība, kā bija paredzēts tad, kad tiek noteikta viena cena uz robežas, tagad ir iespējams uz robežas noteikt muitas vērtību pēc sešām dažādām metodēm, tas it kā, no vienas puses, būtu labi, bet, no otras puses, dod zināmu rīcības brīvību, un mēs redzam, ka vienam un tam pašam produkcijas veidam bieži vien uz robežas ir noteikta muitas vērtība, kas atšķiras trīskārt viena no otras.

Lai risinātu šo jautājumu, Zemkopības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs 2001. gada 2. aprīlī ir noslēdzis vienošanos, kur informē par visām kravām, kas ienāk, un par cenām, un šeit kārtība ir tāda, ka Zemkopības ministrija saņem šo informāciju, tālāk to nodod Sadarbības padomei, un, ja tur ir kaut kādi iebildumi, tad tālāk atgriežas pie muitas, un tiek veikti vajadzīgie pasākumi. Un šeit atkal jāsaka, ka doma ir laba, bet risinājums ne visai labs ir tādā ziņā, ka Sadarbības padomē faktiski netiek pārstāvēti lauksaimnieki, kuri nodarbojas ar produkcijas izaudzēšanu un ražošanu. Bet pārsvarā viņus pārstāv pārstrādes uzņēmumi. Un šeit ir objektīvā pretruna tāda, ka, ja runā par izejvielām, tad pārstrādes uzņēmumi neceļ pretenzijas, ka tās ienāk par ārkārtīgi zemām cenām. Ja nāk gatavā produkcija, tad pārstrādes uzņēmumi, protams, protestē un ir kaut kāda reakcija.

Un, piemēram, tāda nozare kā broileru izaudzēšana Sadarbības padomē vispār nav pārstāvēta, un par to neviens neinteresējas, un šeit ir redzamas vislielākās atšķirības gan preču ievedcenās, gan pielietotajām muitas vērtībām.

Mēs domājam, ka mūsu pieprasījums būs saasinājis šo jautājumu, un tas ir risināms praktiskā darbībā, tādēļ mēs šodien neuzstājam uz to, lai tiktu tālāk virzīts kā pieprasījums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Freimaņa kungs. Debates slēdzu.

Vai referents vēlas komisijas vārdā kaut ko teikt? Nevēlas. Geiges kungs?... Nē. Aicināt balsot.

Cienījamie kolēģi! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 34, atturas — 24. Pieprasījums noraidīts.

Nākaimas darba kārtības punkts — lēmuma projekts “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad dokuments 4477B — “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

Pirmajā lasījumā bija trīs punkti, un iesniegti ir 8 priekšlikumi .

Tātad par pirmo pirmā lasījuma priekšlikumu iesniegti divi priekšlikumi uz otro lasījumu — satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un deputāti Valdis Lauskis, Arnis Kalniņš un Gunārs Freimanis.

Lai mēs atbalstītu vienu vai otru priekšlikumu, es gribu tikai paskaidrot, ka atšķirība starp šiem abiem priekšlikumiem ir divos apstākļos.

Tātad ministra priekšlikumā paredzēts, ka no akcīzes nodokļa Valsts autoceļu fondā ieskaitīt 85 procentus, šo minēto trīs deputātu priekšlikumā ir priekšlikums ieskaitīt Valsts autoceļu fondā 90 procentus, tātad par pieciem punktiem vairāk.

Otra atšķirība ir, ka šo mehānismu iedarbināt...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Tehnisku iemeslu dēļ tiek izsludināts pārtraukums uz 5 minūtēm. Pēc piecām minūtēm atsāksim darbu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. ...Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Tātad, cienījamie kolēģi, otra atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem pie 1.punkta ir tajā apstāklī, ka šo mehānismu — palielinātu atskaitījumu Valsts autoceļu fondā — paredzēt ar šīgada 1.jūliju, ministra priekšlikumā ir korekti — saskaņā ar visiem likumiem par budžeta veidošanu — ar nākamā gada 1.janvāri.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums bija 1.priekšlikumu — satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikumu — neatbalstīt. Pirmo neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. — satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi... Nē, nav atbalstījusi? Gorbunov, jūs par šo priekšlikumu? Par otro. Lūdzu, Leiškalna kungs, tad jums vārds debatēs.

K.Leiškalns (LC). Jā, dāmas un kungi! Neapšaubāmi, ka Saeimas Kārtības rullī jāprecizē tas, kādā veidā mēs izskatām lēmumus. Šobrīd ir pirmā lasījuma priekšlikums ar numuru 1, ko iesniedz satiksmes ministrs Gorbunova kungs, ko parlaments un komisija pirmajā lasījumā atbalstīja. 2.priekšlikums ir iesniegts no trīs deputātiem, kuru atbalstot komisija automātiski ir neatbalstījusi par šī paša lēmuma projekta 1.punktu attiecīgo priekšlikumu. Līdz ar to mums šobrīd... mēs varam diskutēt un runāt tikai par priekšlikumu nr.2, ko ir iesnieguši deputāti Lauskis, Kalniņš un Freimanis. Un, ja parlaments atbalsta šo trīs deputātu priekšlikumu, tad mēs patiesībā esam lēmuma projektu padarījuši par neko! Ja pirmā lasījuma redakcija uzdod Ministru kabinetam iesniegt budžeta paketi kopā ar labojumiem nodokļu likumos, sakārtot un iesniegt pirmā lasījuma budžetu, kurā 90 procenti no prognozējamās akcīzes... 85 procenti, es atvainojos, no prognozējamā akcīzes nodokļa ienesuma summas tiek novirzīts uz ceļu sakārtošanu, tad ar otrā lasījuma redakciju mēs pasakām, ka ar 2002.gada 1.jūliju noteikt valsts speciālajā budžetā un tā tālāk 90 procentu apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Ar Saeimas lēmumu mēs varam dot uzdevumus Ministru kabinetam, bet ar Saeimas lēmumu mēs nevaram izmainīt likumu par budžetu, ar Saeimas lēmumu mēs nekādā veidā nevaram izmainīt attiecīgo nodokļu likumu. Līdz ar to, ja iesniedzēji, tieši tie paši cilvēki, kas ir iesnieguši, kas ir sasaukuši ārkārtas sēdi, kas ir iesnieguši projektu, grib, lai visa šī ārkārtas sēde, komisijas sēde, pirmā lasījuma debates tiek novestas līdz nekam, jo lēmuma projekts ir antikonstitucionāls un tātad valdībai nav izpildāms, tad iesniedzējam vajag ārkārtīgi uzturēt savu priekšlikumu. Tikai es nezinu, vai tiešām mēs visas ārkārtas sēdes, vai tiešām visas politiskās debates, kas parlamentam ir raksturīgas, vai tiešām visus mēs pakārtojam tikai šā gada oktobra pirmajai sēdei? Nu diez vai tā būs. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt 2.priekšlikumu, neskatoties uz to, ka atbildīgā komisija to ir izdarījusi. Es pat īsti nesaprotu, pēc kādiem apsvērumiem. Balsot pret un tad nobalsot par lēmuma projektu tādā redakcijā, kā to atbildīgā komisija iesniegusi pirmajam lasījumam. Tad mēs savus mērķus būsim sasnieguši. Tad mēs nevaram apgalvot, ka nākamā Saeima jau pieņems, kas būs ar šīm izmaiņām, bet valdībai būs obligāti jāiesniedz sabalansēts budžeta projekts, kurā šīs izmaiņas būs paredzētas.

Tāpat valdībai, iesniedzot budžeta likumdošanas paketi, būs jāiesniedz attiecīgais likums par nodokļiem un nodevām, kuriem šīs izmaiņas būs paredzētas, tas ir, pirmajā lasījumā. Parlaments vēlāk varēs rīkoties pēc saviem, protams, ieskatiem, pēc savām tā brīža politiskajām nostādnēm. Tā kā es tomēr aicinu neatbalstīt trīs deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

Vārds Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es ļoti īsi gribētu paskaidrot Satiksmes ministrijas priekšlikuma pirmajam lasījumam būtību, jo iesniegtais priekšlikums, tagad, ko iesniedza cienījamie deputāti, manuprāt, arī patiešām ir pretrunā ar Budžeta likumu, pretrunā ar Nodokļu likumu, un patiešām šīs problēmas, par kurām runāja Leiškalna kungs, manuprāt, ir acīm redzamas.

Es jums atgādināšu varbūt šā priekšlikuma, kuru es biju iesniedzis pirmajam lasījumam un kuru jūs bijāt atbalstījuši, ļoti īsi būtību. Priekšlikums bija: “Uzdot Ministru kabinetam 2003.gada valsts budžeta likumprojekta paketes sastāvā sagatavot un iesniegt Saeimā grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kas paredz ar 2003.gada 1.janvāri noteikt valsts speciālajā budžetā Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu 85% apmērā no iekasētā nodokļa.” Vispirms, kāpēc 85%? Protams, ka ceļiem nauda būtu vajadzīga, un arī 100% nepietiek ceļu atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tie šodien atrodas. Bet likuma “Par akcīzes nodokli” 8.pantā ir noteikts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams nodoklis par dīzeļdegvielu, gāzeļļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, ievērojot nosacījumus. Tālāk ir pārskaitīti nosacījumi, un Ministru kabinetam ir noteikta saskaņā ar šo likuua kārtība, kādā tiek veikts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamais nodoklis saskaņā ar šā likuma pantu. Līdzšinējā praksē lauksaimniecībā un mežrūpniecībā izmantotā dīzeļdegviela no kopējā akcīzes nodokļa, kas tiek iekasēts par naftas produktiem, ir bijusi apmēram 14% līdz 15%. Tāpēc, ja mēs šodien ierosinām, manā izpratnē, ierosinām, piemēram, 90% un nevis 85%, tad mēs uzsākam diskusiju par to, ka mēs vēlamies samazināt likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, mēs vēlamies samazināt vai vispār neatmaksāt zemniekiem par produkcijas ražošanu, kurā izmantota dīzeļdegviela, ka mēs šo atmaksu vēlamies vai nu samazināt, vai pavisam noņemt nost. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi, neskatoties uz to, ka autoceļiem ir vajadzīga nauda, jo nevar nostādīt vienu nozari otrai tādā veidā pretī un uzsākt diskusiju. Tāpēc, manā izpratnē, maksimums, ko var Saeima šodien pieņemt, tie ir 85%, ko es arī ierosināju.

Otrs jautājums. Patiešām, kādā veidā tiek veidots budžets, kādā veidā tiek mainīti nodokļu likumi, es domāju, šeit ir gan Satversme, gan līdzšinējā prakse, kura norāda par to, ka, ja mēs mainām budžetu, tad tās ir izmaiņas budžetā, ja tās ir saistītas ar izmaiņām nodokļu likumos, tad nodokļu likumi tiek mainīti un tiek izskatīti paketē gan izmaiņās nodokļu likumos, gan pats budžets.

Šis cienījamo deputātu priekšlikums, protams, to nekādā veidā neievēro, un faktiski es arī pievienojos, ka šeit varbūt diskusija gan par atbilstību budžeta likumam, gan par atbilstību arī Satversmei.

Tātad manis ierosinātais priekšlikums patiešām vispirms ir korekts pret Satversmi. Tas ir korekts pret nodokļu likumu, gan tas arī pilnīgi atbilst līdzšinējai praksei, kāda ir bijusi budžeta veidošana nākošajam gadam un nodokļu likumu izmaiņām. Es, protams, saprotu cienījamo deputātu vēlmi pēc iespējas ātrāk visas lietas sakārtot, bet diemžēl manā izpratnē tas nav iespējams, jo mēs, šī Saeima un šī valdība, mēs varam tikai sagatavot nākamā gada budžeta izmaiņas, bet par to būs jālemj tālāk nākamajai valdībai un nākamajai Saeimai. Bet tas būtu patiešām labs politisks orientieris šajā tik ļoti svarīgajā jautājumā kā autoceļu sakārtošanas jomā. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pateicos Gorbunova kungam!

Vēl par 1.priekšlikumu ir pieteikusies vesela virkne runātāju. Tagad vārds Gunāram Freimanim — deputātam.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Kāda ir starpība starp Gorbunova kunga iesniegto un mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir tā, ka pašreiz no 60%, kas tiek novirzīti ceļiem, tieši uz ceļiem nonāk tikai 34% no akcīzes nodokļa. Pa ceļam nobirst gan vajadzīgam, gan nevajadzīgam, tur pasažieru pārvadājumiem, tur dzelzceļš par degvielu saņem un tā tālāk. Lauksaimnieki un mežsaimnieki no visas degvielas nopērk 9%, nevis 14%. Bet akcīzes nodokli saņem atpakaļ daudz mazāk, jo tie šķēršļi, kas ir likti akcīzes nodokļa atmaksai, bieži vien noved pie tā, ka liela daļa zemes apsaimniekotāju nemaz nekārto šo jautājumu par akcīzes nodokļa saņemšanu atpakaļ.

Būtisks jautājums ir par to, kad iedarbināt — ar šī gada 1.jūliju vai ar nākamā gada 1.janvāri. Protams, ļoti viegli ir pieņemt lēmumus un uzdot to darīt nākamajai valdībai, nākamajai Saeimai. Bet, ja mēs tiešām gribam parādīt, ka mūs interesē ceļi, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai jau šajā gadā ceļi kaut ko sajustu, cilvēki sajustu, ka ceļiem tiek iedots vairāk naudas. Protams, var iebilst un novest līdz absurdam jebkuru priekšlikumu ar dažādiem iebildumiem. Kaut vai norādot to, ka, lūk, finansu ministrs nezinās, kā realizēt uzdevumu. Es tik zemu nevērtēju Bērziņa kungu. Es domāju, ka viņš zina kārtību, kādā realizējas uzdevumi, ka viņš zina, ka jāiedod būs grozījumi likumos, jāatsūta tie uz Saeimu, ātri, varbūt steidzamības kārtā, un to dažās nedēļās var nokārtot tāpat, kā ir nokārtoti daudzi citi jautājumi.

Un vēl es gribētu teikt Gorbunova kungam. Kamēr es esmu Saeimā, es tikai vienu reizi redzēju, ka viens ministrs iebilda pret to, ka viņa nozarei tiek dots vairāk naudas. Tas bija apspriežot budžetu, to darīja Požarnova kungs. Šodien viņš vairs nav ministrs. Es ļoti nevēlētos, ka jūs ietu pa to pašu ceļu, pa kuru Požarnova kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Freimaņa kungs! Nākamā runātāja — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Valsts autoceļu fonds jau sen ir pelnījis, ka tajā būtu vismaz 90% no visiem līdzekļiem, kas tiek iekasēti par nodokļiem, ko iekasē no akcīzes nodokļa. Bet jāsaka taisnība, kā ir. Sagatavotais priekšlikums, kuru iesniedzis Lauskis, Kalniņš un Freimanis, nav realizējams. Jo šajā gadījumā jau ar atsevišķu likumu, ar šo pašu mūsu Saeimas, nevis ar atsevišķu likumu, bet ar šo Saeimas lēmumu mēs prasām izdarīt izmaiņas speciālajā budžetā, un tūlīt, jau uz 1. jūliju. Ja mēs gribam izgāzt šo nodokļu palielinājumu, tādā gadījumā var balsot par Lauska, Kalniņa un Freimaņa priekšlikumu. Pašlaik mums izvēles nav. Vai nu atstāt pirmā lasījuma redakciju, noraidot visus priekšlikumus, vai nu atbalstīt satiksmes ministra Gorbunova labojumu, kurš par 5% tomēr ir samazinājis Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā akcīzes nodokļa daļu. Un šī izmaiņa varētu stāties spēkā tikai ar nākamā gada valsts budžetu. Tas ir normāli. Jo nevar pārkārtot visas budžeta pozīcijas, un šādā sakarā es arī aicinu rūpīgi pārdomāt visiem pozīcijas deputātiem savu attieksmi, un aicinu arī Tautas partijas deputātus, kuri vakar komisijā nobalsoja pret satiksmes ministra priekšlikumu un nobalsoja par Lauska, Kalniņa un Freimaņa priekšlikumu, tomēr izvērtēt no tādām saprāta pozīcijām un atbalstīt pašlaik 1. priekšlikumu, jo vienkārši citas izejas nav, ja mēs gribam pārdalīt šo naudu Valsts autoceļa fondā.

Sēdes vadītājs. Pateicos deputātei Annai Seilei. Vārdu lūdz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Es ļoti īsi gribētu arī izteikt savu viedokli par tikko izteikto deputātu viedokli satiksmes ministram.

Es gribētu, Freimaņa kungs, teikt jums, ka es esmu politikā, jauno laiku politikā, desmit gadus jau. Un jūs man nevarēsit pateikt to, ka es esmu nodarbojies ar avantūrām. Jūs diemžēl aicināt uz avantūru, kurai nekādu rezultātu nebūs, kā tikai tas, ka būs parunāts par ceļiem, būs izteikti priekšlikumi, ļoti labi priekšlikumi, un ar to arī viss beigsies. Ja jūs tik ļoti gribat palīdzēt autoceļiem, tad kāpēc jūs, frakcijā būdami vairāk nekā pieci deputāti, sen neesat iesnieguši priekšlikumu mainīt akcīzes nodokļa likumu, un ja tad jūs teiktu: mīļais satiksmes ministr, kāpēc tad jūs neatbalstiet to, tad varbūt būtu diskusija. Bet tagad patiešām man ar nožēlu jāatzīst, ka faktiski mērķis nav palīdzēt ceļiem, bet mērķis ir parunāt par autoceļiem pirms vēlēšanām no jūsu puses diemžēl.

Sēdes vadītājs. Pateicos Gorbunova kungam. Nākamais runātājs — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kad vajadzīgs kaut kādu citu jautājumu risināt, kurš interesē valdību, interesē valdību sastādošās partijas, tur atrodas viss — nav nekādu problēmu! Balsošanas mašīna ļoti labi nobalso, visu izmaina, visu izdara tā, kā vajag.

Varbūt remontēsim ceļus tikai 2004. gadā. Būs lielāks darbu apjoms, vairāk varēs paņemt kredītus, nu un tad uz priekšu! Vai tad.. Latvijai jau tā ir pietiekami parādu, bet var jau tos palielināt.

Un tagad kas attiecas uz to, ka atrodas vienmēr īpaši iegansti. Redziet, tagad ja ceļiem mēs atvēlam 90%, tad cietīs zemnieki, cietīs pensionāri, cietīs bērni, un tas diemžēl atkārtojas vienmēr, kad vajag atrast kādu ieganstu, lai to vai citu darbību neveiktu. Un kur tad paliek arī tā nauda no citām ministrijām? Arī ir jāpadomā. Kad jums bija priekšlikumi par budžetu 2002. gadam, nezin kāpēc tad klusēja un visu noraidīja. Opozīcijas visi priekšlikumi tika noraidīti. Un tagad jūs sakāt, ka nevar neko darīt, Finansu ministrija nespēj neko darīt. Bet kāpēc viņi nestrādā?

Arī Valsts ieņēmumu dienests netiek galā ar kontrabandu... visu to, kas notiek. Ar iekasēšanu akcīzes nodoklim netiek galā. Vieni mīnusi ir. Jūs paskatieties reitingā, kāds reitings Finansu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai! Un tad mēs te raudam, ka mēs neko nevaram izdarīt. Un valdība ir bezspēcīga. Visu var izdarīt, ja grib! Ja negrib darīt, nu tad tā ir cita lieta. Tā vajag pateikt: mēs nevēlamies to darīt. Lai tie ceļi Latvijā sagrūst.

Sēdes vadītājs. Pateicos Leonam Bojāram. Nākamais runātājs — Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms gribētu pateikt par mūsu attieksmi, sociāldemokrātu attieksmi pret akcīzes nodokli kā tādu, pret ceļu politiku laika gaitā, mēs arī ne pirmo dienu politikā... Un es gribu pateikt, ka mēs akceptējam un iestājamies par to, lai ceļiem būtu maksimāli daudz naudas piešķirts, un programma, ka no akcīzes nodokļa ienākošā nauda 60 procentu aizgāja Valsts autoceļu fondam un ceļiem un 40 procentu — valsts budžetā, jā, tas bija viens konkrēts piedāvājums, par kuru mēs uzskatījām, ka tas ir pareizs. Tad, kad parādījās jautājums par Krievijas krīzi un, sabalansējot budžetu, sabalansējot daudzu nozaru attīstību, kā pašreiz Gorbunova kungs teica, ka jāsabalansē visas attiecības starp nozarēm, mēs bijām pret to, ka Satiksmes ministrija, sabalansējot budžetu, uzskatīja par iespējamu 10 procentus no naudas autoceļiem ceļiem noņemt citām nozarēm par labu (to var skatīties stenogrammās, var skatīties budžeta apspriešanas laiku), mēs bijām pret to, lai, sabalansējot budžetu, citām nozarēm no ceļiem tiktu noņemti 30 miljoni latu no sākuma, pēc tam — 10 miljoni latu. Kolosāla tolerance pret sabalansētību, bet uz vienas nozares rēķina! Un mēs bijām pret to. No šīs nozares atkarīga ļoti nozīmīga tautsaimniecības attīstība, par kuru mēs arī izlasījām un respektējām Satiksmes ministrijas anotāciju tad, kad viņi iestājās par naudas līdzekļu... atkal palielinājumu savai nozarei. Tas ir patiešām tā. Un mēs ļoti priecājāmies un publiski paudām to tad, kad bija iespēja atkal pagriezt naudas plūsmu uz ceļu virzienu, un atkal parādījās šis jēdziens — sadalījums nevis 50 un 50, bet 60 uz 40, kā tas bija iepriekš. Tāpat mēs saredzam, ka šajā jautājumā ir nepietiekams šis risinājums. Un tad, kad februārī parādījās Satiksmes ministrijas vēlme vismaz līdz 80 procentiem, tad, kad parādījās visu Vidzemes pašvaldību vēlme palielināt līdz 100 procentiem, tad, kad parādījās Ceļinieku asociācijas vēlme līdz 100 procentiem, mēs arī to izvērtējām. Bet mēs arī saredzējām, ka diemžēl Ministru kabinetā arī šis jautājums iestrēdza.

Ja šodien pieņemtu lēmumu, ka likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, varat ticēt — šo lēmumu var vispār arī nepieņemt. Nav jēgas! Nākamgada budžetu skatīsies mierīgi — un laiks viņiem atļaus to visu izdarīt — 8.parlaments. 8.parlamenta deputāti noteiks prioritātes, un to skaitā ceļu prioritāti, ceļiem atvēlēs. Līdz ar to šodien mēs varam vispār to jautājumu neskatīt, vispār noraidīt arī varam to tādā veidā. Šodien neliek mums domāt par rītdienu. Rītdienas cilvēki paši domās par rītdienu. Šodien mums jādomā par šodienu. Protams, es gribu piekrist, ka tas ir tolerances jautājums. Pieeja ir unikāla. Ja šeit būtu premjerministrs, es saprastu par sabalansētību. Bet es nesaprotu, ka satiksmes ministrs atsakās no tās naudas, ko var šodien dabūt. Vai šodien tā ir pretruna ar budžetu, ar budžeta likumu “Par nodokļiem un nodevām”? Mēs uzskatām, tas ir politiskās gribas jautājums. Ja politiķi grib, viņi var iestrādāt visu, kas ir nepieciešams saistībā ar nākamā gada budžetu, izdarīt grozījumus, tas ir politisks lēmums, un tā ir politiska atbildība. To var izdarīt. Ja politiķi grib, viņi saredz šogad budžeta izpildes gaitu un naudu, kas ienāk vairāk, novirza tur, kur uzskata par pareizu. Priekš tam vienkārši ir vajadzīgi budžeta grozījumi. Un tā ir politiskās gribas izpausme saskaņā ar likumu, saskaņā ar veselo saprātu. Mēs nesaredzam pretrunu, mēs nesaredzam populismu šeit, mēs nesaredzam priekšvēlēšanu gaisotni. Ja automaģistrāles šodien, ja uzskata ceļinieki, ka var iztikt, neapgūt, nav projektēšanas, atdodiet to naudu pašvaldībām. Pašvaldības sakārtos savus ceļus, savus trotuārus, būs pateicīgas, ka ir iespējas sakārtot par attiecīgo naudu, kas nāks klāt.

Sēdes vadītājs. Laiks.

V.Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatētājs Pēteris Tabūns. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani, godīgi sakot, pārsteidz gan iepriekšējā lasījumā deputātu uzstāšanās, gan šajā, ieskaitot opozīciju, jo nesaka rūgtu patiesību acīs. Bet es pateikšu šo patiesību acīs. Pat opozīcija nepasaka īstu patiesību acīs. Kas ir vainīgs par to, ka ceļi ir neizbraucami? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Latvijas ceļi!”)

Lujāna kungs sauc: “Latvijas ceļš!” Jā, patiešām Latvijas ceļi ir pārvērtušies par bedrīšu ceļiem. Un Gorbunova kungs, ļoti rūgti jums būs dzirdēt, bet jūs tagad tauta sauc par “bedrīšu ministru”. Es braucu no Jūrmalas līdz Iecavai, pamēģiniet jūs pabraukt ar savu mašīnu, jūsējā varbūt izturēs, bet manējā — 1985.gada mašīna — salūza, salūza ne tikai amortizatori, bet salūza abas priekšējās atsperes. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Sūdzi tiesā Satiksmes ministriju!”) Nav izbraucami šie ceļi! Bet jūs, Gorbunova kungs, piedodiet man, un “Latvijas ceļš”, kurš ir atbildīgs par Latvijas ceļiem, klusējāt visus šos gadus. Un, ja nebūtu opozīcija pacēlusi šo problēmu, jūs droši vien būtu klusējis arī turpmāk.

Ne velti Freimaņa kungs teica: “Ministrs atsakās no naudas.” Jums vajadzēja prasīt, saukt un kliegt pilnā balsī šeit, Saeimā, valdībā, ka Latvijas ceļi sabrūk, ka pēc diviem, trim gadiem mēs nevarēsim pabraukt pa šiem ceļiem. Jums vajadzēja sist dūri galdā, jo bez ceļiem, bez šīs infrastruktūras tautsaimniecība tiek paralizēta, bet jūs nesaucāt šo SOS, un tikai tagad, kad opozīcija pacēla šo jautājumu, jūs pagājušajā sēdē aplaudējāt vienīgais. Es saprotu, ka šī nauda ir vajadzīga, bet ir jāprasa! Un Freimaņa kungs teica: Ministrs Požarnovs prasīja, sita faktiski dūri galdā, medicīnai, Labklājības ministrijai 46 miljonus budžetā. Un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gandrīz gulstoties uz sliedēm, panāca šo 21 miljonu. 21 miljonu Labklājības ministrijai, bet prasīja 46 miljonus. Par to, ka Požarnovs prasīja, viņu atlaida no darba! Es gan šaubos, ja būtu prasījis Gorbunova kungs ceļiem, diez vai partijas biedri un priekšsēdētājs Bērziņa kungs viņu būtu atlaidis no darba? Saprotiet, šīs lietas ir jānosauc īstajos vārdos. Tagad ir par vēlu faktiski visas šīs lietas labot, un ne par velti prasa jau tagad no jūlija sākt finansējumu, kas faktiski nav iespējams. Četrus gadus nevajadzēja gulēt! Vajadzēja darīt, vajadzēja redzēt, lūk, šīs lietas! Ja runā patiesību, tad tāda ir patiesība. Pamēģiniet mani apstrīdēt! Es nemaz nenosaukšu, Gorbunova kungs, par to, kas notiek ar “Lattelekom”, kur jūs arī esat atbildīgs, kas notiek ar “Latvijas kuģniecību”, kur arī jūs atbildīgs, un tā tālāk un tā joprojām. Lūk, šīs lietas ir ļoti nopietnas.

Un tad Lībanes kundze mums saka, ka mūsu mugurkauls traucējot. Mūsu mugurkauls netraucē “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet mēs pasakām un nosaucam lietas īstajos vārdos, un tā vajadzētu visu laiku. Tad var būt, ka mēs ķertos pie lietu sakārtošanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pavisam aplam izskan doma, ka satiksmes ministrs atsakās no naudas. Es neatsakos no naudas, es atsakos no tā veida, kādā šo naudu cenšas iegūt, vai pareizāk sakot, jau pats veids, kādā šo naudu iegūt, ir ieprojektēts, ka šo naudu nekādā veidā neiegūs. Es atsakos no tādiem lēmumiem, kuri vispār, kā arī Leiškalna kungs teica, šis lēmums vispār paliek bezjēdzīgs un nav nekādas tālākas jēgas. Es no tā atsakos!

Attiecībā par to, ka esmu gulējis. Es nevaru nekādā veidā tur teikt, kaut kā komentēt šo teikto. Bet vispirms, ja runājam precīzi, tad Latvijas Republikas valdība ne no vienas citas ministrijas nebija saņēmusi tik daudz regulāras informācijas par ceļu un tiltu stāvokli Latvijā, kā arī priekšlikumi tika iesniegti Latvijas Republikas valdībā pirms katra budžeta izskatīšanas. Jā, diemžēl valdībai bija jāsabalansē budžets, bija noteiktas prioritātes, kuras noteikusi pati Saeima, Eiropas Savienība, virzība uz NATO, izglītība, un par šīm prioritātēm balsoju arī es pats.

Tagad par šo lēmumu. Es klausos jūs, kolēģi deputāti, un brīnos. Jūs gribat uzdot valdībai, lai valdība līdz 1.jūlijam ieskaitāmo akcīzes nodokli, 90% apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem pārstrukturē un ieskaita jau 90% no 1.jūlija. Cik es zinu, jūs taču kaut vai paši dodaties atvaļinājumā. Kādā veidā, ja pat tas būtu iespējams, kādā veidā lai valdība līdz 1.jūlijam izdara grozījumus visos likumos, budžeta grozījumus, kur ir jānorāda, kam būs jāsamazina finansējums šajā gadā... Nevis jāsabalansē, bet kam būs jāsamazina budžets šajā gadā. Kā jūs iedomājaties šīs visas lietas izdarīt līdz 1.jūlijam? Tāpēc es vēlreiz uzskatu, ka tas ir vienkārši politisks žests bez jebkāda reāla seguma.

Sēdes vadītājs. Paldies Anatolijam Gorbunovam. Nākamais runātājs Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Pētera uzruna man atsauca atmiņā Mirdzu Ķempi, un nevis to dzejolīti, kurā ir stāstīts par veco galdu, uz kura atradās šķēres, ko manas mātes rokas skārušas, bet tieši to, kur ir teiks: uz sliedēm gulst Raimonda Djena. Un tagad es saprotu, ka uz sliedēm blakus Raimondai ir nogūlusies arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nekādā gadījumā es neaiztieku partiju. Es šo partiju mīlu, un tieši dēļ šī stingrā mugurkaula, kas traucē, kā jūs teicāt, Kristiānai Lībanei.

Bet, ja mēs runājam par tehnoloģijām, par politiku un par profesionalitāti, tad, dāmas un kungi, nevar ar lēmumiem, nu nevar zemi art ar grābekli. Ar grābekli vēl var pacensties, nu ar matiem nevar, ja gribiet, sevišķi tik īsiem kā man. Nu visas lietas ir jādara tā, kā to paredz Latvijas likumdošana. Nu nevaram mēs Bojāra Satversmi pieņemt ar Saeimas lēmumu. Tad jau vajadzētu uzrakstīt, jūsu partijai iesniegt lēmuma projektu, ka līdz 1.jūlijam Latvijā jāstājas spēkā Bojāra kunga ieviestai Satversmei. Likumus labo ar labojumiem likumos. Budžeta likumu iesniegšanas prerogatīva ir tikai un vienīgi Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Nodokļu likumdošanu Ministru kabinets tāpat kā budžetu nevar izmainīt 81.panta kārtībā. Satversmes 66.pants ko saka? 66.panta otrā daļa: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos lēmumus.” Jūsu priekšlikums par 1.jūliju ir antikonstitucionāls, līdzīga norma ir paredzēta arī jūsu tēva dibinātāja, tēva barotāja, mātes barotājas Jura Bojāra jaunajā Satversmes projektā.

Tā ka es aicinu, ja jūs tiešām gribat šos ceļus uzlabot, tad atbalstīsim 1.priekšlikumu, kuru iesniedzis satiksmes ministrs. Un tad mums ir pilnīgi skaidrs, ka, līdz 1.oktobrim iesniedzot jauno budžeta projektu, tajā ir jābūt paredzētiem līdzekļiem — no ienākušā akcīzes nodokļa 85% novirzīti.

Ja jūs gribat atbalstīt savu pašu veiksmīgi iesniegto ideju, ideju, kura man likās, kur es redzēju, ka vienreiz attaisnojas Saeimas ārkārtas sēde, tad nesabotējiet to otrajā lasījumā.

Es vienkārši nesaprotu, kas liek jums pašiem pozīcijas atbalstītu lēmumu pēkšņi sabotēt un pieņemt lēmumu par 1. jūliju.

Nu es vienkārši nesaprotu, kāpēc trijiem opozīcijas deputātiem... vai jūs kāds samācīja? Nu es saprotu, ka Leons varētu nesaprast tehnoloģiju, bet Kalniņa kungs tad saprot, Lauskis saprot tehnoloģiju. Jūs saprotat, kādā veidā Latvijā notiek likumdošana. Un neviens likums nav izlabots ar lēmumu.

Līdz 1. jūlijam palikušas 25 dienas, un starpā vēl Jāņi. Līdz pat Pēteriem... Nu ko jūs gribat pateikt ar šo... pateikt, ka mēs nobalsosim par lapiņu, kas tā arī paliks nerealizējama, jo valdība atteiksies rīkoties pretēji Satversmei.

Tā ka es aicinu 1. priekšlikumu un tad tālāk komisijas redakciju...

Sēdes vadītājs. Laiks, cienījamais Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais runātājs — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tabūna kunga saka, ka sociāldemokrāti nesaka patiesību. Nē, Tabūna kungs, mēs vienmēr sakām patiesību, bet diemžēl pozīcijas partijas to negrib dzirdēt. Un ir arī pienācis laiks tik tiešām no šīs tribīnes un arī Saeimā nodarboties ar patiesību, bet nenodarboties ar to, ko ļoti veiksmīgi piespēlē Saeimā. Šodien mēs izskatīsim vēl vienu dokumentu, kur Latvija arī ir kārtējo reizi negatīvā situācijā.

Mēs domājām, ka tikai no mums valdība slēpj informāciju, no sociāldemokrātiem, tajā skaitā no Saeimas deputātiem, bet izrādās, ka arī no saviem partneriem, no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to slēpj, tā ka brīnumi sāk drusciņ tā izkristalizēties.

Un kas attiecas uz visām tām slēptajām lietām... Redziet, hokeja halle, par 400 miljoniem dolāru mierīgi paraksta vai aprunā visādus nolīgumus, likumus.. visus, un pēc tam nav neviena vainīgā, un visi ir vainīgi, kas par to runā. Mākslīgo zemes pavadoni jau projektē, ka celsim Latvijā, lai varētu kādi 2000 cilvēki sarunāties pa telefoniem — 10 miljonus mēs atrodam, neko vairāk nezina neviens.

Nu... pārējo brīnumu ir vēl vairāk. Kad vajadzēja sporta hallēm valsts garantēto aizdevumu, 11 miljonus mierīgi atrada. Bez visādiem dokumentiem tika piešķirts. Uz vienas lapiņas ar roku bija uzrakstīts priekšlikums, un to piešķīra. Un tagad mēs runājam par to, ka mums it kā nav naudas, mēs nevaram neko izdarīt. Muļķības. Visu var izdarīt, un nauda arī ir!

Un tagad arī paskatieties uz tiem reitingiem. Finansu ministrijai neuzticību izsaka 60% Latvijas iedzīvotāju. Zemkopības ministrijai — 57% neuzticas kā ministrijai. Ekonomikas ministrija — 64% neuzticas. Cienījamie kolēģi! Tā ir apkaunojoša lieta, ka mēs strādājam ar tādām valdībām. Un kādus tad dokumentus viņi iedod mums Saeimā? Jūs taču redzat, ka...

Sēdes vadītājs. Laiks, Bojāra kungs....

L.Bojārs. .. ka Saeimai ir jāpārstrādā dokumenti. Tāpēc nevajag atrast ieganstus. Nav nekas vainīgs, ir vainīga valdība, diemžēl viņa izdarīja šitās nepatīkamās lietas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs!

Nākamais runātājs — Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Runājot par profesionālismu un korektumu. Vakar ārkārtas plenārsēdē mēs runājām par reģionālo reformu, un “Latvijas ceļš” pateica, ka viņiem viss taču programmā ir ierakstīts. No sākuma iestāsimies Eiropas Savienībā un tad veidosim reģionālās pašvaldības. Bet ja nebūs? Ko darīt?

Un tagad mums arī ir jautājums par ceļiem. Mēs sagatavojām... ar nākamā gada 1. janvāri pārdalām šo akcīzes nodokli, un viss ir kārtībā. Sakiet, bet priekš kam ir šodienas parlamenta sēde? Ministru kabinetam taču funkciju pietiek priekš tā, lai sagatavotu uz 1.oktobri budžeta projektu. Priekš kā mēs šodien šeit sanācām?

Tabūna kungs, es jums piekrītu! Paldies jums par to, ka jūs pateicāt, ka bija jēga un nepieciešamība sarunai. Par ceļiem bija jēga un nepieciešama saruna, par to mēs runājam. Es pateicos tiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri pieņēma pozitīvu lēmumu. Jā, steidzami ir jādomā par budžeta grozījumiem! Valdība ir gatava pārmainīt savu lēmumu par to, ka grozīt vai negrozīt budžetu, un tikai atbilde uz šo jautājumu ir gatava uz priekšu, nav gatava? Protams, atgriežamies pie tolerances, saplānošanas un perspektīvām miglainā nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais runātājs — Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie tautas priekšstāvji! Cienījamā Latvijas tauta! Patiešām laikam no “Latvijas ceļa” ministriem, kas ir nodarbojušies ar Latvijas ceļiem, ar labu vārdu var vienīgi nosaukt Vili Krištopanu, ko arī “Latvijas ceļš” pēc tam ātri “pārmeta pār bortu” un no viņa atbrīvojās. Diemžēl jāsaka, ka pārējie ministri vēsturē — vismaz Latvijas ceļu vēsturē — nav iegājuši ne ar ko. Diemžēl patiešām jāpiekrīt Tabūna kungam, ka ne tikai Tabūna kunga mašīna var salūzt uz Latvijas ceļiem, bet, es domāju, arī Kristovska bruņutransportieri netiks ne līdz Krievijas robežai, ne līdz Baltkrievijas, un nevarēs veikt ne totālu mobilizāciju, ne daļēju mobilizāciju...

Paldies, Kārli, es teikšu, ka es ceru uz jūsu atbalstu! Starp citu, es gribētu atgādināt, man liekas, ka savā laikā arī viens no “Latvijas ceļa” kandidātiem, ja es pareizi atceros, kaut kādā periodā Paukštello dziedāja: “Lēnām, draugi, lēnām pār tiltiem, draugi!” Bija tāda dziesma. Varbūt “Latvijas ceļš” beidzot varētu arī realizēt to, lai nebūta jābrauc pa tiltiem gluži lēnām, bet varētu braukt arī normāli. Starp citu, Kārli, kad tu saki, ka no 1.jūlija nav iespējams, nu bet es pirmkārt uzticos kolēģiem no Tautas partijas, kas komisijā atbalstīja šo projektu. Viņiem ir finansu ministrs. Pēc tam, kad Saeima būtu izteikusi savu gribu, es domāju, finansu ministrs ļoti labi zina, kā tiek ieņemti akcīzes nodokļi, es domāju, ka patiešām tie palielinās, it sevišķi to var dzirdēt arī kontrabandas apkarošanas komisijā, līdz ar to noteikti šāda pārdale varētu notikt arī ātrāk. Ir cita lieta, ka Tautas partijas ministrs vai arī Ministru kabinets, kur Gorbunova kungs, ļoti satraukts ministrs būdams, noteikti ātri apelētu par ārkārtas sēdi, kurā mēs veiksmīgi veiktu budžeta pārdali. Tāds mehānisms ir, un tas nav antikonstitucionāli. Tātad šī shēma strādā. Un patiešām, es domāju, varbūt nevajag “Latvijas ceļam” solīt vēlētājiem par to, kā viņi labos ceļus nākamgad, bet tāpat kā patiešām jūsu izbijušais premjerministrs, satiksmes ministrs Krištopana kungs nāca un rādīja tiem pašiem vēlētājiem, kā viņi labo ceļus, rādīja ar plakātiem, ka šis ceļš ir salabots par jūsu naudu. Gorbunova kungs, jūs laikam diemžēl par to atskaitīties nevarēsiet! Un tādēļ jūlijs ir daudz labāks nekā janvāris, jo janvārī, protams, varēs cerēt uz to, ka “Latvijas ceļš” kaut kā kārtējo reizi būs “ielīdis” Saeimā un kaut kā, nu, teiksim, tiks atkal kaut kādā valdošajā koalīcijā, nu un tad nu “Latvijas ceļš” beidzot pēc desmit gadiem nu reiz kārtīgi pastrādās. Un tādēļ apvainot cienījamos kolēģus sociāldemokrātus nevajadzētu, jo patiešām, cienījamie kolēģi, mēs gan esam devuši akcīzes nodokļa pārdali vairākkārt, Gorbunova kungs... Diemžēl valdošā koalīcija to ir vairākkārt noraidījusi. Tā ir vēsture. Un tagad no Saeimas tribīnes dot kļūdainu informāciju nevajag.

Man gribas savu runu daļēji beigt ar nelielu tādu kā anekdotisku pieeju. Mazie LSDSP ir kārtējo reizi uztaisījuši ligzdā, šinī brīdī — Saeimā, čupu, un valdošā koalīcija ir nikna: “LSDSP, kad jūs vienreiz iemācīsities lietot pieminekļus?” Es domāju, ka šoreiz jūs esam labi trāpījuši — tieši uz “Latvijas ceļa” pieminekļa galvas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Modrim Lujānam.

Debates slēdzu. Vai atbildīgais referents, Arnis Kalniņa kungs vēlas kaut ko teikt par 1. — satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikumu, kuru mēs nupat izdebatējām?

A.Kalniņš (LSDSP). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija liek uz balsošanu. Tātad Tautsaimniecības komisija neatbalstīja 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — satiksmes ministra Anatolija Gorbunova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums akceptēts.

Lūdzu, turpiniet, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš. Tātad 2.priekšlikums vairs nav balsojams. Pārejam pie 3.lappuses. Tātad par 2. punktu ir 3., 4. un 5. priekšlikums. Daļēji atbalstīts ir satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikums, kas iestrādāts komisijas redakcijā 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tas ir 5. priekšlikums.

A.Kalniņš. Un arī atbalstīts ir 4.priekšlikums — deputāta Kārļa Leiškalna, kas arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kura skan, ka līdz 2002.gada 1.septembrim pieņemt valsts programmu vietējo uzņēmumu un lauku saimniecību iesaistīšanai valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanā un uzturēšanā. Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Kuru? Ceturto? Piekto. Tātad, cienījamie kolēģi, balsosim par 5. ... (Zālē troksnis.) Vai kāds iebilst? (Starpsauciens: “Neiebilstam!”)Nav nepieciešams. tātad 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Kalniņš. Līdzīgi par 3. punktu ir trīs priekšlikumi — satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 7. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Un abi iepriekšējie divi ir iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu par lēmuma projektu kopumā!

A.Kalniņš. Jā, lūdzu balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmuma projekts ir akceptēts.

Pārejam pie nākamās sadaļas. “Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums. Steidzams. Atbildīgais ziņotājs...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Lūdzam likumprojektu šīsdienas robežās pagaidām atlikt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs izskatīsim šo likumprojektu maķenīt vēlāk? Nav izdalīts. Ejam tālāk!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgais referents Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu nr. 4499. Šajā likumā nav daudz grozījumu.

1.grozījums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 2. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs un Dobelis. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka 91.panta pirmā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es atvainojos, Bunkša kungs! Turpiniet ziņot!

J.Bunkšs. ... jo komisija uzskatīja, ka 91.panta pirmā daļa faktiski nosaka to pašu, ko piedāvā deputāti, kuri ir iesnieguši 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gan nospiedu pogu tajā brīdī, kad gāja runa par 1.priekšlikumu, nevis par 2.priekšlikumu. Bet parlamenta vairākums ir atbalstījis Juridiskā biroja priekšlikumu. Jāsaka, ka šajā priekšlikumā ir mēģināts rast risinājumu Satversmes grozījumu 101.pantam. Jāsaka, ka ar šo pantu mēs saskaramies šodien jau otro reizi. Vakar ar šo pantu saskārāmies par tieši vēlētām pašvaldībām. Tagad ir runa saistībā ar jēdzienu “darba valoda”, kas ir Satversmes 101.pantā.

Jēdziena “darba valoda” nav Valsts valodas likumā. Šāda jēdziena nav nekur, izņemot vienu vietu, tas ir, Satversmes 101.pantu. Un tagad ir problēmas ar šī panta tālāko redakciju visos pakārtotajos likumos, tajā skaitā arī likumā “Par pašvaldībām”. Reāli pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā bija teikts: “Darba valoda pašvaldības domē (padomē)...”, ir teikts arī Satversmē. Un tūlīt papildinājums: “un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda.” Tagad Juridiskais birojs latviešu valodu grib aizstāt ar citu jēdzienu atbilstoši Valsts valodas likumam. Tādējādi veidojas saikne starp jēdzienu “darba valoda” Satversmē un jēdzienu “valsts valoda” Valsts valodas likumā. Šāda pieeja no juridiskā viedokļa manā skatījumā ir radījusi problēmas, jo visos pakārtotajos likumos mēs mēģināsim atrast jēdzienam “darba valoda” salīdzinošo jēdzienu vai pārejas kaut kādu normu jēdzienam “valsts valoda” caur Valodas likumu. Pēc būtības es tomēr uzskatu, ka nebūtu lietderīgi atbalstīt Juridiskā biroja 1.priekšlikumu, bet es vēlreiz atgādinu, ka es biju nospiedis pogu tad, kad gāja runa par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Salkazanova kungam.

Pirms es dodu vārdu nākamam debatētājam Dobeļa kungam, man ir jāinformē cienījamie Saeimas deputāti, ka ir ienācis 10 deputātu parakstīts iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi līdz pulksten 12.30 un tad izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 13.30. Vai kādam būtu iebildumi pret šādu darba kārtību? Jābalso. Ir iesniegts priekšlikums. Lūdzu, kas ir par manis nolasīto redakciju? Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 5, atturas — 9. Šāda darba kārtība akceptēta. Starpbrīdis notiks no pulksten 12.30. līdz 13.30.

Tagad vārds debatēm deputātam Dobelim. Deputāts Dobelis pie 2.priekšlikuma. Jā, piecas minūtes. (No zāles deputāts Dobelis: “5 minūtes!”)

J.Dobelis (TB/LNNK). Tad, kad būs piecas minūtes, tad es sākšu runāt. Kolēģi, uzlieciet... Ļoti labi. Cienītie kolēģi! Kaut kā ļoti jocīgi un ātri aizgāja 1.priekšlikums, neļaujot deputātiem īsti iedziļināties. Diemžēl tas ir pagājis garām. Tā kā jānāk ir uzreiz runāt par otro priekšlikumu, bet uzreiz tad ir jāsaka, ka nevajag šeit teikt, ka nav tāda jēdziena “darba valoda”, ja mēs nupat pirmajā priekšlikumā atbalstījām šādu jēdzienu. 1.priekšlikums tieši runā par darba valodu pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās. Un tur ir skaidri minēta latviešu valoda.

Tagad, cienītie kolēģi! Redziet, kā nu sanāk. Pirmīt tāda varena balsošana bija, Kārtības rullī, lūk, neļausim kaut ko tur mainīt. Un es gribu atgādināt, ka arī Vēlēšanu likumā kādreiz ļoti vareni neviens negribēja neko grozīt, un PCTVL bija tie, kas pirmie iesniedza šos grozījumus, un tad bija ļoti spēcīga pretbalsošana. Nezin kāpēc pagāja daži mēneši, ar Valsts prezidenti priekšgalā un visiem pārējiem aiz muguras šo priekšlikumu atbalstīja. Labi! Tagad mēs neatbalstām — pagaidām — grozījumus Kārtības rullī. Tagad mēs nonākam līdz pašvaldībām. Un te skan no tribīnes atkal, ka, lūk, 91. panta 1.punkts jau runājot par Satversmi. Cienītais kolēģi, kas to teica! Diemžēl jūs pats neesat lasījis dokumentu, par ko jūs te nākat un runājat. Izlasiet, kas ir teikts 91.panta 1.punktā! Atkārtoti nepilda! Runa tur ir par atkārtotu nepildīšanu.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam vispār par to, ka neievēro to, kas ir noteikts Satversmē un arī likumos. Par neievērošanu. Un nevis par kaut kādu atkārtošanu.

Un te mēs nonākam pie tā paša, par ko mēs esam bieži runājuši. Mēs ieliekam kaut kādas noteiktas normas likumā, arī Satversmē, tās tur guļ, nevienu tās neuztrauc. Tad, kad ir noticis pārkāpums, tad, kad šīs normas neievēro, nav mehānisma, kā rīkoties, nekāda. Izņemot kaut ko teorētisku ielikt... jā, lūk, pārkāpj Satversmi... Ko nozīmē — pārkāpj Satversmi? Tad jāsāk ir vērtēt, tad ir īpašai pieejai jābūt. Mēs piedāvājam ļoti svarīgu, īpašu, atsevišķu punktu, ja ir runa par latviešu valodas nelietošanu, par izvairīšanos no tās lietošanas. Ļoti skaidrs priekšlikums un tādā gadījumā nav ko vilkt garumā šīs lietas. Tādā gadījumā ir pilnas tiesības šādu pašvaldību atlaist.

Vēlāk mēs runāsim arī par to, kam šādas iespējas papildus var dot.

Tā ka es neredzu starpību starp to visu, kas skar latviešu valodas aizsardzību gan Satversmē, gan Kārtības rullī, gan jebkurā likumā, kas skar latviešu valodas tiesības.

Un līdz ar to ir tā savādi konstatēt, ka reizēm balso tā un reizēm balso šitā, lai arī balsošana visu laiku ir par vienu un to pašu.

Nu nav ko šeit baiļoties! Nav jāsaista šis balsojums ne ar kādām tur lielām politiskām izmaiņām Latvijas dzīvē! Šeit ir ļoti skaidri pateikts: šeit tiek pausta cieņa vai arī necieņa pret mūsu valodu. Un, ja tiešām pašvaldība pauž šo necieņu, tad ir jābūt ļoti stingrai rīcībai. Nevar būt kaut kāds izplūdis piedāvājums visu atkal atstāt Saeimas rokās. Tanī brīdī, kad tuvosies vēlēšanas, būs viens balsojums, bet ikdienā tas balsojums būs pavisam cits.

Un tāpēc kārtējo reizi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā ļoti skaidri: necieni latviešu valodu, nelieto viņu, tev nav vietas pašvaldībās! Ne vienam, ne veselai pašvaldībai. Šādai pašvaldībai nav tiesību darboties, un tās sastāvs ir jāmaina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Nākamais debatētājs — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt 2. — deputātu grupas iesniegto priekšlikumu — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Par ko runā 91.pants? “Saeima var atlaist vietējās pašvaldības domi (padomi), ja tā...” Un mūsu priekšlikums ir papildināt šo pantu ar piekto apakšpunktu “... neievēro Satversmē un likumos noteikto pašvaldību darba valodu”. Jā, mēs Satversmē iestrādājām par valodu, par valodas lietošanu gan pašvaldībās, gan arī Saeimā. Bet ja to nelieto? Nav jau šī mehānisma, nav šī mehānisma, kā tad mēs vērsīsimies un kā tas viss notiks. Šeit mēs pastiprināti radām šo mehānismu, tieši kur ir likums “Par pašvaldībām”, šo te normu atkal ieviešam iekšā. Tam faktiski šeit ir divas nozīmes: viena, tas, ko es iepriekš teicu, otra... es esmu pilnīgi pārliecināts, ka veicinās tajās pašvaldībās ievēlētos deputātus uzlabot šo valodas prasmi tur, kur šī valodas prasme ir stipri slikta. Tā ka tikai iegūsim, ja atbalstīsim 2.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies jums. Nākamais runās Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Es aicinu patiešām saprast, ka mūsu priekšlikums ir ļoti precīzs, kas neļaus tulkot 91.panta pirmo daļu, uz kuru te atsaucās un teica, ka tur jau viss ir izteikts, kā kuram ienāk prātā. Jo mēs ļoti labi zinām, ka vispārīgos jēdzienos ietvertas lietas tulko dažādi. Mēs zinām arī tiesu praksi par tām pašām narkotikām, par izplatīšanu, lietošanu un tā tālāk. Kā ienāk prātā, tā dara, ja netiek norādīts precīzi. Es domāju, ka mēs nonāksim arī pie šīs lietas, lai tiesas, par ko ir ļoti lielas pretenzijas — gan prezidentei, gan sabiedrībā —, varētu daudz precīzāk strādāt.

Un tādēļ nevajadzētu atsaukties uz to, ka 91.panta pirmajā daļā jau ir pateikts. Mēs pasakām ļoti precīzi: “...neievēro Satversmē un likumos noteikto pašvaldību darba valodu.” Ko vēl skaidrāk! Un kā gan savādāk rīkoties, ja neievēro? Pēc tam plātīsim rokas? Gaidīsim tiesu procesus, kuri ilgs 5 gadus, bet pašvaldības būs ievēlētas uz 4 gadiem un turpinās strādāt, neievērojot likumus un neievērojot Satversmi.

Tādēļ mūsu priekšlikums nu nekādi nevar kaitēt. Tieši otrādi — palīdzēs precīzi pildīt Satversmi un likumus. Es lūdzu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Viņi piedāvā ieviest šeit vēl vienu punktu šajā pantā par to, ka nepilda tieši valodas prasības, un tādā gadījumā Saeima var atlaist to pašvaldību. Bet tanī pašā laikā šajā pašā pantā, ja jūs varat lasīt, ja jūs protat lasīt, tad pirmajā punktā par to jau ir rakstīts. Pie visa tā, kad mēs apspriedām komisijā, vai pieņemt vai nepieņemt šo priekšlikumu, es uzdevu jautājumu, un pat jūsu frakcijas deputāti man nevarēja atbildēt. Es uzprasīju: “Vai kaut vienā pašvaldībā vai pašvaldību komitejās iet saruna kaut kādā citā valodā, nevis valsts valodā?” Pat jūsu deputāts, kurš pārstāv jūsu frakciju mūsu komisijā, nevarēja nosaukt tādu pašvaldību. Un tāpēc es lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vēl ir pieteicies Juris Dobelis — otro reizi. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiešām Golubova kungam ar lasītprasmi ir smagi. Laikam tiešām nav kārtīgi iedziļinājies 91.pantā. Varbūt tagad varu viņam atgādināt starpību starp 91.panta 1.punktu un mūsu priekšlikumu. Un starpība ir tāda, ka runa mūsu priekšlikumā nav ne par kādu atkārtotu pārkāpumu, bet gan vienkārši par pārkāpumu. Tā ka, Golubova kungs, tā izziņa, ko jūs esat dabūjis, laikam tomēr nav īsti pilnvērtīga. Iesaku otrreiz parūpēties.

Tagad par to, kas šodien notiek pašvaldībās un kas notiks nākotnē. Ir tāds Sčipcovs Rīgas domē. Viņš jau mums te pareģoja: “Pēc vēlēšanām rudenī Latvijā vispār būs jauns virziens, būs jaunas vēsmas, un būs arī jaunas valodas Latvijā.” Tā ka tas ir tā priekš nākotnes. Ja ir runa par šodienu, man būtu arī tieši Golubova kungam jautājums: “Tajā pusē, kur jūs tur bieži apgrozāties, tajā pašvaldībā, kurai jūs tur tuvu stāvat, interesanti, cik tur procentu ir tādu, kas prot latviešu valodu?” Tā, starp citu, lūk! (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Tā ka, Golubova kungs, es saprotu, jums ar okupāciju ir problēmas, jums ir problēmas ar latviešu valodu, jums ir problēmas ar 91.pantu, nu jūs esat viens problēmu kopums. Ir patīkami, ka viens tāds ir, tad vismaz šad un tad var arī citi paskatīties un atcerēties, ka tiešām problēmas ar latviešu valodas lietošanu diemžēl ir pārāk smagas. Un tāpēc mēs par tām atgādinām.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas žults straumes. Savā laikā, kad cienījamā Vaideres kundze no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija vienā koalīcijā ar mūsu apvienību, es domāju, viņa normāli kontaktējās ar visiem Rīgas domes deputātiem. Un es domāju, Juri Dobeļa kungs, ka viņa kontaktējās gan latviešu valodā, gan arī krievu valodā pilnīgi brīvi. Un tad jums tas nebija nekāds satraukums.

Tāpat arī, cienījamais Dobeļa kungs, Kalnozola kungs ļoti normāli strādā Rīgas domē un veicina vides attīstību Rīgas pilsētā. Un liels paldies viņam par šo smago darbu!

Tāpat arī jūsu bijušais kolēģis Karpoviča kungs arī ļoti labi strādā un kontaktējas gan ar vēlētājiem, gan ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Cienījamais Dobeļa kungs! Nevajag uztraukties! Gan jau mēs pārvaldām Rīgu, arī pārējās pašvaldības atradīsim, kā pārvaldīt. Un šinī brīdī vienkārši jūsu politiskā skaudība, sīkmanība ir neglīta, ka tā tiek realizēta caur Saeimas likumdošanas aktiem. Un par to satraukumu, kā mēs realizēsim valsts tālāko politiku pēc oktobra vēlēšanām, es domāju, ka sīkpartija “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK labākajā gadījumā varēs no aizmugurējām rindām skaļi bļaustīties, kā viņa to darīja arī kādreiz, atrodoties opozīcijā. Un, es domāju, galvenais jautājums šodien ir nevis jūsu paceltās problēmas, bet gan Latvijas tālākā virzība, kāda viņai būs ekonomiskā attīstība, kādas būs sociālās programmas. Diemžēl jūsu valdīšanas laikā, Dobeļa kungs, latviešu tauta kā tāda lēnām izmirst, tad varbūt jūs vienreiz runājiet par to, kāpēc viņa izmirst, nevis par to, kā jūs mēģināt sarīdīt vienkārši Latvijas iedzīvotājus savā starpā. Tā nav glīta politika, bet vienkārši tādu sīkumainu politisko skaudību atstājiet ārā uz ielas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs!

Nākamais runātājs Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (PCTVL). Nu tā, Dobeļa kungs! Tad jūs neiedziļinājāties tieši šī panta garā. Un šeit skaidri un gaiši pateikts, ka tikai pie otrreizējā, atkārtotā pārkāpuma var atlaist pašvaldību. Tāpat pie jebkura jūsu pārkāpuma jūs sodīs vispirms administratīvi, un tikai pēc tam var stāties kriminālā atbildība par to, ka jūs nelietosiet, teiksim, valsts valodu, bet lietosiet kādu angļu vai vēl kādu valodu. Tāpēc iedziļinieties šeit, šajā panta garā, un lūdzu atsauciet savu priekšlikumu! (No zāles deputāts Dobelis: “Neceri!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Golubova kungs!

Nākamais runātājs Pēteris Tabūns, otro reizi. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēteri, kā ar Kalnozolu?”)

P.Tabūns (TB/LNNK). Pavisam īsi: ja Golubova kungs kāpj tribīnē un apšauba mūsu priekšlikumu, tad ir absolūti skaidrs, ka mēs esam trāpījuši desmitniekā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pavisam maza piezīme par Lujāna kunga sacīto. Viņš lielās ar Rīgas pārvaldīšanu. Nedod Dievs, tas, kas notiek tagad Rīgā, un šādu pārvaldīšanu mēs nebijām gaidījuši un visi esam vienkārši šokā.

Lujāna kungs, jūs kopā ar sociāldemokrātiem neprotat noorganizēt pat satiksmi pāri diviem remontējamiem tiltiem. Ko tad vēl? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Paldies Tabūna kungam! Nākamais runātājs Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Mēs padarām šo mūsu priekšlikumu par kaut kādu farsu. Bet padomāsim nopietni. Satversmē ir ierakstīts, mēs panācām to, ka ir ierakstīts, kas ir darba valoda pašvaldībās. Ja mēs šo Satversmes deklaratīvo punktu nepildām, kāds ir mehānisms, lai mēs piespiestu to pildīt? Nu nav viņa! Un tādēļ mūsu frakcijas pārstāvji iesniedza šo priekšlikumu. Un, ja šis priekšlikums netaps pieņemts, tātad pašvaldības varēs darīt, ko grib, un neko mēs nevarēsim izdarīt.

Un otrs, ko es gribēju uzsvērt. Pie PCTVL. Jūs taču prognozējat, ka jūs nākamajās vēlēšanās uzvarēsiet. Un jūsu potenciālais sabiedrotais “Jaunais laiks”, jūs veidosiet valdību, un nekas tad neiznāks. Jo Saeima, jūs jau spriedīsiet par tās... par pašvaldību atlaišanu. Un nekas mums nesanāks, ja mēs vispār tiksim Saeimā. Tātad jūs noteiksiet. Un jūs neatlaidīsiet to doto pašvaldību, kas sistemātiski neievēros Satversmē noteiktās normas. Tātad jums nebūtu ko uztraukties, un es domāju, ka, Golubova kungs, jūs varētu atbalstīt to mūsu priekšlikumu. Nekas drausmīgs jau nedraud. Rīgā varēs pāriet pilnīgi uz krievu valodu, nerunājot jau par Daugavpili. Un ja jūs uzdevāt jautājumu, ko jūs šeit minējāt, lai nosauc kaut vienu pašvaldību, kur neievēro valsts valodas normas, tad, Golubova kungs, nu iedomājieties, kādā veidā Eigima kungs vada Daugavpils domes sēdi, ja viņš Latvijas televīzijā nevar sakarīgi latviešu valodā pateikt divus teikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Kārtējais runātājs — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Un cienījamais Tabūna kungs! Es jums desmit reizes esmu teicis: nevajag nodarboties ar zaimošanu. Tiltu remonti visā pasaulē — tie remontējas, un visā pasaulē notiek satiksme tā, kā tagad tas notika. Un, ja jūs gribat kaut ko pateikt, ja jūs gribat pateikt kaut ko tādu apvainojošu, tad atcerieties, kā remontēja tiltus divus gadus iepriekš. Bija viss tādā pašā veidā un vēl sliktāk. Tāpēc nevajag piesaukt sociāldemokrātus. Un es jums ieteiktu nemeklēt un neķert melnu kaķi tumšā telpā, tur, kur viņa nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu... Es atvainojos... referentam vārds komisijas vārdā.

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Par to šaušanu desmitniekā man liekas, ka ir pilnīgi pareizi. Ja šauj no kreisā uz labo flangu vai otrādi, tad ir desmitniekā. Mani tikai bažī tas, ka es pa vidu te esmu.

Bet, runājot par tām lietām, par kurām debatēja, tad kādēļ komisija uzskatīja, ka nav liela atšķirība starp 91. panta 1. daļas redakciju un to, ko piedāvā deputātu grupa? Tieši tā iemesla dēļ, ka pirmais teikums netiek labots un tur šis vārdiņš “var” saglabājas. Tā kā arī pie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikuma šis “var” joprojām ir, un tikpat labi kāds var tulkot “nevar”.

Komisija uzskatīja, ka ir jāsaglabā tā prakse, ka par pirmo pārkāpumu ir tomēr nosakāms administratīvs sods, un tādēļ 91. panta pirmā daļa būtu precīzāka.

Tā kā izskanēja debates arī tomēr un šeit arī ir problēmas, kas bija pie 1. punkta, tad gribu vienkārši paskaidrot. Tas ir, deputātam Salkazanovam. Ka šis papildinājums attiecas uz Valsts valodas likuma 7.pantu, kur tiek runāts par sēžu darba valodu. Komisija 2. priekšlikumu nav atbalstījusi. Aicinu Saeimu respektēt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tagad gan būs balsošana.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 18, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu turpinām!

J.Bunkšs. 3. priekšlikumu ir iesniegusi jau minētā deputātu grupa. Un arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Redziet, vēsture jau visu, vienalga, saliks savās vietās un attiecīgo balsojumu izdrukas saglabājas, un pēc zināma laika tās parādās tur, kur tām ir jāparādās. Tā būs arī, par iepriekšējo balsojumu runājot.

Tagad paskatieties, lūdzu, mūsu 3. priekšlikumu. Un salīdziniet ar 92. pantā esošo tekstu. Tātad esošajā tekstā ir runa par to, ka Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas. Tātad gribu — iesniedzu, negribu — neiesniedzu. Tā iniciatīva ir stiepjams jēdziens. Pagaidām es jūtu, ka PCTVL ļoti atbalsta esošo valdību, jo iepriekšējā priekšlikumā bija skaidri redzams viņu atbalsts tai valdībai, kāda patlaban ir.

Tātad, ja gadījumā arī šajā priekšlikumā tie tur nobalsos pret mūsu priekšlikumu, tas nozīmēs, ka viņi atbalsta esošo Ministru kabinetu un uzticas tam pilnīgi. Un lieka ir pēc tam viņu runāšana, ka tur Ministru kabinets dara to ne tā un šito ne tā. Jo mēs piedāvājam stingrāku normu, kas paredz obligāti to, ka Ministru kabinetam ir jāiesniedz šis likumprojekts, nevis to, ka viņš pēc savas iniciatīvas — te viņš iesniegs un te neiesniegs. Un tā jau ir tā būtība, kāda bija arī iepriekšējā priekšlikumā. Un nav te ko izrunāties par kaut kādu likuma garu. Jo tas gars kāds nu kuram. Rēgs vai komunisma rēgs klaiņoja pa Eiropu, ieblandījās Krievijā ar to nelaimīgo slimo cilvēku priekšgalā, un tas savārīja lielas ziepes visai pasaulei.

Un tāpēc runāsim gan šoreiz vairāk nevis par to rēgu, bet par likuma burtu. Un mēs atkārtojam un atkārtosim to, ka mums liekas, ka ir jāuzstāda stingras prasības tiem, kas izrāda necieņu pret latviešu valodu. Šīs prasības ir formulētas skaidri un gaiši mūsu priekšlikumos, arī šajā konkrētajā — 3.priekšlikumā. Ja gadījumā Ministru kabinets secina, ka vietējā pašvaldība — vai nu dome, vai padome — nepilda to, ko paredz Satversme un citi likumi jautājumā par latviešu valodu, tad Ministru kabinetam ir jāiesniedz likumprojekts. Nu tas vienkārši padara šo prasību stingrāku. Kāds te arguments ir noraidīt? Noraidīt var tikai tie, kas uzskata, ka Ministru kabinets — lai nu viņš dara, kā viņš grib! Grib — iesniedz, negrib — neiesniedz. Ir pārkāpums — tad, kad nelieto latviešu valodu, nu labi, padomāsim mēnesi, padomāsim divus un varbūt padomāsim gadu!

Mēs aicinām Ministru kabinetu šajā jautājumā būt aktīvākiem un reaģēt momentā tieši tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā. Ir pārkāpums, latviešu valodas ignorēšana ir rupjš pārkāpums, un mēs tiešām piedāvājam uzreiz uz to Ministru kabinetam reaģēt un iesniegt šo likumprojektu. Tāda ir mūsu priekšlikuma būtība. Tā ka diemžēl tiešām šīs sarunas ir pārvērtušās par tādu bezkaislīgu politisku diskusiju, lūk, tā vietā, lai runātu konkrēti par mūsu priekšlikumu. Tā ka es aicinu iedziļināties un pamatot, kāpēc tad ir jāatstāj šis izplūdušais teksts un nevar ieviest šajā mūsu priekšlikumā izteikto domu — konkrēto tekstu 92.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Dobeļa kungs. Vārds Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man tiešām nav saprotams, kāpēc “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izdala tieši šo problēmu atsevišķi? Varbūt ir daudz svarīgāk pieņemt tādu lēmumu un nodot likumprojektu par vietējās pašvaldības atlaišanu tādā gadījumā, ja kaut kāda, nu, pierobežas pašvaldība, teiksim, pie Igaunijas robežas, gribēs piebiedroties un iestāties Igaunijā. Kāpēc jūs par to nerunājat? Kāpēc jūs izdalāt tieši šo problēmu? Un pie visa tā, ka tieši tagad Ministru kabinets ir jūsu koalīcijas Ministru kabinets, jūs līdz šim momentam tādus soļus nedarījāt un, cerams, arī nedarīsiet, jo tādā gadījumā jums vajadzēs pierādīt, ka kaut kāds pārkāpums bija. Tā ka es lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Golubova kungs!

Nākamais debatētājs — Pēteris Tabūns. Vai ar trim minūtēm jūsu domas izteikšanai pietiks?

P.Tabūns (TB/LNNK). Pietiks, pietiks! Pat mazāk... Golubova kungs... Nu par to okupāciju nerunāsim, to jums grūti ielāgot. Bet par valodu vajadzētu saprast. Šo problēmu mēs izdalām īpaši! Un tas neattiecas tikai uz Golubova kungu, bet arī uz visiem absolūti. Izdalām speciāli, atsevišķi tāpēc, ka latviešu valoda šajā valstī ir latviešu tautas pastāvēšanas pamatu pamats. Un par to mēs esam iestājušies un iestāsimies vienmēr un visur! Un mani izbrīnī, ka neatbalsta mūs šajos priekšlikumos “Latvijas ceļš” un Tautas partija, kuras skaitās it kā labējā spārnā esošas partijas un kuras aizstāv latviešu tautas intereses. Man tas nav saprotams! Es domāju, ka arī cilvēkiem, latviešiem, tas nav saprotams. (Starpsauciens: “Pietiks! Pietiks!”) Paldies!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Debates pie likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” turpināsim pēc pārtraukuma, jo vēl ir pieteikušies debatētāji. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Tā. Vesela virkne deputātu ir lūguši... Pēteris Tabūns, lūdzu vārds paziņojumam!

Nākamais Imants Burvis paziņos.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Sporta apakškomisijas dalībnieki! Es lūdzu pulksten 13 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pulcēties uz komisijas sēdi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēc Burvja kunga Viola Lāzo.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Izmeklēšanas komisijas! Atgādinu, ka pēc pāris minūtēm Sarkanajā zālē mēs tiekamies ar Ģenerālprokuratūras pārstāvi, kur viņi lielīsies par ļoti labu darbu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis pēc Violas Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas locekļus tūlīt pēc šā pārtraukuma sākšanās Ārlietu komisijas zālē! Tātad pulksten 12.35. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt, nekavējoties uz komisijas sēdi tepat blakus telpā, kur ir televizors un zaļie krēsli!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi tagad, pārtraukumā, tūlīt!

Sēdes vadītājs. Un Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lāčplēsis, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Valdis Birkavs un Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs. Starpbrīdis līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Godājamie klātesošie! Saeimas deputāti! Mums ir jāturpina darbs. Starpbrīdim atvēlētais laiks jau ir beidzies. Nākamais debatētājs — Modris Lujāns. Atgādināšu, ka mēs debatējam par priekšlikumu nr.3, ko iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs un Dobelis.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, man izbrīnu rada, ka cilvēki, kuriem ir juridiskā izglītība, kuri sevi dēvē par profesionāliem parlamentāriešiem, iedod šādus priekšlikumus. Tātad, ja mēs izanalizējam no juridiskās puses šo priekšlikumu, tad man rodas jautājums: uz kādu sūdzību pamata Ministru kabinets izskatīs jautājumu par to, kura dome strādā kādā valodā? Man ir jautājums: vai tā būs parasta iedzīvotāju sūdzība varbūt par iemeslu, vai tas būs kaut kādā citādākā formā? Tāpat mani ļoti ieinteresēja tas, kā šis mehānisms, ja tiks atbalstīts cienījamā Dobeļa kunga, Grīnblata un Rasnača kunga priekšlikums, tiks realizēts. Vai notiks speciāla Kabineta sēde, kurā lems par to, ka, pieņemsim, Stopiņu pagasta dome ir jāatlaiž uz iedzīvotāju sūdzības pamata par to, ka viņu, pieņemsim, kāds ierēdnis domē nav apkalpojis, teiksim, vai informējis valsts valodā? Kā tas notiks? Ministru kabineta sēdē notiks Ministru kabineta sēdes balsojums, kurā tiks nobalsots lēmuma projekts par to, ka jāatlaiž ir Stopiņu pagasta padome? Es domāju, ka tas ir diezgan nenopietns priekšlikums. Tas ir pat ļoti īpatnējs iesniegts, jo es domāju, ka tādā veidā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib sagraut Ministru kabineta darbību. Jo tikpat labi daudzi var, teiksim, veikt šādus aktus. Tikpat labi es nebrīnītos, pazīdams “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politisko skaudīgumu, es pilnīgi esmu pārliecināts, ka Rīgas domē tā pati “Tēvzemes” frakcija sāks runāt krievu valodā, lai pēc tam varētu uzrakstīt sūdzību par to, ka, lūk, jāatlaiž Rīgas dome.

To pašu darīs arī Tautas partija un arī “Latvijas ceļš” pilnīgi reāli. Visa opozīcija pilnīgi vienā mierā sāks runāt krievu valodā, un attiecīgi būs iemesls domes atlaišanai. Bet tādēļ, jūs saprotiet, ja parādās abstrakts, juridiski nekvalitatīvs priekšlikums, tad es varu runāt. Vai nu tas ir tīrs, primitīvs politikānisms, vai arī zema kvalitāte. Diemžēl, nu, man negribas teikt, ka tādi, nu es vēlreiz teicu, deputāti, kas ilgus gadus ir atradušies Saeimā, Augstākajā padomē, var sagatavot mazkvalitatīvus projektus. Un tādēļ diemžēl es pat negribu iedziļināties politiskā būtībā, bet vienkārši lētas politiskās provokācijas, cienījamie “tēvzemnieki”, nu nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Paldies Modrim Lujānam! Nākamais runātājs — Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Jā, es jau piekrītu, ka Lujāna kungam daudz ko ir grūti saprast. Jā, nu, Modri, redz, ir vajadzīga attiecīgā izglītība, lai varētu kaut ko saprast. Uzkāpt šeit tribīnē un pateikt, ka es tur neko nesaprotu, ka tas priekšlikums ir slikts tikai tāpēc, ka es neko nesaprotu, es domāju, Modri, tev vajadzētu drusciņ, drusciņ kaut ko vēl pamācīties, pastudēt, pirms tu nāc uz šejieni. Jo pagaidām tu atnāc uz tribīni un pasaki tā: “Jā, tie tur kaut ko ir sarakstījuši sliktu, bet, tā kā man nav iespēju iedziļināties, tad es labāk pateikšu, ka tas ir slikti.” Tā kā tā nav liela māksla kaut ko — otra cilvēka domu — nosaukt kaut kādā vienā vārdā vai nosaukt otra cilvēka priekšlikumu vienā....Tur nav liela gudrība vajadzīga. Un, ja tu neproti iedziļināties mūsu projektā, tad es varu pateikt vēl vienu reizi, ka mūsu projekts ir prasība Ministru kabinetam. Prasība! Kā viņš to izpildīs — to paredz Ministru kabineta noteikumi, kurus tu acīmredzot neesi lasījis.

Un beigās es gribētu īpaši Modrim veltīto austrumnieku parunu tomēr pateikt. Šad un tad tā jāsaka varbūt arī citiem, bet šinī gadījumā tā ienāca man prātā, klausoties to, kas nupat noskanēja. “Meklēt patiesību strīdos caur muļķi nozīmē to pašu kā nogurdināt sevi un apnikt citiem.” Tā ka šad un tad acīmredzot, Modri, tu esi labs piemērs, kam ir ļoti piemērota šī paruna!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. ... Vai Bunkša kungs vēlas kaut ko teikt? Jums ir šī iespēja.

J.Bunkšs. Balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača un Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 16, atturas — 39. Priekšlikums nav akceptēts. (No zāles deputāts Dobelis: “Cik žēl!”)

Lūdzu vārds referentam.

J.Bunkšs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu akceptēt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 14, atturas — 3. Likumprojekts akceptēts. Likumprojekts pieņemts, jo tas bija steidzams.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā dienas kārtības punkta, mums ir ienākuši Prezidijā papildinājumi, pareizāk sakot, izmaiņas dienas kārtībai. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” šā gada 6.jūnijā Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un iekļaut to sēdes kārtībā pēc darba kārtības 17.punkta. Šāds lēmuma projekts, par kuru mums tagad būtu jānobalso. Vai kāds iebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Iebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 5, atturas — 7. Šīs izmaiņas Saeimas darba kārtībā ir akceptētas.

Tātad šis dokuments tiks izskatīts pēc 17. darba kārtības punkta.

Nākamais mūsu darba kārtības punkts — likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Juridiskā komisija... lūdzu atbildīgais ziņotājs, komisijas vadītājs — Linards Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Juridiskā komisija otrajā lasījumā izskatīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Dokuments nr.4588A.

Mēs ļoti rūpīgi debatējām par šo jautājumu. Pirmajā reizē īpašnieki, kuriem tika atsavināts, mūs ignorēja, otrajā reizē viņi saprata, ka valsts ar viņiem vairs nejokos, un aktīvi piedalījās likumprojekta apspriešanā. Atbildīgā institūcija šeit ir Finansu ministrija, dažus momentus, kuri neskar likumu, bet praktisko darbību ar šo zemesgabalu, ņems vērā.

Es vēlētos, Ābiķa kungs, pasvītrot, ka tas ir pirmais gadījums, kad likums “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” tiek piemērots, kopš tas atjaunots 90. gadu sākumā, un tāpēc tas ir ļoti svarīgs, ļoti svarīgs likumprojekts, jo faktiski tas aprobežo cilvēku konstitucionālās tiesības uz īpašumu, bet Juridiskā komisija, izskatot gan šī likumprojekta atbilstību Satversmei, gan arī reālajām valsts vajadzībām, tomēr atzina, kaut arī, protams, izstrādāja paralēlu alternatīvo likumprojektu, jo Finansu ministrija bija sagatavojusi likumprojektu ļoti vāju, absolūti juridiski, es pat izteiktos, ne tajā lauciņā ievirzītu, bet mēs bijām modri, rūpīgi, kā sacīt, sekojām notikumiem un, kā sacīt, kā jūs redzat, esam lietas novadījuši gan juridiski, gan praktiski līdz pareizam rezultātam.

Es vēlos pasvītrot, ka valsts vajadzības, pirmām kārtām, tātad šeit ir nepieciešamas, jo ir tālāk jābūvē un faktiski tiek būvēts un attīstīts Terehovas robežkontroles punkts. Otrām kārtām, šeit, protams, ja būtu savlaicīgi risināts jautājums ar zemes piešķiršanu pašvaldībā, tad varbūt nebūtu nonākuši līdz šādam te jautājumam, ja būtu savlaicīgi iezīmētas visas nepieciešamās teritorijas, un tad īpašniekam būtu kompensācijas dēļ piešķirta citā vietā šī zeme, jo tā nav tik vērtīga, un faktiski mēs juridiski varam secināt, ka šeit ir strīds tikai par kompensācijas apmēru. Jo tajā pašā laikā, protams, mēs esam sadārdzinājuši blakus kontrolpunktam atrodošos zemi, un līdz ar to īpašnieks vairs nepiekrīt tik zemam kadastrālajam novērtējumam, kāda šī zeme varbūt bija, kad tur vēl nekas nebija uzcelts.

Līdz ar to, savā laikā nospraužot nepareizi šīs te robežkontroles punktam vajadzīgās robežas, pašvaldība atdeva īpašniekam zemi, viņa varēja to iedot citā vietā, bet nu tagad, protams, Finansu ministrijai varbūt iznāks maksāt dārgāk, bet par to spriedīs tiesa.

Man no otrā lasījuma apspriešanas radās iespaids, ka varbūt pat nenonāks līdz tiesai, jo acīmredzot īpašnieki ir gatavi iet uz aktīvām pārrunām ar Finansu ministriju. Es domāju, ka labāk, kā sacīt, miers baro, bet nemiers posta. Tātad būtu labāk, ka tomēr arī Finansu ministrija nevis sūtītu tikai formālas vēstules, bet reāli kontaktētos ar zemes īpašniekiem un bez tiesas atrisinātu faktiski tikai vienu strīdīgo jautājumu — cik tad būtu jāmaksā par šo zemi, jo pēc būtības, kā es saprotu, šī zeme netiek saimnieciskajā darbībā izmantota, bet tajā pašā laikā, protams, likums paredz, ka īpašums ir īpašums, un neko nevar darīt.

Juridiskā komisija atbalstīja otrajā lasījumā vēlreiz šo likumprojektu. Viņa papildināja to ar vienu normu par spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Es aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas 1.priekšlikumu? Nav. Tātad atbildīgais referents aicina balsot par likumu kopumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, atturas — 1, pret — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4488B. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 2. — Juridiskā biroja redakcionālu precizējumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Saeimas deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 3. — redakcionālais precizējums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu no deputātu puses.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām mūsu šodienas sēdes dienaskārtībā, kuras mēs nupat esam pieņēmuši sakarā ar Paula Stradiņa universitātes Satversmes izskatīšanu, pēc 17. mūsu darba kārtības punkta ir jāizskata likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” pirmajā lasījumā.

Lūdzu, atbildīgais referents — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Dzintars Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rūpīgi izvērtēja priekšlikumus, kas izskanēja debatēs iepriekš. Mēs operatīvi sasaucām komisijas sēdi, informējām par notikušo Izglītības un zinātnes ministriju un Stradiņa universitātes vadību, un tā rezultātā Latvijas Medicīnas akadēmija (šobrīd, es atvainojos, — joprojām vēl Latvijas Medicīnas akadēmija) sasauca Satversmes sapulces redakcionālo komisiju, kurā pieņēma lēmumu izdarīt Satversmes tekstā nelielas izmaiņas saistībā ar to, ko šeit ierosināja deputāti. Pēc tam mēs uzaicinājām arī Izglītības un zinātnes ministriju izskatīt rūpīgi šo projektu, un to attiecīgie speciālisti operatīvi paveica, iesniedza komisijā jau šo izlaboto variantu, un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu un vispirms nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Bet vispirms nobalsosim par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pasludinātu šo likumprojektu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 5. Likumprojekts tiek pasludināts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu arī izskatīt šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā! Un gribu jums paskaidrot, ka šobrīd ir izdarīta izmaiņa likumā 1.4.punktā, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir valsts dibināta — es atkārtoju — valsts dibināta, kā jūs vēlējāties — augstākās izglītības un zinātnes iestāde.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs varēsiet to vēl plašāk paskaidrot debatēs, jo ir jau pieteikušies debatētāji.

Kā pirmajam vārds Robertam Jurdžam.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja mēs izlasām šo dokumentu, tātad dokuments nr. 4627 un nr.4627B. Tātad ko mēs redzam? 2001.gadā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce apstiprināja Satversmi, kurā noteica to, kādā veidā tiek mainīta šī pati Satversme. Tātad šajā dokumentā mēs redzam, ka Satversmes sapulce un tikai Satversmes sapulce, nevis redkolēģija, drīkst, atklāti balsojot, pieņemt un grozīt RSU Satversmi. Šeit izskanēja doma, ka šajās pāris stundās tika sasaukta Satversmes sapulce tā saucamā Stradiņa universitātē. Bet, ja mēs lasām esošo, apstiprināto Satversmi, tad te nepieciešams tātad 35% no akadēmiskā personāla skaita, te nepieciešami ne mazāk kā 15% studentu, tātad vai mēs redzējām šajā plenārsēžu zālē tik lielu dalībnieku skaitu, un jāpiedalās tātad 2/3 no šīs Satversmes sapulces un jāpieņem lēmums ar balsu vairākumu. Tātad šis jaunais dokuments neatbilst iesniegtajam dokumentam. Un, kā mēs zinām, ne komisija, ne Izglītības un zinātnes ministrija pēc likuma par augstskolām, kur noteikta šo augstskolu autonomija, nedrīkst grozīt šo Satversmi. Un man neizprotams ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums — atbalstīt jaunu dokumentu, ko nav izskatījusi šī universitātes Satversmes sapulce, un piedāvāt balsot. Tā ka šis likumprojekts galīgi neatbilst tiesiskas valsts principiem. Neatbilst arī pārējie priekšlikumi un pārējās nodaļas. Tā kā iepriekš bija lemts, ka mēs it kā atbalstām pirmajā lasījumā un dodam universitātes Satversmes sapulcei risināt šos jautājumus, kas ir pretlikumīgi, pašā Satversmē, es uzskatu, ka steidzamības balsojums bija arī pārsteidzīgs, un uzskatu, ja mēs atbalstām pirmajā lasījumā, mēs varam atbalstīt tikai iesniegto pirmo dokumentu, nevis šo ātri “izcepto”. Un pēc pirmā lasījuma mums jādod zināms laiks, lai tā saucamā Stradiņa universitātes Satversmes sapulce izskata atkārtoti šo savu Satversmes sapulci un izlabo pretlikumīgās normas. Jo, ja mēs pieņemsim, tad atbilstoši Augstskolu likumam izglītības un zinātnes ministram ir tiesības, ja viņš konstatē, ka universitātes Satversmes normas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, tad viņam ir tiesības prasīt Saeimai, lai aptur šīs universitātes Satversmi, aptur tātad šo Satversmi. Tātad vai mēs esam gatavi steigā pieņemt acīm redzami prettiesisku dokumentu, lai pēc tam mūsu izglītības un zinātnes ministram būtu jāatbild un jācīnās, un jādiskutē Saeimā?

Tā ka es aicinu balsot tikai par pirmo dokumentu un neatbalstīt otru.

Sēdes vadītājs. Paldies Robertam Jurdžam. Nākamais debatētājs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šie abi divi dokumenti atšķiras ar to, ka šim jaunajam dokumentam ir pievienota šī jaunā Satversme, kurā ir iekļauta norma par to, ka augstskolas dibinātāja ir valsts. Te principā ir ņemti vērā tie iebildumi, kas izskanēja iepriekš debatēs. Ja mēs paskatāmies pievienoto likumu, tad jājautā: ko mēs apstiprināsim? 1.pantā teikts, ka apstiprināta tiek 2001.gada 9.maija Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulcē pieņemtā Satversme. Šis 1.pants neatšķiras, abiem dokumentiem tas ir pilnīgi vienāds. Ja mēs gribam apstiprināt šo Satversmi ar tiem grozījumiem, kas šodien ir izdarīti, tad vai nu šajā likuma tekstā ir jāparādās, ka 9.maijā apstiprinātā Satversme, ņemot vērā šīsdienas izdarīto papildinājumu, vai jābūt kaut kādā veidā pielikumam, kaut kādam protokolam, ka šodien ir bijusi kaut kāda sēde, jo pretējā gadījumā iznāk tā, ka, apstiprinot šo likumu, mēs būsim tik un tā apstiprinājuši to Satversmi, kas bija pievienota pirmajam dokumentam, jo, kā es iepriekš minēju, šeit neparādās tas, ka šodien ir bijusi kaut kāda sanāksme. Tad vai nu uz otro lasījumu jāuztaisa grozījums, ka apstiprina 2001.gada 9.maijā apstiprināto un šodien piekoriģēto, laboto, vai kaut kādā citādākā veidā to izdarīt, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz otro lasījumu varētu izdarīt precizējumu, lai tas tiek ņemts vērā šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais debatētājs Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Saeima tomēr nav kaut kāda parasta sapulce kādā uzņēmumā. Un man rada izbrīnu, ka kārtējo reizi steidzamā kārtībā vēlas izdzīt vēlamu, nu varbūt vienai personai vai dažām, lēmumu. Un lai Saeima vienmēr paliktu vainīga šinī lietā. Kāpēc dokumenti netiek sagatavoti iepriekš? Kāpēc ar šo universitāti divus gadus iepriekš notika kaut kāda jezga, un tad viņi gribēja slimnīcu paņemt, tad viņi negribēja, tad notika vēl kaut kādas apšaubāmas darbības, tad tas viss noklusa. Tagad, kad ir palicis līdz vasaras brīvdienām pāris dienas, steidzīgi parādās tāds risinājums. Mums ar augstākām mācību iestādēm ir diezgan daudz problēmu. Latvijas Universitāte sagatavoja speciālistus Izraēlā, kuri nebija pat tajā universitātes aulā ienākuši iekšā vai koridorā, tur pāris tūkstošu diplomu, tagad izdeva apliecības par Tehniskās universitātes beigšanu. Izrādās, ka pievilti ir arī studenti. Viņi ir mācījušies, izrādās, ne tur ir mācījušies. Tagad kārtējo reizi parādās Medicīnas universitāte.

Cienījamie kolēģi, vai tad mums vajag savu reitingu vēl pazemināt zemāk? Ja ir vajadzīgs kāds dokuments šai universitātei, tad tas ir jānostrādā un nav kur steigties. Man rada izbrīnu arī tas, ka mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tā ar vieglu prātu, steigā, mēs to visu nobalsojam, un viss būs normāli. Nekas tur normāli nebūs! Un tāpēc es aicinu neatbalstīt visu šo. Dokumentiem ir jāiet normālā apritē trijos lasījumos, ir jāsagatavo, un nav ko likt te visus apšaubāmus kaut kādus ierosinājumus. Un kā var notikt sapulce pusstundas laikā? Kā var, es atvainojos par izteicienu, “uzcept” dokumentu un nomest mums uz galda, ka tas, kaut kas ir noticis. Nekas tur nav noticis! Tā ir kārtējā Saeimas deputātu krāpšana. Un diemžēl es nevaru pievienoties pie tādas darbības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Leonam Bojāram. Nākamais runātājs — Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Es nezinu, vai Dzintars Ābiķis mūs visus uzskata vai tikai mani par vieniem ampelmaņiem. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Dažus es uzskatu! Jā!”) Vispirms... sevi arī tad varbūt, ja? Jeb tu domā, ka mēs esam šeit tukšgalvji visi un neko nesaprotam? Atvainojiet mani.

Vispirms, kad mēs to nolēmām nodot komisijām, tu pienāci tur, kur Tabūns sēž, un es teicu, ka man vieš neskaidrības 5., 4.punkts. Tas nav labots, bet tas ir varbūt otršķirīgi. To mēs varētu otrajā lasījumā. Bet tik nekaunīgi kā šodien tas top darīts, visas pagājušās Saeimas un šīs Saeimas laikā es neesmu neko pieredzējis. Jo tādēļ, ka Satversmes sapulci, tā saucamās Latvijas Stradiņa universitātes Satversmes sapulci nebija iespējams sasaukt šīs pusstundas vai stundas laikā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Man ir protokols!”) Klausies! Ābiķa kungs, jūs variet vicināt ar visādiem protokoliem, jo tas vēl vairāk liecina par jūsu negodīgumu, jo, atvainojiet mani, no 35%, kas ir Satversmes sapulcē, tos locekļus no pasniedzējiem jūs nevarējāt šinī laikā sasaukt. Saeimas zālē vai jūs varbūt aizlidojāt uz turieni, uz Latvijas Medicīnas akadēmijas telpām, un jūs to nokārtojāt? Nu nevar tas būt! Un es aicinu, kolēģi, ja es pirmo reizi balsoju pret to, ka vispār jānodod komisijām, nu es aicinu neatbalstīt šoreiz pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo tiešām mēs izskatīsimies smieklīgi. Vienkārši godaprāta dēļ to nedrīkst darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Jurim Vidiņam. Nākamais runātājs — Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātie kolēģi deputāti! Godātie kolēģi ārsti! Godātie kolēģi ārsti “Tēvzemē un Brīvībā”/LNNK, atšķirā no jums es lepojos, ka es esmu beidzis šo augstskolu, kurai mēs šodien varam pieņemt Satversmi.

Es lepojos ar to, ka tā ir viena no Latvijas labākajām augstskolām, ka šajā augstskolā ir sagatavoti arī tādi kā jūs un ka jūs sēžat Saeimā, es arī par to lepojos, jo šī augstskola ir devusi jums iespēju saņemt labu izglītību un jūs pareizi varat runāt šajā Saeimā. Jūs šajā Saeimā varat dažreiz paust arī sakarīgus, labus un interesantus viedokļus. Un mēs vienmēr esam gatavi tajos ieklausīties.

Bet tikai jūsu un tikai vienīgi jūsu partijas attieksmes dēļ jau vairākus gadus šīs augstskolas studentiem nav iespējams saņemt normālus, akreditētus diplomus, jau vairākus gadus šīs augstskolas pedagogi tiek diskriminēti, jau vairākus gadus jūsu partijas dažādu ministru un ierēdņu dēļ rodas visādas problēmas studentiem, un šodien šī Saeima beidzot var izdarīt to, kas tai sen bija jāizdara, — var ar lepnumu atzīt, ka Latvijā ir viena pilntiesīga universitāte — Rīgas Stradiņa universitāte.

Es tomēr atgriezīšos mazliet vēsturē. 1919. gada 18. februārī ir dibināta Latvijas augstskola, kura tika saukta par Latvijas Universitāti, un reāli pirmā fakultāte, kas sāka strādāt, bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, un Gastons Batmans, zviedru profesors, šeit nolasīja pirmo lekciju toreiz anatomijā.

Es gribu teikt, ka 1950. gadā šī augstskola tika sadalīta, un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte pārgāja un kļuva par Rīgas Medicīnas institūtu, un šis Rīgas Medicīnas institūts tomēr bija pietiekami atklāts, pietiekami brīvs un pietiekami laba augstskola, un mums visiem ir tas gods, arī jums, Vidiņa kungs, arī jums, Jurdža kungs, dakteri Požarnovu es pašlaik neredzu... mums visiem ir tas gods lepoties ar šīs augstskolas diplomu.

Un 1990. gadā šī augstskola kļuva par Latvijas Medicīnas akadēmiju, nevis par Rīgas Medicīnas akadēmiju kā kļūdaini teica Jurdža kungs, un šī augstskola pierādīja, ka tā var akreditēt daudzas programmas, ka tajā mācās daudzi ārvalstu studenti un uzskata par savu godu mācīties šeit un vest Latvijas diplomus pasaulē, un šie Latvijas diplomi tiek atzīti par labiem esam, un daudzu pasaules valstu klīnikās strādā ārsti ar Latvijas Medicīnas akadēmijas diplomiem.

Un es gribētu teikt, ka šobrīd Latvijas Medicīnas akadēmijā katru gadu tiek aizstāvētas attiecīgi 1990. gadā — 7, pagājušajā gadā — 5 disertācijas. Mums ir 115 doktoranti, kuru visu disertāciju tēmas tiek atzītas par ļoti labām un pasaulē atzītām. Mūsu akadēmijas zinātniskā darbība ir visā Latvijā cienījama, atzīta, mūsu akadēmijas mācību spēki ir vadošie klīniku speciālisti, profesori un dod labu izglītību studentiem.

Godātie kolēģi! Mēs, protams, varam bezgalīgi ilgi daudzus gadus no vietas šeit meklēt utis un teikt — ziniet, man nepatīk šis vārds Medicīnas akadēmijas Satversmē. Mēs varam daudzus gadus mēģināt šeit kaut kādā mērā torpedēt šīs augstskolas atzīšanu par pilntiesīgu Latvijas universitāti, par Rīgas Stradiņa universitāti. Un tomēr. Es gribu teikt, ka tādēļ, ka kādam no politiķiem ir naids pret rektoru vai pret kādu citu Medicīnas akadēmijas vadošu darbinieku, ja kādam no šejienes klātesošajiem netīk viena vai otra frāze, tas mums nedod tiesības šīs augstskolas studentus atstāt par ķīlniekiem politiskajām intrigām. Šie studenti ar savu mācību darbu sešos gados, rūpīgi mācīdamies šajā augstskolā, ir pelnījuši, lai viņi šogad saņemtu pilntiesīgas universitātes diplomus.

Un kolēģi, tā ir mūsu kopējā atbildība šodien, lai mēs pirmajā lasījumā atzītu šobrīd vēl Latvijas Medicīnas akadēmijas, bet jau topošās Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi un virzītu uz priekšu otrajam lasījumam. Un es ticu, ka Ābiķa kungs tiks galā ar visām tām problēmām, kuras pamatoti parādīja Požarnova kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Apinim. Nākamais runātājs — Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienītie kolēģi! Liktenis man ir lēmis, ka man tikpat kā nav bijis manā mūžā jāgriežas pie ārstiem, un gribētu arī turpmāk piedzīvot tādu pašu likteni, lai nebūtu jāgriežas pie dakteriem. Bet šobrīd es aizstāvu un aizstāvēšu, un balsošu par to, lai Stradiņa universitāte būtu, paliktu un ar visu Satversmi. Un es nezinu, kāds... kas jums ir pārgājis ceļu, cienījamie “Tēvzemes” dakteri, šoreiz es esmu pret jums un aizstāvu Stradiņa universitāti un tās Satversmi.

Sēdes vadītājs. Paldies Oskaram Grīgam. Nākamais runātājs — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kāpēc es nāku tribīnē? Tāpēc, ka ar šo lietu es personīgi arī saskāros, un ar to, būdams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, strādādams, saskāros jau 6.Saeimā. Ir pagājuši gandrīz četri gadi, tūlīt būs vēlēšanas, un tikai tagad ķeramies atkal pie šīs lietas. Faktiski tā vien šķiet, ka Medicīnas akadēmijā ir noticis ugunsgrēks un vienas stundas laikā tagad šajā šīsdienas sēdes pārtraukumā ir jānodzēš šis ugunsgrēks.

Apiņa kungs! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Klausies, Apini!”) Nevajag pagriezt patiesību ar kājām gaisā! Es personīgi un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, un visi mūsu cilvēki noliecam galvu Medicīnas akadēmijas absolventu ārstu priekšā, kuri pašaizliedzīgi strādā visā Latvijā, to es ar pilnu atbildību saku, saņemot visai niecīgu algu, nav nokārtota šī lieta vēl līdz šai baltai dienai. Bet lieta ir pavisam kaut kur citur — Medicīnas akadēmijas administrācijā. Ja Medicīnas akadēmijas administrācija ar Vētras kungu priekšgalā nespēj četru gadu laikā sakārtot šīs lietas un par ķīlnieci tagad faktiski paņem Izglītības un zinātnes ministriju, arī Saeimu, tas nav normāli! Skaidri un gaiši es jums saku — tas nav normāli! Pēc būtības tas, kas ir noticis Medicīnas akadēmijā Vētras kunga vadībā, Vētras kungam sen vajadzēja demisionēt. Par to jau 6.Saeimā tika runāts. Diemžēl nekas nenotiek, un jūs, protams, savu partijas biedru aizstāvat. Es to ļoti labi saprotu. Bet šādā veidā rīkoties, dzēšot ugunsgrēku, nav normāli. Jums vajadzēja savam partijas biedram paprasīt, lai viņš četru gadu laikā sakārto šīs lietas, lai patiešām Medicīnas akadēmija un tāda, kāda tā grib nosaukties, — Stradiņa Universitāte — varētu pilnvērtīgi strādāt. Un pareizi dara tagad topošie absolventi, kuri pēc būtības tur tagad rektoru “pie rīkles” un saka: “Dodiet man... dodiet man, kurš ir maksājis naudu un mācījies, un ielicis pūles, pilnvērtīgu diplomu!” Bet pilnvērtīgu diplomu Vētras kungs nespēj dot, jo viņš nav sakārtojis šīs lietas. Nav sakārtojis šīs lietas! Un jūs viņu atbalstāt un gribat patiesību pagriezt ar kājām gaisā. Lūk, kur ir tā lieta! Un absolventiem ir pilnīgas tiesības prasīt patiešām no akadēmijas pilnvērtīgu diplomu.

Lūk, kur ir tā sakne! Un nemēģiniet stāstīt, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti te mēģina apvainot dakterus un tā tālāk un tā joprojām. Es vēlreiz saku: mēs noliecam galvas to dakteru priekšā, kuri par nieka atalgojumu... arī medmāsu priekšā... strādā pašaizliedzīgi, glābj cilvēku dzīvības, ārstē. Un jūs nespējat palīdzēt un paaugstināt viņiem algas!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais runās Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Apiņa kungs! Man tieši ir satraukums, ka vairs nebūs augstākās medicīnas izglītības augstskolas Latvijā. Jo saprotiet, 1993.gadā apstiprinātā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme runā par medicīnu, runā ar to saistītajām nozarēm, un šīs programmas ir akreditētas, un šī akreditācija atbilstoši Augstskolu likumam darbojas. Nav akreditētas piecas programmas, kā to vēsta masu informācijas līdzekļi, kuras saražotas no jauna, kuras neatbilst tiešām Medicīnas akadēmijas profilam. Es saprotu, arī juristi, žurnālisti, tās ir jaunās programmas, kas tiešām nav akreditētas, jo nav šīs jaunās Satversmes apstiprinājuma Saeimā. Tātad, ja mēs apstiprinām šo jauno Satversmi, tad gan no Rīgas Medicīnas institūta, gan no tātad Medicīnas akadēmijas nepaliek nekas un mums vairs nav tādas speciālas medicīniskās augstskolas. Un par to man arī ļoti žēl, jo man šīs iegūtās zināšanas bija tiešām vērtīgas, kur mēs mācījāmies... kad mēs mācījāmies Rīgas Medicīnas institūtā.

Nākamais. Tiešām es jau ceturto reizi Saeimā runāju par šo jautājumu, par šo Satversmi. Es saprotu, iepriekšējās reizēs mēs varējām runāt, jo valdība nebija risinājusi šo jautājumu. 1999. — 2000. gada valdībā — Andris Šķēle — premjers. Bija valdības lēmums, kurš nav atcelts un kurā bija nolemts, ka dibinātājam — valdībai — apvienot Latvijas Valsts universitāti ar Rīgas Medicīnas akadēmiju, lai nebūtu divas medicīniskas fakultātes, lai būtu šī vispārējā universitātes izglītība, kas ir ļoti nepieciešama arī ārstiem. Tātad valdības dibināta augstskola, kuras rektors jau principā darbojas bez likumīga pamata, jo pati Rīgas Medicīnas akadēmijas Satversme saka, ka rektors jāpārvēlē un jaunais rektors jāapstiprina Ministru kabinetam. Tātad no 1993.gada tas vēl nav noticis, un mūsu valstī tātad ir teritorija, kur valsts likumi nedarbojas. Un arī mūsu valdības stingrais uzstādījums. Mēs varējām grozīt Pensiju likumu, bet, teiksim, cīnīties ar Latvijas Medicīnas akadēmijas rektoru un pārējiem mēs nespējām, mums nebija iespēju. Valdība nolēma apvienot tāpēc, ka visi piešķīrumi budžetā šai neapstiprinātajai augstskolai un ar neapstiprināto rektoru ir nelikumīgi. Ja mēs analizētu no tiesiskā viedokļa katra gada budžeta piešķīrumus, mēs varam gan izglītības, gan labklājības ministru arī sodīt.

Un, Apiņa kungs, atcerieties, jūs bijāt 6.Saeimā, 1998.gada Valsts kontroles rezultāti par finansiālo darbību Latvijas Medicīnas akadēmijā. Pārtērēts pa labi, pa kreisi vairāk nekā 1 miljons. Apiņa kungs, kur šie miljoni pazuda? Jums taču esot draugs akadēmijā, kur tie palika? Un Valsts kontrole ieteica atcelt noteiktas, konkrētas amatpersonas, kuras stāv pie šiem finansu groziem. Tas netika izpildīts. Valsts prokuratūra arī neierosināja.

Tātad es aicinu tomēr arī šoreiz — neatbalstīt. Turklāt koalīcijas partijas, es daru uzmanīgus, jo premjers nav atcēlis šo rīkojumu par universitāšu apvienošanu, darba grupas skaitās, un šis uzdevums tiek lēnām pildīts. Ja mēs apstiprinām šo Satversmi, tad visi šie lēmumi no valdības puses, kā saka, tiek izmesti atkritumu spainī un nedarbojas. Tad par ko mēs balsojam? Tātad es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies Robertam Jurdžam. Nākamais runātājs Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godātie deputāti! Uzmanīgi klausos un brīnos, un priecājos, cik daudz augstskolu satversmes speciālistu ir mūsu vidū. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Brīnos un nevaru saprast, kā cilvēkiem, deputātiem, var būt labi, ja kādam būs slikti. Jūs ziniet, ja mēs neapstiprināsim šo Satversmi, jaunieši paliks bez pilnvērtīgiem diplomiem. Tur varētu būt arī jūsu bērni, un tas nav ne prātīgi, ne loģiski, jebkuriem apsvērumiem tas nekur neder.

Treškārt. Man ir precīzi zināms, ka šo Satversmi, kuru es turu rokās, patiešām apstiprināja Stradiņa universitātes Satversmes sapulce. Viņi izdalīja redakcijas komisiju, un tad sākās sīka slīpēšana. Bet Satversme bija apstiprināta. Slīpēšana, skaņošana ar juristiem un tā tālāk. Un, starp citu, punkts 1.4., kur ir, ka RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes iestāde, bija pirmajā variantā, bet pie sīkiem labojumiem kaut kā tehniski pazuda. Tas lietas būtību nemaina. Un attiecīgie spēki, es nezinu... kuru grupējuma intereses tagad cīnās, bet no tā ir atkarīga jauniešu nākotne un lielākā vai mazākā mērā arī Stradiņa universitātes liktenis, un es uzskatu, ka mums vajadzētu apstiprināt šo Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Plinera kungs!

Nākamais runātājs — Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es vienkārši domāju, ka nejauksim divas dažādas lietas.

Pirmkārt, šķiet, ka katrs no mums, Saeimas deputātiem, vēl labu Latvijas Republikas studentiem. Es domāju, ka citādi nevar būt. Un nevajadzētu šeit kāpt tribīnē un te kādu noskaņot pret studentiem vai studentus pret kādu. Tas ir negodīgi. Un, ja šeit kāds cilvēks tā nāk un runā, tad viņš vienkārši ir nelietis manās acīs. Lūk, skaidri un gaiši!

Es runāju par kaut ko citu. Es runāju par attieksmi pret darbu. Un es gribētu runāt ar tiem cilvēkiem, kas 6.Saeimas laikā sāka dzīt jokus ar Satversmi. Jo, es domāju, ka Satversme ir nopietns dokuments, un tas ir jāsagatavo nopietni. Un tad jānāk ar šo projektu. Vai tas nav jocīgi, ka pagāja viss 6.Saeimas darbības laiks, pienāca 7.Saeima. Tagad, tūlīt pat, gandrīz vai pēdējā sēdē pirms vasaras pārtraukuma mēs ņemamies, citādi es nevaru nosaukt, ar šo dokumentu. Tātad nejauksim divas dažādas lietas! Un tiešām būtu interesanti paskatīties, kuri bija tie, kas iesāka šo lietu, un kāda bija viņu attieksme tajos projektos. Cik daudz lietas jau nav izņemtas ārā no Satversmes kā galīgi absurdas! Par to vajadzētu vairāk runāt. Nevis nākt šeit un asaraini izrunāties, ko katrs labu ir izdarījis. Protams, ka mēs sakām paldies jebkuram ārstam, jebkuram pasniedzējam, jebkuram studentam, kas vairo Latvijas labo slavu. Par to nav strīdu! Strīdi ir par to, ar kādu nolūku šeit nāk cilvēki un ko viņi grib panākt, un kāpēc viņi tā dara. Redziet, es nosaukšu vienu piemēru. Viens otrs varbūt grib tūlīt pieņemt steidzami, otrajā lasījumā, tāpēc ka tas ir vajadzīgs. Jā, es esmu ar mieru pieņemt, lai palīdzētu. Bet izlasiet, kaut vai šodien izlasiet 1.pantu. Izlasiet, lūdzu, tie, kas te nāk un runā! Vai jūs rūpējaties, lai šis pants būtu sakārtots? Kas tur ir rakstīts? 2001.gada 9.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Rīgas Stradiņa universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta. Vai mēs šodien varam par šādu tekstu balsot? Varam? Nevaram! Tāpēc, ka mēs nupat uzzinājām, ka šinī pārtraukumā nesen ir sanākusi Satversmes sapulce un pēdējie grozījumi ir tikai pēc šīs sanākšanas. Tādā gadījumā šis teksts ir jāpapildina, pasakot to, ka šodien šeit šie grozījumi parādījās.

Lūk, tā ir attieksme pret dokumentiem! Es ļoti aicinātu... tomēr ir lietas, kas skar varbūt ļoti stingras politiskās nostādnes, attieksmi pret valsts valodu, attieksmi pret Latvijas vēsturi, attieksmi pret okupāciju, atzīšanu vai neatzīšanu — daudz kas cits. Šeit ir runa par attieksmi pret darbu vispār. Ja mēs godīgi gribam, lai mums ir nopietna augstskola, kuru ciena visa pasaule, tad esiet tik laipni un strādājiet nopietni pie dokumenta. Kas ir raksturīgs šai augstskolai? Steigā uztaisīt nevīžīgu dokumentu, pēc tam šeit apstiprināt un nosaukt to par Satversmi... tā nedrīkst strādāt. Gadiem ilgi... un tagad pateikt, ka gadiem ilgi kāds te ir bremzējis. Tad ir jānāk tribīnē un jāpasaka, ko bremzēja un kas tur bija tāds svarīgs un vai tas tur šodien Satversmē ir palicis, vai gadījumā nav tomēr izņemts ārā kā neatbilstošs. Es domāju, ka šādai sarunai vajadzēja būt šodien.

Un protams, ja mēs vēlamies kaut ko labu, tad jāstrādā ir daudz, bet jāstrādā ir ar dokumentiem, dokuments paliek, to ieliek tur, kur tam pienākas vieta, un tur tas paliek. Runāt šeit var visu ko. Bet to, kas ir uzrakstīts uz papīra, to pēc tam izmainīt būs grūti.

Tā ka šodien, es domāju, galvenokārt vajadzēja runāt par attieksmi, par to, kas šajā tekstā ir iekšā, vai to var labot, vai to vajag labot, un kad to vajag izdarīt.

Tā ka es personīgi domāju, ka kādu nedēļu vēl tomēr vajadzētu... Šī nedēļa mums neko būtisku nemainīs... Es ceru, lūk, un tomēr ir daži precizējumi nepieciešami šajā tekstā, un šo nedēļu mēs mierīgi varam pagaidīt.

Tādā veidā, es domāju, ka varētu apstiprināt... ar pirmo lasījumu varētu būt mierā, un tad varētu nopietni... Tomēr pēdējos nopietnos labojumus... daži ir vajadzīgi... Lūk, un, ja kāds grib apzināti darīt kaunu Stradiņa universitātei, nu tad tādā gadījumā viņš iebalsos jo sliktāk, jo labāk. Viņš nobalsos kaut vai tāpēc... tīši, lai pēc tam būtu par ko strīdēties.

Tā kā mans ierosinājums — atbalstot paredzēt nedēļas laiku līdz otrā lasījuma pieņemšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs.

Nākamais runātājs — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, kad pārrunā, izrādās ne vairs tik spīdoši, kā vienu otru reizi grib mūs pārliecināt.

Un kas tad notiek Medicīnas universitātē? Kāpēc desmit gadu garumā nav sakārtota šīs universitātes darbība un dokumentācija? Dokumentācija... 7. Saeimas laikā tika izskatīts kriminālais darījums, kas tur notika šinī universitātē, un Valsts kontroles atzinums par nelāgu darbu, ko darīja administrācija. Protams, mēs zinām, ko ir devusi Latvijai šī universitāte, mēs cienām visus tos absolventus, kas ir beiguši universitāti, kas ar godu strādā un palielina Latvijas imidžu. Bet tas nedod tiesības universitātes vadībai nodarboties ar saviem personīgajiem... finansu interešu veidošanu, privatizāciju, komerciju un visu pārējo, kas tur grāva to viņas prestižu.

Mēs ļoti labi atceramies, ka gribēja likvidēt Latvijas Valsts universitāti, Medicīnas akadēmiju un tad veidot jaunu mācību iestādi. Jūs taču atceraties šo 7. Saeimas brīnumu, kas bija izdomāts! Un kāpēc tad vadība šīs universitātes ir aizmirsusi? Ja studenti labi mācās, ja tiek veidoti pasniedzēju kadri, tad kas dod tiesības administrācijai gulēt un slinkot un negatavot dokumentus? Atvest surogātu uz Saeimu, nolikt un sākt te pārliecināt, ka viņi ir svētākie starp svētākajiem.

Cienījamie kolēģi! Šādu dokumentu laist cauri nevar, tas ir jāatstāj, jāpārstrādā, un tad to pieņemam. Un, ja ir universitātes vadība tāda kautrīga vai nevarīga, nu tad tā ir jāpārvēl! Ko tad... vai ilgi domāt vajag? Nevajag domāt! Neprot strādāt — lai mierīgi atbrīvo vietu citiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais runātājs — Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, es mazliet nomierinājos, jo tas man tiešām... Ābiķa kunga izlēcieni manī izraisīja sašutumu. Nu un nelielu ironiju Apiņa kunga uzstāšanās, kur viņš te lēja asaras, cik labi mēs esam un cik viņš ir pateicīgs Rīgas Medicīnas institūtam. Es arī to nenoliedzu un pateicos šai augstskolai, ka tā man devusi izglītību, un es biju tīri labs profesionālis savā specialitātē, Apiņa kungs, ja jūs to atceraties... ja jūs atceraties, kā jūs braucāt pie manis uz Rēzekni un fotografējām pie “čaiņika” un tā tālāk...

Bet, kolēģi, nav lieta par to. Plinera kungs, nu nav smuki ņemt studentus par ķīlniekiem un dezinformēt deputātus! Vispirms viņu diplomu neviens neapdraud. Jurdža kungs, man liekas, skaidri un gaiši pateica, ka viņu programmas ir akreditētas un diploms ir pilnvērtīgs. Tā ka nevajag šeit nodarboties ar demagoģiju un maldināt deputātus! Lietas būtību Jurdža kungs ļoti labi izstāstīja, ka mums ir vienīgā medicīnas augstskola. Kāda ir šīs Satversmes jēga? Ka viņi grib kļūt par universitāti. Tātad — ko viņi grib? Vēl dažādas fakultātes izveidot? Kā tagad Sociālo zinātņu katedra, ja? Ko viņi gatavo? Šeit nav akreditētas šīs programmas, un šeit viņi nedabūs pilnvērtīgus diplomus.

Tā ka es aicinu nevis atlikt uz kādu nedēļu, es aicinu noraidīt pirmajā lasījumā. Un es esmu ļoti pateicīgs par “universitāšu speciālista” Oskara Grīga uzstāšanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Vidiņa kungam! Nākamais runātājs — Esta Jānis.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Daļa no runātājiem, kuri šeit uzskaitīja visus trūkumus un problēmas, kāpēc jau iepriekš, jau agrāk netika apstiprināta universitātes Satversme, protams, jāuzņemas atbildība arī universitātes vadībai, jo dažādu iemeslu dēļ, pieņemot 1995.gadā Augstskolu likumu un pēc tam izdarot labojumus 2000.gadā, visi iesniegtie Satversmes varianti Izglītības un zinātnes ministrijā īsti neatbilda šim likumam. Tā nu ir iznācis, ka šobrīd it kā pēdējā brīdī mums šo Satversmi vajadzētu apstiprināt tā iemesla pēc, lai studenti tiešām varētu ar mierīgu sirdi pabeigt šo augstskolu un saņemt atbilstošu diplomu.

Es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā, un otro lasījumu mēs varētu... pieņemt otrajā lasījumā pēc nedēļas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Estas kungam. Nākamais — un jau otro reizi — debatētājs Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Paldies par ļoti saturīgām diskusijām! Paldies Dobeļa kungam, kurš redzēja mani kā nelieti tādēļ, ka aizstāvu zināmus studentus vai pasniedzējus. Tad jāsaka, ka par šādu apvainojumu es pat lepojos.

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu šoreiz atcerēties tos pēdējos piecus gadus, kas Latvijas Medicīnas akadēmijai, mēģinot apstiprināt savu Satversmi, ir bijuši kā Golgātas ceļš, jo vienmēr Labklājības ministrijā priekšā ir atradušies cilvēki, kuriem ļoti nepatīk šādas Satversmes apstiprināšana. Un šīs bezgalīgās cīņas starp Labklājības ministriju un Latvijas Medicīnas akadēmiju patiesībā ir pierādījušas tikai to, ka Labklājības ministrijas ceļš uz tautas veselības reformu, ko viņi sauc par reformu, nav bijis pareizs.

Tad, kad kāds stāsta par miljoniem, kurus it kā ir nozagusi Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība, nu, es ļoti lūdzu atcerēties, ka tas ir tikai dažu cilvēku viedoklis. Un tad, kad toreiz ir bijis zināms disputs ar Valsts kontroli par atsevišķiem kontiem, kuros ir, teiksim, caur kuriem tiek tērēti līdzekļi, mēs ļoti labi atceramies, ka beigu beigās tas tika atrisināts. Un tas nu būtu jāzina diviem cilvēkiem, kas ir bijuši labklājības ministri, jo nekādas krimināllietas tur nav bijušas. Un es gribētu piebilst, ja kāds šeit ziņo, ka tās ir kaut kādas krimināllietas, es viņam iesaku atcerēties tos principus “kāda tante teica”, un tad paust tos no tribīnes nav īsti korekti.

Godātie kolēģi! Es tomēr apelēju pie jūsu veselā saprāta. Godātā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Es apelēju pie tā, ka nedēļas laikā viss tiks sakārtots, arī tas, ko šoreiz jūs pieprasāt, jo visas iepriekšējās reizes jūs esat atraduši iespēju piesieties vienam vai otram vārdam un visādā veidā apturēt šā likuma darbību. Un man ir patiesībā aizdomas, ka vislielākais apvainojums šodien ir tas, ka par šo Satversmi atbild Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir citas partijas pārziņā, kura savu darbu šodien pabeidz, kura ar savu darbu parāda, ka ir spējīga veikt. Un visu laiku tā ministrija, kurai par to bija jāatbild, kurai bija šī Satversme jāvirza, jāapstiprina, kamēr tā bija Labklājības ministrijas nozare, tā to nedarīja. Man ir patiesas aizdomas, ka šodien jūs mēģināt kaut kādā veidā atriebties par saviem nepadarītajiem darbiem.

Es aicinu kolēģus nobalsot šodien par pirmo lasījumu un nākamnedēļ apsveikt Latvijas Medicīnas akadēmiju jau kā Rīgas Stradiņa universitāti!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Apiņa kungs, jau otro reizi. Nākamais runās Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Paldies! Tikai pirmo reizi. Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mūsu neprofesionālisms un neprasme dažreiz izraisa pārpratumu virkni un iedarbojas tā saucamais domino princips. Esmu ievērojis, ka Apiņa kungs ir meistars šādu mahināciju veidošanā, ja to var tā saukt. Tātad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nostāja konsekventi ir pret, pret blēdībām, kas tiek iestrādātas šajā Satversmē. Un, ja mēs pieņemam pirmajā lasījumā un ja Satversmes sapulce neiesaka grozījumus, tad mums šīs blēdības, kas te ir atsevišķos punktos, ir jāakceptē otrajā lasījumā. Tas ir labi, ka mums ir izdevies pievērst sabiedrības uzmanību šiem konkrētajiem punktiem. Tas ir labi, ka Satversmes sapulce spēja sanākt pusstundas laikā un vismaz vienu blēdību, kas bija sākumā, projekta sākumā, novērsa.

Es tātad aicinātu cienījamo Ābiķa kungu kā atbildīgās komisijas priekšsēdētāju tikties ar Satversmes sapulces atbildīgajiem pārstāvjiem, amatpersonām un pārrunāt tos punktus, par kuriem apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iebildumi.

Akreditācija no tā necietīs, Apiņa kungs! No tā cietīs visi tie Latvijas studenti, kuri studēs šajā augstskolā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies jums! Nākamais runātājs Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tajā laikā, kuru jūs saucat par okupācijas laiku, bija Rīgas Medicīnas institūts. Un tad institūta diploms bija atzīts ne tikai šeit, Latvijā, ne tikai PSRS, bet arī ārzemēs. Bet tagad, ja mēs nepieņemam Stradiņa universitātes Satversmi, tad mēs nedodam pat šeit, Latvijā, atzīto diplomu tās absolventiem.

Tāpēc lūdzu nobalsot par Satversmi pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies Aleksandram Golubovam. Debates beidzam.

Vārds atbildīgajam referentam Dzintaram Ābiķa kungam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ar lielu interesi uzklausīju visus apsvērumus Satversmes sakarā un gribu teikt sekojošo. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nesaki vairāk neko!”)

Pirmkārt, šeit izskanēja tāds viedoklis gan no Bojāra kunga, gan no Vidiņa kunga puses, ka komisija it kā ir pārkāpusi procedūru un nu mēģina apmuļķot Saeimas deputātus. Cienījamie kolēģi! Gribu jums atgādināt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādā visu Saeimas frakciju, izņemot Sociāldemokrātu savienības, deputāti, visu frakciju deputāti, un nekādā gadījumā neviens frakcijas deputāts nebūtu pieļāvis to, ka mēs kaut kādā veidā mēģinām jūs apmuļķot. Tātad jūs faktiski izteicāt apvainojumu, cienījamais Bojāra kungs, savas frakcijas deputātam Osvaldam Zvejsalniekam, gan, cienījamais Vidiņa kungs, jūs izteicāt apvainojumus savas frakcijas deputātam Jurim Dobelim un tā tālāk. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Protams, es pilnībā atzīstu, ka Medicīnas akadēmijas vadība ne tuvu nav ideāla un ka Medicīnas akadēmijas vadība un Senāts varēja daudz ātrāk strādāt un enerģiskāk, lai šī Satversme nonāktu nevis mēnesi vai pat nepilnu mēnesi pirms izlaiduma Saeimā, bet nonāktu agrāk. Bet nu tomēr tas ir izdarīts.

Nākamais. Treškārt. Cienījamie kolēģi! Es tomēr ļoti negribētu, ka personīgu antipātiju dēļ pret akadēmijas vadību šodien ciestu studenti. Tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams.

Nākamais. Es gribu paskaidrot, kas šeit apšaubīja mums iesniegtā dokumenta leģitimitāti. Gribu jums paskaidrot, ka laikā un no pirmās izskatīšanas šorīt, rīta agrumā, līdz izskatīšanai šobrīd bija četras stundas. Un četru stundu laikā tika sasaukta Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces redakcionālā komisija, kurai ir pilnvarojums no Senāta. Es atkārtoju — kurai ir pilnvarojums no Senāta — izdarīt redakcionālus labojumus. Un atkārtoju, ka ir izdarīti labojumi atšķirībā no iepriekšējā teksta vienā teikumā, un parādījušies divi vārdi, ka tā ir valsts dibināta augstskola. Šādu labojumu, un arī Saeimas Juridiskais birojs tam piekrīt, Satversmes sapulces redakcionālā komisija bija tiesīga izdarīt. Un šobrīd šeit ir protokols, kuru ir parakstījuši redakcionālās komisijas locekļi Anšelevičs, Vētra, Bernāts, Kreile, Stangvila, kur šis labojums ir akceptēts.

Nākamais. Dobeļa kungs strādā mūsu komisijā, tāpēc pārzina daudz labāk situāciju nekā viņa partijas biedri, un viņš pilnīgi pareizi norādīja, ka pavadošā dokumentā, pavadošā likumprojektā tik tiešām ir nepieciešams izdarīt labojumus, un tas ir loģiski, jo ir iesniegta Satversme, kurā ir izdarīts viens redakcionāls labojums, un arī pavadošā likumprojektā, kas nav pati Satversme, bet ir pavadošs likumprojekts, ir jāizdara viens labojums 1.pantā. Un tas ir ļoti loģiski un te nav nekādu likuma pārkāpumu un pārsteigumu, tas ir absolūti loģiski. Un tāpēc es pilnīgi piekrītu ierosinājumam, ka, lai varētu šo labojumu izdarīt, mums nevajag sasteigt un strebt karstu putru, bet tajā pašā laikā visas lietas izdarīt tik ātri, lai augstskolas absolventi savā izlaidumā varētu saņemt pilnvērtīgus diplomus, un tāpēc es aicinu šodien nobalsot pirmajā lasījumā, savukārt noteikt, ka otrā lasījuma izskatīšana ir nākamā nedēļā, lai mēs varētu šos te nelielos grozījumus un precizējumus izdarīt.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamais Ābiķa kungs. Lūdzu balsošanas režīmu!

Balsosim par to, lai apstiprinātu likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā akceptēts.

Nākošais.. dokumenta izskatīšanas datums?

Dz.Ābiķis. Jā, pirms nosaucu datumu, burtiski viena replika.

Es arī “tēvzemiešiem un brīvībiešiem” gribu atgādināt, ka... es atvainojos, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijai gribu atgādināt, ka mēs esam tikko saņēmuši dokumentu no Labklājības ministrijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par lietas būtību...

Dz.Ābiķis. Jā, es tūlīt pabeigšu... no Labklājības ministrijas, ka Labklājības ministrija, kuru jūsu deputāti un jūsu kolēģi jau pārvalda jau vairākus gadus, iepazinās ar likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” un dara zināmu, ka ministrijai, kuru jūs pārvaldāt, nav nekādu iebildumu pret tālāko virzību. Parakstījusi ir jūsu cienījamā valsts sekretāre Maija Poršņova.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu noteikt, ka priekšlikumus vajadzētu iesniegt līdz 10. jūnijam, līdz nākamajai nedēļai pirmdienai, un izskatīt otrajā un galīgajā lasījumā nākamnedēļ — 14. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs un izskatīšana galīgajā otrajā lasījumā — 14. jūnijs... 13. jūnijs.

Dz.Ābiķis. Ja kolēģi uzskata, ka varam skatīt 13., tad es domāju, ka komisija neiebilst.

Sēdes vadītājs. Tā ir ceturtdiena, Ābiķa kungs. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais mūsu darba kārtības punkts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotais likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”, 3.lasījums.

Atbildīgais referents no attiecīgās komisijas. Pats Kuduma kungs. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Ražuka kungs! Augsti godātie kolēģi! Dokumenta nr.4602.

1.priekšlikums ir Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums, kurš iestrādāts 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3.priekšlikums, 4.priekšlikums, kā arī 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 7. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 8. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī atbalstīts.

Dz.Kudums. 10., 11., 12., 13. ...

Sēdes vadītājs. Ne tik strauji... 10. priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Es atvainojos... 11. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 11. priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 12. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 13. priekšlikums atbalstīts. Tālāk...

Dz.Kudums. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 15. priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Gūst atbalstu.

19. priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 20., 21. un 22. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 23. —Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 24. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrijas priekšlikums nr.24 nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 25., 26. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 27. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 27. — Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums — nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 28. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 29. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 30. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 31. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 32. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 33. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 34. — Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāta Linarda Muciņa priekšlikums nr.34 nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 35., 36. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 35. un 36. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 37., 38. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 37. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums — nav guvis atbalstu, kā arī nav atbalstīts 38. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt 39. un 40. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.39 ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 40. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī 40. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 41. un 42.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 41. un 42. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — guva deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu... Komisija neatbalstīja Muciņa kunga 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 43. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums — nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt 44., 45. — Juridiskā biroja — priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 44. un 45. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi — tiek atbalstīti no deputātu puses.

Dz.Kudums. 46. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 47. — Muciņa kunga priekšlikums — nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. 47. — deputāta Muciņa priekšlikums — nav guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 48. un 49. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 48. un 49. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi — tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. 50. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 50. — 7.Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums — nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 51. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 51. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 52. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā — 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 52. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts augšminētā redakcijā.

Dz.Kudums. 53.priekšlikums ir atbalstīts, atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 53. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 54., 55. un 56. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 54., 55. un 56. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi — tiek atbalstīti no deputātu puses.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 57., 58. — Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 57. un 58. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi — tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Atbalstu guva 59. — Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 59. — deputāta Linarda Muciņa kunga priekšlikums — ir guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. 60. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. 60. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 61., 62. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 61. un 62. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 62., 63., 64., 65., 66. un 67. — Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Man ir jāatvainojas, 62.priekšlikumu mēs jau esam atbalstījuši. Tā ka sāksim ar 63.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Es atvainojos! Es atvainojos! 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 63., 64. un 65. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus — deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 66., 67. un 68. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī 66., 67. un 68. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus — deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 69. un 70. — Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 69. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu— deputāti atbalsta, kā arī atbalsta 70. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Dz.Kudums. Paldies! Komisijā tika atbalstīts 71. — deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atbalstu ir guvis 71. — 7.Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 72., 73. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. 72. un 73. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma — ir guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 74., 75. un 76. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 74., 75. un 76. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 77. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 77. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — arī atbalstīts no deputātu puses.

Dz.Kudums. 78. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 78. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts no deputātu puses.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 79. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 79. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 80. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 80.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 81. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 81. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 82., 83. un 84. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atbalstīti 82., 83. un 84. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 85., 86., 87., 88. un 89. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. 85., 86., 87., 88. un 89. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti no deputātu puses.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 90. un 91. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 90. un 91. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 92., 93. un 94. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Atbalstīti 92., 93. un 94. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu priekšlikumi.

Dz.Kudums. 95. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 95. — Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums — ir atbalstīts augšminētajā redakcijā.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 97. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Kā būs ar 96.priekšlikumu?

Dz.Kudums. Muciņa kunga priekšlikums tika atbalstīts 96. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad 96.priekšlikums arī tiek atbalstīts.

97. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 98., 99. un 100. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. 98., 99. un 100. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas parlamentāra sekretāra 101. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nr.101 ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 102. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt... 103. — Muciņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. ... kas ir izteikta 104.priekšlikumā. Šie priekšlikumi ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. 105. — Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums — ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. 105. — 7.Saeimas deputāta Urbanoviča priekšlikums — ir guvis atbalstu komisijā, taču Dzintars Kudums vēlas vārdu debatēs. Atklājam debates. Vārds debatēs Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Ja mēs atceramies otro redakciju, šobrīd jau saucamajā ieroču likumā, tad otrajā redakcijā 39.pantā, kur ir runa par mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, ir teikts: “uz 7 dienu ilgu laika posmu pirms Latvijas Republikā oficiāli noteiktajām svētku dienām, saskaņojot ar Valsts policijas iestādi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldību, juridiskajām personām, kurām ir speciāla atļauja (licence), Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz speciālu atļauju (licenci) pirmās un otrās klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai citos nespecializētos tirdzniecības objektos”.

Mūsuprāt, tā bija pareiza redakcija. Līdz ar to ir stingri reglamentēts, kādām personām ir iespēja arī nodarboties ar izbraukuma tirdzniecību, un šeit, kā jau minēts, ir iesaistītas visas puses: gan ugunsdzēsēji, gan policija, gan pašvaldība. Šie noteikumi ir ļoti strikti un pieņemami. Ja mēs šo redakciju šobrīd izņemsim no likuma ārā, tad varēs tirgot tikai specializētajos veikalos un nekur citur. Līdz ar to atkal šis tirgus, kas ir faktiski pa visu republiku, un tiek tirgoti, kur tikai nevajag, šie pirotehniskie līdzekļi, atkal nonāks zināmā veidā nelegālo tirgoņu rokās. Es uzskatu, ka vajadzētu dot iespēju tomēr pie visiem šiem nosacījumiem licencētām firmām pārdot šos pirmās un otrās klases pirotehnikas izstrādājumus, kuri nav bīstami dzīvībai un veselībai. Es personīgi lūgtu neatbalstīt 105. — Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vairāk debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 105. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 8, atturas — 53. 105. — deputāta Urbanoviča priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Debates pie šī likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums pusstunda — līdz pusčetriem.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Turpināsim mūsu darbu! Starpbrīdim atvēlētais laiks jau ir iztecējis. Turpinām izskatīt likumprojektu. Šis ir likumprojekts, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Atbildīgais referents — Dzintars Kuduma kungs. Esam pie 106. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma. Lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tātad lūdzam atbalstīt 106. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par 106. priekšlikumu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais... Lūdzu atcelt balsošanas režīmu!

PCTVL frakcija pieprasa balsojumu par 106. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Atkārtojam... Balsojam!

Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums akceptēts.

Lūdzu turpināt, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 107. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 108. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts arī.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 109. — Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 110. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 111. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 112.— Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 113. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 114. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 115. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 116. un 117. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 116. un 117. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — ir guvuši deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 118. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 119. un 120. — gan Juridiskā biroja, gan Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi — ir pieņemti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 121. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad tie ir atbalstāmi kopumā. Ir veidota vienota redakcija. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 122. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 123. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 124., 125. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 124. un 125. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumus.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 126. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 125. priekšlikums?

Dz.Kudums. 126. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 126. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 127. — Aizsardzības ministrijas... Es atvainojos, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 127. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums arī ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 128. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 128. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 129. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 130. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atbalstījuši.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 131. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atbalstījuši arī 131. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot par Ieroču likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Cienījami kolēģi! Pirms izskatām darba kārtību tālāk, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā tās vadītājs deputāts Dzintars Kudums Saeimas Prezidijam ir iesniedzis iesniegumu: “Lūdzu pārcelt likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” un likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanu pēc 20. dienas kārtības punkta.” Ir iesniegts iesniegums.

Tātad, cienījamie kolēģi, vai būtu iebildumi pret šādu iesniegumu? Balsot? Deputāti pieprasa balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par... Es atvainojos, es atvainojos, mēs sākam debates. Ir debatētājs — Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šinī brīdī šo priekšlikumu neatbalstīt. Priekšā vēl ir Sociālais likums, kur bija diezgan karstas diskusijas, kuras gaida daudzi cilvēki. Es uzskatu, ka šodien Saeimai tas būtu aktīvi jāpieņem. Un šie jautājumi... jā, tie ir aktuāli, bet tos var paskatīties arī citu dienu. Un, es domāju, mums ir likums gan par Konkordātu, gan vēl daudzi likumi. Nevajadzētu tā darīt. Un tā būtu arī ļoti neglīta rīcība no valdošā vairākuma, kas bailēs no tā, ka opozīcija šodien kopā ar pārējiem kolēģiem nolemj šodien tomēr skatīties Sociālo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs! “Pret” ir runājis Modris Lujāns. Kurš runās “par”? Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es, protams, saprotu jūsu satraukumu, bet es gribētu informēt. Man tieši zvanīja premjers un lūdza, lai abus šos likumus — gan Satversmes aizsardzības biroja likumu, gan Valsts drošības iestāžu likumu — mēs izskatītu šodienas plenārsēdē, jo faktiski tas būtu nepieciešams, jo mums ir vajadzīgas izmaiņas šajos likumos, saskaņojot ar Nacionālās drošības likumu. Tā ka, ja jūs nepiekritīsiet šādā variantā, es lūgšu tomēr plenārsēdi pagarināt tiktāl, lai izskatītu šos divus likumus. Es ļoti to lūgtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kuduma kungs!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Kuduma kunga ierosinātām izmaiņām dienas kārtībā, augšminētos likumus pārceļot no beigu daļas uz augšu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 10, atturas — 50. Diemžēl Kuduma kunga lūgums noraidīts, saglabājas pašreiz esošā darba kārtība.

Saskaņā ar esošo darba kārtību nākošais izskatāmais dokuments — likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisijas vārdā — atbildīgais referents, tās priekšsēdētājs Dzintars Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es izsaku vislielāko pateicību Latvijas Bibliotēku biedrības vadītājai Liniņas kundzei, kuras padomus mēs vienmēr uzklausām un respektējam un kura ir daudz palīdzējusi, lai likumprojekti, kas saistīti ar bibliotēku lietām, tiktu sagatavoti labā līmenī.

Kolēģi, es aicinu izskatīt pa pantiem likumprojektu. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Cienījamie kolēģi, likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par gandrīz vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais šodienas sēdē izskatāmais dokuments ir likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Sadarbībā ar ekspertiem no sabiedrības par atklātību “Delna” un Juridiskā biroja ekspertiem esam sagatavojuši izvērtēšanai 20 priekšlikumus.

1. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts minētajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. 4. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Cik es saprotu, Ražuka kungs, 4. priekšlikumu mēs esam atbalstījuši.

5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Vienu mirklīti! Lujāna kungs, par kuru priekšlikumu jūs bijāt pieteicies? Par visiem. Labi. Tad varbūt jūs par 4. priekšlikumu varētu debatēt.

Lagzdiņa kungs, ļaujiet Lujāna kungam izteikt savas domas!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man lūgums. Ja Prezidijs tomēr aktīvāk reaģētu, ja deputāti piesaka savus pieteikumus... Es saprotu, ka karsts laiks, grūti strādāt, bet nu tomēr vajag!

Es lūgtu Lagzdiņa kungu, kad viņš ir kā ziņotājs, it sevišķi, kad tagad tiek izskatīts 5. priekšlikums, runāt par pieciem uzreiz ir ļoti grūti, un jārunā par visiem, tad lūdzu, kad jūs nosaucat kaut kādu sabiedrisku organizāciju “Delna”, es, pieņemsim, pazīstu organizāciju “Melnā roka”. Lūdzu, kvalificējiet tās statusu, un kāpēc viņas domas ir jāņem, teiksim, tieši vērā, ar ko viņa ir izcēlusies, jo citādi man aizdomas rada, ja viena sabiedriskā organizācija, it sevišķi, kas tiek finansēta no ārvalstu, kā teikt, lielkapitāla puses, ietekmē valsts likumdošanu, tad man rodas aizdomas par kaut kādu ietekmēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Turpinām izskatīt tabulu. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Atbildīgās komisijas vārdā es gribētu informēt, ka atbilstoši tai likumdošanas praksei, kāda mums ir šos daudzos gadus šajā neatkarīgās Latvijas parlamentā, mēs daudzu likumprojektu izvērtēšanai pieaicinām nevalstisko organizāciju ekspertus. Gribētu atgādināt kolēģim Modrim Lujānam, ka šodien mēs pieņēmām likumu par valsts pārvaldes iekārtu. Un šajā likumā ir īpaši uzsvērts tas, ka tieši nevalstiskās organizācijas jāpieaicina visdažādāko valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, un tādējādi jau sen parlaments ir rādījis priekšzīmi, kā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību likumu sagatavošanā un apspriešanā.

Sēdes vadītājs. Esam pie 5.priekšlikuma.

J.Lagzdiņš. Es aicinu vēlreiz atbalstīt 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta ceturto daļu. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.1 pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Nākamais 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.1 pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 11.— atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.1 panta otro daļu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 12. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 9. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

J.Lagzdiņš. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātus!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 10.panta otro daļu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs. Nav atbalstīts. Bet es gribētu atgādināt, ka šo ideju, ko kolēģis ierosina ietvert šajā normā, faktiski komisija ir pieņēmusi, atbalstot iepriekšējos priekšlikumus, kur noteiktas bargākas sankcijas par likumu neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Lagzdiņš. Paldies!

18. — atbildīgās komisijas priekšlikums — redakcionāls. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Sagatavojot pēdējam, galīgajam, lasījumam, ar Juridiskā biroja palīdzību atbildīgā komisija sagatavojusi pārejas noteikumus, kuri ir ļoti būtiski un svarīgi, it īpaši šajā priekšvēlēšanu periodā. Es aicinātu uzmanīgi iepazīties un akceptēt tos.

Pirmais. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums par likumā lietotiem terminiem. Es aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek tātad papildināti pārejas noteikumi ar jaunu 4.punktu. Nosaka to, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 1.augustam ir jāpieņem trīs veida kabineta noteikumi, lai varētu sekmīgi realizēt šajā likumā paredzēto partiju finansēšanas atklātumu, un tādēļ arī atbildīgā komisija aicinātu atbalstīt šo 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Lagzdiņš. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums — nosaka to, ka tiek papildināti pārejas noteikumi ar 5.punktu, kas uzliek pienākumu tātad publiskot internetā saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, sākot ar 15.augustu. Šis termiņš ir noteikts tādēļ, ka iepriekšējā priekšlikumā mēs noteicām kabineta noteikumu izstrādāšanas termiņu 1.augustu. Tātad 15 dienas tiek dotas partijām, lai iepazītos ar šiem jaunajiem noteikumiem un atbilstoši likuma prasībām varētu sagatavoties publiskošanai internetā dāvinājumus un ziedojumus. Tādēļ ir arī 21.priekšlikums. Aicinātu vienbalsīgi atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu, Lagzdiņa kungs, deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Paldies, Ražuka kungs!

22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Un 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums — nosaka to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Es aicinātu uzmanīgi sekot publikācijai “Latvijas Vēstnesī”, kaut gan jāsaka, ka pilnā apmērā šī likuma normas, ņemot vērā 20.priekšlikumu, 21.priekšlikumu, tiks realizētas, sākot ar šā gada 20.augustu. Es aicinātu vēlreiz kolēģus deputātus, it īpaši politisko partiju pārstāvjus, iepazīties ar pārejas noteikumiem un šī likuma pieņemšanas gadījumā, par ko es nešaubos, izpildīt arī pārejas noteikumu prasības. Es aicinātu atbalstīt 23.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 23.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinātu vienbalsīgi balsot par pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms pārejam pie nākamā jautājuma izskatīšanas, no deputātiem Salkazanova, Čevera, Barčas, Baldzēna un Burvja ir saņemts jautājums tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai. Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei.

Nākamais mūsu dienas kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Trešais lasījums.

Atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija. Atbildīgais referents Roberts Jurdžs. Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs (TB/LNNK). Paldies! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tātad izskatīsim dokumentu nr.4611. Komisija ir strādājusi ar visiem priekšlikumiem un lielā vienprātībā ir par daudziem arī vienojusies un atbalstījusi iesniedzējus.

1.priekšlikums ir labklājības ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Finansu ministra priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Finansu ministra priekšlikums nr.2 nav guvis deputātu atbalstu.

R.Jurdžs. 3. priekšlikums ir labklājības ministra priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Jurdžs. 4. — komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurdžs. 5. priekšlikums — finansu ministra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav guvis atbalstu.

J.Jurdžs. 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nr. 6 ir guvis deputātu atbalstu.

R.Jurdžs. 7. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 7. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums — ir guvis deputātu atbalstu un izteikts minētajā redakcijā.

R.Jurdžs. 8. priekšlikums — finansu ministra. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums nr. 8 nav atbalstīts.

R.Jurdžs. Tāpat arī 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jābalso. Tiek pieprasīta balsošana par 8. —finansu ministra Gundara Bērziņa — priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! ...

R.Jurdžs. No komisijas ir...

Sēdes vadītājs. Balsosim par 8. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 29. Priekšlikums noraidīts. Ejam tālāk.

R.Jurdžs. 9. — finansu ministra priekšlikums — nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 10. — deputāta Ražuka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jābalso. Tātad tiek pieprasīts balsojums par 9. — finansu ministra Gundara Bērziņa — priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — finansu ministra Gundara Bērziņa — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 31. Finansu ministra priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu turpiniet!

R.Jurdžs. 10. priekšlikums — deputāts Ražuks. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputāta Ražuka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 22. Priekšlikums tiek akceptēts.

Lūdzu turpiniet!

R.Jurdžs. 11.priekšlikums — finansu ministra Gundara Bērziņa.

Sēdes vadītājs. Nav guvis atbalstu. Jābalso. Tiek pieprasīta balsošana. Lūdzu balsosim par 11. — finansu ministra Gundara Bērziņa — priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 22, atturas — 32. Priekšlikums noraidīts. Nākamais.

R.Jurdžs. 12. priekšlikums — labklājības ministrs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 13.priekšlikums — deputāte Aija Barča. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīta balsošana. Balsojam par 13. — deputātes Aijas Barčas — priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 51. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu tālāk!

R.Jurdžs. 14. priekšlikums —deputāte Vasaraudze. Komisija atbalsta un iestrādās savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. Tātad 15. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 16. priekšlikums — deputāte Vasaraudze. Komisija arī ir atbalstījusi, iestrādājot savā 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

R.Jurdžs. 17. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 18. — komisijas priekšlikums, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurdžs. 19. — labklājības ministra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir balsojams vai nav balsojams? Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par... Lūdzu! Atklājam debates. Kā debatētājs pieteicies Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! 19.priekšlikums ir skatāms kopā ar 12.priekšlikumu, tamdēļ, ka otrā lasījuma pašreiz pieņemtā redakcija ir tāda, ka sociālās apdrošināšanas likme ir 33 procenti, no kuriem darba devējs maksā 24 un darba ņēmējs maksā 9. Gadījumā, ja tiktu atbalstīts 12. priekšlikums, ka likmes sadalās vienādās daļās, tādā gadījumā 19. priekšlikums — noteikt pārejas noteikumus, kādā veidā gadu pa gadam tas izlīdzinās. Ņemot vērā to, ka 12.priekšlikums nav atbalstīts, 19.priekšlikums nekādā veidā nav balsojams, jo ir saglabāta otrajā lasījumā esošā redakcija. Tas ir noņemts... es nezinu, vai es esmu tiesīgs noņemt šo priekšlikumu, par cik es neesmu vairs labklājības ministrs, bet tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nav balsojams. Ejam tālāk.

R.Jurdžs. 20.priekšlikums — deputāts Klementjevs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Ejam tālāk.

R.Jurdžs. 21. priekšlikums — labklājības ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 22. priekšlikums — arī labklājības ministrs. Komisija atbalsta un precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurdžs. 23. priekšlikums — deputāts Rasnačs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 24. — labklājības ministra Požarnova priekšlikumu — komisija atbalsta un precizē savā priekšlikumā nr.25.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 25. priekšlikums — tātad tas ir tas precizējums.

Ar to likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” ir noslēgusies. Referentam kas būtu piebilstams?

R.Jurdžs. Balsot.

Sēdes vadītājs. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 21. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais mūsu šodienas dienas kārtībā esošais dokuments — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”.

Ārlietu komisijas vārdā... Nav referenta. Atļaujiet pāriet uz nākamo darba kārtības punktu.

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”.

Ārlietu komisija. Atkal nav referenta.

Atļaujiet pāriet pie nākamā — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbildīgo referentu... (Starpsauciens: “Izteikt rājienu Apinim!”) Atbildīgais referents — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Paldies kolēģiem par izpratni! Es saprotu, ka kolēģus ļoti aizrauj jautājums par tabaku, par tabakas akcīzi, par valsts budžetu, un tādēļ viņi ar lielu prieku ir gatavi atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”. Pirms tam es lūdzu jūs nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms nobalsosim par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 11. Likumprojekts tiek pasludināts par steidzamu.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es redzu, ka jūs patiesi satrauc tas, ka Latvijā pārlieku daudz cilvēku smēķē un nespēj cīnīties pret šo ligu. Viena no cīņas metodēm ir, protams, palielināt cenu cigaretēm. Un es aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu jums visiem iesniegt šos daudzos priekšlikumus līdz pirmdienai — 10.jūnijam. Un 13. jūnijā skatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz pirmdienai priekšlikumi, līdz 10.datumam. 13. — ceturtdien — skatām otrajā lasījumā!

Paldies, Apiņa kungs!

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais mūsu darba kārtības likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums. Komisija ierosināja atzīt to par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.4506 un nr. 4591. Šos grozījumus likumā “Par Latvijas Banku” sagatavojusi Finansu ministrija un Latvijas Banka. Valdība tos ir akceptējusi un atsūtījusi mums uz Saeimu. Šie grozījumi nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības. Komisija ir atzinusi kā steidzamus un lūdz arī deputātus piekrist steidzamībai.

Sēdes vadītājs. Tātad sākumā nobalsosim, lai šis likums taptu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Šis likumprojekts tiek pasludināts par steidzamu.

V.Balodis. Lūdzu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nobalsotu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” ir pieņemts pirmajā lasījumā.

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 17. jūnijs. Izskatīt otrajā lasījumā 20.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 17.jūnijs. Izskatīšanas datums 20.jūnijs. Paldies, Baloža kungs!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Atbildīgais referents — Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Žanetei Vasaraudzei. Žanete Vasaraudze referēs no vietas.

Ž.Vasaraudze (TP). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.4510 un nr.4592. Konkrētais likumprojekts tiek izskatīts, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākumā nobalsosim šo likumprojektu kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, šis likumprojekts tiktu pasludināts par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 6, atturas — 1. Likumprojekts ir ieguvis steidzama likumprojekta statusu.

Lūdzu!

Ž.Vasaraudze. Lūdzu deputātus balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai grozījumus likumprojektā “Par izlozēm un azartspēlēm” nobalsotu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” ir apstiprināti.

Ž.Vasaraudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūnijs. Un otrajā lasījumā skatīšana — 13.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 10.jūnijam, ceturtdiena — 13.jūnijs — šī likumprojekta izskatīšana galīgajā, otrajā, lasījumā.

Nākamais mūsu šodienas dienas kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Atbildīgais referents — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4596.

1. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī par 2.priekšlikumu iebildumu deputātiem nav.

V.Balodis. 3. — Oskara Spurdziņa priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par 3.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Oskars Spurdziņš, deputātiem arī iebildumu nav.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 4., 5. un 6. — Oskara Spurdziņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 4., 5. un 6. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikumi — arī nav izraisījuši deputātu iebildumus.

V.Balodis. 7. un 8.priekšlikums — deputāta Oskara Spurdziņš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 7. un 8. — deputāta Oskara Spurdziņa priekšlikums — ir atbalstīti un gūst deputātu atbalstu.

V.Balodis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret 9. — Juridiskā biroja priekšlikumu — arī iebildumu nav.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir akceptēts.

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.jūnijs. Paldies!

Turpinām izskatīt mūsu šodienas dienas kārtību. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — atbildīgā referente Silva Golde.

S.Golde (TP). Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.4535 un nr.4608. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nopietni izvērtēja visus iesniegtos priekšlikumus grozījumos Vispārējās izglītības likumā, un komisija vienprātīgi atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Kāda ir šā likumprojekta grozījumu galvenā būtība? Pirmkārt, tā ir Vispārējās izglītības likuma normu saskaņošana ar jau pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kā arī ar likuma spēku tiek noteiktas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kuras līdz šim nebija formulētas likumā, bet kuras Izglītības un zinātnes ministrija jau veica. Kā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka izglītojamo uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs, kā arī obligāto dokumentāciju un tās pielietošanu.

Es gribētu komentēt vienu būtisku jaunumu, un tas ir: izglītības iestādes pedagoģiskā padome turpmāk varēs, informējot izglītojamo vecākus, lemt par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē. Līdz šim to varēja darīt, tikai saskaņojot ar vecākiem, kā rezultātā cieta izglītības kvalitāte un nesekmīgus skolēnus dažkārt nevarēja atstāt uz otru mācību gadu.

Un kā būtiska lieta tiek iestrādāts arī tas, ka ir noteikta obligāta piecu—sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā, kā jau to nosaka Izglītības likums.

Es aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likums ir akceptēts. Paldies!

S.Golde. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11. jūnijs.

Nākamais šodienas darba kārtībā izskatāmais Saeimas dokuments — likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Komisija aicina atzīt to par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Tās vārdā atbildīgais referents... Nav.

Atļaujiet virzīties tālāk.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija. Atbildīgais referents? Nav zālē.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Reģistra numurs 1264. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija. Nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu ministrija. Nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskā komisija. Dokumenta nr. 1969. Un 4614.

Atbildīgais referents — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus Civillikumā, tātad Civillikums ir ļoti svarīgs likums, kurā mēs bez liekas vajadzības grozījumus neizdarām, un šie grozījumi ir saistīti ar adopcijas sakārtošanu.

Likumprojekts ir rūpīgi izskatīts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Tas ir saistīts arī ar to, ka mēs esam pievienojušies pēdējā laikā veselai rindai starptautisku konvenciju, kuras sakārto mums un precizē bērna adopciju.

Par cik likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tas ir arī saskaņots ar visām ministrijām, ir sevišķi ar Labklājības ministriju, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Tā ka es jūs aicinu atbalstīt, jo būtiski šeit kādas kardinālas pārmaiņas nenotiek, bet tai pašā laikā tiek precizēta kārtība, kā arī saistībā ar starptautiskām konvencijām ir precizēta tā kārtība, kādā veidā māte atsakās no bērna, lai tas nenotiktu pārāk ātri pēc dzemdībām, kad viņa nav spējīga vēl pilnvērtīgi lemt šo ļoti svarīgo jautājumu.

Aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu Civillikumā pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums, dokuments nr.1969. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Grozījumi Civillikumā pirmajā lasījumā ir akceptēti.

Nākamais mūsu likumprojekts...

L.Muciņš. Te ir kļūdiņa... Es atvainojos, 1.jūlijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.jūlijs.

Nākamais mūsu šodienas dienaskārtībā izskatāmais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums, dokuments nr.3347, 4615.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kurš sakarā ar administratīvo rajonu un pagastu nosaukumu precizēšanu paredz arī precizēt Civillikuma 1. un 2.pielikumā esošo publisko ezeru sarakstu, attiecīgi pieskaņojot grozījumiem... administratīvo teritoriju nosaukumiem.

Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums, dokuments nr.3347. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, dokuments nr.3347, ir apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais šodien darba kārtībā izskatāmais likumprojekts — “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums, dokuments nr.3467, 4616. Juridiskā komisija.

Atbildīgais referents — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šo grozījumu Civillikumā ir iesniedzis Ministru kabinets. Šis grozījums ir saistīts ar tikko mūsu pieņemto likumu “Par pasēm un identifikācijas kartēm”. Likumprojekts ir izskatīts arī Pilsonības likuma izpildes komisijā un atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā redakcijā, jo šeit ir grozījums tikai vienā pantā, kurš paredz svītrot noteikumu, ka pasēs mēs liekam zīmogu par laulāto kopmantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums, dokumenta numurs 3467, 4616, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā šie grozījumi Civillikumā ir apstiprināti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, Muciņa kungs?

L.Muciņš. 1.jūlijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Linarda Muciņa iesniegumu Saeimas Prezidijā ar sekojošu saturu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumus šā gada 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, reģistrācijas nr. 1300, izskatīšanai pirmajā lasījumā kā 37.darba kārtības jautājumu”. Cik es noprotu, šī ir vienota likumu pakete nu jau ar trijiem izskatītajiem grozījumiem Civillikumā.

Lūdzu, Muciņa kungs, vārds jums!

Pirmām kārtām man ir jājautā Saeimas piekrišana. Vai kādam ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts ar reģistrācijas nr. 1300 par grozījumiem Civillikumā tika izstrādāts arī saistībā ar nepieciešamību reformēt adopcijas jautājumus. Un tas tika izstrādāts pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvas. To izstrādāja šīs komisijas izveidota darba grupa, kurā tika pieaicināti augstas kvalifikācijas speciālisti gan no Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Juridiskās fakultātes, Saeimas Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas. Ilgstoši strādājot vairāk nekā astoņus mēnešus, tapa precizējumi Civillikumā, kuri precizē ģimenes tiesību sadaļu. Kādos jautājumos ģimenes tiesību sadaļa tiek precizēta? Tā tiek precizēta arī jautājumos, kas saistīti ar adopciju, jautājumos, kas precizē jautājumus, kas saistīti ar vecāku varu. Šeit ir piedāvātas gan zināmas terminoloģiskas, gan praktiskas novitātes. Arī jākonstatē, ka dažos jautājumos mēs šo Civillikumu, kas tika grozīts 90.gadu sākumā, esam spiesti atjaunot vecajā 1937.gada redakcijā, jo savulaik šie grozījumi ir bijuši, nu, varbūt nepietiekami pārdomāti vai arī, kā sacīt, mūsu sabiedrība vēl īsti principiāli neizprata toreiz Civillikuma noteikumus, un tāpēc 90.gadu sākumā mēs varbūt dažas Civillikuma normas centāmies traktēt pārāk sociālistiski. Tagad mēs atgriežamies pie vecā Civillikuma teksta dažos momentos. Dažos momentos, protams, par cik ģimenes tiesības ir vismainīgākās, parasti Eiropā ir Civiltiesību sadaļa, mēs attīstāmies līdzi ar Eiropas prasībām, arī saistībā ar starptautiskajām konvencijām. Visi šie jautājumi, arī bērnu tiesību aizsardzība, ko rūpīgi izskatīja attiecīgā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, ir šeit iestrādāti, un tādā veidā Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un saņēma arī atbalstu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas par to, ka ir nepieciešams atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums. Reģistrācijas nr. 1300. Par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā šis grozījums Civillikumā ir apstiprināts.

L.Muciņš. Priekšlikumu... Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. Aicinu līdz 1.jūlijam iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais, kurš mums jāizskata šodienas sēdē, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Dokuments nr. 4164, un 4618. Juridiskā komisija. Atbildīgais referents Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumus likumā “Par tiesu varu” ir sagatavojis Ministru kabinets. Un šie grozījumi likumā “Par tiesu varu” precizē vairākus jautājumus, kuru grozīšanu vai precizēšanu ir izsaukusi reālā dzīve. Tas paredz papildināt likumu ar 28.1 pantu, kas precizē tiesā ienākušo lietu sadali, jo, kā sacīt, arī šeit ir, un kritika prasa šo kārtību noteikt precīzi likumā, lai mazinātu voluntārismu un līdz ar to kādas nepamatotas aizdomas, kas kādām amatpersonām brīžiem rodas par lietu sadali un par dažādiem tandēmiem, kuri tiek pieļauti mūsu dzīvē. Tajā paša laikā tiek piedāvāts ieviest arī jaunu 86.1 pantu, kurā tiek noteikts, ka tiesnesim uz laiku ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības ieņemt citus amatus. Acīmredzot tiesnešiem ir vajadzība kādreiz strādāt citos amatos, lai piedalītos varbūt likumdošanas vai izpildvaras darbā. Tā ir parasta Eiropas prakse, ka tiesneši uz laiku var tikt norīkoti šādā darbā. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums, dokuments nr.4164, nr.4618, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74. Pirmajā lasījumā grozījumi šajā likumā ir pieņemti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais mūsu dienas kārtībā izskatāmais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Dokuments nr.819, nr.4619. Juridiskā komisija, tās atbildīgais referents — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” savā laikā ir iesniedzis Ministru kabinets. Šis ir ļoti īss likumprojekts, tas paredz izslēgt no likuma “Par tiesu varu” atsauci uz īres tiesām kā tiesu varas sastāvdaļu. Par cik šobrīd īres tiesām ir cits saturs, tad līdz ar to valdība piedāvā šo jautājumu no Tiesu varas likuma izslēgt. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums, dokuments nr.819, nr.4619, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais izskatāmais likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.3346 un nr.4620. Juridiskā komisija. Atbildīgais referents Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījums zemesgrāmatu likumā” iesniegusi valdība. Šis likumprojekts paredz sakārtot jautājumus, kas saistīti ar valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.

Juridiskā komisija izšķīrās pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt, kaut gan, protams, šeit daži jautājumi vēl ir jādiskutē otrajā un tālākajos lasījumos. Aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu! Šobrīd tajā ir tikai viens teikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums, dokuments nr.3346 un nr.4620 pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts akceptēts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.jūlijs?

L.Muciņš. Aicinu noteikt 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Jā.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Reģistrācijas nr.578. Pirmais lasījums. Dokumentu nr.1996, nr.4621. Juridiskā komisija. Atbildīgais referents Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tas precizē jautājumus, kas saistīti ar advokāta darba samaksu, un to ir izstrādājusi valdība.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, reģistrācijas numurs 578, pirmais lasījums, dokumenta nr. 1996, 4621, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 1. jūlijs?

L.Muciņš. 1. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1. jūlijs.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Reģistrācijas nr.579, pirmais lasījums. Dokumentu nr.1997, 4622.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojektu iesniegusi valdība, sagatavojusi Finansu ministrija. Tas saistīts ar iepriekšējo likumprojektu un sakārto nodokļu jautājumu.

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā”, reģistrācijas nr. 579, dokumenta nr. 1997 un 4622, apstiprināšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1. jūlijs.

Nākamais mūsu šodien izskatāmais likumprojekts — “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekta reģistrācijas nr. 1009, izskatāms pirmajā lasījumā, dokumentu nr. 3466, 4623.

Juridiskā komisija. Atbildīgais referents — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izstrādājusi un iesniegusi valdība. Tas ir sagatavots Iekšlietu ministrijā un ir no likumprojektu paketes, kas saistīta ar pasu un identifikācijas karšu likumu, un tas paredz precizēt jautājumus, kas saistīti ar laulības šķiršanas spiedoga ievietošanu pasēs.

Pilsonības likuma izpildes komisija, kā arī Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, ko izstrādājusi valdība.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, reģistrācijas nr.1009, pirmajā lasījumā, dokumenta nr.3466, 4623.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Nākamais likumprojekts, ko mēs izskatām, ir...

L.Muciņš. Priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Tradicionālais 1. jūlijs?

L.Muciņš. 1. jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Reģistrācijas numurs 1122. Pirmais lasījums. Juridiskā komisija.

Atbildīgais referents — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Grozījumus Civilprocesa likumā iesniedzis Ministru kabinets. Tas ir saistīts ar jautājumiem, kas ir skarti Darba likumā, un tiek paredzēts Civilprocesa likumu papildināt ar divām jaunām nodaļām. Viena ir par darba strīdiem, kādā veidā tie tiek izskatīti, kādas īpatnības tiek paredzētas, un otra nodaļa ir par lokautu vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, ko iesniegusi valdība. Mēs uzskatījām, ka to var atbalstīt pirmajā lasījumā. Būs nepieciešami otrajā lasījumā precizējumi sakarā ar terminoloģiju, kas Darba likumā ir nedaudz savādāka, bet kopumā pamatvilcienos mēs atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un aicinu jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”, reģistrācijas numurs 1122, apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.jūlijs, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs.

Nākamais izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, reģistrācijas numurs dokumentam 1231. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisija. Atbildīgais referents — Roberts Jurdžs. Lūdzu, Jurdža kungs!

R.Jurdžs (TB/LNNK). Kolēģi! Tātad izskatāmais dokuments 4625.

Otrajam lasījumam ir iesniegts priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Neskatoties uz vēlo laiku un lielo nogurumu, es gribētu, lai jūs ieklausītos šā priekšlikuma būtībā. Manā skatījumā pašreiz šajā likumā ietverta viena absurda norma. Piemēram, ja cilvēks saņem izdienas pensiju un vairs nestrādā līdz aiziešanai vecuma pensijā, līdz gadu sasniegšanai, tad viņam aprēķina vecuma pensiju un no šīs izdienas pensijas atņem šo summu, un viņš saņem atkal tikai izdienas pensiju. Ja tāds otrs cilvēks, sasniedzot izdienas pensiju, pēc tam vēl nostrādā, teiksim, 12 gadus, aizejot vecuma pensijā, viņam atkal šo aprēķināto vecuma pensiju atņem no izdienas pensijas, un viņš kabatā nesaņem vairāk kā to pašu izdienas pensiju. Un šeit ir tā absurdā norma. Ja cilvēks vēl gadus ir strādājis pēc tam, maksājis visus nodokļus, tai skaitā sociālo nodokli pilnā apjomā, tad viņam kaut vai par kādiem santīmiem ir jāsaņem vairāk nekā tam, kas šos gadus nav strādājis nemaz. Bet pašreiz iznāk, ka viņi saņem vienādi.

Skatoties komisijā, vienīgais arguments, kas bija pret šiem priekšlikumiem, bija tāds, ka izdienas pensijas ir par lielām. Un tādēļ, ka izdienas pensijas ir par lielām, lūk, daži saņems vēl lielākas pensijas. Es gribētu teikt, ka, kas attiecas uz izdienas pensiju lielumu, tie ir pavisam citi punkti, citi panti. Un, ja trešajā lasījumā kāds grib samazināt izdienas pensijas, tad viņam jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi tiem pantiem, bet nevajadzētu stimulēt, lai cilvēki, kuri grib strādāt pēc izdienas pensijas sasniegšanas, to strādātu vai nu nelegāli, vai vispār nedarītu, un tomēr panākt, ka nopelnītā pensija būtu kaut nedaudz lielāka. Un es domāju, ka vispār mums vajadzētu pāriet pie tādas situācijas, ka vecumdienas tiek nodrošinātas ar vairākām pensijām, ne tikai ar vienu. Tā varētu būt izdienas pensija, tā varētu būt par gadiem, kas ir nostrādāti pēc izdienas pensijas saņemšanas, daļa no vecuma pensijas un varbūt kādas citas pensijas.

Tādā sakarībā lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par 1.priekšlikumu slēdzu. Vārds atbildīgajam referentam.

R.Jurdžs. Komisija izskatīja šo Freimaņa kunga priekšlikumu un konstatēja, ka tas neatbilst pensiju likumdošanas filozofijai. Jo šeit rakstīts, ka vecuma pensiju šis cilvēks saņems tikai par tiem gadiem, kad viņš saņem izdienas pensiju. Teorētiski izdienas pensiju cilvēks var saņemt 10, 14 gadus. Tad jautājums: kas notiek ar tiem kādiem 20, 30 gadiem, ko viņš strādājis, teiksim, citā vietā vai... vārdu sakot, ar šiem gadiem, kad viņš maksājis šīs apdrošināšanas iemaksas. Un tāpēc komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo tas sajauc visu apdrošināšanas sistēmu un ir pretrunā ar izdienas pensiju filozofiju. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Jurdža kungs! Lūdzu balsošanas režīmu! balsosim par 1. — deputāta Gunāra Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 8, atturas — 49. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Jurdžs. 2.priekšlikums arī ir no deputāta Freimaņa. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

R.Jurdžs. Priekšlikumu vairāk nav.

Sēdes vadītājs. Kā atbildīgais referents nevēlaties neko pateikt? Aicināt balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.”

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurdžs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 12.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 12.jūnijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Atbildīgais referents Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.4626. Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 2. priekšlikums. Pieņemts. Arī no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Arī par šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 3.priekšlikums — Saeimas deputāts Muciņš.

Sēdes vadītājs. Mikrofonā, lūdzu, runājiet!

A.Kiršteins. 3. priekšlikums — Saeimas deputāts Muciņš. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. 3. — deputāta Muciņa priekšlikums — nav guvis deputātu atbalstu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskās komisijas 4.priekšlikums nav guvis deputātu atbalstu.

A.Kiršteins. 5. un 6.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. 5. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

A.Kiršteins. 6. —Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Saeimas Juridiskās komisijas 6.priekšlikums ir atbalstīts un guvis deputātu atbalstu.

A.Kiršteins. Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums par to, ka Satversmes Aizsardzības birojs nav izziņas iestāde, jau ir iekļauts 6.priekšlikumā, ko mēs pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Tātad tas daļēji ir atbalstīts.

A.Kiršteins. Jā.

Sēdes vadītājs. 7. — Saeimas deputāta Linarda Muciņa priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot citā analogā priekšlikumā.

A.Kiršteins. 8. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Tāpat arī 9. priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā, un 10.priekšlikums, ko iesniegusi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Kiršteins. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. No 12. līdz 20.priekšlikumam visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Nu mums tad vajadzētu pēc kārtas, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins. Labi.

Sēdes vadītājs. Tātad pret 12. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 13. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret 13. — deputāta Muciņa priekšlikumu — iebildumu nav.

A.Kiršteins. 14. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. 14. priekšlikums pieņemts.

A.Kiršteins. 15. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 17. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 18.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 19. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

A.Kiršteins. Un 20. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī pret 20. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 21. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kiršteins. 22. — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums — noraidīts, jo daļēji bija iekļauts 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 23. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 24. — Saeimas deputāta Bekasova priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 25. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 26. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 27. — Saeimas deputāta Muciņa priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kiršteins. 28. — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumi netiek celti.

A.Kiršteins. 29. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 30. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 31. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 32. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 33. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 34. un pēdējais priekšlikums — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo 34. — Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 11.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums jānobalso pieņemtā redakcija.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 11.jūnijs. Paldies, Kiršteina kungs!

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Otrais lasījums.

Atbildīgais referents — komisijas vadītājs Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tātad “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Šajā tabulā ir arī ietverti pievienoti priekšlikumi no likumprojekta ar reģistrācijas nr.1084. Tālāk es centīšos tos necitēt, bet nosaukšu kā priekšlikumu numurus.

2.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 3. un 4. Es atvainojos. Par 3. priekšlikumu lūdz komisija atbalstu.

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. — daļēji atbalstīts, iestrādājot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atbalsta arī 4.priekšlikumu un tā risinājumu.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 5. priekšlikums arī atbalstīts.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 6.priekšlikuma noraidīšanai, pareizāk sakot, iebildumu nav. Nākamais.

Dz.Kudums. 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atbalsta arī 7.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 8.priekšlikumu, kā arī redakciju, kurā tas ir izteikts pašreiz.

Dz.Kudums. 9.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums arī gūst deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 10. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāta Muciņa priekšlikums nr.10 arī guvis deputātu atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts arī 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par 12. priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Noraidīts arī 13. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī neceļ iebildumus neviens pret 13. priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Dz.Kudums. Atbildīgā komisija noraidīja 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret 15. priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 16. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma — atbalstīšanu.

Dz.Kudums. Komisija neatbalstīja 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kā arī neiebilst pret 17. priekšlikuma noraidīšanu.

Dz.Kudums. 18. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 18. priekšlikumu, kā arī tā tagadējo redakciju.

Dz.Kudums. 19. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kur mēs tagad esam? Par 19. priekšlikumu... Atklājam debates par 19. priekšlikumu.

Debatēs pieteicies Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir lietas, par ko mēs varam debatēt stundām, bet demokrātijai svarīgām lietām mums nav laika pat 7 minūtes.

Cienījamie deputāti! 10. pants regulē valsts drošības iestāžu galvenos uzdevumus. Attiecībā par šo likumu, kā arī par iepriekšpieņemto Satversmes aizsardzības biroja likumu jau šo iestāžu izveidošanas periodā bija asas debates par to, vai valsts drošības iestādēm ir nepieciešamība veikt represīvās izziņas funkcijas. Represīvās izziņas funkcijas veica gan gestapo, gan Valsts drošības komiteja, un es saprotu, ka dažiem mums ir dziļi asinīs šo tradīciju turpināt. Mēs nekādi nevaram samierināties, ka demokrātiskā valstī dažādas iestādes darbojas līdzsvara un pretsvara apstākļos, ka vieni izmeklē otru, pārbauda un ceļ apsūdzību. Savukārt tie, kas ceļ apsūdzību, tie netiesā, bet tiesā trešie un tā tālāk. Un, ja viena iestāde ir kādu notiesājusi, tad cita tiesa pārbauda, vai tas ir pareizi, un tā tālāk.

Tādā veidā... cienījamie demokrātiski ievēlētie, demokrātiskas parlamentāras valsts iestādes Saeimas locekļi! Es aicinu pievērst uzmanību šai ne visai demokrātiskajai kārtībai, kas dažādu iemeslu dēļ mums, protams, turpinās jau ilgāku laiku.

Tajā pašā laikā, analizējot krimināllietu daudzumu, kuras izmeklē šīs valsts drošības iestādes, mēs nevaram teikt, ka to skaits būtu liels, Satversmes aizsardzības birojā tās ir viena, divas lietas gadā, Drošības policijā tās ir 20—30 lietas gadā.

Cienījamie deputāti! Laiks ir sakārtot šo jautājumu, atstājot represīvās izziņas veikšanas tiesības tām policijas iestādēm, kurām tas ir jādara. Un Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam šādas represīvas tiesības nav nepieciešamas.

Atbildīgā komisija daļēji piekrita manai un arī Juridiskās komisijas idejai par to, ka Satversmes aizsardzības birojam šī represīvā funkcija būtu noņemama. Es atļaujos pasvītrot, ka Aizsardzības ministrijas drošības iestādei nekad šāda funkcija nav piemitusi. Šī funkcija piemīt tātad, un strīds ir tikai par vienu — par Drošības policiju.

Līdz ar to es domāju, ka demokrātiskā valstī mums ir jāiet tālāk un šis nelielais krimināllietu skaits, kas arī tiek izmeklēts, Drošības policijā, ir jāizmeklē no tās šķirtā iestādē — Valsts policijā, kurā ir jāizveido attiecīga nodaļa, kurā nodarbojas ar šīm lietām.

Tāda kārtība ir demokrātiskajās valstīs, piemēram, Vācijā. Es stingri aicinu jums likt pie sirds šo principu un reāli iemiesot demokrātiskus principus dzīvē, nevis tikai par tiem runāt no tribīnes tad, kad tas ir izdevīgi.

Es aicinu atbalstīt manu 19.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies Muciņa kungam!

Bet, kamēr mēs turpinām darbu tālāk, Saeimas Prezidijam ir iesniegts iesniegums ar lūgumu turpināt plenārsēdi līdz visu dienaskārtībā esošo jautājumu izskatīšanai. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums. Būtībā ir runa par šo likumprojektu, pabeigt šo likumprojektu.... Es atvainojos, pirms mēs balsojam šo Dzintara Kuduma iesniegto likumprojektu, droši vien mums būtu jānobalso — turpinām darbu vai turpināsim to pēc nedēļas.

Cienījamie kolēģi! Tātad es lieku uz balsošanu Dzintara Kuduma priekšlikumu — turpināt darbu līdz visu šīsdienas darba kārtībā paredzēto jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 24, atturas — 19. Tātad diemžēl darbu turpināsim nākamreiz. Un tagad mēs esam šajā posmā spiesti savu radošo darbu pārtraukt.

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks un Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Šī Saeimas plenārsēde ir slēgta. Taču uzreiz pēc šīs sēdes būs atbildes uz deputātu jautājumiem. Cerams, ka attiecīgie ministri ir ieradušies.

Visu labu, līdz nākamajai nedēļai!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Atklājam jautājumu un atbilžu sēdi. Ministrus šeit klātienē es neredzu, tātad deputāti Salkazanovs, Burvis, Baldzēns, Labanovskis un Leja ir jautājuši Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu”. Ir sagatavota rakstveida atbilde.

Man ir jautājums iesniedzējiem: vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi? Nav. Skaidrs. Tad šo lietu atliekam? Kas vēl mums ir?

Nākamais. Deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Klementjeva, Plinera, Lujāna un Golubova jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par uzņemšanas Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā jautājumu izskatīšanas atlikšanu”. Ir sagatavota rakstveida izsmeļoša atbilde.

Vai iesniedzējus apmierina šāda atbildes forma? Ja nav, tad nav, atliekam. Kas te vēl? Vēl bija trešais.

Tātad deputātu Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Arņa Kalniņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par “Lattelekom” peļņu”. Šeit arī doti dati, kādi ir ... Tiešām, paldies. Te ir tikai vispārīga informācija. Nav šeit precīzu datu par peļņu. Tas būtu atliekams pēc būtības.

Nākamais. Deputātu Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Arņa Kalniņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par muitas nodokļa likmēm”. Šeit atbildē gan tās likmes ir norādītas.

Vai rakstveida atbilde apmierina iesniedzējus? Neapmierina. Tad atliekam.

Nākamais. Deputātu Bojāra, Čevera, Barčas, Soldatjonokas un Lauska jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par drošības naudas atmaksu”. Atbilde šeit ir pēc būtības rakstveidā.

Vai tā apmierina iesniedzējus? Neapmierina. Nu tad tas arī būtu viss. Jautājumu un atbilžu sēde tiek pasludināta par slēgtu. Paldies.

Pēc 2002.gada 6.jūnija sēdes

— “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (Dok.nr.4602) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4609) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1105) (Dok.nr.4610) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1104) (Dok.nr.4611) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1272) (Dok.nr.4499; nr.4499A) Balsojums: 49 par, 14 pret, 3 atturas.

— “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. (Reģ.nr.1294) (Dok.nr.4588; nr.4588A) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1269) (Dok.nr.4488; nr.4488B) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (Dok.nr.4098; nr.4596) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1231) (Dok.nr.4317; nr.4625) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ.nr.1085) (Dok.nr.3821; nr.4626) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.1301) (Dok.nr.4627; nr.4627A) Balsojums par steidzamību: 58 par, 3 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 3 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1281) (Dok.nr.4511; nr.4590) Balsojums par steidzamību: 60 par, 1 pret, 11 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 58 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1277) (Dok.nr.4506; nr.4591) Balsojums par steidzamību: 79 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.1280) (Dok.nr.4510; nr.4592) Balsojums par steidzamību: 73 par, 1 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 72 par, 0 pret, 6 atturas.

 

— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1283) (Dok.nr.4535; nr.4608) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.566) (Dok.nr.1969; nr.4614) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.950) (Dok.nr.3347; nr.4615) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.1010) (Dok.nr.3467; nr.4616) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.1300) (Dok.nr.4617; nr.4617A) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1198) (Dok.nr.4164; nr.4618) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.275) (Dok.nr.819; nr.4619) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. (Reģ.nr.949) (Dok.nr.3346; nr.4620) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. (Reģ.nr.578) (Dok.nr.1996; nr.4621) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Notariāta likumā”. (Reģ.nr.579) (Dok.nr.1997; nr.4622) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1009) (Dok.nr.3466; nr.4623) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1122) (Dok.nr.3954; nr.4624) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Par 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”. (Reģ.nr.1292) (Dok.nr.4586; nr.4586A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”. (Reģ.nr.1293) (Dok.nr.4587; nr.4587A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”. (Reģ.nr.1297) (Dok.nr.4598; nr.4598A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Imigrācijas likums”. (Reģ.nr.1298) (Dok.nr.4599; nr.4599A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1299) (Dok.nr.4600; nr.4600A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

 

— “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

(Dok.nr.4477; nr.4477A; nr.4477B) Balsojums: 78 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību izpildi.

(Dok.nr.4647)

 

— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1295) (Dok.nr.4589; nr.4589A) Balsojums: 17 par, 43 pret, 17 atturas.

 

— par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” izpildi.

(Dok.nr.4553; nr.4553A; nr.553B) Balsojums: 25 par, 34 pret, 24 atturas.

Saeimas preses dienests