Valsts prezidente:

— savā darba vizītē Kanādā

Piektdien, 12.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēja Kanādas Starptautisko attiecību institūtu, kur tikās ar šī institūta zinātniekiem un akadēmiskajām aprindām. Institūta pārstāvju vidū bija laikraksta "Toronto Star" ārpolitikas apskatu veidotājs, bijusī Kanādas ārlietu ministre, diplomātiskā dienesta pārstāvji, kā arī citas Kanādas ārpolitikā prominentas personas.

Tika runāts par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, atzīmējot, ka Latvija veic lielu ieguldījumu aizsardzības spēku attīstībā. Latvijas Valsts prezidente attiecībā uz Baltijas reģiona nākotni norādīja, ka ļoti būtiska ir šī reģiona stabilitāte. Kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem viņa uzsvēra investīciju piesaisti Latvijai, un šajā kontekstā tika runāts par Latvijas un Kanādas finansu institūciju iespējamo sadarbību.

Noslēdzot darba vizīti Kanādā, Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga piektdien, 12.maijā, tikās ar Kanādas Latviešu kopienas pārstāvjiem. Pasākumā piedalījās ap 500 vietējo latviešu, to vidū pamatskolas, ģimnāzijas un tautas augstskolas jaunieši. Savā uzrunā V.Vīķe–Freiberga sacīja: "Ikviens, kas jūtas latvietis, ir vajadzīgs Latvijai." Viņa uzsvēra, ka bērni, kas ir apguvuši latviešu valodu un kultūru, ir bagātinājuši sevi un līdz ar to Latviju. V.Vīķe–Freiberga atklāja Kanādas latviešu mākslinieku gleznu izstādi, kuras kolekcija tika dāvināta Latvijai. Svinīgajā pasākumā viņa teica uzrunu Kanādas Latviešu kopienas biedriem. Runājot par Latvijas nākotnes mērķiem, V. Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā prasīs zināmus grozījumus arī Latvijas Satversmē, un aicināja par to diskutēt jau tagad. Viņa sacīja, ka Latvijai ir svarīga Eiropas stabilitāte kopumā, tādēļ Latvija pakāpeniski un mērķtiecīgi virzās uz dalību NATO, jau tagad iesaistoties miera uzturēšanas spēkos.

Uzrunā Kanādas Latviešu kopienai Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvija sper noteiktus soļus arī sociālās integrācijas jomā, jo Latvijai ir nepieciešams katrs cilvēks, kuram rūp mūsu zemes nākotne un kurš ir lojāls Latvijas valstij.

Vaira Vīķe–Freiberga sacīja, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri pēc tautības nav latvieši, bet dod ļoti vērtīgu ieguldījumu Latvijas sportā, mākslā, uzņēmējdarbībā un citās nozarēs. Valsts prezidente teica: "Ikkatrs ir latvietis, kurš ciena un mīl Latviju un tās pilsonību." Vaira Vīķe–Freiberga aicināja nest Latvijas vārdu pasaulē, jo "ikkatrs latvietis ārpus Latvijas ir kā maza Latvijas vēstniecība, un pēc viņa tiek spriests par Latviju kā valsti kopumā".

Daļa šī pasākuma ienākumu tiks ziedota Latvijas bērnunamiem. Šajā sakarā Valsts prezidente iepazīstināja klātesošos ar bērnunamu stāvokli Latvijā un pastāstīja, kāda palīdzība tiem būtu nepieciešama. Tika akcentēts arī bērnu tiesību aizsardzības jautājums Latvijā. Šajā kontekstā V.Vīķe–Freiberga minēja tiesu sistēmas attīstību kā ļoti svarīgu priekšnoteikumu sekmīgai valsts attīstībai.

Valsts prezidente pateicās visiem Kanādas latviešiem, kas ir palīdzējuši Latvijai un izteikuši gatavību arī nākotnē savas profesionālās zināšanas izmantot Latvijas labā.

— darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Aizvakar, 14.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ņujorkā neformāli tikās ar Amerikas Ārpolitikas nacionālās komitejas prezidentu, Starptautiskās vēsturnieku komisijas pārstāvi doktoru Džordžu Švābu un ietekmīgiem Ņujorkas politiķiem, uzņēmējiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Tika pārrunātas Latvijas pašreizējās politiskās un ekonomiskās aktualitātes, kā arī sabiedriskās integrācijas jautājumi.

Vēl tika spriests par Latvijas XX gadsimta vēstures izpēti un apzināšanu. Tikšanās dalībnieki apsprieda turpmākās sadarbības iespējas.

Vakar, 15.maijā, Valsts prezidente Latvijas pārstāvniecībā Ņujorkā tikās ar Raula Vallenberga fonda pārstāvjiem, kuri pasniedza viņai Raula Vallenberga balvu par ieguldījumu XX gadsimta vēstures apzināšanā, izpētē un Vēsturnieku komisijas darbā. Latvijas Valsts prezidentei tika piešķirts fonda goda biedres statuss. Pateicoties par pasniegto balvu un uzņemšanu fondā, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka XX gadsimtā pasaulē ir bijis daudz traģisku notikumu, tāpēc katrs cilvēks, kas deva savu ieguldījumu, lai glābtu citu cilvēku dzīvību, riskējot ar savu, ir īpašas atzinības un godināšanas vērts. Viņa teica, ka Rauls Vallenbergs ir bijis "humānisma kompass necilvēcības vētrā" un vēsturē paliks ierakstīts kā īpaši varonīgs cilvēks. Valsts prezidente atzīmēja, ka arī Latvijas vēsture pazīst cilvēkus, kas nav baidījušies riskēt ar savu un savas ģimenes dzīvību un Otrā pasaules kara laikā ir daudzus glābuši no iznīcības. Viņa stāstīja par Žaņa Lipkes dzīves gājumu un paveikto, glābjot daudzu cilvēku dzīvības. Raula Vallenberga fonda goda locekļi ir arī Čehijas prezidents Vāclavs Havels, Ungārijas prezidents Ārpads Gencs, bijušais ASV prezidents Džeralds Fords, tāpat citi pasaulē ievērojami cilvēki.

Valsts prezidente vakar, 15.maijā, Ņujorkā tikās ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu.Tika runāts par rudenī gaidāmo gadsimta augstākā līmeņa konferenci. Vaira Vīķe–Freiberga un Kofi Annans runāja par valstu gatavošanos šai konferencei gan valstu vadītāju, gan parlamentāriešu, gan nevalstisko organizāciju līmenī. Viņi sprieda arī par jauno sarunu formātu šajā konferencē, kur valstis varētu aktīvi un pēc iespējas efektīvāk apmainīties viedokļiem. K.Annans uzsvēra, ka šeit valstis netiek šķirotas lielajās un mazajās, katrai valstij ir vienlīdzīgas iespējas izteikties un paust savu viedokli.

Valsts prezidente un K. Annans runāja par jaunā gadsimta akcentiem, kurus ANO ir izvirzījis par prioritāriem. Kā viens no tiem tika minēta konfliktu samazināšana pasaulē un tika uzsvērta arī cīņa pret nabadzību. K.Annans informēja Valsts prezidenti, ka nākamo gadu desmitu laikā ANO mērķis varētu būt uz pusi samazināt nabadzības līmeni pasaulē, un šajā gadsimta augstākā līmeņa konferencē no dalībvalstīm tiek gaidīts, lai katra nāktu ar saviem priekšlikumiem un jauniem un oriģināliem risinājumiem, kā samazināt nabadzības līmeni pasaulē un kā turīgākās valstis varētu palīdzēt mazāk turīgajām.

Latvijas Valsts prezidente un ANO ģenerālsekretārs vēl runāja par reģionālo sadarbību, par Latvijas attīstību Eiropas reģionālajā kontekstā. Šajā sakarā V.Vīķe–Freiberga un K.Annans apsprieda jautājumus, kas skar reģiona ilgstošu drošību, stabilitāti, mieru, saimniecisko uzplaukumu un labu kaimiņattiecību veidošanu. K.Annans pauda izteiktu atbalstu Latvijai demokrātijas un sociālās integrācijas attīstībai.

Valsts prezidenta preses dienests

— līdzjūtībā Nīderlandes tautai

Latvijas Valsts prezidente vakar, 15.maijā, izteica līdzjūtību Nīderlandes karalienei Beatrisei sakarā ar traģisko nelaimes gadījumu Enshedē, kur sprādziena rezultātā ir daudz bojā gājušo un vēl vairāk ievainoto.

Savā un Latvijas tautas vārdā prezidente izteica visdziļāko līdzjutību Nīderlandes karalienei un Nīderlandes tautai.

— līdzjūtībā Japānas tautai

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pauž dziļu nožēlu sakarā ar bijušā Japānas premjerministra Keidzo Obuči nāvi.

Valsts prezidente uzskata, ka K.Obuči premjera un ārlietu ministra amatu pildīšanas gaitā ir sniedzis lielu ieguldījumu Japānas reformu politikā, kā arī paudis patiesu ieinteresētību Latvijas un Japānas attiecību stiprināšanā, ko veicināja arī tas, ka K.Obuči valdības laikā notika toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Japānā.

Valsts prezidenta preses dienests