Par migrāciju Latvijā un Eiropā

Latvijā pagājušajā gadā patvērumu meklējuši 14 cilvēki, šogad — viens. Salīdzinājumā ar Vāciju un Angliju, kas ir galvenās patvēruma meklētāju mērķa valstis, šis skaitlis ir vairāk nekā mazs — pērn katrā no abām lielvalstīm reģistrēti teju 90 tūkstoši patvēruma meklētāju. Visbiežāk patvērumu meklē cilvēki no Afganistānas, Alžīrijas, Irākas un citām Āzijas un Āfrikas kontinenta valstīm, bet pēdējos gados pieaug patvēruma meklētāju skaits arī no Eiropas valstīm, NVS sektora un īpaši Krievijas. To skaits pieaug ne tikai tādās stabilas ekonomiskās labklājības zemēs kā Zviedrija un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, bet arī ES kandidātvalstīs. Šī tendence liecina, ka agrāk vai vēlāk migrācijas problēma var kļūt aktuāla arī Latvijai, un mūsu valstij ir jābūt gatavai šai situācijai — gan no likumdošanas viedokļa, gan tīri praktiski, vakar, 12.jūnijā, preses konferencē atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Mārtiņš Bičevskis.

Šobrīd jau ir pieņemts jaunais Patvēruma likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Līdz šim datumam gan vēl jāizstrādā virkne Ministru kabineta noteikumu, lai likums varētu reāli darboties. Patvēruma likumā iestrādātas vairākas jaunas normas, kas sīkāk definē patvēruma meklētāju statusu. Jo līdz šim valsts varēja piešķirt tikai bēgļa statusu, bet jaunais likums dod iespēju piešķirt arī alternatīvo statusu (gadījumos, ja patvēruma meklētājam draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana vai pazemojoša izturēšanās, kā arī tad, ja viņa mītnes zemē norit bruņots konflikts) vai pagaidu aizsardzību. Likumā paredzēta arī īpaša robežprocedūra, kas ļauj tajos gadījumos, kad rodas aizdomas par nepamatotu patvēruma pieprasījumu, personu aizturēt jau uz robežas un izskatīt jautājumu paātrinātā kārtībā.

Kā uzsvēra M.Bičevskis, Eiropas un pasaules pieredze rāda, ka migrācijas procesi kļūst arvien aktīvāki un svarīgi ir panākt, lai valstu pastāvīgie iedzīvotāji šos procesus izprastu un no tiem nebaidītos, lai migrācijas procesu dēļ nerastos politiski un cita veida konflikti. Eiropā šobrīd daudz tiek darīts, lai iestrādātu migrācijas jautājumu risināšanu valstu iekšējā politikā. Tāpat Eiropas migrācijas dienesti strādā, lai izveidotu sistēmu, kas ļautu ne vien secināt migrācijas plūsmu kustību, bet dotu iespēju to arī prognozēt.

Eiropas valstu kopīgi veidotā statistika liecina, ka tikai 15 procentiem no visiem patvēruma meklētājiem (un pēdējos gados tas ir aptuveni pusmiljons cilvēku ik gadu) tiek piešķirts tāds statuss, kas dod legālas tiesības uzturēties kādā no valstīm. 65 procenti saņem atteikumu, savukārt tikai 30 līdz 40 procenti no šiem cilvēkiem reāli tiek izraidīti. Ir daudz tādu, kas patvērumu pieprasa atkārtoti kādā citā valstī, protams, mēģinot mainīt identifikācijas datus.

Lai izvairītos no šīs situācijas un apzinātu reālo patvēruma meklētāju skaitu, arvien tiek pilnveidota sistēma pirmreizējo patvēruma pieprasījumu identifikācijai. Pēc PMLP priekšnieka M.Bičevska teiktā, patvēruma meklētāju reģistrācijai tiek izmantota biometriskā identifikācija, to lieto arī Latvijā.

Kopējais imigrantu skaits mūsu valstī ir neliels — to cilvēku, kuri ir saņēmuši tiesības uzturēties mūsu valstī, ir tikai nedaudz vairāk par vienu procentu no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumam — Šveices pilsētā Bāzelē vien ir 30 procenti imigrantu. 2002.gada 1.janvārī Latvijā ar derīgām uzturēšanās atļaujām dzīvoja 31 327 ārvalstnieki, 24 536 ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un 6791 — ar termiņuzturēšanās atļaujām. No tiem iedzīvotājiem, kas valstī uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, visvairāk ir to, kuri, dzīvodami Latvijas teritorijā, ir pieņēmuši citas valsts pilsonību.

Šobrīd migrācijas jautājumus Latvijā regulē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, kas pieņemts 1992.gadā. Tagad, pēc desmit gadiem, likums, lai arī vairākkārt grozīts, ir novecojis un kļuvis neatbilstošs starptautiskajām prasībām. Tāpēc PMLP ir izstrādājusi jauna Imigrācijas likuma projektu, kurš jau apstiprināts valdībā un nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Vairākos Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos minēts, ka šis likums tiks pieņemts līdz šā gada beigām, tāpēc PMLP uzskata, ka likumprojektu vajadzētu izskatīt un pieņemt vēl šīs Saeimas laikā.

Imigrācijas likuma ietvaros tiek atrisināti gan tradicionālie jautājumi par uzturēšanās ilgumiem un kārtību, gan līdz šim nesakārtotie tiesvedības jautājumi, piemēram, par nelegālo imigrantu aizturēšanu. Kopumā tas ļauj sasniegt uzreiz divus mērķus — pimkārt, pilnībā tiek sakārtota iekšējā likumdošanas bāze un precīzi definēta institucionālā atbildība — kas ko darīs, un, otrkārt, likumdošana konkrētā nozarē pilnībā tiek saskaņota ar ES normām. “Imigrācijas likuma mērķis ir nevis radīt pamatu imigrantu plūsmai, bet gan precīzi regulēt imigrācijas procesus un tos kontrolēt,” uzsvēra M. Bičevskis.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore