Par tālāku Latvijas sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu

Kopš 1992.gada 19.maija Latvija ir Starptautiskā valūtas fonda (SVF) dalībvalsts. Sadarbība ar SVF notiek vairākos veidos. Pat ja kāds no sadarbības veidiem ar SVF tiek samazināts vai pārtraukts, Latvija turpina cieši un konstruktīvi sadarboties ar to pārējās jomās.

Sadarbības jomas:

1) SVF un Latvijas valdības sadarbība ekonomiskās politikas programmu ietvaros, akcentējot makroekonomiskos jautājumus: fiskālo, monetāro, valūtas kursa un tirdzniecības politiku, kuru mērķis ir veicināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, panākt zemu inflācijas līmeni un labvēlīgu maksājumu bilanci. Ekonomiskās politikas vadlīnijas minēto mērķu sasniegšanai tiek apkopotas Ekonomiskās politikas memorandā, kuru paraksta Latvijas valdība un Latvijas Banka. Kopš 1992.gada Latvija ir piedalījusies vienā ekonomiskās sistēmas pārveidošanas programmā (Systemic Transformation Facility) un parakstījusi 7 rezerves vienošanās (Stand-by Arrangement). Sākot ar 1995.gadu, visas rezerves vienošanās bija klasificētas kā piesardzības (precautionary) rezerves vienošanās, tas nozīmē, ka iespējamos līdzekļus, kurus SVF piešķīra, Latvija neizmantoja.

Pēdējais Ekonomiskās politikas memorands tika parakstīts uz laiku no 2001.gada 20.aprīļa līdz 2002.gada 19.decembrim. Memorandā noteiktas Latvijas ekonomiskās politikas vadlīnijas un mērķi. Pēdējā SVF misija strādāja Latvijā maija sākumā. Finansu ministrs Gundars Bērziņš un SVF misija atzina, ka šogad būtu iespējams runāt un vienoties par optimistiskākiem budžeta izpildes mērķiem un mazāku deficīta līmeni. Iespējamais valsts kopbudžeta deficīta līmenis, kas būtu izvirzāms kā mērķis optimistiska attīstības scenārija gadījumā, ir 1,8% no iekšzemes kopprodukta (pašlaik plānotais valsts kopbudžeta deficīta līmenis ir 2,46%). Taču konkrētāk runāt par iespēju slēgt šādu papildu vienošanos ar SVF Latvijā būs iespējams tikai pēc tam, kad būs zināmi budžeta izpildes rādītāji maijā.

Parasti, ja ar SVF ir noslēgts memorands, SVF pārstāvji atbrauc divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai pārskatītu memorandā noteikto kritēriju izpildi;

2) SVF nodrošina tehnisko palīdzību Latvijai vairākās jomās, piemēram, valsts izdevumu politikā un vadībā, nodokļu un muitas politikā un vadībā, banku uzraudzībā, monetārajā politikā un centrālās bankas darbības organizēšanā, maksājumu bilances un statistikas jautājumos. Šī palīdzība tiek nodrošināta, SVF ekspertu grupām strādājot Latvijā. Atbilstoši SVF vienošanās līgumam tehniskās palīdzības mērķis ir “veicināt dalībvalstu produktīvo resursu izveidošanu, palielinot ekonomiskās un finansu politikas efektivitāti”. Praksē SVF panāk šo mērķi, nodrošinot palīdzību valsts institūciju stiprināšanā un ekonomiskās politikas izstrādāšanā. Tas palīdz valstīm stiprināt cilvēku un institūciju spējas kā politikas izstrādāšanas līdzekļus un sniedz padomus, kā veidot un īstenot efektīvu makroekonomisko politiku un strukturālās reformas;

3) SVF nodrošina mācību iespējas SVF institūtā Vašingtonā un Apvienotajā Vīnes institūtā. Kopš 1992.gada vairāk nekā 230 Latvijas valsts institūciju un Latvijas Bankas amatpersonas ir apmeklējušas šos kursus;

4) Latvija piedalās SVF lēmumu pieņemšanas procesā (piemēram, par jaunu dalībvalstu uzņemšanu), pilnvarniekam — finansu ministram — balsojot saskaņā ar noteikto procedūru;

5) Latvija regulāri piedalās SVF gada sanāksmēs, kurās tiek noteikta SVF attīstības stratēģija, un Starptautiskās monetārās un finansu komitejas pavasara un rudens sanāksmēs, kurās apspriež aktuālos SVF darbības jautājumus;

6) Latvija darbojas SVF Ziemeļu un Baltijas valstu biroja ietvaros. Ziemeļu un Baltijas valstu birojā ietilpst Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija, Islande, Lietuva, Igaunija un Latvija. Šīs valstis izstrādā kopēju lēmumu par visiem jautājumiem, kas tiek izskatīti SVF izpilddirektoru valdē. Biroju SVF izpilddirektoru valdē pārstāv izpilddirektors (pašreiz no Islandes, mainās pēc rotācijas principa). Turklāt Vašingtonā SVF birojā strādā arī Latvijas pārstāvis (izpilddirektora asistents). Birojā Finansu ministrija un Latvijas Banka sniedz savu viedokli un komentārus par jautājumiem, kas tiek izskatīti SVF izpilddirektoru valdes sēdēs;

7) saskaņā ar SVF vienošanās līguma 4.pantu SVF veic divpusējās sarunas ar dalībvalstīm, parasti reizi gadā. Fonda speciālisti apmeklē valsti, analizē ekonomisko un finansu sektoru, konsultējas ar valsts amatpersonām par ekonomisko politiku. Pēc atgriešanās darbinieki sagatavo pārskatu par valsts attīstību, ko apspriež izpilddirektoru valdē. Diskusiju nobeigumā ģenerāldirektors kā valdes priekšsēdētājs apkopo izpilddirektoru domas, un šis apkopojums tiek nosūtīts valsts pārvaldei. 4.panta sarunas ar Latviju tika pabeigtas 2002.gada 18.janvārī, un vērtējums bija Latvijai pozitīvs;

8) Latvijā strādā SVF pastāvīgais pārstāvis Adalberts Knobls, kas sniedz konsultācijas un konstruktīvi piedalās aktuālu jautājumu risināšanā.

Finansu ministrijas preses dienests