Pēc 2002.gada 6.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

G.Dambergs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija):No šodien Saeimas plenārsēdēs izskatītajiem jautājumiem es gribētu vērst uzmanību uz diviem dokumentiem, no kuriem viens ir lēmums “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu” un otrs — Valsts pārvaldes iekārtas likums. Es uzskatu, ka pieņemtajiem dokumentiem ir svarīga nozīme mūsu valsts tālākajā attīstībā.

Runājot par Valsts pārvaldes iekārtas likumu, gribu informēt, ka pie šī likumprojekta tika strādāts ilgu laiku, un rezultātā plašās diskusijās un jautājumu izskatīšanā tapis likums, kas ir svarīgs mūsu valstij gan no iekšpolitiskā, gan arī ārpolitiskā aspekta. Likums paredz, ka līdz 2005.gada 1.janvārim Ministru kabinetam jānodrošina valsts pārvaldes atbilstība šī likuma noteikumiem. Likumprojekts ir izstrādāts ar aktīvu ekspertu līdzdalību un vairākkārt skatīts Ministru kabinetā, uzklausīti valsts pārvaldes institūciju vadītāji un amatpersonas, un rezultātā ir radusies pilnīgi jauna pieeja, jauna koncepcija valsts pārvaldes iekārtas restrukturizēšanai un pārveidošanai mūsu valstī.

Otrs jautājums, kas man liekas svarīgs, ir Saeimas pieņemtais lēmums “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”, kas ar nākamā gada 1.janvāri paredz valsts speciālajā budžetā Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu palielināt līdz 85 procentiem no iekasētā akcīzes nodokļa naftas produktiem. Tas paredz pieaugumu Valsts autoceļu fondā aptuveni 20 miljonu latu apmērā, kas ļaus operatīvāk, mērķtiecīgāk un arī pamatīgāk uzlabot mūsu valsts autoceļu stāvokli. Neskatoties uz to, ka par šo lēmuma projektu bija diezgan plašas un pietiekami asas diskusijas, rezultātā tika atbalstīts satiksmes ministra A.Gorbunova priekšlikums par šiem 85% valsts autoceļu fondā.

Autobraucējiem, kā arī citiem, kam rūp Latvijas autoceļu stāvoklis, šis lēmuma projekts būs ļoti nozīmīgs ieguvums.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):Kā pašu svarīgāko darbu es gribētu akcentēt šodien ārkārtas sēdē pieņemto Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un tieši tādēļ, ka šim likumam ir īpaša nozīme valsts tālākajā sakārtošanā, tam tika veltīta īpaša ārkārtas sēde.

Šodien noslēdzies vairāku gadu darbs, jo likumprojekts tika iesniegts Saeimā 2000.gada februārī. Darbs noritējis, izveidojot arī īpašu apakškomisiju, kas daudz strādājusi pie priekšlikumiem pēc pirmā un otrā lasījuma. Tam veltīts ļoti daudz uzmanības, un tieši tādēļ šodien, pieņemot likumprojektu trešajā lasījumā, plenārsēdē vairs nebija karstu debašu, nebija strīdu, visi jautājumi bija izdiskutēti komisiju sēdēs, un tas liecina par absolūti pareizu pieeju.

Kādēļ šis likums ir tik svarīgs? Ja mēs atskatāmies nedaudz atpakaļ, tad pagājušā gada rudenī Saeima pieņēma Administratīvā procesa likumu. Šis likums regulē valsts un personas tiesiskās attiecības, tātad to, lai visas lēmuma procedūras būtu tiesiskas un rezultāts taisnīgs. Bet Valsts pārvaldes iekārtas likums ir tas, kas sakārto valsts iekšējo pārvaldes organizāciju.

Kādēļ tad šis likums bija tik nepieciešams? Līdz šim valsts pārvaldes iekārta balstījās uz savulaik valdības 1995.gadā akceptēto Valsts pārvaldes reformas koncepciju, un šajā koncepcijā arī bija norādīti ļoti daudzie trūkumi, kas joprojām netika risināti. Tātad jau no 1995.gada bija zināms, ka mūsu valstī nav skaidri noteiktu kritēriju valsts iestāžu veida izvēlei, nav vienotas izpratnes par valsts pārvaldes funkcijām, nav koordinācijas valsts darbā.

Ko tad šobrīd mēs varam sagaidīt no jaunā likuma? To, ka beidzot sabiedrība, kas izrādīja vispārēju neapmierinātību ar valsts pārvaldi, varētu ieraudzīt daudz ļoti būtisku izmaiņu, kas paredzamas tuvāko gadu laikā. Ne jau vienā dienā, bet tā būtu paļāvība, ka ierēdnis tomēr ir kompetents un saprot, ko viņš dara. Skaidrība, no kā prasīt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā arī zaudējumu atlīdzību — ka var sagaidīt mazāku birokrātiju un lietu vilcināšanu, pilnīgi vienādu likumu izpratni un piemērošanu, mazāku amatpersonu patvarību un korupcijas mazināšanu, jo parādās gan pilnīgi skaidra institucionālā sistēma, gan amatpersonu atbildība, gan arī citas procedūras.

Jāsaka, ka mēs varētu šobrīd pārvarēt šo administratīvo vājumu, ievērojami uzlabot arī dzīves kvalitāti un valsts konkurētspēju.

Nākamais svarīgākais likums, kas šobrīd ir pieņemts, — grozījumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā — ieviesīs pārskatāmu partiju finansēšanu, uzlabos kontroli, un te ir arī jāmin, ka paredzēti tādi moderni līdzekļi kā informācija internetā par partiju finansējumu. Vēl jāpievērš uzmanība tam, ka šo finansēšanu kontrolēs šobrīd jaunā institūcija — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien nozīmīgs bija gan atbalsts autoceļiem, ko izteica Saeima, gan arī stingrāka kārtība, kas noteiks politisko partiju finansēšanu.

Visai garas bija debates arī par likumprojektu 3.lasījumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kur Saeima pieņēma saprātīgāko lēmumu — atstāt darba devējam turpmāk 24% likmi un darba ņēmējam — 9%, kas būtībā nozīmē to, ka darbinieki ar zemām algām tomēr neriskē nonākt pie iepriekš plānotajām izmaiņām, tātad, ja darba devējs un darba ņēmējs ir līdzīgās daļās — kritiskākā situācijā faktiski darba alga samazinātos.

Vairāki jautājumi skāra valsts valodas lietošanu Saeimā un pašvaldībās. Mūsu partija neatbalstīja kreiso spēku apvienības ierosinājumu liegt iespēju Saeimai nobalsot arī par kāda deputāta izslēgšanu no deputātu sastāva par profesionāli nepietiekamām valodas zināšanām. Protams, ir cerība, ka tādi balsojumi nebūs vajadzīgi, un zināms, ka tie deputāti, kas valodu neprot, vismaz klusēs un mācīsies. Tomēr Saeimai atņemt šo demokrātisko instrumentu nevajadzētu, jo šādi piemēri šeit bijuši pietiekami daudzi.

Saeima nostiprināja arī valsts valodas lietošanu pašvaldībās un to institūcijās, bet diemžēl neatbalstīja divus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus, kas dotu iespēju Ministru kabinetam stingrāk rīkoties pret pašvaldībām, kuras savās sēdēs nespēj nodrošināt valsts valodas lietošanu. Ja pret atsevišķiem darbiniekiem vai deputātiem ir zināmi instrumenti, tad pret domi, kura strādā krievu valodā, šādu instrumentu nav. Saeima neatbalstīja šīs normas, kas paredzēja Ministru kabinetam rīkoties ar īpašu likumprojektu pat tādā gadījumā, ja nav šie atkārtotie piemēri, bet ir vienkārši šī likuma ignorēšana, ko nosaka Satversme, Valsts valodas likums un likums par pašvaldībām, kā arī to, ka Ministru kabinets nevis var iesniegt šādu likumprojektu Saeimā par pašvaldības atcelšanu, bet ka tam ir jāiesniedz. Atgādināsim, ka 90.gadu sākumā Augstākā padome līdzīgā veidā atcēla Rēzeknes un Daugavpils domes un pašvaldības, kas darbojās pret Latvijas valsts neatkarību.

Šodien Saeima nevarēja izskatīt likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, kas dotu iespēju reliģisko organizāciju savienībām slēgt vienošanos ar valdību, jo zālē neatradās ne atbildīgais referents, ne viņa aizvietotājs. Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka daži Saeimas deputāti grib būt labi gan baznīcai, gan ateistiem, un tā ir mazliet dīvaina politika. Cik mums zināms, opozīcija iesniegusi arī ierosinājumu par neuzticību diviem ministriem — Krūmiņa kungam un Labuckas kundzei, tātad Latvijas Pirmās partijas biedriem, kuri jau labu laiku darbojas valdībā. Mūsuprāt, valdībai nevajadzētu dancot līdzi opozīcijas stabulei, bet rūpīgi izskatīt koalīcijas padomē, kāda ir tā politiskā spēka atbildība, kuru šie divi ministri pārstāv valdībā, jo Saeimā viņiem ir tikai divi deputāti. Bez tam, Krūmiņa kungs, kurš ir atbildīgais par pašvaldību lietām, vakar, kad Saeimā bija īpaša sēde, atradās ārzemēs, kaut arī šis jautājums par otrā līmeņa pašvaldībām būtībā ir viens no nedaudzajiem šī ministra jautājumiem, un bija ļoti dīvaini, ka ministrs neatrada iespēju ierasties uz Saeimas ārkārtas sēdi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Domāju, ka daudzi svarīgi likumi jau tika komentēti. Sociāldemokrātu savienības frakcijas pārstāvjiem, tāpat kā visiem pārējiem deputātiem, šodien no rīta, ienākot Saeimas teritorijā, bija tikšanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piketētājiem, kas lūdza likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nemainīt esošo likmi starp darba devēju un darba ņēmēju un nepārdalīt uz pusēm, kā to piedāvāja valdība. Jāsaka, ka patīkami bija tas, ka Ministru prezidenta Andra Bērziņa ierosinājums atlikt šī jautājuma izlemšanu uz rudeni ar vienas balss pārsvaru netika pieņemts un tika izskatīts šīsdienas plenārsēdē. Likuma grozījumi ir pieņemti atbilstoši arodbiedrību un noteikti arī sabiedrības prasībām, jo, lai arī atpakaļejoši — no 2001.gada 1.janvāra — radošo profesiju pārstāvji — žurnālisti un mākslinieki, kas saņem honorāru, varēs paši izvēlēties, cik lielu sociālo nodokli un kādas sociālās garantijas sev varēs nodrošināt. Invalīdiem tiks dotas tiesības pārrēķināt savu mazo pensiju — šādas tiesības agrāk viņiem nebija. Un ja būtu pārsvars Andra Bērziņa priekšlikumam — atlikt šo jautājumu, diez vai šādas tiesības vispār šiem cilvēkiem parādītos.

Nenoliedzami ļoti svarīgi bija arī grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, jo ir nodrošināts atklātums, iespējams, daudz lielāks atklātums nekā pašlaik. Partiju finansēšanā paplašināta dāvinājuma definīcija ar pakalpojumiem, tiesībām un citiem labumiem, ko gūst partijas. Desmit dienu laikā jāpublicē ziedotāja vārds, uzvārds vai firmas nosaukums, summa un ziedojuma saņemšanas datums internetā. Ziedotāju naudas summa ir samazināta no 25 tūkstošiem uz desmit tūkstošiem latu, tādējādi samazinot politisko partiju iespaidošanu no lielajiem ekonomiskajiem grupējumiem. Ikgadējā deklarācija ir precizēta, likumā ir norma par priekšvēlēšanu un vēlēšanu izdevumu deklarācijām, kuras pārbaudīs Kontrabandas novēršanas un apkarošanas birojs. Ir arī administratīvā atbildība partiju priekšsēdētājiem par likuma pārkāpumiem līdz 10 tūkstošiem latu, un, ja informācija neparādās internetā, tad Kontrabandas novēršanas un apkarošanas birojs var griezties tiesā un apturēt šīs partijas darbību. Es domāju, ka partijas kļūst atklātākas un ekonomisko grupējumu iespaids samazināsies.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribētu runāt par vairākām lietām. Vispirms par to, ka patiešām ir labi, ka mēs pieņēmām likumu “Valsts pārvaldes iekārtas likums”, bet tieši šodien notiek bezprecedenta gadījums, kad visas augstākās amatpersonas neatrodas valstī. Valsts prezidente — vienā valstī, Ministru prezidents — otrā valstī, un Saeimas priekšsēdētājs — trešā valstī. Līdz ar to tāda savstarpēja nesaskaņošana, protams, Latvijai par labu nenāk. Un domāju, ka turpmāk tāda saskaņošana tomēr notiks.

Otrkārt. Ir gandarījums par to, ka šodien vainagojās mūsu kopējā sadarbība ar arodbiedrībām un panākts, ka nekādā gadījumā tautsaimniecības risinājums nebūs uz darba ņēmēju rēķina. Bija nolemts, ka varētu palielināt darba ņēmējam sociālo nodokli. To izdevās nosargāt, un sociālais nodoklis paliks 9% līmenī.

Šodien labs lēmums bija par noteikta finansējuma palielinājumu autoceļiem. Protams, tas varēja būt labāks. Mēs uzskatījām, ka jau šogad, ņemot vērā, ka budžetā ir nauda, autoceļiem varētu piešķirt vismaz 30 miljonu latu vairāk, nekā tas ir pašreiz. Valdošā koalīcija nebija tam gatava, iestrādāja ar nākamā gada 1.janvāri 85% palielinājumu, pašreiz tas ir 60%. Jā, tas ir 25% vairāk. Uz nākamo gadu to tikpat labi var atrisināt arī 8.Saeima, un būs vismaz kustība uz priekšu.

Par vakardienas ārkārtas sēdi. Mēs izskatījām jautājumu par otrā līmeņa reģionālajām pašvaldībām, par to izveidi, un diemžēl secinājām, ka valdošās partijas nav gatavas atteikties no centralizētā valsts modeļa pārvaldes, joprojām grib turēt naudiņu un varu tikai savās rokās un nav gatavas dalīties ar pašvaldībām. Šīs varas dalīšanas rezultātā, protams, tautsaimniecībai bija iespēja attīstīties reģionos, cilvēkiem kur dzīvot un būt darba vietām. Un šo lēmumu valdošās partijas pieņēma apstākļos, kad tika izteiktas pretrunas starp to, ka Satversmē ir pieņemts lēmums, ka pašvaldības ievēlē pilsoņi, un izrādās, ka pie mums otrā līmeņa pašvaldības pilsoņi nevēlē nekādā gadījumā. Līdz ar to valdošā koalīcija šī centralizētās valsts modeļa saglabāšanas dēļ ir gatava pārskatīt Satversmi no jauna, bet nav gatava sakārtot likumdošanu, lai Latgale, Vidzeme, Kurzeme un Zemgale saņemtu pilnas tiesības strādāt ar citiem Eiropas Savienības reģioniem un citām valstīm, veidot pilsonisku sabiedrību, jo Latvijas valstij ir jābūt atklātai, jāpiesaka uzņēmējus, jāprezentē sevi. Šis modelis pagaidām mūsu valdošo partiju izpratnē nav pieņemams Latvijai. Es domāju, ka ne jau vienu dienu dzīvojam, gan mēs atgriezīsimies pie šīs sarunas.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Diemžēl šodien mūsu frakcijas priekšlikums — izņemt no Saeimas Kārtības ruļļa normas, kuras dod iespēju neapstiprināt deputāta mandātu sakarā ar valsts valodas nezināšanu vai vājo zināšanu, nebija nodotas komisijām. Pēc tam, kad mainīti likumi par Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām un izņemtas normas par obligāto latviešu valodas zināšanu, mūsu skatījumā šīs normas vairs nav vajadzīgas. It īpaši tādēļ, ka nav mehānisma, kā pārbaudīt zināšanas.

Runājot par izmaiņām likumprojektā “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, mūsu frakcija neatbalstīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumus, kuri dotu iespēju atlaist vietējās pašvaldības, ja darbs nenoritētu valsts valodā. Mēs uzskatām, ka normas par darba valodu pašvaldībās jau eksistē Valsts valodas likumā, un atkārtot normas šajā likumā mēs neuzskatījām par vajadzīgu.

Šodien tika pieņemts arī likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Šī likuma normas paredz samazināt sociālā nodokļa likmi no 35 uz 33%, dodot iespēju 1. un 2.grupas invalīdiem katrus trīs gadus pārrēķināt savas pensijas, un reglamentē sociālo nodokļu iemaksu pašnodarbinātajām personām. Mūsu frakcija atbalstīja šo likumu.

Gribu atzīmēt, ka mēs atbalstījām arī lēmumu par to, lai paaugstinātu procentus no akcīzes naftas produktiem, kuri tiktu izlietoti lauku ceļu uzlabošanai.

Saeimas preses dienests