Par “Skroderdienu” pievilkšanas spēku

Nacionālajā teātrī jau atkal smaržo meijas, puto alus un tiek griezts Jāņu siers… Jo Nacionālā teātra “Silmačos” sākušas skroderu dienas!

“Skroderdienas Silmačos” uzrakstītas pirms simts gadiem. Nacionālajā teātrī tās pirmoreiz iestudētas pirms astoņdesmit gadiem. Kopš tā laika vairākkārt mainījušās gan skatītāju, gan aktieru paaudzes. Šopavasar režisors Edmunds Freibergs Nacionālajā teātrī iestudējis atkal jaunas “Skroderdienas”, un tas nozīmē, ka katrs aktieris ir piedalījies vismaz vienās “Skroderdienās”, bet lielākā daļa – pat vairākās. Astrīda Kairiša 1975. gada iestudējumā spēlēja Antoniju, 1993. gada iestudējumā – Tomulīšu, bet tagad viņa ir Bebene. Savukārt Gunta Virkava no Elīnas savulaik pārtapusi par Pindacīšu, bet jaunajā iestudējumā viņa spēlē Tomulīšu. Arī Ivars Puga no Alekša izaudzis par Dūdaru, Uldis Anže – no Kārlēna par Joski, Dace Bonāte – no Zāras par Pindacīšu…

Aktieris Jānis Skanis Nacionālajā teātrī ienāca ar Joskes lomu. “Tā bija pirmā loma, ko Jaunušāns man uzticēja, un man tā šausmīgi patika. Lai arī kritika mūs nolīdzināja līdz ar zemi – gan mani, gan Šoriņa Rūdi, gan Lāsmas Ieviņu – domāju, ka skatītājiem mūsu tēli patika. Jo viņi bija tādi… ar jaunības sparu un neprātu,” stāsta aktieris, kurš Joski spēlēja 19 (!) gadus.

Šopavasar, kā saka aktieris, ir noticis brīnums – režisors viņam uzticējis Ābrama lomu. “Ābrams taču ir Joskes turpinājums. Kas viņš ir? Tas pats Joske, tikai vecāks, gudrāks un daudz pieredzējušāks. Jau izgājis cauri dzīvei,” spriež aktieris, atklājot, ka viņa Joske vēl ir dzīvs. “Vēl nesen domāju, ka es varētu spēlēt arī Joski… Taču tagad, kad skatos uz jauno Joski – Uldi Anži, es domāju: ne, laikam tomēr ne. Viņš ir labāks. Viņš ir tik šausmīgi foršs!”

J. Skanis atzīst, ka iepriekšējā iestudējumā, iekļūstot “Silmaču” saimes ļaudīs, nemaz nejuties apbēdināts. “Man tiešām patika tur grozīties. Man patika būt “Silmačos”. Jo tā ir Nacionālā teātra izrāde, tā ir pavasara izrāde, tā ir mīlestības izrāde, tā ir kopības izrāde. Tur ir tik daudz visa kā, tāpēc uz “Silmačiem” ir jāiet kaut vai rāpus.”

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”