• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nogaidošajiem jaunpilsoņiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2002., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63224

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par paliekošu latviešu mākslu

Vēl šajā numurā

14.06.2002., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par nogaidošajiem jaunpilsoņiem

Latvijas pilsoņi, kas naturalizējušies pēdējā laikā, ir gatavi piedalīties Saeimas vēlēšanās, taču atzīst, ka viņiem ir niecīgs priekšstats par politiskajām partijām, “Diena” konstatēja sarunās ar pārdesmit rīdzinieku, kas nesen ieguvuši pilsonību. Lai arī šī aptauja nerada pilnīgu priekšstatu par jaunpilsoņu iespējamo izvēli, tā ļauj secināt, ka šīs vēlētāju daļas izšķiršanos var noteikt partiju pirmsvēlēšanu piedāvājumi un spēja ieinteresēt par sevi. Politiķi vēl nevar pateikt, kā uzrunās jaunpilsoņus, taču uzsver, ka daudz ko izšķiršot attieksme un spēja pārliecināt, ka visi pilsoņi Latvijā ir vienādi.

“Latvijas ceļa” vadība atzinusi, ka cer ieienteresēt šo vēlētāju daļu, uzņemot partijā Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani. Viņa LC kongresā aicināja ceļiniekus ar savu izturēšanos nestumt jaunpilsoņus uz PCTVL pusi, bet gan veidot dialogu un informēt viņus. Kreiso apvienība PCTVL ar piedāvāto integrācijas politiku un nostāju citos cittautiešiem svarīgos jautājumos varētu būt vistuvākā vēlētājam, kas nesen ieguvuši pilsonību. Aptaujātie pieļauj iespēju balsot arī par labējiem spēkiem ar nosacījumu, ka viņi īstenos godīgu politiku. Baltijas sociālo zinātņu institūta pērn pēc pašvaldību vēlēšanām veiktais pētījums liecina, ka savās pašvaldībās par PCTVL balsojis katrs ceturtais no jaunpilsoņiem jeb 26%, par sociāldemokrātiem – 13% no jaunpilsoņiem, par Latvijas ceļu – 8%. Pārējām partijām atbalsts bijis niecīgāks.

Pirms laika “Diena” aptaujāja aptuveni 40 jauno pilsoņu. Pārsvarā tie bija cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri strādā. Tikai retais no viņiem varēja pateikt, par kuru partiju balsos 8.Saeimas vēlēšanās. Pāris cilvēku minēja, ka varētu balsot par apvienību PCTVL, daži pieļāva iespēju atbalstīt Einara Repšes “Jauno laiku” vai Jura Bojāra vadītos sociāldemokrātus, kas ir PCTVL partneri Rīgas domē.

Tie, kuri nosauca PCTVL, uzsvēra ne tik daudz apvienības integrācijas politiku, cik tās rūpes par sociālajiem jautājumiem, domājot par tautu. Aptaujātie arī vēlas redzēt kandidātu sarakstus un politiķu uzstāšanās, lai pieņemtu lēmumu.

Politologs Artis Pabriks, iepazinies ar SKDS aptaujas rezultātiem, secinājis, ka no tiem vēlētājiem, kuri ir gatavi balsot par Latvijas ceļu, Tautas partiju, Jauno laiku, kā arī J.Bojāra vadītajiem sociāldemokrātiem, visām partijām līdzīgi 9–13% ir citu tautību atbalstītāji. Šo partiju pārstāvjiem vēl nav īpašas receptes jauno pilsoņu uzrunāšanai. JL valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs, kuram netīk apzīmējumi «cittautieši» vai «krievvalodīgie», tāpat kā partijas priekšsēdis E.Repše, uzsvēra, ka JL nebūs kādas īpašas uzrunas formas jaunajiem pilsoņiem, jo visiem vēlētājiem partija sniegs vienādu programmatisko piedāvājumu un visus uzrunās vienādi.

Arī LC frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane uzskata, ka politiķiem ir svarīgi vienādi labi un ar vienādu ieinteresētību izturēties pret visām grupām un visiem cilvēkiem. A.Pabriks, kas ir Tautas partijas biedrs, domā, ka partijām līdz šim bija grūti formulēt tādu politiku, kas apmierinātu visus pilsoņus vienlaikus, un tās izvēlējās tās daļas intereses, kas varētu dot vairāk balsu.

Taču galvenais, pēc politologa domām, ir iekļaut citu tautību pilsoņus kandidātu sarakstos un iesaistīt partiju darbā, lai viņi var piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Partijām ir jādod signāls, ka šādi cilvēki tajās ir gaidīti,» sacīja A.Pabriks. Jau pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas Demokrātiskā partija iesaistīja savās rindās citu tautību pārstāvjus. Šo iespēju ir novērtējusi arī Latvijas Pirmā partija, kas par vienu no priekšsēža vietniekiem ievēlēja mūziķi Aleksandru Brandavu, kurš kalpo pareizticīgo baznīcā. LPP kongresā varēja dzirdēt savstarpējās sarunas arī krievu valodā. Partijas priekšsēdis Ēriks Jēkabsons atzina: «Pie mums nāk arī citu tautību pārstāvji, kuru viedokli mēs respektējam, jo vēlamies šos cilvēkus redzēt kā mūsu valsts patriotus.» LPP uzsver ne tik daudz integrācijas nozīmi, cik centienus konsolidēt sabiedrību. Dienas aptaujātie politiķi dialogu ar citu tautību pilsoņiem uzsvēra kā vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai par sevi ieinteresētu šo vēlētāju daļu.

 

“DIENA”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!