Mūzikas, mūziķu, klausītāju jaunā mājvietā

Baltajā namā blakus Eduarda Smiļģa mājai atkal sāk iemājot kultūras gars. Līdzās Teātra muzejam veidojas Mūzikas muzejs, kas svētdien, 16. jūnijā, aicinās apmeklētājus uz pirmo sarīkojumu. Otrā stāva zālē iekārtota izstāde “Gidons Krēmers un KREMERata Baltica pasaulē”. Ekspozīcijā ir slavenā rīdzinieka bērnības un skolas gadu fotouzņēmumi no ģimenes albuma un fotogrāfijas no pasaules lielākajām koncertzālēm, afišas, bukleti un citi reklāmas materiāli, kas atspoguļo viņa izlolotā orķestra plašo koncertdarbību. Apmeklētājiem būs iespēja noklausīties un noskatīties retus audio un video ierakstus.

Izcilais vijolnieks, karalienes Elizabetes (1967), Nikolo Paganīni (1969), Monreālas (1969) un Pētera Čaikovska (1970) starptautisko konkursu laureāts Gidons Krēmers 27. februārī svinēja 55. dzimšanas dienu. Tai pašā mēnesī uz pirmajiem pieciem koncertdarbības gadiem atskatījās Baltijas valstu jauniešu kamerorķestris KREMERata Baltica, ko mūziķis izveidoja savā apaļajā jubilejā. Tas kļuvis slavens visā pasaulē, par ko liecina neskaitāmās recenzijas un atsauksmes par koncertiem, daudzie mūzikas ieraksti un “Gremmy” balva, kas šogad tika piešķirta par albumu “After Mozart”.

Gidonam Krēmeram 1997. gadā tika piešķirta Baltijas asamblejas balva. 1999. gadā viņš saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu, 2000. gadā kļuva par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Goda profesoru un 2001. gadā saņēma UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes prēmiju.

Pašlaik Gidons Krēmers un viņa kamerorķestra mūziķi piedalās Rīgas starptautiskajā opermākslas festivālā un svētdien ieradīsies uz sarīkojumu topošajā Mūzikas muzejā.

Šajās dienās muzeja ļaudīm ir darba pilnas rokas, jo telpas iepriekšējie īrnieki nav atstājuši tai labākajā kārtībā, tomēr noskaņojums ir možs un priecīgs. Stāsta muzeja vadītāja vietniece Inta Blūma:

— Mūzikas nodaļa Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā tika izveidota pirms desmit gadiem, bet tās vārds nosaukumā parādījies tikai pēc nosaukuma maiņas, kopš to sauc par Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju. Saglabājot visciešāko saistību ar to, tagad tiek veidots patstāvīgs Mūzikas muzejs. Tam atvēlētas Teātra darbinieku savienības telpas. Blakus — Teātra

Kā pirmie viesi un Mūzikas muzeja iespēlētāji tiek gaidīti maestro Gidons Krēmers un viņa izlolotā kamerorķestra jaunie muziķi Foto: A.F.I.

muzejs, tuvos kaimiņos — Dārziņskola un Pāvila Jurjāna bērnu mūzikas skola. Te var izveidoties īsts kultūras centrs. Kopā ar vadītāju Elmāru Zemoviču esam septiņi štata darbinieki. Kur tik šajos desmit gados neesam mitinājušies! Tomēr esam izdzīvojuši, un darbs gājis dziļumā un plašumā. Jau ceturto gadu nemazinās interese par mūzikas instrumentu izstādi, kas atvērta Pils laukumā. Šī mūzikas instrumentu kolekcija ir liela muzeja bagātība. Kad būs izremontēta pirmā stāva lielā zāle, kas gan droši vien notiks tikai pēc vairākiem gadiem, tur varēs iekārtot pastāvīgu mūzikas instrumentu ekspozīciju. Gidonam Krēmeram un viņa kamerorķestrim veltītā izstāde, ko esam varējuši sarīkot ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu, būs atvērta līdz nākamā gada jūnijam. Aicināsim uz to skolēnus, jauniešus. Esam iecerējuši arī jauno mūziķu tikšanās un koncertus. Te var brīnišķīgi muzicēt gan zālē, gan uz terasītes. Mēs jaunajās telpās ienācām tikai šajā ziemā — 15. janvārī. Viss vēl tikko top un veidojas. Un tas ir bezgala jauki, ka pie pašiem muzeja sākumiem, pie mūsu pirmajiem soļiem piekritis būt klāt maestro Gidons Krēmers. Varbūt te mazliet palīdzējuši arī mūsu labie raduraksti: slavenajā jauniešu kamerorķestrī spēlē arī mūsu vadītāja meita Zita Zemoviča.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore