• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2000., Nr. 173/175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 15. maija sēdē

Vēl šajā numurā

16.05.2000., Nr. 173/175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi. Pirms izskatām sēdes darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām tajā. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums" pēc 17. darba kārtības jautājuma informāciju par 7.Saeimas deputātu mandātu atjaunošanu Valdim Birkavam, Robertam Jurdžam, Jānim Bunkšam un Mārim Vītolam, kā arī Saeimas lēmuma projektu "Par Venta Baloža 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Godātie kolēģi! Prezidija vārdā būtu ierosinājums šos Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumus iekļaut pirms 16. darba kārtības punkta, lai mums pēc tam nebūtu jārīko īpašs pārtraukums balsošanas iekārtas sagatavošanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Maksimova, Deņisova, Plinera, Solovjova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par cukuru"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts, Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinātu jūs, pirms balsojat par šo lēmuma projektu, rūpīgi izsvērt, vai tikai mēs neizdarīsim kļūdu. Jo, ja mēs atceramies, kāpēc 11.prim pirmajā pantā tika izdarītas izmaiņas, izmaiņas tika izdarītas ar vienu domu — lai cukura ražotāju un attiecīgo kontroles institūciju uzraudzībā varētu sekot tam cukura daudzumam, kas Latvijā tiek ievests bez ievedmuitas uz atvieglotiem noteikumiem, un arī varētu kontrolēt to cukura daudzumu, kas legālā veidā parādās mazumtirdzniecības tīklos. Diemžēl, ja mēs šo normu atcelsim, tad es baidos, ka nonāksim tādā situācijā, ka atkal Latvijas tirgu pārplūdinās kontrabandas cukurs, kas būs fasēts pilnīgi dažādā iepakojumā. Te nav runa tikai par svaru kā tādu, bet ir runa arī par fasējuma veidu, kas praktiski liedz iespēju pastāvošajām kontroles institūcijām veikt uzraudzību.

Otrkārt. Ir jāatceras, ka iekšējais tirgus tādējādi paliks pilnīgi nekontrolējams, jo ne tik sen mēs katrā rajona centrā lielākajās pilsētās varējām redzēt cukura tirgotājus, kas aicināja klientus pie letēm, kur pārdeva celofāna dažādā fasējumā cukuru pilnīgi bez jebkādām etiķetēm, bez jebkādiem uzrakstiem, bez jebkādiem izcelsmes dokumentiem. Lieta, kas šinī jomā ir jāsakārto, tas varētu būt diskutējams jautājums par vairumtirdzniecību, lai tā pašlaik neatrastos vienas firmas rokās. Bet attiecībā uz šo lēmuma projektu es aicinātu jūs visus to noraidīt, jo ekonomiskais pamatojums tam absolūti nav nekāds. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Šā gada 20.janvārī Saeima pieņēma pēdējos grozījumus likumā "Par cukuru", kas nosaka, ka Latvijā ražoto cukuru mazumtirdzniecībā drīkst pārdot tikai fasētu cukurfabrikās oriģinālā iesaiņojumā. Pēc mūsu domām, šis grozījums tika pieņemts pārsteidzīgi, neņemot vērā, ka ar cukura fasēšanu mazumtirdzniecības vajadzībām bez cukurfabrikām nodarbojas vēl arī seši citi uzņēmumi. Ja cukurfabrikas fasē cukuru tikai 1 kg pakās, tad minētie uzņēmumi atbilstoši patērētāju pieprasījumam fasē cukuru arī mazākā iesaiņojumā. Tādējādi pašlaik spēkā esošais likuma grozījums neatbilst patērētāju interesēm. Aizliedzot citiem uzņēmumiem turpmāk fasēt cukuru, nav arī atrisināts jautājums, kā realizēt jau safasēto cukuru un kā kompensēt līdzšinējiem cukura fasētājiem zaudējumus, kas radīsies sakarā ar cukura fasēšanas ražotņu likvidāciju. Mēs saprotam, ka nepieciešams apkarot ārvalstīs subsidētā cukura kontrabandu, bet šis nav tas veids, kā to darīt. Vai patiešām valsts nav spējīga kontrolēt cukura plūsmu sešos uzņēmumos?

Tāpēc politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka nepieciešams pieņemt grozījumus spēkā esošajā likumā "Par cukuru", atļaujot ar Latvijas cukurfabrikās iepirktā cukura fasēšanu nodarboties arī uzņēmumiem, kas Ministru kabineta noteiktā kārtībā būtu saņēmuši licences šīs darbības veikšanai. Tādēļ es aicinātu šinī gadījumā neatbalstīt Šņepsta kunga iniciatīvu. Mums nav jābaidās nosūtīt šo projektu uz Tautsaimniecības komisiju. Mēs mierīgi izdiskutēsim, meklēsim loģiku. Bet pieiet tikai pie principa — aizliegt un nerisināt — tā ir strausa politika un slēpšanās no problēmas, kura eksistē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par cukuru"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 66, atturas — 10. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Maksimova, Deņisova, Bekasova, Lujāna, Golubova iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ko tad paredz izskatāmais dokuments? Garantētus atvieglojumus pensiju piešķiršanā. Jautājums — uz kā rēķina? Bezmaksas medicīnisko aprūpi un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā. Par kādiem sevišķiem veikumiem? Lielākajai daļai par karošanu PSRS armijas sastāvā. Kas tad bija PSRS un tās armija Otrā pasaules kara laikā? Tā bija gan Otrā pasaules kara izraisītājs, gan Hitlera sabiedrotais, visu hitleriešu noziegumu līdzdalībnieks. Jau pirms kara Staļins, slepeni pārkāpjot Versaļas līgumu, piedāvāja Vācijai gatavot tankistus Kazaņā, lidotājus Ļipeckā, kara ķīmiķus Saratovā un citur. Vācu lidmašīnu konstruktori strādāja Maskavā, zemūdeņu konstruktori Ļeņingradā. Bet Vācijā Staļins atbalstīja Hitlera nākšanu pie varas, jo vēlēšanās hitlerieši dabūja 43% balsu, bet komunisti un sociāldemokrāti kopā 49%. Staļins pavēlēja komunistiem neiet kopā ar sociāldemokrātiem, un Hitlers saņēma vairākumu.

Par ko karoja valsts Otrā pasaules kara laikā? Vai par savas dzimtenes brīvību un neatkarību? Tos Baltijas valstu cīnītājus, kas vēlējās redzēt savas valstis kā neatkarīgas, PSRS centās pilnīgi iznīcināt. Bet kā PSRS pati rīkojās? Hitlers iebrūk Polijā — agresors. PSRS iebrūk Polijā pēc Hitlera — Sarkanā armija atbrīvotāji. PSRS iebrūk Somijā — cīņa par PSRS drošību. PSRS iebrūk Latvijā, Lietuvā, Igaunijā — tā ir padomju varas atjaunošana.

No 1939.gada septembra līdz 1941.gada jūnijam PSRS iebrūk sešās Eiropas valstīs, sagrābjot teritorijas ar 23 miljoniem iedzīvotāju. Otro pasaules karu PSRS uzsāk kā agresors un okupants, kā tāds to arī beidza cenšoties iegūt pasaules kundzību ar svešām rokām, arī ar Hitlera. Vācu tanki un lidmašīnas pirms došanās uz citām valstīm degvielu saņēma no PSRS. Vēlāk, protams, Staļins plānoja uzbrukt Hitleram, taču pēdējais tautu tēvu apsteidza un pasaules iekarošanas plāni sabruka. Tāpēc arī Sarkanajā laukumā Uzvaras parādē Staļins nepiedalījās. Parādi pieņēma Žukovs. Un kas notika tālāk? Vai PSRS nomierinājās? Kāda bija rīcība Ungārijā, Čehoslovākijā, Angolā, Afganistānā un citur? Šī valsts bija radīta karam un okupācijai, un šī mūžīgā gatavošanās kariem noveda pie PSRS sabrukuma, jo šī valsts vairs nespēja izturēt saimniecisko slodzi. Tātad kādi tad būtu tie īpašie nopelni, par kuriem ir jāpateicas tiem, kas gadu desmitiem ir dzīvojuši īpaši privileģētā stāvoklī, iepirkušies īpašos veikalos, saņēmuši īpašus dzīvokļus un uz katra stūra bļaustījušies par savu asiņu liešanu. Daudzi no šiem klaigātājiem nekad nav pratuši un nepratīs latviešu valodu, lai gan nodzīvojuši Latvijā turpat pusmūža. Neredzu ne mazāko iemeslu atbalstīt šādu dokumentu. Kalpošana PSRS armijā bija kalpošana agresoram. Un ko tad pati varenā un bagātā Krievija, PSRS tiesību pārmantotāja, kā pati izsakās, kā tad ir ar tiem pienākumiem, tos kā parasti ir ērtāk aizmirst. No Latvijas budžeta dosim okupācijas armijas pārstāvjiem? Pati okupētājvalsts tiesību pārmantotāja savus diženos dēlus un meitas it kā piemirsusi, ja nu neskaita Krievijas vēstnieka bučošanos ar kara noziegumos apsūdzēto. Tiesa, varbūt tas notika izdzertas glāzītes iespaidā. Tā kā Krievijas vēstnieks Udaļcovs varētu sava jaunā audi vietā piešķirt vismaz vienreizēju pabalstu bada cietējiem — PSRS armijniekiem. Es balsošu pret un aicinu darīt to arī citus.

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mums priekšā ir likumprojekts par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts nosaka Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku, antihitleriskās koalīcijas cīnītāju, juridisko statusu, sociālās garantijas, tiesības un atvieglojumus. Ar šo likumu valsts garantē šajā un citos likumos noteikto dalībnieku juridiskā statusa ievērošanu, viņu sociālās garantijas, tiesības, atvieglojumus, kā arī atbalsta dalībnieku izveidoto organizāciju darbību. Ar šo likumu mēs piedāvājam dot iespēju budžeta robežās, ar Ministru kabineta noteikumiem dot atvieglojumus un garantijas šiem cilvēkiem. Visās valstīs, kuras cīnījās antihitleriskajā koalīcijā, tāds statuss eksistē. Tāds statuss eksistē pat Vācijā, kur arī bija antihitleriskās koalīcijas cīnītāji. Tāpēc mēs piedāvājam pieņemt šo likumprojektu un nosūtīt to komisijām.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 23, atturas — 46. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Maksimova, Deņisova, Plinera un Solovjova iesniegto likumprojektu "Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Labrīt, godājamie kolēģi! Es vēlos runāt un paskaidrot, kāpēc pagaidām mums ir jābalso pret šo konvenciju ratificēšanu. Vispirms, kā jūs zināt, konvenciju ratifikācijas jautājumi ir tīri Ministru kabineta jautājumi. Šis nav iesniegts no Ministru kabineta. Tur ir vairāki tehniski argumenti, kāpēc nevaram nodot komisijām, ieskaitot divus punktus. Jāpārbauda teksta tulkojums, jo mēs esam atraduši, ka tur ir vairākas neprecizitātes šī teksta tulkojumā. Un otrs punkts ir, ka likumprojekts neparedz, kura valsts institūcija būtu atbildīga par šīs konvencijas īstenošanu. Vai tā būtu Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija vai cita, bet ir vēl vairāki svarīgāki saturiskie argumenti. Pirmais — jau šodien Latvijas likumdošana un Latvijas saistošās starptautiskās konvencijas nodrošina vienlīdzīgas tiesības kā pamatnācijai, tā arī mazākumtautībām un nepieļauj personu diskrimināciju pēc nacionālām, reliģiskām, lingvistiskām un etniskām pazīmēm. Mazākumtautības Latvijā šodien ir aizsargātas ar Satversmi un ar likumu par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju.

Otrs punkts — mēs nevaram ignorēt faktu, ka Latvijas demogrāfiskā situācija pēckara gados nav veidojusies dabīgā ceļā. Padomju okupācijas rezultātā deportēti ap 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un migrācijas rezultātā apmetušies aptuveni 700 tūkstoši imigrantu no Padomju savienības, kā rezultātā šīs etniskās grupas nav viendabīgas. Tur ir gan personas, kuru senči dzīvojuši Latvijā, gan arī tādas, kas Latvijā ieceļojušas tikai nesen. Padomju okupācijas rezultātā ieceļojuši imigranti no Padomju savienības, klasiskā ziņā tos nevar uzskatīt par tradicionālām minoritātēm, tomēr tās jau šobrīd Latvijā bauda visas minoritāšu tiesības. Likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, aizsargā arī nepilsoņu etnisko identitāti. Tas ir, tiesības saglabāt dzimto valodu, kultūru un tradīcijas.

Un trešais punkts — vispārējā konvencija, par ko iet runa šeit, tur nedefinē, kas ir nacionāla minoritāte. Šis jautājums ir katras konvencijas dalībvalsts kompetencē. Un arī gribētu minēt, kad ne jau visas Eiropas Padomes dalībvalstis ir ratificējušas šo līgumu, konvenciju vēl nav ratificējušas arī tādas valstis kā Beļģija, Francija un Nīderlande. Tādēļ es aicinu jūs balsot pret nodošanu komisijām līdz tam laikam, kamēr Ministru kabinets sagatavos šo teksta tulkojumu, kas arī tālāk definē sabiedrības integrāciju programmu, kas būs liela sastāvdaļa kopā ar šo konvenciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis runās par.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie deputāti! 1995.gada maijā Latvija pievienojās vispārējai mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijai. No tā brīža pagāja, Birznieces kundze, pieci gadi. Ja, teiksim, mūsu ierēdņi nevar iztulkot par pieciem gadiem normāli konvenciju, tad var runāt par šo ierēdņu kompetenci. Desmit no divpadsmit Eiropas Savienības kandidātvalstīm šo konvenciju jau ir ratificējušas un īsteno dzīvē. Es pasvītroju — desmit no divpadsmit, izņemot tikai Latviju un Poliju. Eiropas Savienības 1999.gada progresa ziņojumā par Latviju 1.2.sadaļā, kas saucās — par cilvēktiesību minoritāšu aizsardzību, tiek norādīts, ka, citēju: Latvija vēl joprojām nav ratificējusi vispārējo Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tagad pēc vairāku sabiedrisko organizāciju iniciatīvas ir sākusies parakstu vākšana par šo konvenciju ratifikāciju. Jau ir savākti vairāk nekā 30 tūkstoši parakstu.

Cienījamie deputāti! Tagad ir pēdējais laiks šo jautājumu izlemšanai. Esiet eiropieši, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu par konvencijas ratifikāciju! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 21, atturas — 52. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību jomā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Augsti godātais Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Šodien Latvijas Republikas Saeimā ir reāla un, es gribētu teikt, vienreizēja iespēja uzsākt Latvijas valstij un sabiedrībai nozīmīga likumprojekta izskatīšanu. Tas ir Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju".

Pēc savas pamatbūtības Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam vajadzētu būt visas Saeimas frakcijas neatkarīgi no to ideoloģijas un politiskās pārliecības vienojošam projektam, tam vajadzētu būt vienojošam projektam neatkarīgi no Latvijas sabiedrības locekļu rocības, tautības, vecuma, nodarbošanās, profesijas. Veiksmīgas sadarbības rezultātā šis projekts varētu kļūt par vispārnacionālu, laikmetīgu un tautas pašapziņas pieaugumu veicinošu projektu. Tas varētu būt par Latvijas nacionālās un tradicionālās identitātes vizītkarti pasaulē 21. gadsimtā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sekmīgas realizācijas gadījumā tas kļūtu par atslēgu Latvijas sabiedrībai uz informācijas un zināšanu sabiedrību. Tas kalpos par atslēgu, kura ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tā nebūtu atsevišķu sabiedrības privileģēto grupu prerogatīva. Šī atslēga būtu pieejama jebkurā vietā visas Latvijas valsts novados, šī atslēga būtu pieejama jebkurā laikā un vienlaikus, un šī atslēga garantētu operatīvu, strauju piekļūšanu mūsdienīgai informācijai, kas kalpotu kā tautas sabiedrības konkurētspējas pieauguma stimuls.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai, manuprāt, ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi. Pirmkārt, Latvijas sabiedrība ilgi ir gaidījusi uz to, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu darboties mūsdienu apstākļiem atbilstoši, spētu piedāvāt visu to kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību, kāds atrodas Nacionālās bibliotēkas fondos.

Latvijas sabiedrība ilgi ir gaidījusi uz to, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka kļūtu par nozīmīgu un tautas un valsts attīstību veicinošu informācijas centru. Lai vienlaikus Latvijas Nacionālā bibliotēka kalpotu kā izglītības iestāde, nācijas attīstību veicinoša iestāde un kalpotu kā konkurētspējas nodrošinājums Latvijas sabiedrībai.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izstrādē ir ieguldīti ievērojami cilvēkresursi. Ir patērēts ievērojams laiks, lai tiktu izstrādāts un šodien Saeimā izskatīšanai piedāvāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas realizācijas projekts. Pie šī projekta ir strādājuši gan pašmāju speciālisti, gan ārvalstu speciālisti, šis projekts ir guvis ievērojamu atbalstu un ļoti augstu novērtējumu starptautiskajās institūcijās, un šeit es noteikti gribētu minēt UNESCO vārdu.

Šis projekts, kāds tiek piedāvāts Saeimai izskatīšanas uzsākšanai, ir viens no variantiem, viens no variantiem, kas var veicināt ne tikai Latvijas sabiedrisko bibliotēku tīklu tālāku attīstību, bet veicināt modernu informācijas tehnoloģiju ienākšanu Latvijā. Šis projekts ir plānots uz nākotni. Šis projekts ir plānots uz nākamajām paaudzēm. Šo projektu ir vēlams uzsākt savlaicīgi un nekavējoties.

Šī iemesla dēļ es aicinu visus Saeimas deputātus, visus zālē sēdošos nopietni, ar ievērojamu atbildības sajūtu izturēties pret šī projekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, uzsākt šī projekta finansējuma modeļa diskusijas Saeimas frakcijās, turpināt informēt Latvijas sabiedrību par to, kas ir šī projekta stiprās puses un kur pagaidām ir projekta vājās vietas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Dambergs. ... un kur valda neskaidrības. Es gribētu aicināt Saeimas deputātus nodot šo likumprojektu komisijām, ar to apliecinot, ka Latvijas sabiedrība spēj vienoties ne tikai atbalstam Latvijas hokejistiem, par ko pēdējā laikā daudz runā, bet arī nopietnām, uz nākotni virzītām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — runās pret.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pārskatot mūsu Saeimas reitingu tuvākajā laikā, mēs redzam viņa vērtējumu kā ļoti negatīvu— 34,7% 23.vieta. 1. vieta negatīvā nozīmē — muitai — 73% un 36. vieta — baznīcai — 5,6%. Man ļoti nepatīk šis zemais reitings — 23.vieta. Un kāpēc iznāk tāds rezultāts?

Cienījamie kolēģi, tas tāpēc, ka valdošās partijas balso, pieņemot tos vai citus likumus, pret savu sirdsapziņu. Tas ļoti nepatīkami ietekmē mūsu Saeimas reitingu un, protams, ka tas neapmierina Latvijas iedzīvotājus. Kārtējo reizi paceļas jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, izmantojot tam papildu maksājumus par elektroenerģiju, kurus būs jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem. Jā, bibliotēkas celtniecība ir apsveicama lieta. Bet, ja mums jāpaskatās uz citiem cipariem, tagad Latvijas parāds sastāda 586, 3 miljoni latu. Tas ir gandrīz puse no nacionālā budžeta, ko izmaksās šī "stikla kalna" celtniecība.

1998.gadā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika piedāvāts likumprojekts "Latvijas Nacionālās bibliotekas būvniecības likums". Un tika uzdots jautājums: "Cik maksās šīs bibliotēkas celtniecība?" Mēs saņēmām atbildi: "60 miljoni." Pēc pusstundas, pārskatot ciparus, tie uzauga līdz 67,5 miljoniem. Tagad tie jau sastāda 89 miljonus. Nu, bet beidzamais cipars, ko tā var izmaksāt, tas būs apmēram 120 miljoni.

Cienījamie kolēģi! Mūsu Kultūras ministrija netiek galā ar diviem objektiem, kuri gandrīz ir vienādi. Tas ir Nacionālās operas remonts, kur krāns stāv, un tāds pats krāns stāv Valmieras teātrī un tagad, ja mēs sāksim celt šo bibliotēku, mūsu valsts parāds sasniegs 900 miljonus. Vai tie kungi, kas sēž tajā fondā, ir padomājuši, kādā veidā tiks apmaksāta šī kolosālā summa, ja jums nestrādā rūpniecība, mums ir sagrauta lauksaimniecība. No kurienes mēs ņemsim naudu apmaksāt šo parādu? Un plus parādam taču aug arī procenti. Par to ir jādomā! Bet nav jāraksta kaut kas uz papīra.

Jā, protams, Birkerta kungs ir uzcēlis skaistas bibliotēkas Amerikas Savienotajās Valstīs un citās valstīs, bet tās ir bagātas valstis. Tās var atļauties tādu celtniecību, un Birkerta kungs arī to projektu mums nedāvina, bet viņš par to grib saņemt 2,3 miljonus latu. Protams, mums, presē pēdējā laikā stāsta: "Nu jums, iedzīvotājiem, nekas daudz nebūs jāmaksā, tur kāds santīms pie kilovata." Bet jūs paskatieties, kādi maksājumi tiks uzlikti "Latvijas dzelzceļam", "Latvenergo" un citiem uzņēmumiem. Un tie uzņēmumi savukārt tos uzliktos maksājumus izvietos par tiem pakalpojumiem, kurus viņi sniedz Latvijas iedzīvotājiem. Arī Šķēles kunga maiznīca. Un tad papildus mums būs jāmaksā pie kilovata, kurš tagad maksā 1,9 santīmi, vismaz 2,8 vai 3 santīmi. Tā taču ir kārtējā cilvēku maldināšana. Jā, bibliotēku varēja uzcelt, bet tad vajadzēja tam izlietot vai nu G—24 kredītu, kura daļa nozuda nezināmās tālēs, vai tos 500 miljonus, kuri arī sastāda parādu. Bet tagad vilciens ir aizgājis.

Un, kas attiecas uz to žēlošanos, ko Nacionālās bibliotēkas darbinieki izsaka, ka no 6 saimniekiem iznomā 7 ēkas. Tad rodas jautājums: kāpēc Ministru kabinets 1997.gadā, atņemot no Rīgas domes 500 elitārās mājas, septiņas no viņām ...

Sēdes vadītājs. Laiks...

L.Bojārs. ... neatdeva rīcībā Nacionālajai bibliotēkai. Es aicinu neatbalstīt likumprojektu un balsot pret.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" nodošanu komisijām. (Starpsauciens: "Ierosināja par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju!") Atvainojiet, atsaukt balsošanas režīmu! Tātad priekšlikums... Vispirms mums jālemj par priekšlikumu — nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 27, atturas — 11. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par likuma "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu"" , nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Požarnova, Krasta, Kuduma iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 50, atturas — 16. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņa ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut otrajā sadaļā kā 17.punktu lēmuma projektu "Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Saskaņa ar Kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, iekļaujot l ikumprojektu "Par likuma "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizardzībai" atzīšanu par spēku zaudējošu"" izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc trešās sadaļas 17.punkta. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi vai nav iebildumu? Nav. Paldies!

Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu priekšlikumu, ar lūgumu iekļaut pēc 18.darba kārtības punkta lēmuma projektu "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildes un SIA "Lattelekom" tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām gala ziņojums". Mums vispirms ir jālemj par to, vai iekļaujam šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" šo iesniegumu. Viens var runāt par, viens pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Prezidija ziņojuma par iesniegto lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Prezidija ziņojums iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām iesniegumu "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marisam Andersonam". Viņš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu 11.maijā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu!

Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sandras Siliņas atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu atbrīvot Sandru Siliņu no Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija uzklausīja gan Tieslietu ministrijas pārstāvi, gan arī pašu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un komisijai nebija iebildumu atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sandras Siliņas atbrīvošanu no amata". Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tajā pašā sēdē Juridiskā komisija izskatīja arī šo jautājumu, kurā Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumus "Par deputātu mandātu atjaunošanu Valdim Birkavam, Robertam Jurdžam, Jānim Bunkšam, Mārim Vītolam un par deputāta Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Lūdzu, Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Valda Birkava iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kurš bija nolikts uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Marisam Andersonam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šī paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Valdim Birkavam un izbeidzas deputāta pilnvaras Marisam Andersonam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzam Valdi Birkavu ieņemt vietu zālē. Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece (TP). Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Roberta Jurdža iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jurim Galerijam Vidiņam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi tiek atjaunots deputāta mandāts Robertam Jurdžam un izbeidzas Jura Galerija Vidiņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Vidiņam par darbu, un lūdzam deputātu Robertu Jurdžu ieņemt vietu zālē.

V.Muižniece (TP). Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir arī saņēmusi Jāņa Bunkša iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Deputāta pilnvaras līdz ar to izbeidzas Raitim Vītoliņam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Jānim Bunkšam un izbeidzas Raita Vītoliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Raitim Vītoliņam un lūdzam Jāni Bunkšu ieņemt vietu plenārsēžu zālē.

V.Muižniece (TP). Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Māra Vītola iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Ozoliņam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Mārim Vītolam un izbeidzas deputāta pilnvaras Jānim Ozoliņam.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Jānim Ozoliņam un aicinām Māri Vītolu ieņemt vietu.

Sēdes vadītājs. Vai nebūs iebildumu, ja mēs izskatīsim arī jautājumu par Vladimira Makarova mandāta atjaunošanu tūlīt? Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi deputāti! Mandātu un iesniegumu komisijā ir saņemts Vladimira Makarova iesniegums, kurš tika saņemts jau ziemas sesijas pašā noslēgumā. Tādēļ izskatīšana sēdē ir tikai šodien, jo kārtējā sēde ir šajā sesijā. Un tātad ziņoju, ka ir saņemts Vladimira Makarova iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, un līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Siliņam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šo paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Vladimiram Makarovam un ir beigušās Jāņa Siliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Jānim Siliņam un aicinām Vladimiru Makarovu ieņemt vietu zālē.

Nākamais lēmuma projekts "Par Venta Baloža 7.Saeimas pilnvaru apstiprināšanu".

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1915. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Andreja Požarnova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais attiecīgajā sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā ir deputāta kandidāts Vents Balodis. Līdz ar to jums tiek piedāvāts balsot par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus." Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Apsveicam Ventu Balodi un lūdzam ieņemt vietu plenārsēžu zālē!

Izskatām lēmuma projektu "Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likums "Par Satversmes tiesu" un pati Satversmes tiesa Latvijā darbojas jau zināmu laiku, taču joprojām Satversmes tiesa darbojas nepilnā sastāvā. Likums paredz, ka Satversmes tiesā ir jābūt septiņiem tiesnešiem. Šobrīd Satversmes tiesā ir ievēlēti seši tiesneši. Nepieciešams izvirzīt un ievēlēt septīto tiesnesi. Saskaņā ar likumu tāds priekšlikums var izrietēt un jāizriet no Saeimas deputātiem, kuri izvirza šo septīto kandidātu, jo attiecīgi pārējās institūcijas, kas ir tiesīgas izvirzīt pārējos kandidātus, ir jau izvirzījušas un viņu tiesnešu kandidāti ir apstiprināti par tiesnešiem.

Juridiskā komisija ir saņēmusi divu deputātu grupu priekšlikumus par apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnešiem. Viens no tiem ir lēmuma projekts par Jura Jelāgina apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi, ko ir izvirzījusi deputātu grupa, un otrs lēmuma projekts ir par Aijas Rozenas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi, ko arī ir izvirzījuši attiecīgi Kārtības rullī noteiktais deputātu skaits. Juridiskā komisija virza tālāk šos abus lēmumus izskatīšanai Saeimas sēdē. Tāpat par šiem abiem lēmuma projektiem notika Juridiskās komisijas balsošana, un Juridiskā komisija ar balsu vairākumu piedāvāja apstiprināt par Satversmes tiesas tiesnesi Juri Jelāginu. Aicinu deputātiem izlemt šo jautājumu balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam, balsu skaitīšanas biļeteni ir izgatavoti. Pēc minūtes vai divām jūs tiksiet uzaicināti uz balsu skaitīšanas procedūru ierastā vietā un kārtībā ar zvanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gaidām zvanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.32 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi, 2000.gada 11.maijā Rīgā, Saeimas namā. Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 95, sabojātu un nomainītu nebija, dzēstas atlikušās 13. No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes, kuras visas atzītas par derīgām. Pret visiem kandidātiem balsots trijās vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis — par Aiju Rozenu — 28 balsis, par Juri Jelāginu — 64 balsis. (Aplausi.) Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi ievēlēts Juris Jelāgins. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Apsveicam Juri Jelāginu un vēlam veiksmi darbā!

Izskatām lēmuma projektu "Par ģenerālprokurora ievēlēšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs saskaņā ar Prokuratūras likuma 38.pantu izvirzījis apstiprināšanai par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja lēmuma projektu, kā arī, balsojot aizklāti, atbalstīja Jāni Maizīti iecelšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Lūdzam izskatīt Saeimas lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Pirms balsosim, lūdzu izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Jāni Maizīti par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 15. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Maizīša kungu un vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojums. Šodien sveicam kolēģi Jāni Čeveru 51 gada jubilejā. (Aplausi.) Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Vineta Muižniece. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatām likumprojektu "Par likuma "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Likumprojekta "Par likuma "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu" jau pats virsraksts liecina, ka tas ir faktiski ārkārtīgi vienkāršs pēc sava satura. Diemžēl jāsaka, ka problēma, kas ir ietverta šajā iepriekšējā likuma spēka zaudēšanā, ir stipri sarežģītāka. Kā mēs zinām, šis likums tika pieņemts, lai situācijā, kad Latvijā ieplūda ļoti daudz cūkgaļas par Latvijasprāt nepamatoti zemām cenām, tika pieņemti šie pagaidu pasākumi un tika tas arī noformēts ar likumu. Tajā pašā laikā valdībai tika uzdots izveidot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju, kura tad arī vērtēja, cik šādi pagaidu pasākumi ir objektīvi. Pēc pagaidu pasākumiem tika pieņemts likums, kas jau noteica pastāvīgu šādu aizsargmehānisma darbību, un tomēr, rūpīgi analizējot situācija cūkgaļas tirgū, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija sagatavoja ziņojumu un iesniedza valdībā. Un šajā ziņojumā bija noteikts, ka pēc pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu uzsākšanas strauji samazinājās importētās cūkgaļas apjoms, bet pēc pastāvīgo pasākumu ieviešanas tas pakāpeniski atkal ir pieaudzis. Īsi sakot, šobrīd šis likums vairs nedod gaidīto efektu. Rūpīgi izvērtējot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas ziņojumu, valdība tad arī pieņēma lēmumu, tātad iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu un sagatavoja šo likumprojektu "Par likuma "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušiem".

Jāsaka, ka šis likumprojekts faktiski ir nedaudz iekavējies, jo valdība šo likumprojektu nosūtīja jau aprīlī. Šobrīd ir jau gandrīz pus maijs, un, lai pret Latviju netiktu piemērotas sankcijas par Latvijas eksportētajiem piena produktiem uz Eiropu, konkrēti tas ir, pārskatītu sviesta eksporta kvotas, ir nepieciešams, lai šis likums stātos spēkā jau 2000. gada 1. jūnijā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau iepriekš pirms nodošanas komisijām izvērtēja šo likumprojektu komisijā, secināja, ka, uzklausot gan Ekonomikas ministriju, gan Zemkopības ministriju, gan Finansu ministriju, gan arī Ārlietu ministrijas pārstāvjus, gan arī Cūku audzētāju asociācijas pārstāvjus, likumprojekts ir sagatavots pamatoti, ka šobrīd tiešām šie iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi un konkrēti noteiktā cūkgaļas vērtība līdz 1,05 latiem par kilogramu šobrīd vēl nedod vēlamo efektu, arī piekrita, ka jautājums ir jārisina citā veidā, un konkrēti ar subsīdiju mehānismu zemniekiem. Un līdz ar to komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un vienlaicīgi lūdz noteikt arī steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Vai deputāts Salkazanovs vēlas runāt par steidzamību? Jā? Tādā gadījumā atsauksim balsošanas režīmu. Par steidzamību viens var runāt par, viens — pret. Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Atgriezīsimies vēsturē, kā šis likums tapa. Tas bija brīdis, kad Latvijā nedarbojās un nebija Iekšējā tirgus aizsardzības likuma, Antidempinga likuma, Kompensāciju likuma. Šodien nevarētu teikt, ka visi šie trīs likumi Latvijā darbojas. Pirmkārt, visu trīs viņu nav, un, otrkārt, mehānisms vēl nav iedarbināts, lai iekšējo tirgu aizsargātu tā, kā to nosaka Eiropas Savienības likumdošana.

Tālāk — budžets. Ar subsīdiju mehānismu darbināt šo lietu ir ļoti problemātiski, jo subsīdijās nav attiecīgi atvēlēta summa — 3%, kā nosaka Lauksaimniecības likums, no šī gada budžeta. Bet šī summa ir ļoti būtiski samazināta. Tad rodas jautājums — kāpēc mēs pieņemam varbūt ekonomiski pamatotu un arī daļēji politiski pamatotu lēmumu šodien, ja pretī nav grozījumi budžetā, nav pieņemts vēl likums par kompensācijām un šis likums nav iedarbināts? It kā būtu jābūt loģiskai secībai. Tajā brīdī, kad tika pieņemti šie grozījumi, šis likums par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai, bija doma šajā pārejas periodā iedarbināt šos trīs likumus, ko nosaka Eiropas Savienība, un bija doma, ka Lauksaimniecības likumā noteiktie 3% reāli darbosies. Šodien ne šie trīs likumi darbojas, ne arī ir šie 3% budžetā, bet ir tikai 2,3%, un tas ir viens no zemākajiem valsts atbalsta politikas rādītājiem Latvijas brīvvalsts pēdējo desmit gadu laikā. Kā mēs aizsargāsim savu iekšējo tirgu, ja šo tirgus aizsardzības mehānismu likvidēsim un neko pretī nedosim zemniekiem, jo reāli nevar runāt par to, ka subsīdijas nodrošinās cūkgaļas ražotājiem naudu, ja šīs naudas vienkārši nav.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas.

Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 9, atturas — 13. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 12, atturas — 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča (LC) . Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, kā jau es minēju, ka šis likumprojekts bija jau faktiski izskatīts valdības sēdē diezgan savlaicīgi — 11.aprīlī, savukārt uz Saeimu tas tika nosūtīts tikai 26.aprīlī, šobrīd jau ir 11.maijs, ir zināma procedūra likumprojektu izsludināšanai, un, ņemot vērā arī to, ka likumprojekts pēc sava satura ir ārkārtīgi vienkāršs, es lūdzu atzīt par spēku zaudējušu iepriekšējo likumu. Komisijas vārdā lūdzu otro lasījumu tūlīt pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazānovs (LSDSP). Attiecībā par steidzamību es jau runāju, ka reāli šodien nav cita mehānisma, ko valdošā valdība būtu piedāvājusi attiecībā par subsīdijām, jo ar 2,3% subsīdijām jau šodien nepietiek lauksaimniecības subsidēšanai. Atbalsta politika ir viena no zemākajām pēdējo desmit gadu laikā, tādējādi, kamēr nav pretī cita atbalsta mehānisma, nebūtu lietderīgi šo likumu izsludināt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā? Par steidzamību, Salkazanova kungs, mēs jau sen esam nobalsojuši. Iebildumus es nedzirdu. Lūdzu balsošanas režīmu! Ieslēgt lūdzu mikrofonu deputātam Arnim Kalniņam. Atsaucam režīmu.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie deputāti! Mēs šodien izskatām arī likumu "Par kompensāciju pasākumiem", un tieši zem šī likuma darbības sfēras varētu tikt šis jautājums risināts, jo diemžēl mēs gribam pieņemt šo likumu, nezinot, kāds ir valsts atbalsta līmenis cūku audzētājiem Eiropas Savienības valstīs un Latvijā. Strādājot bez šādiem skaitļu materiāliem, mēs...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Viena minūte ir pagājusi. Konkrēti, kolēģi...

A.Kalniņš. Esmu pret.

Sēdes vadītājs. Tātad šajā gadījumā pēc procedūras — vai ir kādam kategoriski iebildumi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Otrais lasījums. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.maijs pulksten 12.00. Otro lasījumu lūdzu noteikt šodien.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Diemžēl dažu stundu laikā taču nevar noskaidrot to, ko domā valdība un kādi būs priekšlikumi. Un tas balsojums ir jāpārnes uz nākamo nedēļu. Mēs nevaram spēlēties ar mūsu zemniekiem.

Sēdes vadītājs. Konkrēts priekšlikums? Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Bojārs. Mans priekšlikums ir 13.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.maijs. Otrā lasījuma datums?

L.Bojārs. 18.maijs.

Sēdes vadītājs. 18.maijs. Ir vēl kādi priekšlikumi? Balsosim par Leona Bojāra priekšlikumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.maijs, izskatīšanas datums otrajam lasījumam — 18.maijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 50, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

Otrs priekšlikums. Tātad priekšlikuma iesniegšanas termiņš šodien līdz pulksten 12.00 un izskatīšana šīsdienas sēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. 10 deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Ārlietu komisijā", "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Pieprasījumu komisija", "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā", "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā", "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā", "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā", "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā", "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Vai ir iebildumi, ka šie lēmumu projekti tiek iekļauti šīsdienas sēdes darba kārtības beigās? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijā ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: Izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Vai ir iebildumi? Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Pirms izskatām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, ir saņemts 10 deputātu iesniegums: Prezidija ziņojumu "Par lēmuma projektu, ko iesniedza 10 deputāti saistībā ar šīsdienas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu" izskatīt tūlīt, pēc galaziņojuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatām Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildes un SIA "Lattelekom" tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām galaziņojumu . Vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Ziņojot par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vispirms es gribu pateikties Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojumu, gan arī galaziņojuma izstrādē, un jo sevišķi deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojuma, gan galaziņojuma izstrādē, abos šajos ziņojumos. Tātad Ingrīdai Ūdrei, Imantam Stirānam, Dzintaram Kudumam, Pēterim Tabūnam, Igoram Solovjovam, Martijanam Bekasovam, Rišardam Labanovskim, Edvīnam Inkēnam, kā arī Marekam Segliņam, Jānim Bunkšam un Aigaram Kalvītim, kuru darbs Parlamentārajā komisijā pārtrūka tieši pienākumu pildīšanas laikā Ministru kabinetā.

Manuprāt, ir ārkārtīgi vērtīgi tas, ka Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā visi šie deputāti strādājot centās parādīt objektivitāti, lietišķumu, kompetenci un praktiski arī koleģialitāti darbā. Arī galaziņojums tika pieņemts vienbalsīgi, balsojot gan pozīcijas frakciju deputātiem, gan opozīcijas deputātiem. Manuprāt, tas liecina par zināmu kompromisu un vienprātību arī šā galaziņojuma tekstā. Diemžēl vienīgais, kas nepiedalījās šā lēmuma pieņemšanā, jo atradās ilgstošā komandējumā, bija Edvīns Inkēns.

Parlamentārajai komisijai daudz pārmests, ka tā nepietiekami iedziļinās nākotnē, bet aizraujas ar pagātnes pētīšanu, ar tagadnes negācijām telekomunikāciju jomā, bet es gribu uzsvērt tikai to, ka neapšaubāmi Parlamentārā izmeklēšanas komisija nav zinātnieku futurologu pulciņš. Un arī, ja mēs gribam veidot prognozes par to, kā attīstīsies telekomunikāciju tirgus un joma, tad mums ir nepieciešams arī zināt situāciju pašreiz, jo tikai uz tā var būt arī prognoze balstīta.

Mans viedoklis ir tāds, ka, analizējot visus šos jautājumus, noteicošais, valstiski noteicošais faktors bija telekomunikāciju sektoru politika, un arī Ministru kabinets to ir apstiprinājis, un, manuprāt, tā diezgan bieži tiek nepelnīti aizmirsta.

Otrkārt, es gribu uzsvērt to, ka Ministru kabinets, neapšaubāmi, ir paredzējis šajā nozares reformā telekomunikāciju jomā ietvert vairākus savstarpēji cieši saistītas lietas, kuras nav atraujamas viena no otras: kā tirgus liberalizācija, uzņēmumu privatizācija, jaunu investīciju piesaistīšana un mērķtiecīga vēlme regulēt tirgu patērētāju un valsts interesēs.

Šeit ir neapšaubāmi jāsaprot, ka mērķis ir nevis nozare kā tāda, bet patērētāju labklājība saistībā ar šīs nozares modernizāciju un attīstības iespējām. Savukārt liberalizācijai ir pamatā doma par godīgas konkurences apstākļu radīšanu, par uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides veidošanu.

Es vēl gribētu uzsvērt arī to, ka Ministru kabinets ir paredzējis, ka privatizācijas mērķis ir tieši uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšana, kas arī ir ārkārtīgi svarīgi, un investīciju piesaistē tieši centieni pārvarēt infrastruktūras atpalicību.

Godājamie kolēģi! Gan Parlamentārā izmeklēšanas komisija, gan arī eksperti ir atzinuši, ka telekomunikāciju jomā ir līdzīga situācija kā enerģētikā, ka šīs nozares reformas tiek virzītas bez detalizētas seku prognozēšanas un regulatoru darbības izpētes. Īpaši jāuzsver, ka Latvijā ir nepieciešamāks tiesībās spēcīgāks regulators nekā operatoru kompānija. Diemžēl pašreiz Telekomunikāciju tarifu padome objektīvu iemeslu dēļ šo uzdevumu nevar pienācīgi pildīt. Par to ir jādomā arī Saeimai, jo daudzi jautājumi ir mūsu kompetencē.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka praktiski, ja mēs nerisinām šīs nozares reformu kompleksi, saistot vienlaikus procesā kā tirgus liberalizāciju, tā operatoru kompāniju privatizāciju un tirgus regulēšanu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi un sektoru politika, tad tādā gadījumā veidojas situācija, kurā telekomunikāciju attīstības jomā mums draud neparedzamas, negatīvas ekonomiskās sekas.

Vēl viens jautājums, kas uztrauc kā ekspertus, tā Telekomunikāciju tarifu padomi, kā arī Parlamentāro izmeklēšanu komisiju, ir tas, ka jaunajā likumprojektā par telekomunikācijām mēs redzam to, ka netiek pietiekami darīts viss, lai sakārtotu nozari. Vairāk tiek domāts par to, kā sakārtot "Lattelekom" kā vienu no nozares uzņēmumiem. Un nav ietverti arī nepieciešamie Eiropas Savienības pamatprincipi. Vispārējie pamatprincipi, kā varas dalīšanas, varas decentralizācijas princips, kas mūs attālina arī no Eiropas Savienības rekomendācijām, un vesela virkne citu konkrētu trūkumu.

Visu šo jautājumu rūpīgi izskatot, komisija savā lēmuma projektā tieši tāpēc arī ir piedāvājusi atturēties no straujas likuma "Par telekomunikācijām" virzīšanas uz priekšu, pirms mēs sakārtojam visus šos jautājumus pienācīgā kārtībā.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija zināmā mērā uzskata arī par savu panākumu to, ka jautājumā par kompensāciju "Tilts Communication" par monopoldarbības termiņa ilguma saīsināšanu pašreiz tiek runāts un domāts par "Lattelekom" akcijām, nevis par "Latvijas Mobilā telefona" akcijām. Es domāju, ka tas ir arī valstiski nozīmīgs panākums.

Ja mēs runājam par polemiku par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, tā ne vienmēr, manuprāt, ir korekta. Protams, arī Parlamentārā izmeklēšanas komisija nevar pretendēt uz absolūtu objektivitāti, bet ir skaidrs, ka šajā telekomunikāciju jomā ir milzu perspektīvas, ka tā ir pati ievērojamākā prognozējamā nākotnes biznesa projektu joma, kur nākotnē ir paredzams simtiem miljonu latu apgrozījums gadā. Un tāpēc ir tik neviltota interese, un arī, manuprāt, politisko partiju un ekonomisko grupējumu kaislības, ne tikai objektivitāte. Tāpēc arī šī cīņa ap šiem biznesa nākotnes projektiem bieži vien izraisa šo aso polemiku un viedokli par to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē.

Tāpēc es pieļauju, ka vismaz daļā kritikas ir iespējama arī neobjektivitāte, un tas laikam ir neizbēgami, ja mēs saprotam, ka politika ir ne tikai ideju un ideālu sfēra, bet arī materiālo interešu sfēra.

Gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija nevienu skaitli, nevienu faktu nav pati vienpersoniski sacerējusi, izdomājusi vai kā citādāk no gaisa pagrābusi. Mūsu pamatprincips bija maksimāla objektivitāte, balstīta uz dokumentu analīzi, tajā skaitā Ministru kabineta dokumentu, kuri izgājuši arī Ministru kabineta ekspertīzi, tajā skaitā audita slēdzieniem, tajā skaitā ekspertu atzinumiem, tajā skaitā ekspertu dokumentiem. Un, es domāju, tas mums ir devis iespēju cerēt, ka maksimāli iespējamā objektivitāte mūsu galaziņojumā ir ietverta. Es īpaši gribētu uzsvērt to, ka šāda komisijas rīcība bija apzināta, ar centieniem pārvarēt ekonomisku vai politiski ieinteresētu kritiku un tās negatīvo ietekmi uz komisijas lēmuma apstiprināšanas iespējām Saeimā.

Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt to, ka mūsu galaziņojumā ir likts uzsvars uz negatīvajām parādībām, uz neizdarītajiem darbiem, uz nepildītajiem līguma noteikumiem, bet mēs nenoliedzam arī to, kas ir paveikts šajā laikā labs. Mēs redzam arī to, ka parādās jauni, moderni optiskie tīkli, ka darbojas arī vairāk nekā 300 tūkstoši jauni digitālie abonenti, ka ir ieviesta moderna tehnoloģija, ka ir arī pietiekami ievērojams apgrozījums šajā sfērā un arī 5 tūkstoši labi atalgotas darba vietas. Bet mēs apzināti kā Parlamentārā izmeklēšanas komisija esam savu uzmanību pievērsuši tieši šīm negatīvajām parādībām, un ka tās ir pietiekami pamatotas, liecina gan eksperti, gan arī virkne jautājumu, kuri mums pilnīgi sakrīt arī ar atsevišķiem Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu viedokļiem.

Es gribētu teikt arī to, ka mums pašreiz ir jāredz tas, ka telefonu abonentu skaits ir samazinājies, un tieši uz iedzīvotāju rēķina. Un ja līdz 1998.gadam tas bija nepārtraukti augšupejošs, tad 1998.gadā, atbilstoši jaunajai tarifu politikai, bija krietns kritiens lejup. Un lielā mērā mēs to izskaidrojam ar vietējo tarifu palielināšanos un abonenta maksas pieaugumu. Atgādināsim arī starpziņojuma tekstu. Arī Gorbunova kunga izteikto kritiku, arī Gorbunova kunga palielināto tarifu atcelšanu un arī tautas plašās demonstrācijas un kritikas izteikumus demokrātiskā veidā. Tas viss liecināja par to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir pietiekami objektīvs un uzrāda tās sociālās problēmas, kuras apiet nevarēs ne Saeima, ne Ministru kabinets, ja vien gribēs ievērot kaut cik nopietni arī sabiedrības intereses.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka pašreizējā situācija ar telefonu, piemēram, ierīkošanu ir diezgan bēdīga Latvijā, jo telefona ierīkošana Vācijā ir trīs reizes lētāka nekā Latvijā. Bet, ja mēs salīdzinām iekšzemes kopproduktu, salīdzinām arī algu vidējo līmeni, tās ir desmit reizes augstākas. Un mēs redzam, ka Latvijas skolotājam, ārstam, pensionāram par iegūto telefonu ir 30 reizes grūtāk maksāt nekā Vācijā. Un mēs saprotam, ka šī situācija nav normāla. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī Saeima ar savu lēmumu mūs šajā jautājumā atbalstīs. Un arī pašreiz tie piekāpšanās varianti, kas ir bijuši no "Lattelekom" šajā jautājumā, ir pozitīvi vērtējami, taču nepietiekami. Es gribētu uzsvērt, ka 50% atlaide praktiski šo situāciju samazina līdz tādai situācijai, ka Vācijā klients ir 15 reižu izdevīgākā situācijā nekā Latvijā. Bet ir jāatzīst arī tas, ka nebūtu pareizi vainot visās nelaimēs tieši "Lattelekom". Es domāju, ka mums, arī Saeimai, arī Ministru kabinetam, ir jāuzņemas sava atbildības daļa. Jo par 51% akciju ir atbildīgs tieši Ministru kabinets un valdība. Šinī gadījumā es negribētu vērst skatus tieši uz šo jauno valdību. Tā ir nupat apstiprināta, tai ir visas iespējas savu nostāju koriģēt, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām. Latvijas valdība diemžēl "Lattelekom" nav izvirzījusi nekādas prasības, nav pagarinājusi līgumu, nav to labojusi, pārskatījusi, kaut gan šīs iespējas jau bija 1996.gadā, kā to novērtēja arī neatkarīgie eksperti.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, piemēram, mūsu kaimiņu republikā Lietuvā ir precīzi 120 minūtes mēnesī par brīvu katru mēnesi katram abonentam. Es domāju, ka tas viss ir jāvērtē kopējā skatījumā. Un tādā gadījumā mēs redzam, ka abonentu maksa plus vietējais tarifs Latvijā ir trīs reizes augstāks nekā Lietuvā. Tas atkal ir pārdomu vērts.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka ļoti ievērojami ir pieaugusi abonentu maksa Latvijā, praktiski piecas reizes, sākot no 60 santīmiem par mēnesi. Savulaik ne minimālo algu, ne pensiju nav attiecīgi izdevies paaugstināt tādos apjomos. Šī atrautība ir, es domāju, ļoti nopietna.

Es gribētu uzsvērt to, ka nākotnē mums, Saeimai, Ministru kabinetam, Telekomunikāciju tarifu padomei, kopā ar operatoru kompānijām ir jādomā par šīm atlaidēm gan pensionāriem, gan invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, un iespējams, ka šai atlaidei ir jābūt pietiekami nopietnai, tāpat kā Lietuvā. Es domāju, ka tas būtu viens no momentiem.

Būtu jādomā par interneta izplatību, par to, lai savienojuma ilgums šajā interneta jautājumā būtu ņemts vērā, ka lietotāji parasti ir desmitām minūšu, un šeit vajadzētu arī paredzēt zināmas atlaides, kas palīdzētu mums ieiet jaunā tehnoloģijas laikmetā un arī domāt par izglītības un informācijas apriti.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu censties iztikt bez savstarpējiem nekonkrētiem, neargumentētiem pārmetumiem un apvainojumiem, kā tas reizēm preses slejās izskan, ja runā par daudz un dažādām kļūdām. Jo visiem ir zināmi šie avoti, kurus mēs esam izmantojuši, arī tajā skaitā mūsu kritiķiem. Tādā gadījumā ir jāvēršas pie audita autoriem, jāvēršas pie Ministru kabineta izveidotās darba grupas, pie ekspertu viedokļiem. Bet šinī gadījumā nevis pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir vienisprātis ar šo ekspertu viedokli. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ka vakardien bija arī ļoti nopietna preses konference, kurā Latvijas telekomunikāciju asociācija arī lielā mērā izteica savu atbalstu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumam pēc būtības. Ja varbūt arī atsevišķos jautājumos ziņojuma tekstā viņi varētu arī, kā viņi uzsvēra, šo to redakcionāli uzspodrināt, bet principā viņi šo lēmumu atbalsta un uzskata to par nepieciešamu. Un galvenās rūpes Latvijas telekomunikāciju asociācijai ir domāt par to, lai Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs, kurā ir ietverts daudzu, daudzu mūsu deputātu ikdienas darbs, visu frakciju kolēģu darbs, būtu tāds, kas nepaliktu pusceļā. Ir nepieciešams arī radīt kontroles mehānismu tam, lai Saeimas komisiju lēmumi tiktu izpildīti, lai šī izpildes gaita būtu caurskatāma un sabiedrībai saprotama.

Godājamie kolēģi, Latvijas telekomunikāciju asociācija uzsver, ka, viņuprāt, ir jāturpina darbs pie jaunā likumprojekta "Par telekomunikāciju", pie tā pilnveidošanas, un, protams, ir nepieciešams ar likuma spēku noteikt "Lattelekom" monopoltermiņa samazināšanu līdz 2003.gadam. Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka šīs monopoltiesības mums nedara ne godu, ne slavu, un diemžēl tās dod iespēju arī uzurpēt atsevišķus saimnieciskus un valsts resursus, izmantot tos resoriskās interesēs. Un tas katrā ziņā kavē arī telekomunikācijas nozares kopīgo attīstības gaitu, investīciju piesaisti Latvijai. Es domāju, ka nav nekā vērtīgāka par to, lai pie mums Latvijā noritētu godīga konkurence, lai piešķirtās privilēģijas būtu pietiekami īsu laiku, lai mēs to visu spētu regulēt. Un lielā mērā tas ir atkarīgs no mums, kolēģi, Saeimā.

Tagad es gribētu mazliet pievērsties tam, kas ir tieši teikts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Tātad 1999.gada 21.janvāra sēdē Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas un "Tilts Communication" līguma izpildes un SIA "Lattelekom" tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai.

Godājamie kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu ziņojuma un vērtējuma pamats ir Saeimas 1995.gada 20.janvāra sēdē izveidotās komisijas materiāli, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiāli, 1998.gada jumta līguma audita materiāli, Ministru kabineta ar 1995.gada 14.novembra rīkojuma nr.678 izveidotās komisijas materiāli, kā arī kompetentu speciālistu, valsts amatpersonu liecības un ziņojumi, kā arī no viņiem saņemtie dokumenti un atzinumi.

Godājamie kolēģi, vēlreiz uzsveru, mūsu uzdevums nebija sacerēt faktus, mūsu uzdevums nebija sameklēt nebijušas, nezināmas izcelsmes skaitļus, mūsu uzdevums bija šo visu godprātīgi sniegto ekspertu viedokli apkopot un darīt zināmu Saeimai, Ministru kabinetam un sabiedrībai. To mēs esam arī darījuši. 1993.gada 21.decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr.68 "Par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai", ko tolaik parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris, ar kuru tika nodots pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumu dibināšanai, kā arī pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim, satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju "Tilts Communication".

Godājamie kolēģi, minētajā līgumā atzīmēts, ka Latvijas Republika akceptējusi tieši "Tilts Communication" priekšlikumu, jo "Tilts Communication" iesniedza visaptverošu priekšlikumu Latvijas Republikai, kas sastāv no modernizācijas plāna, finansu plāna, vadības līguma un līguma par iekārtām, kas vērsts uz "Lattelekom" modernizāciju un privatizāciju ar mērķi — nodrošināt modernas telekomunikāciju sistēmas un infrastruktūras izveidošanu Latvijā, to eksportēšanu un vadīšanu desmit gadu laikā.

Godājamie kolēģi, Latvijas pusi jumta līguma ietvaros pārstāvējis ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, kuriem arī jābūt atbildīgiem par līgumā ietverto normu korektumu. Minētās amatpersonas divatā parakstījušas arī Latvijai neizdevīgākos vadības un piegādes līgumus.

Godājamie kolēģi, likumā "Par telekomunikācijām" un šī darījuma līguma izstrādāšanā Latvijas puse iesaistīja advokātu biroju "Carroll, Burdick & McDonough". 1995.gada novembrī Ministru kabineta izveidotā komisija atzinusi, ka minētais advokātu birojs diemžēl darbu veicis nekvalitatīvi.

Par sniegtajiem pakalpojumiem birojs saņēmis 15 miljonus ASV dolāru, ko apmaksāja "Tilts Communication".

Parakstot jumta līgumu, no Latvijas puses ekonomikas ministrs Ojārs Kehris, satiksmes ministrs Andris Gūtmanis uzņēmās atbildību par līgumā ietverto normu korektumu. SIA "Lattelekom" pirms līguma noslēgšanas pastāvēja kā viena īpašnieka (Latvijas) akciju sabiedrība. Viss šīs sabiedrības īpašums tika ieguldīts jaunajā kopuzņēmumā, kuram tika pārveidota uzņēmējdarbības forma no akciju sabiedrības uz SIA. "Tilts Communication" akciju sabiedrība saglabāja juridisko identitāti, juridiskās personas tiesības arī ārpus SIA "Lattelekom" un faktiski ir līgumslēdzēja puse darījumā ar Latvijas Republiku.

Līgumam ir daudz būtisku trūkumu, kas rada projekta nepamatotu sadārdzinājumu, diskriminē Latvijas pusi, padara projektu izpildi grūti kontrolējamu no Latvijas puses. Līguma slēgšanas brīdī pārāk optimistiski novērtētas Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas un faktiskais telekomunikāciju stāvoklis, pieļautas vairākas neprecizitātes un pretrunīgi formulējumi līguma tekstā. Kā minēts ekspertu vērtējumā par telekomunikāciju tarifu noteikšanu Latvijā: jau pirmajā darbības gadā kļuva skaidrs, ka līguma nosacījumi nav izpildāmi nevienai no pusēm. Galvenais līguma neizpildes cēlonis bija nepareiza (pārāk optimistiska) Latvijas ekonomiskās attīstības un galveno monetoru rādītāju (valūtas kursa un inflācijas) prognoze, kas nepieļāva ne līgumā paredzētos ienākumus un līdz ar to modernizācijas plāna izpildi, ne tarifus.

Godājamie kolēģi, dažviet līgums pēc būtības un bez speciālas atrunas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Saskaņā ar jumta līguma 7.17. un 15.4.pantu Latvija absolūti atsakās no jebkādas imunitātes attiecībā uz ikvienu tiesas vai arbitrāžas lēmuma izpildi "Lattelekom" līgumā sakarā pret ikvienu Latvijas valsts īpašumu.

Latvijas Republika kā suverēna un neatkarīga valsts nevar atteikties no savas neaizskaramības, pretējā gadījumā tā zaudē savu suverenitāti. Godājamie deputāti, no valsts kā no suverēna to nedrīkst pieprasīt un šie Latvijas imunitātes zaudēšanas noteikumi no esošo Latvijas tiesību viedokļa nevar būt spēkā, jo 1994.gada "Lattelekom" līguma noslēgšanas brīdī Latvijas Republikas likumi neparedzēja imunitātes pret ārvalstu tiesu zaudēšanu vai atteikšanos no tās. Tas ir Latvijas likumu un valsts politikas telekomunikāciju attīstības jomā pārkāpums. Savukārt otras līgumslēdzējas puses "Tilts Communication" atbildība līgumā ir stingri ierobežota.

Daudzi jumta līgumā ietvertie noteikumi ir neizdevīgi Latvijai.

Uzņēmuma "Lattelekom" pamatkapitāls ir 196 miljoni 281 tūkstotis latu, un to veido praktiski 196 281 daļa ar katras daļas vērtību viens tūkstotis latu. Latvijas Privatizācijas aģentūrai Latvijas valdības vārdā pieder 100 100 daļas, kas sastāda 51% no pamatkapitāla, pārējais ir "Tilts Communication" pārziņā.

Kaut gan Latvijai pieder 51% "Lattelekom" kapitāla, saskaņā ar jumta līgumu uzņēmuma vadība pilnībā nodota "Tilts Communication" izveidotai vadības komandai, kas uzņēmusies atbildību par Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācijas plāna izpildi, jaunu darbavietu radīšanu un ieguldījumu piesaisti Latvijas Republikā, konsultāciju un praktiskās palīdzības sniegšanu "Lattelekom". Tātad šī sfēra ir investoru rokās.

Godājamie kolēģi, līgumā paredzētie 38 ārzemju speciālisti un vadības līgumā dotais amatu uzskaitījums ir diskriminējošs Latvijas pusei. Jau pirmo divu gadu pieredze liecināja, ka uzņēmuma nodošana pilnīgi ārzemju speciālistu pārvaldē neattaisno šī pasākuma izmaksas. Diemžēl līgumā noteiktais vadības modelis nepieļāva Latvijas speciālistu reālu līdzdalību uzņēmuma pārvaldē, kas minētos trūkumus varētu mazināt.

Ekonomiskās vadības nodošana "Tilts Communication" rokās nebija pamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju un vadības speciālistu, kas varētu vadīt un realizēt projekta izpildi, vēl jo vairāk, pieņemt nopietnu līdzdalību.

Projekta realizēšanā nav paredzētas arī priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai, ne pat iespējas tai vispār būt lietotai šajā projektā.

Līgumā noteikta speciāla maksa par tehnoloģijas nodošanu, Latvija maksā "Tilts Communication" 10,97 miljonus USD. Tā kā uzņēmuma vadību realizē "Tilts Communication", faktiski tehnoloģiju tas nodod pats sev. Turklāt "Tilts Communication", mūsuprāt, ir mākslīgi izveidots konsorcijs tikai projekta realizēšanai Latvijā un šinī jautājumā sanāk starpniekfirma, jo tehniku tā neražo un savas tehnoloģijas nerada.

Iekārtu iegāde uz 20 gadiem nodota "Tilts Communication" un tiek realizēta bez konkursa, kas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Desmit gados šo pakalpojumu apmaksai ir paredzēti 24,7 miljoni USD. Šāda apmaksa nav ekonomiski pamatota, jo preču, tajā skaitā iekārtu, iegāde ir vadības funkcija. Līguma noteikums, kas nosaka, ka aģents, kurš vienlaikus ir arī "Lattelekom" dibinātājs, saņem fiksētu maksu procentos no piegādāto iekārtu vērtības, ir pilnīgi nepieņemams.

1994.–1997.gadā, šajā laika posmā, "Tilts Communication" tika izmaksāta aģenta maksa par 7,29 miljoniem dolāru, kas ir par 5 miljoniem mazāk, nekā paredzēja jumta līgums. Arī šis ir audita galaziņojuma atziņas rezultāts.

Godājamie kolēģi, Latvijas intereses tiek pārkāptas statūtu kapitāla sadalē, kur daļa no Latvijas kapitāla balsstiesības nedod un garantētu peļņu nenes.

Stipri atšķirīgi dividenžu izmaksas nosacījumi pusēm, proti, "Tilts Communication" līguma darbības laikā saņems no "Lattelekom" fiksētu maksājumu veidā apmēram 99 miljonus latu, bet Latvijas Republika, paliekot kapitāla lielākās daļas īpašniece, līdz pat 2001. gadam neiegūst dividendes. Šie nosacījumi nodrošina "Tilts Communication" faktiski fiksēto ienākumu neatkarīgi no uzņēmumu darbības rentabilitātes.

Kolēģi, mūsuprāt, tas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu un vispārpieņemtajiem uzņēmējdarbības principiem. Saskaņā ar vienošanos, kas jumta līguma ietvaros panākta ar Latvijas Republikas valdību, eksistē A, B un C klases daļas, tātad klases akcijas. B un C klases daļu emisijas noteikumi paredz: par B klases daļām dividendes netiek maksātas, bet tās var tikt pārvērstas aizņēmumos tikai vienlaicīgi ar C klases daļām. Ja B klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, to apmaksāšanas termiņš tad būtu 2013.gada 31.decembris, un līdz 2003. gada 31.decembrim šīs klases daļas procentus nepelnītu, bet pēc tam līdz 2013.gada 31. decembrim par šo parādu tiktu maksāti procenti tirgus likmes apjomā.

Es domāju, šī situācija komentārus neprasa. C klases daļu procentu likme ir 10% gadā (procenti tiek atskaitīti no peļņas), un tās var tikt pārvērstas aizņēmumos 41 miljona ASV dolāru apmērā jebkurā brīdī pēc "Lattelekom" ieskatiem. Ja C klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, tad procentu likme būtu vienāda ar attiecīgajā periodā esošo tirgus procentu likmi un to apmaksāšanas termiņš būtu 2003. gada 31. decembris vai arī agrāk — pēc "Lattelekom" ieskatiem.

Godājamie kolēģi! Summa, kas pārskata gadā tika samaksāta C klases daļu īpašniekiem saskaņā ar augstāk minētajiem nosacījumiem, 1998. gadā ir praktiski 2,5 miljonu latu, 1997. gadā — 2,3 miljonu latu apmērā.

Jumta līguma 12. pants faktiski neaizsargā Latvijas Republikas kā suverēnas politikas realizētājas intereses un reducē tai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus uz šauri komerciālu interešu aizsardzību, nepieļaujot pat tiesības saņemt atbilstošu zaudējumu atlīdzību.

Tādējādi Latvijas Republikas interesēm var tikt nodarīti būtiski zaudējumi un, mūsuprāt, ir jau nodarīti būtiski zaudējumi, kuru novēršanu vai pienācīgu kompensāciju nenodrošina jumta līguma 12. pants.

Godājamie kolēģi! Šajā pantā mēs redzam, ka iekšējo ieguldījumu un darbavietu radīšanas līguma pārkāpumus un to radīto darbavietu un nodokļu zaudējuma summa ir pietiekami ievērojama — aptuveni 9 miljoni ASV dolāru. Papildu darbavietu un nodokļu zaudējumos sakarā ar modernizāciju plāna neizpildi, tas ir, otrkārt, kaitējums reģionālajai attīstībai sakarā ar kabeļu tīklu austruma loka neizveidi noteiktajā termiņā, Latvijas Republikas zaudēto dividenžu ienākuma sakarā ar nepilnībām un kļūdām finansu plānā — par aptuveni 30 miljoniem dolāru. Zaudējumi sakarā ar "Lattelekom" vērtības nepieaugšanu noteiktajā līmenī kapitālieguldījumu programmas nepilnīgas realizācijas dēļ (4 miljoni latu sakarā ar ikgadējo saistību neizpildi 1994.–1996.gadā jeb 50–70 miljoni latu, ja nenotiek pilnīga telekomunikācijas sistēmas digitalizācija, 24 miljoni latu — par taksofonu sistēmas savlaicīgu neizveidi).

Kolēģi, šo uzskaitījumu mēs varam turpināt, un mēs redzam, ka tikai taksofonu programmas neizpildes dēļ vien Latvijas sabiedrībai ir radies 27 miljonu latu liels zaudējums.

Godājamie kolēģi! Šie skaitļi nav Parlamentārās komisijas izgudrojums, šie skaitļi ir kompetentu ekspertu viedoklis, un šis viedoklis ir oficiāli zināms, jau pirms Parlamentārā izmeklēšanas komisija uzsāka savu darbību.

Es gribētu uzsvērt, ka šie skaitļi nav Amerikas atklāšana, tā ir realitāte, kas ir jādara zināma sabiedrībai, kas dod iespēju mūsu Ministru kabinetam un Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu pacelt nopietni sarunās ar investoru par monopoldarbības termiņa saīsināšanu.

Godājamie kolēģi! Būtiskākās līguma daļas, kā, piemēram, modernizācijas plāns un finansu plāns, ir izteiktas brīvā aprakstošā formā, nevis formulētas juridiski precīzos formulējumos, kas tādējādi izslēdz izmantoto valodas izteiksmes līdzekļu analīzi izteikumu juridiski saistošā rakstura noteikšanas vajadzībām. Mēs domājam, ka tas ir nopietns trūkums.

Līguma izpilde. Latvijas Republikas piekrišana "Tilts Communication" ieguldījumam "Lattelekom" un citi tās apsolījumi, tajā skaitā ekskluzivitātes garantijas, tika doti paralēli "Lattelekom" darbības efektivitātes un rentabilitātes nodrošināšanai, ņemot vērā plašākus mērķus, kā Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācija atbilstoši noteiktiem kritērijiem un Latvijas Republikas likumam "Par telekomunikācijām", nodrošinot starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pamatpakalpojumu sniegšanu un to pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Jumta līgumā paredzēts: sākoties pirmajiem trim gadiem, uzsākt "Lattelekom" reorganizāciju, izveidojot to par efektīgu telekomuniāciju organizāciju, kas respektē lietotāja vēlmes un kurai ir savs spilgti izteikts darba stils un kultūra.

Faktiski "Lattelekom" darbībā modernizācijas plāna izpilde atpaliek, vadības izmaksas ir nepamatoti lielas un nav ekonomiski un organizatoriski pamatotas, tarifi augstāki nekā citās, pat augstāk attīstītās valstīs Eiropā, kur darba algu līmenis un iekšzemes kopprodukta lielums uz vienu cilvēku ir 4 — 6 reizes augstāks nekā Latvijā.

1998.gada novembrī veiktā jumta līguma audita gaitā konstatēta līgumā noteikto saistību neizpilde pirmo trīs gadu laikā attiecībā uz daudzām līgumā paredzētām saistībām. Tātad uzsveru — jumta līguma audita rezultātā. Uzskaitu būtiskākos no šiem neizpildes gadījumiem, kas nodarījuši būtiskus kaitējumus "Lattelekom".

Var atzīt austrumu loka neizveidi, taksofonu programmas neizpildi, noteiktas digitālās kapacitātes nesasniegšanu, neatbilstošas norēķinu sistēmas iegādi, otras starptautiskās centrāles neierīkošanu atbilstoši līgumā paredzētajam termiņam. Tā bija jārealizē 1996.gadā, diemžēl faktiski tā tika iedarbināta tikai 1998.gadā.

Mazliet konkrētāk par šiem līguma saistību pārkāpumiem. Kabeļtīkla austrumu loka neizveides līgumā paredzētajā termiņā rezultātā "Lattelekom" zaudēja daudzus potenciālus un nozīmīgus klientus. Piemēram, Latvijas pasta norēķinu sistēmu, Valsts ieņēmumu dienestu, kuri bija spiesti veidot paši savus tīklus. Turklāt privāto tīklu izveide radījusi vairākus miljonus lielus zaudējumus Latvijas Republikai, kas ir akciju sabiedrības "Latvijas pasts" vienīgais īpašnieks, jo tai bija jāuzņemas izdevumi arī par Valsts ieņēmumu dienesta datu pārraides tīkla izveidi. Arī šie Latvijas valsts tēriņi ir zināmā mērā šā līguma neizpildes rezultāts.

Taksofonu programmas neizpilde. Saskaņā ar jumta līguma A—1 pielikumu līdz 1996.gada beigām bija jāuzstāda 5000 taksofonu pilsētās, 2500 taksofonu laukos. Faktiski tika uzstādīti gandrīz 2,5 tūkstoši pilsētu taksofoni un 110 lauku taksofoni. Iztrūkums ievērojams: pilsētās 2663 taksofoni, laukos — 2390 taksofoni. Uz 1999. gadu uzstādīti ir 3268 ciparu sistēmas taksofoni, no tiem 2615 pilsētās un tikai 653 laukos.

Kolēģi, noteiktā taksofonu skaita neuzstādīšana ir radījusi kapitālu ieguldījumu vērtības iztrūkumu par vairāk nekā 24 miljoniem latu. Klientu neiegūtais labums tiek lēsts 20 — 27 miljonu latu robežās. Sakarā ar "Atkal" taksofonu izmantošanas radītajām problēmām, galvenokārt ar telekaršu zemo kvalitāti, "Lattelekom" ar 1998. gadu ir sācis priekšlaicīgi šos taksofonus aizstāt ar uzlabotas kvalitātes taksofoniem. Tas radījis "Lattelekom" atkal aptuveni — 3—4 miljonus latu lielus papildu izdevumus. Bet mēs zinām, kas piegādā šīs tehniskās iekārtas un praktiski nekādu materiālu atbildību ne Latvijas valsts, ne sabiedrības priekšā par to nenes. Tāda diemžēl ir situācija, kas izriet no jumta līguma.

Es gribētu uzsvērt, ka saistībā ar ciparu tīkla kapacitāti Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Rēzeknes un Ogres centrāļu neuzstādīšana un noteiktās digitālās kapacitātes nesasniegšana līgumā paredzētajā termiņā arīdzan ir ar nepatīkamām sekām saistīta.

Izsludinot konkursu par Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, viens no būtiskākajiem mērķiem bija nodrošināt, lai telekomunikāciju tīkls tiek digitalizēts visā Latvijas teritorijā pēc iespējas īsākā laikā. "Tilts Communication" viennozīmīgi apņēmās šo uzdevumu veikt astoņu gadu laikā. Šī apņemšanās bija viens no pamatiemesliem, kādēļ "Tilts Communication" tika atzīts par izsludinātā konkursa uzvarētāju.

Pirmajos trīs modernizācijas plāna izpildes gados digitalizācijas saistības netika izpildītas. Tas ir arī konstatēts audita gala ziņojumā. Centrāļu savlaicīgas neierīkošanas radītais zaudējums līdz 1998.gadam kapitālieguldījumu vērtības iztrūkumu radīja par 4,1 miljoniem latu. Atkal tas ir audita gala ziņojums, kas apliecina šīs situācijas bēdīgo variantu.

1999.gada beigās "Lattelekom" apkalpoto tālruņu līniju skaits bija 731 527, no kurām tikai 313 904, kas sastāda 43% no visām līnijām, bija pieslēgtas ciparu tīklam. Turklāt modernizācijas plāna pirmajos trīs gados tikai trīs ciparu līnijas klientiem bija pieejamas tiešas starptautiskās sarunas. Tiešo savienojumu nepieejamība samazināja to ienākumu, ko "Lattelekom" varēja gūt no starptautiskajām telefonu sarunām.

Diemžēl arī šajā jautājumā "Lattelekom" intereses un, respektīvi, Latvijas valsts intereses līdz ar to ir cietušas. 59 000 ciparu līniju neierīkošanas rezultātā potenciāli samazinājies "Lattelekom" ienākums no maksas par vietējām sarunām. "Latteleklom" zaudētais ienākums sakarā ar ciparu līnijas kapacitātes nesasniegšanu laika posmā no 1994. līdz 1996.gadam vien ir vairāk nekā 2 miljoni latu. Plāna neizpildes radītā kapitālieguldījuma iztrūkuma vērtība 1998.gadā tiek vērtēta kā aptuveni 50 — 70 miljoni latu liela. Un atkal tie ir audita gala ziņojumi, tas ir pietiekami nopietns autors, lai to mēs šeit no Saeimas tribīnes neapstrīdētu.

Centrāļu neierīkošanai Latvijas ekonomiski depresīvajos rajonos var būt arī blakus efekts — negatīva ietekme uz šo lauku rajonu reģionu attīstību, investīciju veikšanu tajos un pat civilā drošība. Atkāpe no digitalizācijas saistību izpildes vienlaikus var tikt atzīta arī par likuma "Par telekomunikācijām" 7.1. punkta neizpildi, kas paredz, ka "Lattelekom" kā eksluzīvai telekomunkāciju organizācijai ir pienākums attīstīt publiskā telekomunikāciju tīklu infrastruktūru, kas nodrošina starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšanas un to pieejamības visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem pārkāpumu.

Godājamie kolēģi! Tādējādi pašreizējā telefonu abonēšanas maksa un maksas par sarunām sistēmas lielai daļai telefonu lietotāju, kuri pieslēgta digitālai telefonu centrālei, uzspiež pienākumu samaksāt par tām ērtībām un reālajiem izdevumiem, kas pieejami klientu pavisam nelielai daļai. Tas ir jautājumos, kas skar pakalpojumus,— grafiskā informācija, internets.

Vēl jo vairāk, ka minētie klienti maksā par potenciālo iespēju izmantot pilnu pakalpojumu ciklu, tad tai klientu grupai, kura nav pieslēgti digitālai telefonu centrālei, šādu iespēju nav, bet paaugstināta maksa, kuru tie maksā, tiek novirzīta, lai veidotu un uzturētu sadārdzinātu sistēmu pirmās grupas klientu interesēs, kas, mūsuprāt, ir prettiesiski.

Veicot publiskā telekomunikāciju tīkla modernizācijas darbus, praktiski netika rekonstruētas abonentu līnijas un dzīvojamo ēku iekšējie tīkli. Tādējādi abonentiem netika garantēts pilns kvalitatīvs ciparu trakts. Bez tam šajos vecajos tīklos netika nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu pieslēgšanos, tādējādi daudziem abonentiem tika nodarīti ievērojami materiāli un morāli zaudējumi.

"Lattelekom" izveidotā norēķinu sistēma digitālā tīkla abonentiem neatbilda noteiktajām specifikācijām, bija ar neapmierinošu kvalitāti. "Lattelekom" tās uzlabošanai un modernizācijai bija spiests iztērēt aptuveni 1,1 miljonu ASV dolāru.

Godājamie kolēģi! Norēķinu sistēma radījusi šaubas arī par "Tilts Communication" kā "Lattelekom" ekskluzīvā piegādes aģenta un vadītāja integritāti. Sistēma tika nopirkta no "Tilts Communication" dalībnieka "Telecom Finland" meitas uzņēmuma. Pēc Latvijas speciālistu domām, šo sistēmu nodrošināšana ar datorprogrammu ir nekvalitatīva.

Beidzot 1998.gadu, "Lattelekom" bija izpildījis tikai nedaudz vairāk par pusi no modernizācijas programmas. Modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamo izdevumu pārsniegums par plānotiem izdevumiem, respektīvi, līdzekļu pārtēriņš, sasniedzis vismaz 58 miljonus ASV dolāru.

Kopīgā modernizācijas plāna neizpildes radīto zaudējumu summa ir aptuveni 5% no "Lattelekom" 1994. — 1997. gada kopējā ienākuma un rada kopējās "Lattelekom" peļņas pirms kapitālieguldījumiem samazinājumu 1994.—1997.gadā par vairāk nekā 25 procentiem. Šāds peļņas zaudējums, mūsuprāt, ir nopietns zaudējums "Lattelekom".

Summas, kas nepieciešamas, lai segtu palielinājušās izmaksas, attiecīgi samazina "Lattelekom" peļņas daļu, kas arī ir būtisks zaudējums. Godājamie kolēģi! Modernizācijas plāna izmaksu palielinājums ir radījis Latvijas Republikai zaudējumus neiegūto dividenžu veidā par aptuveni 30 miljoniem dolāru.

Iekārtu līgums un piegādes līgums. Kā jau minēts, 1994. — 1997.gada laikā "Tilts Communication" izmaksāta aģenta maksa 7,29 miljonu ASV dolāru apmērā.

Saskaņā ar piegādes līgumu "Tilts Communication" ir tiesīgs saņemt komisijas maksu tikai tad, ja iekārtas "Lattelekom" tiek piegādātas ar cenu atlaidi, kas "Lattelekom" pašam nebūtu bijusi pieejama. Šī piegādes līguma izpildi praktiski nav iespējams noteikt, jo problemātiski ir izvērtēt, vai ar "Tilts Communication" noslēgtajos piegādes līgumos noteiktā cena ietver jebkādas "Lattelekom" nepieejamas cenu atlaides. Tādējādi var uzskatīt, ka visas komisijas maksas, kas izmaksātas bez attiecīgajiem komisiju pamatojuma dokumentiem, var būt nelikumīgas.

Jumta līguma audita gaitā konstatēti arī vairāki gadījumi, ka "Tilts Communication" nebija tiesīgs saņemt paredzēto komisijas naudu. Piemēram, norēķinu sistēmas iegāde no "Advancer" (FinlandTelecom" meitas uzņēmuma), kabeļu iepirkums austrumu loka vajadzībām no "Soneras".

Attiecībā uz vairākiem būtiskiem modernizācijas plāna realizācijas līgumiem, piemēram, Līgums par zemūdens kabeļu iegādi, optisko kabeļu iegādi, zemes staciju un citas iekārtas, nav izdevies konstatēt nekādu apliecinājumu par līgumos ietvertajām atlaidēm. Tādējādi pastāv iespēja, ka ievērojama daļa no "Tilts Communication" izmaksātās aģenta maksas ir izmaksāta bez atbilstoša pamata. Noslēgto līgumu tehniskā ekspertīze diemžēl nav veikta.

Vadības līgums. Saskaņā ar "Lattelekom" integrētajiem datiem nav izpildīti šādi vadības līguma noteiktie "Tilts Communication" pienākumi: modernizācijas plāns, iekārtu līgums, nav sasniegti atsevišķi tīkla darbības un kvalitātes rādītāji, kas noteikti vadības līguma pielikumā. Vadības līgums nosaka, ka vadības komandai ir pienākums pārvaldīt "Lattelekom" tā labākajās interesēs, nevis vienkārši "Tilts Communication" vai kādas citas juridiskās personas interesēs. Audita gaitā konstatēts, ka vadības komandas locekļi darbojas dubultas lojalitātes apstākļos, un tiem diemžēl piemīt tendence dot priekšroku viņu attiecīgo darba devēju interešu realizācijai. Godājamie kolēģi! Es uzsveru — tas ir audita gaitā konstatēts.

Godājamie kolēģi! Piemēram, nepilnīgas norēķinu sistēmas iegāde no "Soneras" — viens piemērs. Ir arī citi piemēri. Izpildīts nav vadības līgums arī nosacījumā veikt "Lattelekom" pārvaldi atbilstoši finansu plānam. "Lattelekom" izdevumi ievērojami pārsniedz finansu plānā paredzēto.

Kā iekšējo investīciju un darba vietu radīšanas līguma būtiski pārkāpumi ir atzīstami "Lattelekom" darbinieku skaita samazinājums par vairāk nekā 1000 personām 1997.gadā bez Latvijas Republikas piekrišanas, kabeļu rūpnīcas neizveidošana, taksofonu ražotnes neizveidošana.

Godājamie kolēģi! Līgums paredz, ka pamata tīkla modernizācijas laikā "Lattelekom" darbinieku skaits nevar tikt samazināts bez iepriekšējas Latvijas Republikas piekrišanas, taču "Lattelekom" ar 1997.gadu ir sācis darbinieku skaita samazināšanu. 1997.gadā vien tika atlaisti vairāk nekā 1000 darbinieki. 1998.gadā "Lattelekom" darbinieku skaits ir samazinājies par 9%. Kolēģi! Darba vietu saglabāšana, nosakot konkrētās saistības, ir bijis viens no Latvijas Republikas privatizācijas politikas pamatprincipiem. Tādējādi patvaļīga darbinieku skaita samazināšana par 16% uzskatāma par būtisku iekšējo ieguldījumu un darba vietu radīšanas līguma pārkāpumu, kas, pieņemot, ka atlaisto darbinieku vidējā alga ir aptuveni 100 lati mēnesī, Latvijas Republikai gada laikā rada ievērojamus zaudējumus, aptuveni 750 tūkstoši latu.

No šī līguma otrās daļas noteiktajām saistībām nav izpildītas vēl šādas: nav izdarītas 4,7 miljoni ASV dolāru lielas investīcijas sakarā ar to, ka nav izveidota rūpnīca telekomunikāciju kabeļu un zemas voltāžas kabeļu ražošanai. Kabeļu rūpnīcas neizveide kopumā Latvijas ekonomikai radījusi līdz 900 darba vietu zaudējumu un iekšzemes kopprodukta samazinājumu par aptuveni 9 miljoniem dolāru. Nav izveidota atsevišķa taksofonu ražotne. Arī šeit zaudējumi darba vietās vien varētu sasniegt pat 100 darba vietas.

Godājamie kolēģi! Piešķirot "Tilts Communication" tiesības veikt "Lattelekom" pārvaldi iepirkt modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamās iekārtas un uzdodot veikt Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, Latvijas Republika rēķinājās, ka trīs gadu laikā par noteiktu izmaksu daudzumu tiks sasniegta telekomunikāciju tīkla kvalitāte.

Pirmās SIA "Lattelekom" pakalpojumu kvalitātes eksperimentālās pārbaudes diemžēl tika veiktas 1998.gada laikā no oktobra līdz decembrim. Viens no galvenajiem šīs pārbaudes secinājumiem bija, ka sniegto pakalpojumu kvalitāte dažādos tīklos ir stipri atšķirīga. Tas attiecas gan uz nesekmīgo savienojumu koeficientu, gan uz runas pārraides kvalitātes novērtējumu, gan uz savienojuma laiku.

Līgumā paredzēts, ka līdz 1997.gada beigām 99,9% no jauno ciparu centrāļu abonentu rēķiniem jābūt 100% pareiziem, taču, ņemot vērā lielo sūdzību daudzumu par aprēķinu kvalitāti, nekontrolētajiem pieslēgumiem pie lietotāju telefonu līnijām, var konstatēt, ka netika un nav ievērota pakalpojumu kvalitāte un nav nodrošināta telekomunikāciju tīkla aizsardzība, kā arī drošība.

Laicīgi netika izpildīts līguma pielikums par to, ka "Lattelekom" līdz 1995.gada beigām bija jāievieš alfabētiskais telefonu saraksts visiem lietotājiem.

1996.gada decembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums nr.54 privatizējamai valsts akciju sabiedrībai VEF no 23% "Latvijas Mobilā telefona" akcijām tika atsavināti 18%, kuri 1997.gadā tika pārdoti "Lattelekom" par aptuveni 2,8 miljoniem latu. 1997. gada akciju pirkšanas brīdī "Latvijas Mobilā telefona" pašu kapitāls bija gandrīz 14 miljoni latu, 18 procenti...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jūsu rīcībā vēl piecas minūtes.

E.Baldzēns. Paldies! Tā sastādīja 2,5 miljonus latu. Nedaudz vairāk. Tātad no komisijas viedokļa, no ekspertu viedokļa šie skaitļi, iespējams, norāda uz nesamērīgi zemu "Latvijas Mobilā telefona" akciju novērtējumu to pārdošanas brīdī "Lattelekom" un rada šaubas par novērtējumu precizitāti un objektivitāti.

Godājamie kolēģi! Šī situācija radījusi zaudējumus, mūsuprāt, Latvijas valstij vismaz iespējamus zaudējumus. Un 1996.gada 27.septembrī pēc Privatizācijas aģentūras pieteikuma ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu šie 18% tika atsavināti. 1999.gadā SIA "Latvijas Mobilais telefons" 18% daļa tirgus vērtība, pēc Privatizācijas aģentūras datiem, sastādīja aptuveni 63 miljonus latu. Tātad šis pieaugums ir vērtībā milzīgs, un iespējams, ka mūsu komisijas bažas ir pamatotas.

Godājamie kolēģi! Ar Ministru kabineta rīkojumu 678 izveidotā komisija 1995.gada novembrī izstrādājusi priekšlikumus par izmaiņām jumta līgumā un tā pielikumos. Jāatzīst, ka šīs izmaiņas nav veiktas.

Tarifu politika un Telekomunikāciju tarifu padome. Mēs varam redzēt to, ka tarifu paaugstināšana kā galvenais "Lattelekom" ienākumu avots bija paredzēts jau dokumentos, ko "Tilts Communication" iesniedza konkursā. Daudz izdevīgāks toreiz bija "Hanzatell" piedāvājums, kas neparedzēja tik augstus tarifus par minūti telefonsarunām. Finansu plānā teikts, ka īpaši tiks pasargāti biznesa klienti, tātad aprēķini par "Lattelekom" peļņu un modernizācijā iegūtajiem līdzekļiem pamatā tiek balstīti uz ierindas klientu maksātajiem rēķiniem.

Godājamie kolēģi! Finansu plāns paredz, ka, salīdzinot ar 1994.gadu, "Lattelekom" ienākumi gandrīz desmitkāršojas: no 69 miljoniem latu 1994.gadā līdz 605 miljoniem latu 2003.gadā. Tādējādi mēs varam arī izprast "Lattelekom" tarifu dinamiku pēdējos gados.

Modernizācijas līgumā ietvertā norma, kas ir pretrunā ar likumu "Par telekomunikācijām". Ja likums prasa veicināt pamatpakalpojumu izmaksu samazināšanu un ievērot valsts ekonomikas stāvokli, tad līgums paredz paaugstināt tarifus. Tā ir kārtējā, kolēģi, pretruna.

Godājamie kolēģi, jau pati vienošanās ir pretrunā ar likumu "Par telekomunikācijām" un Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu. Par to mēs runājām starpziņojumā. Telekomunikāciju tarifi pamatpakalpojumu veidiem netika apstiprināti, pamatojoties uz faktisko izmaksu analīzi, jo šāda uzskaite "Lattelekom" diemžēl netika veikta un sākta ir tikai 1998.gadā.

Kolēģi, bažas rada arī tas, ka aizvien nav atrisināts jautājums par to, lai Telekomunikāciju tarifu padome būtu neatkarīga institūcija. Mūsu komisijas ziņojumā ir uzskaitīti visi atkarības nosacījumi. Diemžēl pie šī jautājuma vajadzētu nopietni piestrādāt, jo arī pati Telekomunikāciju tarifu padome ir ieinteresēta būt šī neatkarīgā institūcija. Telekomunikāciju tarifu padome tāpēc nav varējusi izmantot visus no līgumos minētajiem regulēšanas mehānismiem un saskaņā ar "Lattelekom" finansu vadītāju apgalvojumiem tikai 1998.gadā tika ieviesta izmaksu uzskaite par pakalpojumu veidiem. Tikai ar 1998.gada 12.marta Satiksmes ministrijas rīkojumu tika izveidots Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs, kura sastāvā ir pārstāvji no lielākajiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri praktiski tomēr var arī būt ieinteresēti un neveic objektīvu pakalpojumu kvalitātes pārbaudi, jo viņi paši veic šos pakalpojumus. Arī šis jautājums nav atrisināts. Es gribētu uzsvērt, ka tikai 1999.gada 3.martā Ekonomikas ministrija ir apstiprinājusi telekomunikāciju standartus, kas attiecināmi uz telekomunikācijas iekārtu kvalitātes noteikšanu. Tikai šī gada 21.maijā stājusies spēkā Telekomunikāciju tarifu padomes izstrādātā kārtība, kādā telekomunikāciju lietotājs ir tiesīgs pieprasīt telekomunikāciju pamatapkalpojumu maksas pārrēķinu vai kompensāciju, ja pakalpojumi neatbilst tehniskajiem noteikumiem vai līgumā noteiktajām pakalpojumu kvalitātes prasībām.

Kolēģi, telekomunikāciju pakalpojumu tarifi ir mākslīgi paaugstināti par 60—80% tikai modernizācijas dēļ, pretī nesaņemot attiecīgas kvalitātes pakalpojumus, kas rada klientu ieinteresētību izmantot "call back" firmu pakalpojumus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. Es domāju, kolēģi, ka es pašreiz varētu pabeigt savu ziņojumu un vajadzības gadījumā uzstāties vēlreiz. Paldies par uzmanību, visiem deputātiem ir arī šī galaziņojuma teksts. Es domāju, ka jūs pratīsit izvērtēt kopīgo darbu, ko ir paveikusi Parlamentārās izmeklēšanas komisija, strādājot visu partiju deputātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates par galaziņojumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs ļoti plaši un arī sīki izklāstīja izmeklēšanas komisijas darbību un to, ko izmeklēšanas komisija atklāja savas darbības laikā. Bet es gribētu sākumā jums vienu salīdzinājumu. Ar "Lattelekom" latviešiem ir iznācis līdzīgi kā kādreiz Amerikas indiāņu ciltīm, kad ieradās baltie cilvēki un ar visādiem lētiem spīgulīšiem izmānīja vispirms zeltu, pēc tam pakļāva pilnībā, vārdu sakot, sāka rīkoties tā, kā viņiem tīk. Un man ļoti žēl, ka gan deputātu, arī šodien, interese, gan preses interese, masu saziņas līdzekļu interese par "Lattelekom" izmeklēšanas komisijas darbību, šīs jau otrās "Lattelekom" izmeklēšanas komisijas darbību, ir bijusi visai minimāla. Es esmu bijis gan pirmās izmeklēšanas komisijas dalībnieks, gan arī šīs un tāpēc vēlos izteikt savas domas.

Redziet, pirmā izmeklēšanas komisija konstatēja skaidri un gaiši, ka līgums ir ļoti vienpusīgs, vienpusīgi izdevīgs ārzemju investoriem, nevis Latvijas valstij. Kāpēc tā notika? Mums esot bijuši ļoti vajadzīgi šie lielie ieguldījumi. Pirmais faktiski lielākais ieguldījums miljonos, simtos miljonos. Ir taisnība, bija, bez šaubām, vajadzīgs šāds ieguldījums, un šobrīd arī vajadzīgi šādi lieli ieguldījumi Latvijai. Bet tāpēc jau nevajadzēja būt muļķīšiem un noslēgt šādu līgumu. Vai patiešām tie, kas noslēdza šo līgumu, bija muļķīši? Nebija! Nebija muļķīši, bet noslēdza šādu līgumu Latvijai, valstij un, kā izrādās, īpaši iedzīvotājiem neizdevīgu līgumu. Es saprotu, Leiškalna kungs, jūsu kundze strādā šajā uzņēmumā, un tāpēc jūs šeit ar replikām arī gribat izsaukties, ka jums nepiekrīt. Nomierinieties, Leiškalna kungs, un paklausieties, ko deputāts runā no tribīnes. Esiet solīds. Kas notika tālāk? Tātad līgums netika pārskatīts, lai gan pirmā izmeklēšanas komisija prasīja pārskatīt šo līgumu, jo tas nebija izdevīgs Latvijas valstij, bet tā nenotika. Lūk, paradoksāli, kolēģi, ka "Lattelekom" nepilda arī šo, es gribētu sacīt, visai apkaunojošo, valstij apkaunojošo līgumu, nepilda, nepildīja un nepilda. Un sankcija par līguma nepildīšanu, ja tās sarēķinātu, būtu ne tikai desmitos miljonu, bet simtos miljonu dolāru un arī latos, jo šis zaudējums, kas tika izdarīts, nepildot šos līguma punktus, ir ļoti plašs. Un arī grūti pat aprēķināms, tā saucamais neiegūtais labums, ko varēja iegūt Latvijas dažādi novadi, Latvijas reģioni, Latvijas biznesmeņi, zemnieki, jo lauku telefonizācija faktiski netika veikta. Tas ir milzīgs zaudējums, ka faktiski paredzēts līgumā un kas bija jāizpilda visi šie noteikumi, bet netika pildīti. Bet, redziet, netiek pildīti kāpēc? Tāpēc, ka netiek "Lattelekom" pārstāvētas valsts intereses, netiek īsti pārstāvētas "Lattelekom" Latvijas puses intereses, es atkārtoju, netiek pārstāvētas. Cilvēki tur ir, bet intereses netiek pārstāvētas. Mūsu cilvēki "Lattelekom" pārstāv investora, šī ārzemju investora intereses. Viņi saņem lielu naudu, šie cilvēki, un dejo pēc ārzemnieku stabules. Tur jau ir tā bēda. Baldzēna kungs jau teica par kvalitāti. Kvalitāte diemžēl nav tāda, kādu līgumā solīja.

Un tagad par tarifiem. Redziet, tarifu paaugstinājumi ir fantastiski. Un uz to pamata šie ārzemnieki vēlas iegūt un iegūst milzīgu peļņu. Un šī peļņa, rēķinot no 1994. gada līdz 2003. gadam, ir aprēķināta, ka pieaugs 20,4 reizes. Astoņos gados 20,4 reizes. Kolēģi, kas par fantastisku pieaugumu! Uz kā rēķina? Uz absolūti visu faktiski Latvijas iedzīvotāju rēķina. Tur jau ir tā bēda!

Un tādēļ nav nekāds brīnums, ka arī šīs izmeklēšanas komisijas darbība neizraisīja interesi un neizraisa diemžēl šobrīd arī šeit Saeimā, lai gan strādāts ir ļoti nopietni. Un jūs dzirdējāt, ko teica Baldzēna kungs kā ziņotājs, un ļoti nopietni ir strādāts arī pie lēmuma projekta, un tajā pamatoti ietverti daudzi punkti, piemēram, iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus, kuru dēļ iespējami Latvijas Republikai zaudējumi saistībā ar "Lattelekom" darbību kopš jumta līguma noslēgšanas brīža, noskaidrot un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas.

Vēl. Ievērojot, ka "Lattelekom" kapitāla lielākā daļa ir Latvijas īpašums, un sabiedrībā izplatīto neapmierinātību ar uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un to apmaksas līmeni, Valsts kontrolei veikt "Lattelekom" dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi.

Un vēl viens. Pēdējais. Atsākt sarunas ar ārvalstu investoru pēc tam, kad Satiksmes ministrija un Privatizācijas aģentūra apkopojusi zaudējumu apmērus, kas radušies Latvijas pusei jumta līguma nosacījumu neizpildes rezultātā. Un apkopotos rezultātus iesniegt Saeimā tālāku lēmumu pieņemšanai par kompensācijas apmēru noteikšanu.

Lūk, tāds ir uzdevums nākotnei, lai nebūtu tā, kā bieži vien izmeklēšanas komisiju darbības rezultātā notiek. Tiek nolasīts ziņojums, un punkts. Ar to arī viss beidzas. Tāpēc es aicinu kolēģus apstiprināt arī lēmuma projektu, un tur ietvertais, godīgi sakot, ir mūsu goda lieta. Un tauta, visi iedzīvotāji, gaida mūsu izšķirīgo lēmumu, lai beidzot mēs pateiktu skaidri un gaiši, kā tad ir ar šo lielo, patiešām lielo investoru. Un es nenoliegšu, ka tas ir darījis daudz un telefona sakari ir uzlabojušies, to nenoliegsim, tas tikai vēl trūka, lai nebūtu uzlabojušies, bet ne tā, kā tas bija iecerēts un kā tas līgumā bija paredzēts.

Es aicinu atbalstīt šo projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs tūlīt pat uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Aijai Počai.

A.Poča (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus tūlīt pēc sēdes beigām lūdzu pulcēties tepat blakām Dzeltenajā zālē uz ļoti īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Edvīns Inkēns, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Palmira Lāce, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Sveicu palikušos deputātus zālē! Cienījamie kolēģi! Cik lielu traci presē radīja pēdējā laikā "Lattelekom" vadība un kurā piedalījās ar Nagļa kungs. Un visa lieta bija par Saeimas izmeklēšanas komisijas darbību "Lattelekom" lietā. Man nav saprotami viņa izteicieni: visi neko nesaprot, ekonomiski neizglītoti, runā nepareizi, raksta nepareizi un tā tālāk desmitiem visdažādāko izteicienu. Izrādās, ka paši gudrākie ir tikai "Lattelekoma" vadība un Privatizācijas aģentūras darboņi. Nu kāds viņu rezultāts būs, to mēs vēl redzēsim, bet tagad jau, kā saka, mums ir priekšā paraugi.

Protams, arī tie, kas nelasot 1994. gadā parakstīja "Lattelekom" neizdevīgu līgumu, pielikumus parakstīja personas, kurām nebija pat paraksta tiesības. Tātad "Lattelekom" vērtība uz 1994. gadu bija novērtēta 196 miljoni 281 tūkstotis latu. 51% palika Latvijas rīcībā, un "Tilts Communication" saņēma 49%. To savā rīcībā saņēma ārzemēs nezināma starpnieku firma bez savām ražotnēm, bāzēm, bez tehnikas un patiesībā bez pieredzes strādāt telekomunikācijas jomā. Tā darbojās tikai Latvijā. Kāds viņas statūtu kapitāls bija uz starta laiku? Nu, kā rakstīja tad avīzēs un presē, 50 000 dolāru. Tātad firma, kurai statūtu kapitāls bija 50 000 dolāru, saņēma savā rīcībā vērtības 96 miljonu apmērā. Diezgan interesanta lieta.

Kas ir noteicējs "Lattelekom" vadībā? Latvijas Republikas valdība? Nē, tā tas tur nav. Kur ir valsts valoda un kādā valodā notiek sēdes? Kur ir ienākums valsts budžetā? Cik liela ir gada peļņa? Tas viss Latvijas Republikas pusei un arī Latvijas Republikas iedzīvotājiem nav zināms. Viss tas ir noslēpums. Kāpēc vadošo darbinieku vairākumu sastāda ārzemnieki, bet ne Latvijas pilsoņi? Un ko Latvijas Republikai dod viņas 51% īpašuma? Jautājumi ir, bet atbilžu nav.

Tā tiek tieši nodotas valsts intereses. Un notiek Latvijas Republikas ekonomiskā kolonizācija. Nesaprotam vai negribam būt saimnieki savā valstī. Tika aprakstīts agrāk, ka ārzemju "Lattelekom" speciālisti mēneša algu saņem vairāk nekā 12 000 latu mēnesī, dzīvoklis, ik pēc trijiem gadiem jauna mašīna. Paradīzes darbs un paradīzes vieta. Viņi tiek apmaksāti mēnesī 12 reizes labāk nekā Latvijas prezidents un kādas 30 vai 32 reizes labāk nekā Latvijas Saeimas deputāti. Tā tik tiešām ir patiesība. Nav arī saprotams, kāpēc viņi atbrīvo no darba vairāk par 1000 Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu, un tagad Latvijai viņi ir jāuztur, jāmaksā bezdarbnieka pabalsts. Kāpēc tik dārgi tika iepirkti taksofoni, un tagad viņus trīs reizes nomainīja, viss taču tas maksā naudiņu! Kur ir slavenā taksofonu rūpnīca Latvijā? Tā nav uzbūvēta, un to nedomā būvēt. Kur ir kabeļu rūpnīca Latvijā, kuru arī viņi gribēja būvēt? Tās arī mēs neredzēsim kā savas ausis. Viņi sagrāva VEF ražotni, un Latvijas iedzīvotāji maksā lielu maksājumu par nekvalitatīviem sakariem, jo diemžēl tur, kur kvalitatīvāki sakari ir, kur viņi ievirzīja savas stacijas, tur puslīdz tas normāli strādā, bet kur palika vecās stacijas? To taču visu mēs ļoti labi zinām, ka sakari ir ļoti slikti. Bet visi maksā vienādi. Kāpēc tādi zvērīgi maksājumi par telefona pieslēgšanu? Kāpēc tādi lieli maksājumi par telefona abonenta nomainīšanu, kur telefona līnija paliek uz vietas un tas aparāts, tikai mainās dzīvokļa īpašnieki. Tā ka to, ko var noplēst no Latvijas īsākā laikā, to ir noplēsuši. Un tagad man liekas, ka viņu intereses ir vēl, nu varbūt, ka varēs vēl noprivatizēt.

Vēl par mobilā telefona nopirkšanu. 18% tika nopirkti par 2,8 miljoniem latu. Bet, kā raksta presē, 1999.gadā šie 18% maksā 63 miljoni. Tātad 60 miljoni no Latvijas nozuda. Tā mēs varējām uzcelt to "stikla kalnu", bet diemžēl tā naudiņa ir nozudusi.

"Lattelekom" tarifi. No Daugavpils piezvanīt uz Polocku, 100 kilometru attālumā, maksā vairāk nekā piezvanīt no tās pašas Daugavpils uz Ņujorku vai Vašingtonu. Vai tad tas nav jocīgi? Arī abonenta maksa tuvākajos gados būs palielināta līdz 5 latiem. Tā apstrādā mūsu vientiesīšus, un tā darbojas tie cilvēki, kas strādā Latvijas Republikas vārdā padomēs, un Latvijas valsts pilnvarnieki.

Ņemot vērā to, ka no Finansu ministrijas tiek slēpta peļņa, jo peļņu jūs nekad nenoskaidrosiet, cik ir nopelnījis "Lattelekom" gadā. Nu tā kā raksta — 24 miljoni vai 26 miljoni, ir pēdējais laiks iedarbināt soda sankcijas pret šo monstru. Komisijas lēmums ir atbalstāms. Tas norāda uz to bezatbildību, kura izriet no Latvijas ierēdņu vai darbinieku darbības vai patiesībā bezdarbības. Diemžēl mūsu valsts intereses tiek ignorētas. Ir jāveic visas tās prasības, kuras ir izvirzījusi komisija, un paldies komisijai par darbu. Un ir jāatbalsta komisijas galīgais secinājums un slēdzieni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī uzskatīju par nepieciešamu piedalīties šajā diskusijā, lai akceptētu to, ka mūsu atsevišķas amatpersonas vai partijas, uzņemoties politisku atbildību, dažreiz šīs darbības rezultātā vai sasniegt gan pozitīvus rezultātus, gan arī negatīvus. Un, izvērtējot pieredzi, varu pateikt varbūt, ko atsevišķas amatpersonas var izdarīt, lai situāciju labotu. Un šeit, runājot par "Lattelekom" privatizāciju, gribētos uzreiz pateikt varbūt vienu tādu analoģiju, ka skaidrs, ka tajā laikā valsts politiskie vadītāji izvēlējās normu, ka jebkurš privātīpašums apkalpo uzņēmumu labāk nekā valsts. Faktiski tas turpinās arī pašreiz, un kā rezultātā tika uzreiz piedāvāts "Lattelekom" privatizēt uz jums zināmiem noteikumiem. Protams, to var darīt, tikai līdzīgi, piemēram, ja to izvēlējās arī blakus esošā Lietuvas valsts, tad Lietuvas politiķu analogas darbības rezultātā tomēr, pārdodot apmēram līdzīgu īpašuma daļu, Lietuvas valsts ieguva vismaz trīs reizes vairāk līdzekļu valsts budžetā, nekā to izdarīja Latvijas valsts.

Tomēr, ja mēs runājam par šo privatizāciju, vai bija cits ceļš, lai sakārtotu šo jomu? Un es gribētu jums piedāvāt apskatei, es domāju, pietiekami pozitīvu pieredzi citā valstī, kura ir saistīta tieši ar šo pašu "Lattelekom". Kā jūs zināt, uzreiz pēc noteiktas darbības pabeigšanas "Tilts Communication" daļas iegādājās Somijas valsts uzņēmums "Sonera", kas faktiski ir tas pats telekoms, tikai Somijas teritorijā. Tajā pašā laikā, kad Latvijā tika nolemts savu valsts daļu nepārvaldīt, atteikties no darbības ar savas valsts īpašuma pārvaldīšanu, pat saglabājot 51% akciju valsts īpašumā, arī to daļu nodot "Tilts Communication" uzņēmēju rīcībā, somi tajā laikā ar savu telekomunikāciju tīklu darbojās drusku savādāk. Viņiem arī tajā laikā bija jautājums par izšķiršanos. Viņu tīkls arī tika novērtēts 1 miljarda latu apjomā, bet Somijas valsts pati ieguldīja vēl attīstībā 1,5 miljardus latu. Līdz ar to nosacīti bilances vērtība palielinājās līdz 2,5 miljardiem, bet šodien valdības darbības rezultātā un profesionāļu darbības rezultātā, kuri šos līdzekļus atguva, "Soneras" īpašums tiek novērtēts 30 miljardu latu apjomā. Tas ir pietiekami nopietns piemērs, kā var strādāt. Vai Latvija varēja šo ceļu iet? Es domāju, varēja iet, pie tam ņemot vērā, ka blakus atradās ļoti nopietns uzņēmums saistīts tieši ar telekomunikācijām un kā bāze priekš attīstības. Tas bija lielais uzņēmums VEF. Protams, varbūt, ignorējot šo pieredzi, ir netiešs rezultāts, ka arī VEF uzņēmuma praktiski Latvijas teritorijā vairs nav.

Ko varētu secināt no šī piemēra? Es gribētu pateikt, ka varbūt mūsu politiķiem ir iespēja vēlreiz apdomāties, ka valsts pati var efektīvi apsaimniekot savus uzņēmumus, un burtiski priekšā mums visiem ir jautājums par lielo uzņēmumu privatizāciju. Pirmām kārtām es gribētu šeit minēt "Latvenergo", un, ja nosacīti valstij varbūt nav tās naudas — 1,5 miljarda, ko kādreiz Somijas valsts ieguldīja savā uzņēmuma attīstībā, tad Latvijas teritorijā "Latvenergo" uzņēmumam pašam ir šī nauda, šis miljards, lai nodrošinātu savu attīstību.

Un, vienalga, Latvijas valsts atsakās no šīs iespējas modernizēt savu valsti, savu uzņēmumu un strādāt. Tad varbūt mums nebūtu šodien jāsastopas ar situāciju, ka Somijas valsts uzņēmums šodien nopirka Latvijas valsts uzņēmuma daļu. Tas ir tāds jautājums.

Runājot par politisko atbildību. Es gribētu, lai sabiedrība ļoti konkrēti apzinās, ka dažreiz politiskā atbildība ir ļoti tuvu kriminālajai atbildībai, bet to lai izlemj prokuratūra, bet mūsu kā politiķu jautājums ir tomēr izvērtēt savu darbību un paņemt to labāko no pasaules prakses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šo diskusiju šodien Tabūna kungs sāka ar moto, "Nevajadzēja būt muļķīšiem!" Nepiekrītu! Vai patiešām šinī zālē ir kāds, kurš uzskata, ka te bijušas kļūdas? Es domāju, ka neviens līdz šim abās šinīs Latvijas otrās brīvvalsts perioda valdībā nav bijis muļķis. Neviens. Jo no valsts vārdā pastrādātām muļķībām neviens no šo muļķību darītājiem nav palicis nabags. Es būtu teicis, viņi ir palikuši krietni turīgāki. Un kāpēc es saku — abām valdībām? Tāpēc, ka Latvijā līdz šim ir bijušas tikai divas valdības pēc PSRS sabrukuma — Godmaņa kunga vadītā pagaidu perioda valdība un labējo partiju valdība ar dažādām priekšā nostādītām figūrām. Un šīs figūras pildīja, tāpat kā Bērziņa kungs šodien, savu partiju programmas. Tātad strādāja savu partiju, nevis valsts un tautas labā. Domāju, ka es nekļūdīšos, ja pateikšu, ka jūs šodien Saeimas balsojumā nedosiet atbalstu šīs izmeklēšanas komisijas ziņojumam, jo tad jums, maniem cienījamajiem kolēģiem no valdošajām partijām, būs godīgi jāatzīst, ka jūsu partijas arī šajā jautājumā, tāpat kā visas valsts totālās privatizācijas procesā, ir organizējušas atklātu valsts un tautas apzagšanu. Jūs jau to negribēsiet! Jūs zinājāt, ko darāt, un precīzi apzinājāties sekas. Un būtībā, būdami pozīcijā, organizējāt šo valsts apzagšanu. Ja jūs šodien, kā es ļoti to gribētu, cienījamie, patiešām cienījamie kolēģi, ar savu balsojumu atklāti atbalstītu šīs izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, tas būtībā būtu bijis pirmais signāls tautai, ka jūs patiešām gribat apturēt valsts un tautas apzagšanu. Bet vai tā būs? Lemiet paši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Pēc jūsu loģikas iznāk, ka man vajag piekaut sievu, un pie tam katru dienu, tikai tāpēc, ka viņa strādā SIA "Lattelekom", es pat īsti nezinu, kā viņas darba nosaukumu avīzēs raksta, — par preses sekretāri. Burvja kungs! To, ka jūs sitat savu sievu, mēs zinām. Nepiesakieties rindā. Manējo es jums neļaušu. Ja drīkst.

Ja mēs runājam šobrīd par Baldzēna kunga visnotaļ politisko, skaisto, skaidro, saprotamo ziņojumu, viss tur ir kārtībā. Politikā ik pa brīdim sabiedrībai jāatgādina, kas ir tās ienaidnieks. Un Baldzēna kungs ar to tiek labi galā. Ziņojums man patika. Jūsu uzstāšanās arī patika, un refrēns, nemitīgais "cienījamie kolēģi" jeb "pāvests guļ uz nāves gultas" bija vienkārši literāri perfekti. Ir redzams, ka cilvēks ir studējis Raini. Bet pilnīgi nav redzams, ka cilvēks būtu studējis līgumu, kuru kāds slēdza.

Jo kas būtu jādara izmeklēšanas komisijai? Kāda būtu izmeklēšanas komisijas jēga un sūtība? Noskaidrot, kas tad notika tajā nelaimīgajā, ja nemaldos, 1994.gadā. Kas ko slēdza? Šeit, Tabūna kungs, man jāvēršas pie jums. Es tajā laikā atrados Demokrātiskās centra partijas frakcijā, kas pirmie Aivara Kreitusa un Ilgas Kreituses, toreiz Gravas, vadībā sita vara bungas un teica, ka ar līgumu kaut kas nav kārtībā. Investīcijas ir vajadzīgas, bet līgums īsti perfekti uzrakstīts nav. Un jūs zināt, kā starptautisko... es atvainojos, vēstures zinātņu doktors, tā arī Aivars Kreituss, kas bija vēl nesen ekonomisko reformu ministrs Latvijā, šīs lietas labi pārzina. Mēs sitām vara bungas un teicām — neder neviens no līgumiem. Ne toreiz zviedru piedāvātais, zviedru kopā ar vāciešiem, ne arī angļu ar somiem. Šobrīd mēs nez kāpēc visu laiku lamājam "Lattelekom", un nevienā ziņojuma punktā es neredzu tādu tiešu apvainojumu korupcijā. Izņemot Pētera Tabūna teiktajā: "Ak, tu svētais Dievs, ne jau muļķīši slēdza." No kā mēs varam saprast — slēdza briesmīgi gudrie, kas piebāza pilnas kabatas. Partijām, kas atbalstīja šo līgumu, atmeta sēnalas, un es toreiz biju frakcijā DCP, Tabūna kungs. Jūs bijāt LNNK frakcijas loceklis. Ivars Bārs no saviem 15 miljoniem, es pat pateikšu, apkaunojoši, jums iedeva tikai 40 tūkstošus. Šeit es nedomāju jūs personīgi, bet jūsu partiju. Viens no partijas toreizējiem līderiem Aristids Lambergs sita vara bungas un teica, ka nekas labāks par šo līgumu nav (No zāles deputāts J.Dobelis: "Kurā partijā viņš ir?"), par ko viņu ielika attiecīgā uzņēmuma valdē, pārvaldē, pilnvarniekos vai kaut kur citur, kur viņam maksāja arī ne sliktu algu. Arī citus? Lambergs? (Starpsauciens: "Kurā partijā ir Lambergs?") Viņš ir mūžīgais "tēvzemietis". Kā viņš Amerikā sāka Brīvības fondā, tā viņš "Tēvzemei" pabeigs. Par to man viss ir skaidrs, Dobeļa kungs, ka viņš ir jūsu bijušais un arī tagadējais kolēģis sirdī. Protams, ja jūs rādāt uz Tautas partiju, tad īstenībā jums jau nav ideoloģiska atšķirība. Trīs valdības veidojot, jūs sakāt, ka jūs esat tikpat kā viens. Drusciņ sastrīdaties, vadība krīt, bet jūs turpiniet būt tikpat kā viens. Es pat teikšu bez "tikpat kā". Jūs esat viens. Un jūsu vadītājs ir vai nu Grīnblats, vai Šķēle vai abi reizē, vai katrs savu laiku.

Sēdes vadītājs. Varbūt atgriezīsimies pie lietas.

K.Leiškalns. Atgriezīsimies pie vietas, jo vietnieks ir. Es gribētu teikt, kas tad ir jāizmeklē, nu, ja ir kādi konkrēti pierādījumi. Jo tā liekas, ka "Lattelekom" nav vainīgs. Tas ir uzņēmums, kas darbojas kaut kāda līguma nosacījumos, normāla starptautiska līguma nosacījumos, kuru turklāt nav slēdzis Latvijas parlaments, bet Latvijas valdība. Mēs esam konstatējuši simts un vienu pārkāpumu. Par šiem pārkāpumiem nav jākladzina šeit no šīs tribīnes. To var pateikt tautai. Tautai jāzina savi varoņi un savi ienaidnieki. Par to mums ir skaidrs. Bet jāgriežas tiesā un jāprasa kompensācija. Nav ielikuši telefonu, un līgumā tas ir ierakstīts. Ejiet uz tiesu, spiediet valdību griezties tiesā, saņemiet kompensācijas par to, ko nav izdevuši. Latvijas puse ir apņēmusies nepareizi korupcijas vai kā cita rezultātā nesamērīgi ātrā tempā celt tarifus, bet nav spējusi to izdarīt tāpēc, ka vai nu inflācija ir bijusi par zemu, vai vēl kas cits. Atkal "Tilts Communication" griežas tiesā un atrisina šīs problēmas.

Kāpēc šīs problēmas mums ir jārisina ar lēmuma projektu, kurš, es atvainojos, Burvja kungs, nav komisijas sagatavots, bet 10 deputātu parakstīts, ar lēmuma projektu, kas mūs var ievest, es domāju, visnotaļ nepatīkamā situācijā? Jo tas nav juridisks, tas nav kompetents. Tā ir politiska lozunga virkne, kurā mēs kādu gribam nosodīt. Tie cilvēki, kas strādā "Lattelekom", un es gribu aizstāvēt savu sievu, galīgi nav vainīgi, ka valdība ir slēgusi kādus līgumus un ka šo valdību ir atbalstījusi toreiz opozīcijā esošā LNNK un darījusi tikai to par nieka 40 tūkstošiem. Ko mēs te redzam? Mēs te redzam simtus un simtus miljonus. Es saprotu, ka "Lattelekom" ir izpostījis VEF, Rojas zivju konservu rūpnīcu un vēl kaut kādu citu kuģniecības iestādījumu. Es saprotu, ka "Lattelekom" ir tāds spiegu midzenis, ka viņi to vien darījuši kā mūs te postījuši. Un aplikuši ar lielām lietām. Lauska kungs! Viss ir kārtībā. Somi pārdod lēnām, mierīgi un izdevīgi pārdod savas valsts kapitāla daļas. Arī Latvijai ir 51%. Bet, šeit nemitīgi sakot, ka šis uzņēmums ir korumpēts, tajā strādā zagļi vai Leiškalna sieva, tās ir nemitīgi jādauza un tamlīdzīgi, mēs to vien darām, Lauska kungs, kā samazinām šī uzņēmuma valstij piederošo akciju vērtību. Un beigu beigās, attīstoties tehnoloģijām, visi teiks: nu pie velna, priekš kam latviešiem telefons? Priekš kam mums vispār tās akcijas jāpērk? Mums no šī tirgus jāpaspēj ātrāk aizmukt, kā to izdarīja angļi. Viņi noklausījās mītiņus Esplanādē, noklausījās pirmo, izturēja, noklausījās otro, izturēja, trešo viņi vairs nespēja noklausīties. Viņi paskatījās, ka somu konsernam "Sonera" ir labi gada ienākumi un ātri pārdeva akcijas. Viņi saka — labāk mēs nepelnām neko, nekā katru dienu strīdamies ar latviešu parlamentāriešiem. Jo šī cīņa ar "Lattelekom" kā Esplanādē sākās 1994.gadā, tā viņa nebeigsies vēl šodien. Mēs turpināsim karot. Un nevis apkarosim tos, jo viņi starptautiskajās tiesās no mums to naudiņu dabūs. Vai tās LMT akcijas, vai kādu citu samazinājumu, to viņi dabūs. Mēs samazinām sev piederošo vērtību daļu. Jā, Dobeļa kungs!

Sēdes vadītājs. Dialogs ar zāli nav pieļaujams.

K.Leiškalns. Tie ir izsaucieni no vietas pretī izsaucieniem no tribīnes. Nē, nē, nē! Dobeļa kungs, es nezinu, kurā partijā ir Aristids Lambergs. Pēc pēdējām ziņām no Ventspils ostas viņš ir Tautas partijas biedrs, bijušā finansu ministra padomnieks. Bet laikā, kad ir Latvijā noslēgts šis apkaunojošais līgums, laikā, kad mēs noslēdzām tos, kad mēs ielaidām Latvijā tos, kas iznīcināja ne tikai flagmani VEF, bet arī dažu labu zivju konservu rūpnīcu, tajā laikā viņš bija LNNK biedrs, redzams dalībnieks. Paldies! Es vienkārši aicinu deputātus: noklausīsimies vēlreiz, izkratīsim sirdis. Bet tā ir politiska kratīšana, tās ir skaidras politiskas lietas. Nepieņemsim absurdus, varbūt jūtu, mediju un nemitīgas cīņas diktētus lēmumprojektus, neapturēsim tikai tāpēc, kad 1993. vai 1994.gadā ir noslēgts neizdevīgs līgums, varbūt pat noziedzīgs, es neesmu prokurors, es te šeit neko nevaru izdarīt, tāpēc neapturēsim normālu, labu otro lasījumu sasniegušu likuma "Par telekomunikācijām" izskatīšanu parlamentā. Nekas šai pasaulē nav jāaptur, ir jānāk ar saviem priekšlikumiem, otrais lasījums nupat būs garām, būs trešais lasījums, mēģināsim labot. Mēģināsim samazināt to ļauno efektu, ko dažuprāt ir nodarījis Latvijā ielaistais " Tilts Communication", tas ir, līguma slēdzējs.

"Lattelekom" ir normāls Latvijas Republikas strādājošs iedzīvotāju un pilsoņu, kas saņem par to algu, maksā sociālo nodokli, institūts, kur 3, 8 vai 10 miljonus nevar nozagt kā dažā labā valsts uzņēmumā, kur nozog, nozog un vēl cenšas paturēt valsts īpašumā, lai, nedod Dievs, kad mēs nāksim pie varas, neatņemtu šo iespēju vēl nozagt. No privātuzņēmuma neko nenozags. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu gari runāt, bet es gribētu likt mazu akcentu uz vēsturi. Šis līgums faktiski tika briedināts 1990. —1991.gadā. Tobrīd bija liktenis strādāt Ekonomisko reformu ministrijā, un tika no Ministru padomes vadības uz atsauci dots šis projekts Ekonomisko reformu ministrijai. Ekonomikas reformu ministrijas attieksme tajā brīdī oficiāli juridiski noformēta bija negatīva. Mēs nepiekritām tiem nosacījumiem, kas brieda šajā iespējamā noslēdzamā līgumā. Iespējams, ka tas bija viens no faktoriem, kas nospēlēja arī nelabvēlīgu attieksmi pret mūsu tādu viedokli, jo visi bija, kā teikt, burās, arī Augstākajā padomē vai kā tas bija toreiz, vai Ekonomikas komisijā, kas bija Augstākā padomē, ka par šo un šāda līguma briedināšanu tālāk pa stadionu, pa skrejceļu, kamēr kaut kādā gadā, ko mēs šeit dzirdējām, Kehra kungs un Gūtmaņa kungs finišēja un parakstīja. Un tie bija tuvi cilvēki laikam "Latvijas ceļam". Es gribēju tikai šajā sakarībā teikt, ka vajag uzticēties arī pašmāju speciālistiem, un šī ir tā reize, vēsturiskā pieredze: neuzticoties pašmāju speciālistiem, objektīvitātei, mēs varam rupji kļūdīties. Un es gribētu teikt: lai Dievs dod, lai mēs arī šodien nekļūdāmies, kad mēs atkal saucam palīgā ārzemju ekspertus daudzu svarīgu jautājumu risināšanā, un ne vienmēr tas izdevies, un šī ir rūgtā pieredze no pagātnes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Nu, jūs jau, kolēģi, zināt, ka Leiškalna kungam muti jau nu neaiztaisīsi, it īpaši tad, ja viņam uzkāpj uz varžacīm. Un tagad jūs varat spriest paši pēc viņa reakcijas, ka es patiešām uzkāpu viņam uz varžacīm. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Un neaiztaisīsi arī!") "Un saku vienīgi Leiškalna kungam paldies, ka viņš mani nenosauca par "mudaku", "liellopu" vai "kretīnu". Nu to viņš atturējās laikam tikai tāpēc, ka zina sirdī, ka es aizstāvu tautas intereses. Un tāpēc viņš šos vārdus nelietoja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, kārtējo reizi pienākas noklausīties to, un noklausās mūsu radioklausītāji, cik mēs nopietni risinām Latvijas valstij, Latvijas tautai, Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgas problēmas. Ļoti cienījamais Leiškalna kungs, nevajag zaimot Jāni Raini, diemžēl viņa vietu neviens neaizņems ne tagad, ne nākotnē, bet viņš lika pamatus Latvijas Republikas neatkarībai un viņš arī to kaldināja. Paldies, ka atklājāt 40 tūkstoš kukuļu, kas to saņēma, un es domāju, ka vēl jau atklāsies 14 miljoni vai 7 miljoni, kas ir saņēmis, un laikam to kukuļu ir diezgan daudz, tikai viņus tā, kā saka, smagi atklāt, un neviens jau negrib arī tos atklāt. Tā mēs tirgojam savas nacionālās intereses, savas tautas intereses, un tad, uzlikuši roku uz bībeles vai aizejot baznīcā, mierīgi lūdzam Dievu par Latvijas nākotni.

Normālu starptautisko līgumu Latvijas Republika nezin kāpēc nevar noslēgt, kā slēdz līgumu, tā problēma. Jūras robežu ar Lietuvu pēdējā dienā parakstīja, problēmu vairāk nekā vajag. Mēs nevaram noregulēt attiecības arī ar Igauniju. Daugavpils šķiedras rūpnīca, nu tur ir muļķim jābūt, lai saprastu, ka tā ir rūpnīca, kura nes zeltu Latvijai. To arī mēs pārdevām, pārdodam, dalām, sadalām, un līdz beigām, kamēr iznīcinās. Nu tas mūsu konkurentiem, protams, būs par labu. Ķemeri. Protams, ka latviešu cilvēkam vairāk nav jāārstējas, viņam nav jāuztur sava veselība, tāpēc jau mēs pārdodam arābiem. Minerālūdeņu ieguvi arī par sviestmaizi pārdevām. Kuģniecībā tagad ir jāatrod nabags, bet pats galvenais, lai viņš būtu ārzemnieks, un tad viņam varēs izveidot kompāniju par kādiem 20 tūkstoš dolāriem un viņš noprivatizēs kuģniecību. RAF iznīcinājām, tagad jau spāņi iepērk iekārtas. Patriotiski pārvērtām par noliktavu sicīliešiem VEF rūpnīcu. Ātri arī visa Vecrīga paliks internacionāla. Tā turpināsim. Arī "stikla kalns" diemžēl, kad notiks celtniecība, ja tā notiks, tad tā dos to 120 miljonus peļņu tikai ārzemniekiem, bet ne Latvijai. Un es šaubos, vai dzīvojošais Limbažos vai Krāslavā brauks uz to bibliotēku. Vai domājat, cik latviešu paliks pēc desmit, piecpadsmit gadiem, kur viņiem būs dzīvot un par kādiem līdzekļiem, tātad mēs tagad ielikām pamatus, lai latvieši būtu sulaiņi savu vecvectēvu zemē. Tas ir nievājoši, un, cienījamie kolēģi, tā vispār ir apkaunojoša lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Apsveicu Kārli Leiškalnu ar spožu runu, kaut arī būtībā nepiekrītu viņa pamatdomai, ja nav pierādījumu, tad nav zagšanas. Ja valsts ir apzagta, tad zagšana ir, un, ja nav pierādījumu, tad ir vienīgais slikta, godīgi sakot, ļoti mēslīga ģenerālprokuratūra un valdība, vadošās koalīcijas sastādītā valdība, kuras turpina šodien strādāt. Kārlis Leiškalns pateica, ka LNNK ir saņēmis 40 tūkstošus par šo līgumu, nepatīkama ziņa. Cik saņēma pārējās valdošās partijas, varbūt Kārlis Leiškalns arī pateiks? Varbūt mazāk, varbūt vēl apkaunojošāk. Bet kas attiecās par sievu, Kārli, ja nav citu iemeslu, nu nesit viņu, nesit viņu, viņa ir jauks cilvēks, un Rainis nekur nav vainīgs.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie kolēģi! Es arī izteikšu vienu mazu repliku. Es nekādā gadījumā negribētu pazemināt "Lattelekom" autoritāti un tādā veidā arī vērtību. Es domāju, ka šodien "Sonera", kas privatizēja "Tilts Comunication" daļu Latvijā, ir ar ļoti labu autoritāti Somijas teritorijā. Somijas speciālisti arī strādā pie likumdošanas Eiropas Savienībā, kādā veidā Eiropas Savienība sakārto šo telekomunikāciju jomu Eiropā. Šodien Latvijai nav vairāk darīšana ar tiem cilvēkiem, ar "Tilts Comunication", ar kuriem varēja risināt jautājumus noteiktā gultnē. Mums šodien, domājot uz priekšu, ir darīšana ar profesionāliem cilvēkiem. Nav šaubu, šodien nav iemesla apšaubīt "Soneras" profesionālismu un goda prātu, viņi samaksāja ļoti precīzu naudu, savu naudu, viņi ar konkrētiem nodomiem ir Latvijas teritorijā. No vienas puses, ir iespējams ar godprātīgiem cilvēkiem runāt, lai samazinātu to termiņu, kad ir monopolstāvoklis atvēlēts, tas ir, līdz 2003. gadam, un, es domāju, varbūt arī tikt sadzirdētiem. No otras puses — var strādāt uz priekšu, pat, ja ir vēlēšanās, arī pabeigt "Lattelekom" privatizāciju līdz beigām, nu tad vismaz "Soneras" klātbūtne ļaus to izdarīt par maksimāli augstu vērtību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka mana uzstāšanās nesīs nelielu skaidrību gan klausītājiem, gan arī parlamentāriešiem par to, ko tad īsti darīja mūsu komisija.

Pirmām kārtām es gribētu teikt, ka komisijā darbojās 10 cilvēki, lai gan bija ievēlēti 12. Divi cilvēki regulāri šajās sēdēs nepiedalījās, un tādēļ es gribētu apgalvot, ka komisijas lēmuma projekts ir komisijas, nevis desmit deputātu lēmuma projekts.

Žēl, ka ne viena daļa ekspertu, ne arī parlamentārieši saprot, ko šī komisija ir darījusi, un tieši šī komisija analizēja līgumu, noslēgto līgumu un šī līguma sekas tālāk šodienas dzīvē. Atklāti sakot, ja valdība būtu ņēmusi vērā pašas izveidotās ekspertu komisijas priekšlikumu, un tā valdība bija tā, kas strādāja 1996. gadā, es domāju, ka ne šodien, ne arī turpmāk mēs runātu par kādu problēmu, kas ir saistīta ar šī līguma izpildi.

Gribu vērst uzmanību, ka nevienā punktā mēs nerunājam par "Lattelekom" vai ārvalstu investoru apsūdzību. Vēlreiz es gribu teikt, ka šīs ir tikai līguma darbības analīzes. Jā, eksperti atklāja, ka līgumu nevarēja izpildīt ne viena, ne otra puse no paša līguma noslēgšanas brīža. Tādēļ nav brīnums, ka tas ir tik neveiksmīgs.

Atklāti sakot, arī par priekšlikumiem es domāju, ka tie nav politiski lozungi, bet tie ir ieteikumi. Mēs ņēmām vērā mūsu iepriekšējo pieredzi, kad komisijas lēmuma projekts tika iesūdzēts Satversmes tiesā, jo mēs atļāvāmies uzdot Ministru kabinetam kaut ko darīt. Tādēļ, ja jūs uzmanīgi izlasītu, piemēram, pirmo ierosinājumu — iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus par pretrunīgu un Latvijas Republikai diskriminējošu "Lattelekom" dokumentu, jumta līguma, tā pielikuma un vadības līguma sagatavošanas un pieņemšanas apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas, es domāju, ka šajā gadījumā tieši tas, ko mēs gribam panākt, kā jūs teicāt, Leiškalna kungs, izvērtēt šī līguma negatīvos rezultātus, to mēs arī panāktu, ja šodien mēs nobalsotu par šo te lēmuma projektu.

Visiem ir pilnīgs skaidrs, ka Latvijas intereses ir skartas. Ir pilnīgi skaidri saprotams arī, kādu iemeslu dēļ varbūt ārvalstu investori nevarēja izpildīt savas saistības, bet, lai vienreiz un par visām reizēm slēgtu šo jautājumu, es tomēr ierosinātu atbalstīt lēmuma projektu, nobalsot par to un vairāk pie šī jautājuma nekad neatgriezties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godātā Saeima! Man tāpat kā vairumam komisijas locekļu ir ļoti nepatīkami, ka valstij, kurai pieder 51% kapitāldaļu, ir ļoti maza teikšana šajā padarīšanā, ko mēs saucam par "Lattelekom", bet valda tur un varu realizē "Tilts Communication".

Man, tāpat kā vairumam mūsu komisijas locekļu, kas uzstājās pirms manis, ir ļoti nepatīkami, ka Latvijas speciālisti, līgumu slēdzot, tika atbīdīti sāņus, tika nonievāti, ka Latvijas produkcija nevar piedalīties šā līguma realizācijā. Tas ir pazemojoši valstij, tas ir pazemojoši mūsu speciālistiem, tā ir zināmā mērā nodevība.

Man ir ļoti nepatīkami, ka, līgumu realizējot, nav izpildīts ne modernizācijas plāns, ne sasniegta attiecīgā solītā kvalitāte, ka vieni ir baudījuši priekšrocības, par kurām maksā tie, kuri šīs priekšrocības nebauda. Man tāpat ir ļoti nepatīkami, tiekoties ar vēlētājiem un lasot viņu vēstules, dzirdēt šos skumjos stāstus, ka par šo telefona aparātu, kurš stāv istabas kaktā, ir jāmaksā trīs ar pus lati no 50, no 60 latu pensijas tikai tāpēc, nevis, lai pļāpātu ar citām tantēm, bet lai varētu sazināties ar ārstu un ar saviem radagabaliem. Un uz viņiem neattiecas nekādas atlaides, ko nedz "Lattelekom" ir paredzējis, nedz arī pārējā mūsu sociālās nodrošināšanas sistēma. Bet pats galvenais, kas visā šajā lietā ir nepatīkami, ir tas, ka valdības ir mainījušās, bet protesti un pretenzijas pret šo līgumu, pret šā līguma noslēgšanas apstākļiem, pret tā realizācijas gaitu nekādi būtiski nav mainījušies un nav ietekmēti.

Jā, ne parlamentam acīmredzot ir jārisina šādi jautājumi. Bet, ja vairs nav pie kā griezties sabiedrībai un cilvēkiem, jūs zināt, kā viņi ir "apmierināti" ar "Lattelekom" darbību, nevainojot šo iestādi un cilvēkus — inženierus, tehniķus, kas tur strādā, un viņi dara darbu, bez kura mēs nevaram iztikt. Bet tad vainīgie ir jāmeklē tajos varas pārstāvjos, kuri ir pieļāvuši to. Un šajā ziņā es piekrītu Leiškalnu Kārlim, bet nepiekrītu tam, ka viņš tomēr, blēdis, ir nosaucis 40 000 vienai partijai, bet aizmirsis, cik "Latvijas ceļam" iedeva — 60. Pareizi! Jā.

Lūk, ja to mēs nevaram — šo ietekmi kaut kādā veidā panākt, turklāt šajā "Lattelekom" izmeklēšanas komisijā vairums strādā cilvēki, kuri nav bijuši nedz iepriekšējās Saeimas deputāti, nedz iepriekšējās izmeklēšanas komisijas locekļi. Bet pamatsecinājumi ir tādi paši. Tikai nākuši klāt jauni fakti.

Godājamie deputāti! Ja jaunais vecās valdības vadītājs ir apgalvojis, ka viena no problēmām — varas problēma — ir varas atrautība no sabiedrības, ja mūsu Saeimas priekšsēdētājs 4. maija svinību sakarā apgalvoja to pašu, tad esiet konsekventi, ja jūs piekrītat šiem apgalvojumiem, ka tagad ir iespēja parādīt, ka mēs gribam šo plaisu samazināt starp sabiedrību un varu, attiecīgi reaģējot un balsojot par sagatavoto lēmuma projektu, kurš negrib pieļaut turpmāk stāvokļa izveidi, kas var rasties ar attiecīgo holdinga kompāniju izveidi, labot to, kas ir labojams. No otras puses, ir apgalvots, ka šī vara turpinās iepriekšējās varas kursu vai runā par kontinuitāti... Un, ja tas ir tā un ja tas ir ļoti konsekventi, un, ja pie tā pieturas, tad skaidri un gaiši vajag pateikt mūsu vēlētājiem, ka šajā karaļvalstī nekas nemainīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Baldzēna kungs, Ūdres kundze un visi pārējie! Es ļoti atzīstu, ka tie skaistie politiskie stāsti, kas ir komisijas ziņojumā, un kur parlaments noklausās un noklausās arī valdība, noklausās tie, kas pieņēma lēmumus, un šeit tiešām ir trīs iespējas: nepieredzētība, tātad pieņēma ātri, jo tā miljarda investīcija dolāros izskatījās toreiz skaista, pieņēma aiz muļķības, nezinot starptautisko likumdošanu, pieņēma ietekmēti no zinātāja Bāra un pieņēma korupcijas rezultātā. Es šīs lietas nezinu, un, kā teica Burvja kungs, es nevaru mētāties ar apvainojumiem, nezinot, ka kāds ir ņēmis. Tas, ka mēs visi nebijām 1994. gadā pieredzējuši, tas bija vairāk nekā skaidrs. Bojāra kungs, jums taču jāatzīst, ka tomēr sākāt uzņēmējdarbību, un neiznāca. Es arī sāku audzēt govis, 28 ir palikušas, naudas nekādas, atdevu māsai. Nu mēs katrs kaut ko darām ar mazāku pieredzi.

Es nespēju apvainot nevienu valdību, nevienu amatpersonu korupcijā par šo līgumu, kuram, es piekrītu, ir vesela virkne nepatīkamu vietu. Tabūna kungs, man jums jāatbild. Galīgi es jūs negribu nosaukt nevienā epitetā. Es esmu parlamentam atvainojies, ka es esmu lietojis no šīs tribīnes. Kaut gan nevienā no nosauktajiem, izņemot varbūt tajā ar "m" burtu, nekā nosodāma nav. Un, galvenais, es nenosaucu nevienu vārdā. Es to nosaucu kā īpašības vārdu cilvēkiem, kas var izmantot 31. Satversmes pantu vai 32., es esmu aizmirsis, jāpaprasa Kokinam, viņš zina labāk, kā Rasnačs saka.

Bet es par lēmuma projektu. Paskatieties, kas ir ierakstīts lēmuma projektā. Ūdres kundze, nu! Mēs taču jūs esam gatavi, es, piemēram, esmu gatavs Bērziņa vietā uzreiz jūs likt par finansu ministri, ja gribat, ekonomikas ministri, tur Kalvītis apvainosies vai kā. Saeima nolēma atzīt, ka jumta līgums, kuru Latvijas valdība 1994. gada 11.janvārī noslēgusi, tamlīdzīgi un tamlīdzīgi, atzīt jau, ka ir pārkāpta suverenitāte. Kas mēs — kāda tiesa esam? Atzīt, ka ievērojama daļa jumta līguma paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izdarīti. Kas mēs — kāda tiesa esam? Kā es varu balsot par šādiem atzinumiem? Un šeit ir deviņi tādi atzinumi, kur mēs visi redzam, ko kas nav izdarījis. Tad mums ir jāatzīst, ka Latvijas puse nav pietiekami laicīgi paaugstinājusi tarifus, kas izrietēja no noslēgtā līguma. Ja mēs runājam par to, ka monopols ir kaitīgs, es jums pateikšu, ka, pirmkārt, Latvijas puse nekad nav nodrošinājusi monopolu telekomunikāciju jomā, tas jau nu ir pats par sevi skaidrs.

Otrs. Bez monopola tīklu atjaunot, izveidot pilnīgi jaunu tīklu nav iespējams. Un monopols ir līdzeklis šā tīkla izveidei, un mums diemžēl nav laimējies, ka monopola laiks ir jāsamazina. Monopoli ir slikta parādība. Es neko nesaku. Labi, ka maizes cepšanā nav monopola, jo tur pensionāriem no algas jātērē apmēram 20 latu gadā. Ja, teiksim, "Rīgas maiznieks" būtu Šķēles monopols, tad viņi tērētu 40 latu un par telefona runāšanu vispār aizmirstu. Droši vien mazdārziņos, ko hipodromā tagad grib noņemt Rīgas pilsēta, viņiem sētu kviešus un ar tām dzirnavām Kalniņa mūzikas pavadībā maltu.

Kas attiecas, Tabūna kungs, uz to, ka jūs mīliet tautu, to nu es vienmēr zinu vislabāk. Un jūs aizstāviet tās intereses, to es zinu vēl labāk, jo 1967.gadā vai kādā citā no šiem "gaišajiem" gadiem, kad viss bija monopols un nevienam neprasīja, cik tu zvanīji, maksās 2 kapeikas vai 2 latus mēnesī, vienkārši noteica. Kad mani aizdzina no Rīgas Industriālā politehnikuma, kur es toreiz mācījos ķīmiju, uz laukumu, pirmais, ko es dzirdēju, jūsu skanīgo balsi, kas teica: "Par partijas un tautas vienotību, tautas interešu aizstāvībai urrā!" Un tas manī ir iezīdies, un kopš tā laika es zināju, ja nu kāds šajā pasaulē aizstāv latviešu tautu, tautu vispār, arī lielo padomju tautu un partijas, LNNK vai PSKP vienotību ar šo tautu, tad tas esat jūs, es tam vienmēr piekritīšu, es to vienmēr atbalstīšu. Un pat mirdams es pēdējo teikšu: "Labi, ka man izdevās dzīvot kopā ar Tabūna kungu, kas tā mīlēja tautu!" Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man rokās ir pēdējais "Ekonomist" numurs. Faktiski te ir tāda speciāla starplika, kurā ir rakstīts, ka Eiropas ekonomika iet strauji uz augšu. Ir pat tādas prognozes, ka tā apsteigs Amerikas pieauguma tempus 2001.gadā. Te ir viens citāts, ko es gribētu teikt. Te ir rakstīts tā: "Vācijā tālsarunu cena nokritās vairāk nekā par 40% pāris gadu laikā, jo vācu telekoms privatizēts, eksmonopolists bija zaudējis savu monopola situāciju un bija spiests iet uz diētu un meklēt jaunus biznesus ārpus valsts." Dabīgi, acīmredzot galvenā sērga šeit ir monopola stāvoklis. Un te es gribētu uzdot jautājumu jums visiem. Es zinu, ka valdības deklarācijā tas ir fiksēts. Patiesību sakot, arī es ar šo jautājumu mokos, būdams arī vēl pēdējā, ne jau pēdējā, bet iepriekšpēdējā valdībā finansu ministrs. Vairākas reizes mēs noklausījāmies, kā iet šīs sarunas. Starp citu, starp Privatizācijas aģentūru, kura pārstāv sarunās Latvijas valsti, un tātad "Lattelekom" privāto daļu, kā tikt no šā monopola vaļā. Valdības deklarācijā ir rakstīta tāda lieta: "Likvidēt monopolu līdz 2003.gadam." Tad iedomājieties, kāda ir situācija. Līdz šim faktiski neoficiāli figurēja tāda lieta, ka par to būs jāsamaksā. Tātad par desmit gadiem ir jāsamaksā, un, neapšaubāmi, diez vai skaidrā naudā, bet akcijās. Tātad no tiem 51% kaut kāda daļa valstij ir jāsamaksā ar akcijām. Vai tās ir "Lattelekom" piederošās, valsts akcijas vai citas, tas līdz šim nebija teikts, pamatā sarunas gāja par šo akciju pārdošanu. Tajā brīdī, kad šīs akcijas pārdod, 51% valstij pazūd. Pat ja tie ir tikai 10 vai 15%, kas kompensācijai par monopola likvidāciju ir jāsamaksā. Tad, protams, jautājums, cik ir vērtas tās atlikušās akcijas, ja tās ir zem 51%? Redziet, mums te tā jocīgi iznāk. Mēs lasām šitās te Eiropas pēdējās ziņas. Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka globalizācija iet pa visu pasauli un pa Eiropu, un deregulācija un demonopolizācija ir noteikti jau likumdošanas pamatprincipi Eiropas kopienā.

Es personīgi aicinu jūs padomāt par šo lietu un neapšaubāmi palīdzēt valdībai tādā vai citādā pakāpē, vienalga, vai mēs esam opozīcijā vai pozīcijā, jo man nav pilnīgas pārliecības, vai tas ir vienīgais ceļš. Vai mēs nevaram izmantot normālās sarunās Eiropas kopienas palīdzību, tajā skaitā Eiropas Savienības palīdzību vai nu Briseles palīdzību, vai kā, lai mēs tik dārgi nesamaksātu. Jo, ja mums būs jāmaksā ļoti dārgi akcijās, tas, patiesību sakot, ir valsts īpašums, visai tautai piederošs. Iedomājieties, kas notiek, ja mēs samazināsim to monopolu par desmit gadiem, līdz 2003. gadam. Nu ļoti skaisti! 2003.gadā "Lattelekom" monopols vairs nav. Uz papīra nav. Bet tagad uzzīmējiet man bildi, kā kāda cita kompānija, kurai nepieder, jo visi tie fiksētie tīkli, visa tā infrastruktūra ir tomēr vienas kompānijas īpašums, un uzzīmējiet man bildi, kā šī monopola stāvoklis 2003.gadā beigsies, viņi paralēli vadus vilks, vai viņi pirks kaut kādu daļu no šīs fiksētās struktūras? Es, patiesību sakot, baidos, par šo shēmu, ka mēs samaksāsim lielu naudu akcijās, lai likvidētu monopolu, mums tas iznāks tikai uz papīra. Un, patiesību sakot, de facto monopols jau paliks. Jo pieņemsim, ka nāks "Deutsche telekom" iekšā, vienalga, vai kāds cits. Vai "Swedish telekom", kas gribēs arī šeit darboties, un izrādīsies, ka ir zināmas problēmas, jo infrastruktūra visa ir vienas kompānijas īpašumā. Ne monopols tas ir, bet īpašums ir viens.

Es drīzāk domāju, ka mums jāpadomā par šo lietu, jo pagātne, protams, ir nepatīkama un sāpīga, bet es baidos, ka dienas kārtībā ir šis jautājums, un te jāizmanto mūsu iespējas Eiropas lietu komisijai, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai. Jo kā tas iznāk? No vienas puses, mums no Briseles saka, ka vajag deregulēt, demonopolizēt, atvērt tirgu. Un šeit mums nevarētu būt nekādas palīdzības no Briseles, lai bez šīs ļoti dārgās cenas, dabūjot rezultātu tikai uz papīra, par demonopolizāciju mums būs jāsamaksā ar valsts īpašumu, es pat domāju, noteikti vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre (JP). Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs! Paldies par ārkārtīgi lielo uzticību, bet es gribētu izmantot Ulmaņa kunga teicienu: "Es palikšu savā vietā, un lai visi citi pārējie paliek savās vietās!"

Ja runājam par lēmuma projektu. Atklāti sakot, ir tikai četri punkti, kur runa ir par to, ko Saeima nolemj. Pārējos deviņos punktos runa ir par to, ko Saeima ierosina un šie četri lēmuma punkti tapa, analizējot ekspertu priekšlikumus, kurus neņēma vērā valdība, kura pati bija nodibinājusi šo ekspertu komisiju. Taču man ir ļoti liels prieks, ka šī valdība savā deklarācijā ir ierakstījusi punktu, kas saistās ar "Lattelekom", ka "Lattelekom" ieguldītāju jeb investoru kompensācija notiks ar "Lattelekom", nevis ar "Mobilā telefona" akcijām, jo, ja šī kompensācija notiktu ar "Mobilā telefona" akcijām, es domāju, ka mēs neizbēgtu no ārkārtīga visaptveroša monopola arī turpmāk.

Ja nedaudz paanalizētu to, ko tikko teica Godmaņa kungs, es gribētu jums piekrist, jo monopols turpināsies, jo neviens netaisīs jaunus stabus, vadus un tā tālāk. Bet, runājot par kompensāciju, tomēr es gribētu atdalīt divus jautājumus. Pirmā jautājuma daļa būtu līguma izpilde. Un otrā jautājuma daļa ir kompensācija par neiegūto peļņu, ja tiks samazināts monopola laiks, un tādēļ vajadzētu runāt par šo kompensāciju, izejot tieši no otrās jautājuma daļas, ko iegūs uzņēmums desmit gados, ja tiks samazināts tā monopola laiks. Kā zināms, telekomunikāciju tirgus attīstās ārkārtīgi ātri, un es domāju, ka fiksēto tīklu īpašnieki turpmākajos 10 gados saņemtu daudz mazāku peļņu vai arī viņi nesaņemtu nemaz. Tādēļ, ja mēs skatītu, teiksim, šo jautājumu sarunās, izejot tieši no tāda aspekta, es domāju, ka mums nevajadzētu tik daudz maksāt, cik, ja mēs skatām šo jautājumu kopā ar līgumu neizpildi. Tātad šie jautājumi būtu atšķirami. Un tomēr, neskatoties uz visiem argumentiem, lai šo jautājumu vienreiz un par visām reizēm mēs izbeigtu, es tomēr aicinātu deputātus balsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klausītāji! Man patiešām žēl, ka šīs ļoti precīzās lietas, par kurām runāja tagad Ingrīda Ūdre, nav koncentrētā veidā uzrakstītas lēmuma projektā. Bet lēmuma projekts ir atšķaidīts ar politiku, kas ved mūs kaut kādā tādā strupceļā. Mūsu valstī pastāv kaut kādi divi mīti. Viens mīts ir tas, ka šinī valstī ir divi monstri — Aivars Lembergs un Andris Šķēle, un visi pārējie ir tikai lelles viņu rokās. Tas ir viens mīts, ko bieži vien arī tiražē visi masu informācijas līdzekļi. Un viss kas lai arī notiktu, vai kāda adata kādam iedurtos vai kaut kas cits, atkarībā no preses izdevumiem parādās vai nu viena, vai otra ļaunprātības izpausmēs.

Otrs mīts ir tā saucamās nepārtrauktās kukuļošanas mīts. Ja mēs saskaitītu tās kukuļu summas, kas te sāka jau no Valdmaņa kunga puses skanēt, tad, godīgi runājot, man liekas, ka tās pārsniegtu jau ASV gada budžetu. Es nedomāju, ka tik lielas, milzīgas kukuļu summas ir ieplūdušas Latvijā. Ja tās tiešām tādas būtu, tad, man liekas, mēs te visi staigātu gandrīz vai jau zeltā un briljantos, ja es runātu par to kukuļošanas summu. Un tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atļauties šeit politizēt šo jautājumu. Ļoti precīzi pateica Ivars Godmanis. Protams, ka tajā laikā varbūt varēja rīkoties savādāk. Varēja rīkoties precīzāk, bet nevienam mums nav pamata tagad veikt kaut kādas atpakaļejošas politiskās tiesas, bet šobrīd komisijas, man liekas, pamatuzdevums bija uzstādīt pamatnostādni, ko darīt tālāk. Daļēji, fragmentāri tas ir lēmumā, bet, godīgi runājot, tas, atkārtoju vēlreiz, ir atšķaidīts ar šo te, manuprāt, nevajadzīgo politisko pagātnes ūdeni, kas faktiski neved ne pie kā cita kā pie kaut kādas nesaprotamas politisko rēķinu kārtošanas. Es, starp citu, esmu bijis klāt angļu vēstnieka sarunā ar sociāldemokrātu līderi Juri Bojāru par to pašu "Lattelekom" jautājumu. Un man jāsaka, ka kaut kā Juris Bojārs toreiz nemaz tādu tik briesmīgu drosmi neizrādīja šinī te jautājumā. Bet nu, lai kā tur būtu vai nebūtu, es domāju, ka mums šobrīd ir jādejo no situācijas, kurā mēs esam. Un jāveido tāds līgums, jāveido tādi noteikumi, kas ir izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vārds referentam deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es vispirms gribētu vērst uzmanību uz to, ka Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir godprātīgi strādājusi pie šī jautājuma. Spējusi apvienot dažādu partiju pārstāvjus gan starpziņojuma, gan galaziņojuma teksta izstrādē. Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja, ka, manuprāt, tas ir pietiekami objektīvs. Cik vispār objektīvs var būt deputātu kā personību ziņojums.

Es gribētu uzsvērt to, ka mūsu uzdevums un arī teksts neliecina par kaut kādu korupcijas atklāšanu vai skandālu, ko šeit vairākkārt minēja deputāti, it īpaši no "Latvijas ceļa", ka mēs tādu mērķi arī nebijām stādījuši — kaut kādā mērā tēlot tiesu vai prokuratūras iestādes. Tas nav mūsu mērķis. Un ir arī skaidrs jautājums par to, ka šī vēsture par "Lattelekom" līgumu ir zināma, it īpaši tiem, kas ir bijuši arī Augstākās padomes deputāti. Es atgādināšu. Toreiz Latvijas Tautas frontes valdībā Arnis Kalniņš bija ekonomikas reformu ministrs, un šī paša "Lattelekom" līguma dēļ viņš bija spiests demisionēt, aiziet no šī ministra amata, un tobrīd viņš izteica aktīvu pilsonisku pozīciju pret tām normām, kuras mēs arī šobrīd analizējam kā Latvijas Republikai un tās interesēm nepieņemamas. Tātad jau tobrīd bija zināma vesela virkne jautājumu, tajā skaitā arī Tautas frontes frakcijai, kuras dēļ Arnis Kalniņš demisionēja. Tobrīd mums neizdevās zināmā mērā gūt Augstākās padomes vairākumu. Es domāju, ka šobrīd šie šķēršļi ir pārvarēti, jo ir pilnīga skaidrība par to, ka deputātiem ir skaidrs, ka šis līgums ne visos jautājumos ir bijis izdevīgs, ne visos jautājumos ir ievērotas valsts intereses un daudzos jautājumos pat, iespējams, kaitējis valsts interesēm.

Otrs, ko es gribētu šeit teikt, ka es pateicos savam kolēģim Kārlim Leiškalnam par viņa daiļrunību. Tā tiešām ir ievērojama, un es domāju, ka viņam vajadzētu varbūt piešķirt goda nosaukumu "zelta mute", kā senajiem grieķiem, oratoriem, šeit no Saeimas tribīnes. (Starpsauciens: "Paldies, Kārlis dzirdēja.") Bet es gribētu pateikt arī to, ko jau teicu, ka attiecīgi Rišards Labanovskis, kas savulaik, kad mēs visi varējām iepazīties ar "Dienu", vienā no "Dienas" numuriem 3.lapaspusē tur bija skaidri apakšējā daļiņā uzrakstīts, cik nu kura partija tos tēriņus bija saņēmusi, un arī tas attiecas ne tikai uz LNNK, bet arī uz "Latvijas ceļu". Un tas bija ziedojums domes, Rīgas domes vēlēšanām, nevis kukulis. Skaidri un gaiši. Protams, šis pats advokātu kantoris "Carroll, Burdick & McDonough" praktiski bija tas, kurš veica šo līgumu analīzi. Un šeit, protams, mēs varam minēt, minēt daudz ko, bet es domāju, ka minējumiem nav nekāda stingra pamata.

Vēl, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka Leiškalna kungs pareizi uzsvēra, ka Demokrātiskā centra partija, viņš un arī attiecīgi Kreituses kundze bija tribīnē un runāja daudz, tāpat kā Aivars Kreituss. Tas viss tā toreiz bija. Bet aizmirsa pateikt vienu, ka arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti toreiz skaidri un gaiši bija pret šo līgumu. Viena maza, korekta piezīme. Es domāju, ka šī izvēlētā atmiņa varbūt šoreiz nebija korekta arī Kārlim, kas parasti ir diezgan delikāts arī kolēģu kritikā, lai arī asprātīgs.

Vēl ko es gribētu uzsvērt, kolēģi! Jā, mums iesaka griezties tiesā. Tā ir, protams, iespēja, un mēs esam to vairākkārt darījuši un griezušies. Tie panākumi nav bijuši tie, uz ko varētu cerēt. Un arī pavisam nesen bija tiesas darbi Satversmes tiesā par divu augstskolu piespiedu apvienošanu. Lai arī Ministru prezidentam Andrim Bērziņam pašam vēl ir šaubas, vai viss bija kārtībā, mums, Saeimas deputātiem no opozīcijas, ir absolūti skaidrs, ka tur tomēr bija Ministru kabineta noteikumi un vēl šādi tādi pārkāpumi, kurus var vērtēt kā maznozīmīgus, nebūtiskus, bet tomēr, neapšaubāmi, pat Satversmes tiesa to atzina. Tikai lēmumu neatcēla. Un tāpēc mēs šeit nemēģinām pārspēlēt šo lēmuma projektu uz kādu citu dārziņu, uz, piemēram, tiesas varas dārziņu. Es domāju, nenovelsim no mūsu galvas un pienākuma apziņas uz citiem to, kas un kā ir. Un mēs varam pateikt savu attieksmi par vai pret šo attiecīgo Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumu.

Vēl ko es gribētu uzsvērt, kolēģi! Ir daudz runāts par to, ka šāds godīgs uz ekspertu, uz audita, uz Ministru kabineta izveidotās darba grupas, Ministru kabinetā neizkritizētās un pieņemtās darba grupas vērtējuma pamata veiktais analīzes darbs ir kaut kas tāds, kas ir subjektīvs. Var to visu teikt. Bet es domāju, ka tas ir neapšaubāmi pietiekami objektīvs, lai Saeima ar savu lēmumu varētu izteikt savu attieksmi. Un nav obligāti mums jādodas atkal uz tiesu, lai kaut ko noskaidrotu. Attieksmi mēs varam paust. Jo pretējā gadījumā arī neatkarības deklarāciju, ja mēs visur konsekventi sekojam, Leiškalnaprāt, varēja pieņemt tikai LPSR Augstākā tiesa. Nepiekrītu, kolēģi! Nepiekrītu, ka tā tas bija tikai vēsturiski iespējams.

Manuprāt, vēsture ir pierādījusi iepriekšējo, ka arī LPSR Augstākā padome bija tiesīga to darīt. Tas ir vēl viens moments. Un es vēl gribētu uzsvērt: mēs, Saeima, neesam tiesu vara. Mums var būt savs viedoklis, sava attieksme, no tā nekas nemainās, tas nav tiesas akts, tā ir mana pārliecība. Cita lieta, ka tam var būt politiska nozīme. Viena politiska nozīme tiem, kas nav ievērojuši līgumu, tajā skaitā arī Latvijas pusei, arī Ministru kabinetam, jo, es uzsveru, ne jau visur ir "Lattelekom" vainīgs, mums jāatzīst arī, ka ir pie vainas Ministru kabinets, ir pie vainas arī Privatizācijas aģentūra, atsevišķos jautājumos varbūt Satiksmes ministrija, tas viss ir iespējams, nav šeit viena "Lattelekom" vaina, bet ir arī tas, kam ir šī kontrolpakete 51%. No savas atbildības atbilstoši līgumam nekur nevar slēpties, jo tā ir viņa kompetence un pilnvaru lauks.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka mums neapšaubāmi būs vajadzīgs spēcīgs regulators. Spēcīgs, lai varētu zināmā mērā ietekmēt operatoru. Mums būs vajadzīgs arī tas, lai tomēr būtu skaidrība, ka šie Ministru kabineta sektori politikā noteiktu telekomunikāciju. Politikas pamati ir vajadzīgi kompleksi, tas ir: tirgus liberalizācija, operatoru kompāniju, privatizācija, tirgus regulēšana, pretējā gadījumā tie nestrādās. Nestrādās, un mēs nonāksim ekonomiskas katastrofas vai draudu priekšā. Tas ir pilnīgi skaidrs, un, ja mēs mēģinām to atraut, tas nav iespējams. Šeit tika minēts, ka šāda kritika mazina "Lattelekom" akciju vērtību, it īpaši privatizācijas gadījumā. Bet, kolēģi, ja mēs konsekventi pieejam šim viedoklim un mēs uzskatām "Lattelekom" akciju vērtību par pašu galveno, mēs nedrīkstam vispār saīsināt monopoldarbības termiņus, jo pretējā gadījumā saīsinot mēs arī akciju vērtību samazinām. Bet valdība par to ir izlēmusi, un kāpēc? Tāpēc, ka viņa rīkojās šajā jautājumā gan telekomunikāciju jomas, gan valsts attīstības, gan tautas interesēs, bet tikai vienā virzienā. Par maz, kungi un dāmas, vajag vairāk, lai varētu, teiksim, ne tikai atsevišķā fragmentā pārstāvēt tautu, bet pieņemt lēmumu, kas būtu vērsts nevis tikai uz viena uzņēmuma pamatinteresēm, bet sakārtotu nozari, tas ir pats galvenais.

Kolēģi, tāpēc es domāju, ka arī šis jautājums par "Lattelekom" akciju vērtību samazināšanu, nu, principā ir tāds mazliet spekulatīvs. Un es gribētu uzsvērt arī to, ka, mūsuprāt, ir jāņem vērā arī Latvijas telekomunikāciju asociācijas viedoklis. Uz mana kolēģa Kārļa Leiškalna mesto jautājumu par to cimdu varētu teikt, kā bruņinieks savulaik teica, ka vajadzētu uz trešo lasījumu dot šos priekšlikumus, mēs apņemamies uz Telekomunikāciju asociāciju viņus dot un mēģināt atrisināt. Diemžēl mums parasti ir tāda bēdīga pieredze, bet es nevaru noliegt: Leiškalna kungam ir šeit savs racionālais kodols. Pamēģināsim vēlreiz, kā kārtējo reizi mēs zinām, ko nozīmē Sizifa darbs, velt akmeni, kurš vienmēr veļas atpakaļ no kalna lejup un nekad neiet kalna virsotnē. Var jau izrakt bedri, bet tie bedres racēji tālu netiek, Dobeļa kungs.

Nākamais. Es šeit arī ar interesi klausījos mana kolēģa Godmaņa runu, un viņš teica par šo deregulāciju. Es domāju, ka tās ir ļoti tālas nākotnes perspektīvas. Mums diemžēl pašreiz ir vairāk jādomā par tirgus liberalizāciju. Varbūt būs pēc piecpadsmit gadiem, desmit gadiem, es nezinu, cik ātri, bet tas nav rītdienas jautājums, kā es to saprotu, tas varbūt ir nākotnes jautājums. Un tā kā man ir četras minūtes laika, lai lieki netraucētu jūs vēlreiz ar kādu uzstāšanos, es tomēr gribētu nolasīt, jo arī tas nav vēl pateikts, kāds tad ir šis komisijas lēmums, ko viņa ir aicinājusi arī Saeimu atbalstīt, lai vairāk jūsu uzmanību ar šo jautājumu nepiesaistītu. Tātad:

1. Parlamentārā izmeklēšanas komisija nolēma atzīt, ka jumta līgums, kuru Latvijas valdība 1994.gada 11.janvārī noslēgusi ar "Tilts Communication", nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti un ir pretrunā ar tās likumiem un interesēm.

2. Atzīt, ka ievērojama daļa jumta līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīti, kas Latvijas pusei nodarījis papildu zaudējumus. Šeit, protams, es esmu atzinis arī tekstā, ka arī Latvijas puse nav virkne lietu izpildījusi, bet par tiem zaudējumiem neapšaubāmi uzskaitījumu investoru puse jau ir veikusi, iesniegusi Privatizācijas aģentūrai.

3. Ierosina valdībai panākt jumta līguma grozījumus, kas noteiktu "Lattelekom" monopolstāvokļa termiņa samazināšanu līdz desmit gadiem, kā arī Latvijas Republiku diskriminējošo normu atcelšanu.

4. Atzīt, ka SIA "Lattelekom" kopš dibināšanas brīža ir strādājusi pretrunā ar likumu "Par telekomunikācijām", nesaņemot speciālu licenci par pakalpojumu sniegšanu.

Komisija ierosina:

1. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus par pretrunīgu un Latvijas Republikai diskriminējošu "Lattelekom" dokumentu (jumta līgumu, tā pielikumu, vadības līguma) sagatavošanas un pieņemšanas apstākļiem, un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas.

2. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus, kuru dēļ iespējami Latvijas Republikai zaudējumi saistībā ar "Lattelekom" darbību kopš jumta līguma noslēgšanas brīža, noskaidrotu un nepieciešamības gadījumā sauktu pie atbildības vainīgās personas.

3. Ievērojot, ka "Lattelekom" kapitāla lielākā daļa ir Latvijas īpašums un sabiedrībā izplatīto neapmierinātību ar uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un to apmaksas līmeni, Valsts kontrolei veikt "Lattelekom" dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi.

4. Valsts kontrolei izvērtēt, vai privatizējamai akciju sabiedrībai VEF atsavināto 18% "Latvijas mobilā telefona" akciju pārdošana "Lattelekom" par cenu, kura, iespējams, ir zemāka par šo akciju tirgus vērtību, ir likumīga un atbilstoša valsts interesēm.

5. Līdz prokuratūras un Valsts kontroles slēdziena saņemšanai apturēt likumprojekta "Par telekomunikācijām" tālāku virzību Saeimā.

6. Atjaunot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas telekomunikāciju likumprojekta izstrādes darba grupu, vajadzības gadījumā papildināt to ar neatkarīgiem ekspertiem likumprojekta "Par telekomunikācijām" pilnveidošanai atbilstoši Latvijas Republikas telekomunikāciju sektorpolitikas nostādnēm un patērētāju labklājības veicināšanai un interesēm.

7. Satiksmes ministrijai un Privatizācijas aģentūrai izskatīt jautājumu par Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvju atbilstību ieņemamajiem amatiem.

8. Lai nepieļautu jaunu monopola izveidošanos telekomunikāciju nozarē, ieteikt Latvijas Republikas Ministru kabinetam izdot rīkojumu, kas neatļautu SIA "Lattelekom" un citu telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas procesā vienam īpašniekam vai īpašnieku apvienībai iegūt savā īpašumā tieši vai netieši vairāk par 25% SIA "Latvijas mobilais telefons" un citu telekomunikāciju uzņēmumu daļu (akciju).

9. Ierosināt atsākt sarunas ar ārvalstu investoru pēc tam, kad Satiksmes ministrija un Privatizācijas aģentūra apkopojusi zaudējumu apmērus, kas radušies Latvijas pusei jumta līguma nosacījuma neizpildes rezultātā. Apkopotos rezultātus iesniegt Saeimai tālāku lēmumu pieņemšanai par kompensācijas apmēra noteikšanu.

Tātad, kolēģi, mums ir divi ceļi. Protams, šo lēmumu vēl var drusku arī labot, ja mēs nododam komisijām. Varam izteikt attieksmi arī tūlīt, bet es gribu uzsvērt tikai vienu: šis lēmums pamatā atbilst manai pārliecībai, atbilst tam viedoklim, ko ir parakstījuši gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju deputāti, kas ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kas ir ļoti ilgstošā darbā, pat daži atsevišķi deputāti vairāk arī iepriekšējā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par "Lattelekom" darbību, strādājuši un izvērtējuši, arī ekspertu viedokļiem, audita viedokļiem, Ministru kabineta darba grupas viedokļiem tie atbilst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ir izskatīts. Tagad sakarā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums jālemj par to, vai iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu, kuru nolasīja Baldzēna kungs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu izskatīt šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautos lēmuma projektus par deputātu Birkava, Bunkša, Baloža, Jurdža, Vītola ievēlēšanu Saeimas komisijās pirms 19.darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Ārlietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Un vēl viens lēmuma projekts "Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1870. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis Saeimas deputāts Jāzeps Šņepsts.

Komisija iepazinās ar minēto protokolu, nesaņēma iebildumus no deputāta par šo protokolu un ir sagatavojusi lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības, ko arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — piekrist 7.Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības" .

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1871. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kurš ir sastādīts par pārkāpumu, ko ir izdarījis Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.

Jūs varat protokolā redzēt fiksēto faktu, Šlesera kungs to nav noliedzis. Līdz ar to Saeimas komisija ir nolēmusi sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības, un lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — piekrist 7. Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1885. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija iepazinās ar administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Jakovs Pliners.

Pārkāpuma raksturu jūs varat redzēt, tas ir fiksēts administratīvajā protokolā. Plinera kungs komisijai atsūtīja rakstisku vēstuli, atzīstot, ka ir vainīgs un pārkāpumu ir izdarījis. Līdz ar to komisija nolēma sagatavot Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — piekrist 7. Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta likumprojektu "Par likuma "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu" izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par likuma "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu" otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Līdz noteiktajam laikam — pulksten 12.00 — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neviens priekšlikums netika saņemts. Līdz ar to komisija savā sēdē nolēma atbalstīt minēto likumprojektu izskatīt galīgajā, otrajā lasījumā. Aicinu arī jūs to darīt!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es mēģināšu neatkārtoties, jo iepriekš argumentācijā, kādēļ šis likumprojekts nebūtu jāpieņem, es teicu par tām lietām, kas ir saistītas ar likumdošanu un šajā likumdošanā paredzēto trīs iekšējā tirgus aizsardzības instrumentu iedarbināšanu, kas šodien vēl nedarbojas.

Problēmas būtība pamatā ir varbūt lielākā nozīmē tomēr jāsaista ar tām lietām, kas ir saistītas ar budžetu. Reāli, sākot no pirmā Latvijas brīvvalsts laika pirmā gada, atbalsta politika lauksaimniecībai ir samazinājusies, un pašlaik tā ir sasniegusi kritisko robežu, jo tā ir mazāka nekā likumā noteiktā. Jo Lauksaimniecības likumā paredzētie 3% no budžeta subsīdijām nav atvēlēti, un nav paredzams, vismaz es neesmu dzirdējis no pozīcijas deputātiem, ka budžeta grozījumos šis likums tiks izpildīts.

Tādējādi veidojas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi tirgū. Eiropas Savienība no sava budžeta 50% tērē lauksaimniecības atbalsta politikai. Un ar šo atbalstu Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcija ieiet nevienlīdzīgā tirgū ar Latvijas zemnieku ražoto produkciju, šinī gadījumā cūkgaļu.

Ja pretī šim ierobežojumam, kas reāli tiešām ir jāatceļ, nav nostādīts cits instruments, ar ko varētu mūsu zemnieki piedalīties šajā tirgū un nodrošināt Latvijas zemniekam vienādas konkurences apstākļus, šinī gadījumā cūkgaļas ražotājam vienādas konkurences apstākļus ar Eiropas Savienības zemnieku — cūkgaļas ražotāju, ar Polijas zemnieku — cūkgaļas ražotāju un citu kandidātvalstu cūkgaļas ražotājiem, tad mēs vienkārši nostādām kārtējo reizi pēc gada šo nozari iznīcības priekšā. Šodien subsīdijās ir tikai 2,3% no budžeta, nevis 3%, kā nosaka likums, un jau šodien subsīdijās trūkst naudas, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, daudzmaz vienādus konkurences apstākļus arī citām nozarēm. Aicinu šo likumprojektu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es negribēju iet runāt par šo lietu, bet mani vienmēr tracina tas, ka Latvija paliek kaut kādā jocīgā lomā. Ne tāpēc, ka mēs neesam izglītoti, bet tāpēc, ka nestrādā mūsu ierēdņi. Ļoti žēl, ka no 1992.gada līdz 1999.gadam mūsu valdība nedomāja par visnozīmīgāko likumu komplektu, tas ir, Latvijas Republikas iekšējā tirgus aizsardzību. Nedomāja, un nekas netika izdarīts. Tikai 1999.gadā 7.Saeima kaut kā sakustināja valdību. Ieveda, ieved un turpina ievest visi un visu, ko vēlas un kuriem nav slinkums. Uz robežām līdz šim laikam nav svaru. Jūs varat iedomāties, kāds sarežģīts agregāts, kas ir līdzīgs kosmiskam kuģim, ka mēs nevaram iegādāties uz pieciem sešiem robežu pārejas punktiem un ierīkot svarus. Ierīkot svarus nevaram! Un tas turpinās desmit gadus. Tos svarus ierīkot, protams, var. Bet to negrib, jo ļoti daudzi silda tik tiešām rokas no tās kontrabandas vai pelēkās ekonomikas, kura grauj mūsu valsts ekonomiku.

Tagad, kas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti ar Eiropas valstīm, ar mūsu kaimiņvalstīm un ar PTO valstīm. Tie ir nekorekti, nepārdomāti, neanalizēti un galīgi pretī Latvijas Republikas nacionālajām interesēm. Jūs paskatieties, kas notiek, ja šis nav izdomāts un tas nav izdomāts. To mēs neparedzējām, to nedomājām. Nu, ja neprot strādāt ar likumiem, tad ir visu laiku jāaicina un jāmaksā nauda tiem ārzemniekiem, kuri te pie mums ganās visu laiku. Kas domāja par Latvijas Republikas zemniekiem? Neviens. Kas domāja par Latvijas Republikas zemkopības attīstību? Neviens nedomāja, nedomā un arī tālāk nedomās. Kas tad domā arī par Latvijas rūpniecības attīstību? Jūs pasakiet, nevienā tajā valdības deklarācijā nav ierakstīts, ka mēs domājam attīstīt nacionālo rūpniecību, nav. Mēs sākām no cirvja kāta visu ieviest un beidzot ar kaut kādiem arkliem. Diemžēl mūsu darboņi paraksta līgumus, un ar to arī viņu patriotisms beidzas. Kas būs pēc tam, ir tikai politiska atbildība! Ir tikai politiska atbildība, un jebkurš pasaka: "Man ir tikai politiska atbildība!" Tāpēc kungiem vajag domāt, strādājot 24 stundas diennaktī. Tāpēc arī viņi var izpildīt no astoņiem līdz divpadsmit amatiem, attiecīgi saņemot mēnesī tās astoņas vai divpadsmit algas. Vēl jau saņem skaistas algas par vadības līgumiem un ar viņu palīdzību, kā saka, paceļ savu ekonomisko stāvokli. Ir jocīgi, ka, strādājot valsts darbu, turpina savu biznesu un valsts vēl viņiem maksā algu. Vai ir kāds risinājums par cūkkopības attīstību Latvijas Republikā? Un ko domā par to valdība? Diemžēl risinājuma nav, un valdība neko uz šodienu nav domājusi un arī nedomās. Domāju, ka 2000. gadā Latvijas zemnieki neko arī nesagaidīs. Tā mēs mīlam Latvijas Republikas zemkopību, un tā mīļā mūsu pozīcija, kura sastādīja jauno valdību, risina visus jautājumus, kas saistīti ar zemkopību.

Mēs piekāpjamies jebkuram ārzemniekam. Bet Latvijas zemnieki gaida risinājumu. Labanovska kungs teica, ka notiek šķelšanās un plaisa starp Latvijas valdību un Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl ar katru dienu tā plaisa paliek lielāka, tā nepaliek mazāka tikai tāpēc, ka, pieņemot tos likumus, kurus mums Saeimā piespēlē un par kuriem pozīcijas deputāti obligāti balso, mēs paliekam tādi jocīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vārds Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es gribētu mazu vēsturi teikt šajā ziņā, jo Saeima pagājušā gada 27.maijā pieņēma likumu "Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā" un 9.decembrī likumu, ar kuru uz diviem gadiem tika noteikta cūkgaļas importa robežcena. Šodien mēs laikam visas frakcijas saņēmām dokumentu no Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, kurā ieiet Zemnieku federācija, Zemnieku saeima, Statūtu sabiedrību organizācija, tāpat arī Lauku atbalsta asociācija. Un viņi raksta šajā dokumentā sekojošo, kas tikko ir saņemts: "Pēc iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas situācija cūkgaļas tirgū pakāpeniski stabilizējās, pieaugot pieprasījumam pēc Latvijā ražotās cūkgaļas, palielinājās cūku iepirkšanas cenas. Ierobežojumi ārvalstīs ražotās cūkgaļas ievešanā valstī palīdzēja Latvijas cūkkopjiem apturēt nozares lejupslīdi un novērst tās likvidēšanos." Tā ka zināmi plusi ir, un mans vēlējums bija tikai tāds, ka censties esošo pieņemto likumu ietvaros pastrādāt un tā akurāti censties aizstāvēt tirgu ar jau esošo un noteikto šo iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu. Tātad ir Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, praktiski fiziski strādā. Šodien jāpieņem arī Kompensāciju pasākumu likums. Diemžēl tikai nezin kādu apsvērumu dēļ tā stāšanās spēkā tika novilkta uz nākamā gada 1.janvāri, nevis uz 1.jūniju, ka Antidempinga likums strādās. Es gribu piebilst vēl to, ka eksperti, kas publicējuši par šo mehānismu iekšējā tirgus aizsardzībā, tas ir, piesaistot ārvalstniekus, liekas, no Nīderlandes, un kas bija publicēts "Latvijas Vēstnesī", plašs materiāls, es domāju, ka vienkāršu lasītāju tas visnotaļ nepārliecināja, un es domāju, ka tas nebija īsti profesionāls, un par to ir samaksāta diezgan liela naudas summa, un nekāds pluss no tā nav iznācis.

Es gribētu citēt no šīs pašas Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes vēstules, ko parakstījis šīs Sadarbības padomes vadītājs, šobrīd viņiem ir divi priekšlikumi šajā sakarībā: lūgt Saeimu neatbalstīt Ministru kabineta šā gada 11.aprīļa ieteikumu par Saeimā 1999.gada decembrī pieņemto likumu "Par minimālo robežcenu noteikšanu cūkgaļai atcelšanu ar šā gada 1.jūniju". Pirmais variants. Un otrais variants ir, ja nu tas nav iespējams, tad otrais variants, ko liek priekšā Latvijas vietējo ražotāju zaudējumu kompensēšanai, tirgus aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā paredzēt 2000.gada valsts budžetā lauksaimniecības nozares subsidēšanai papildu finansējumu 2,6 miljonu latu apmērā. Tāpēc būtu bijis ļoti korekti, ja Aijas Počas šeit minētajā likumprojektā 2.punktā būtu ne vienkārši atcelt šo likumu, bet reizē pateikt, ka atceļ ar grozījumu izdarīšanu budžetā 2000.gadam. Tad tas būtu korekti, tad būtu tā kompensācija. Lai gan ekonomiski tas nav izdevīgi. Labāk bija izmantot mehānismu, pamatojoties uz kompensāciju pasākumu likumu, kur ir paredzēts mehānisms, ja importētājvalstij ir subsidēta šī produkcija, kas ienāk mūsu valstī. Un izmēģināt vēl to, lai soļotu šo soli, ka mēs no subsīdijām vienkārši nogriezīsim šos divus vai trīs miljonus gadā un ikgadu uz priekšu. Paldies pa uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ar dziļām skumjām jāsecina, ka zeme tomēr ir jāatšķir no politikas. Un lauksaimniecība it sevišķi. Mēs te varam stāstīt no tribīnes dažādas lietas. Bet tomēr, ja runā par tādu problēmu kā vienas nozares problēma, kas saistīta ar cūkgaļas tirgu, tad mēs nevaram cūkas kā tādas izraut tikai vienīgi, kā cienījamajam Kalniņa kungam. Blakus tam, ka viņš nosauca, par cik ir cēlusies cūkgaļas cena, ieviešot šos aizsardzības mehānismus, arī vajadzēja nosaukt, par cik ir samazinājusies liellopu gaļas cena.

Nākamais jautājums. Es biju vienīgais no tiem, kas balsoja pret šo likumprojektu, kad mēs to vispār pieņēmām. Nosauciet man pasaulē kaut vienu valsti, kura ar subsīdijām atbalstītu to produktu, kas nekonkurē tirgū. Kurš no Latvijas zemniekiem liks cūku mašīnā un vedīs uz rietumiem ar viņu konkurēt? Es saprastu, ja mēs šeit diskutētu par atbalstu produktam kā tādam, kas konkurēs tirgū, kas ļaus attīstīties ražošanai, un izejvielas ražotājs saņems augstāku cenu. Es saprastu, ja runa būtu par to. Mēs esam izniekojuši no budžeta naudas simtiem tūkstošu, maksājot par katru cūku. Mēs atrisinājām nozares problēmu? Mēs paaugstinājām tikai cenu kā tādu. Ir sākuši turēt vairāk cūku? Mums ir parādījušies eksporta pārstrādes uzņēmumi, kas eksportē gatavo produktu uz rietumiem vai uz austrumiem? Nosauciet man tos! Ir tādi? Kāds ir kopējā budžetā devums? Ja mēs esam deklarējuši no šīs tribīnes mūsu virzību uz Eiropas Savienību, tad spēlēsim pēc tiem noteikumiem, ne jau pēc saviem noteikumiem. Vai mēs uzskatām, ka mūsu spējas ir tik varenas, ka mēs būsim spēcīgāki par Eiropas Savienību? Eiropas Savienībā subsīdijas, tas ir visiem skaidrs. Ir pāri par 40 procentu pret mūsējiem sešiem. Mums ir budžetā tādi līdzekļi, lai nosegtu šo starpību? Nav. Tad nefantazēsim. Varam pieprasīt priekš cūkām 2,6 miljoni, 3 miljoni priekš putniem, 10 priekš zivīm, 15 vēl priekš kaut kā. Bet parādiet, kur tā nauda ir.

Tāpēc es domāju beigt šo neauglīgo diskusiju, jo galu galā no šīs tribīnes nav uzdevums noteikt ne kompensāciju absolūtos skaitļos, ne kompensāciju par kaut kādu vienību. Galu galā tas ir vai nu Ministru kabineta jautājums, tas ir, sliktākajā gadījumā, manā nozīmē tas ir nozares ministra jautājums, un tad tikai apstiprinot izstrādāto nolikumu. Bet ne jau Saeima lems, cik dot par cūku, cik dot par govi, par vēl kaut ko. Nejauksim kompetences līmeni. Un manā skatījumā, ja mēs esam deklarējuši vienu nostāju, mēs nedrīkstam vienas nozares ietvaros deklarēt kaut ko citu. Jo tas neradīs absolūti nekādu attīstību. Ja mēs gribam subsidēt, manā skatījumā subsīdijai, pirmkārt, jābūt viegli administrējamai, otrkārt, tai jāsubsidē produkts, ko eksportē. Jo bez eksporta neviena nozare nekad nav attīstījusies un neattīstīsies. Un tikai tā mēs sasniegsim rezultātus. Jo pamatcena ražotājam vai pārstrādātājam — tas jau neglābs situāciju. Un tā nebūs nekādā ziņā subsīdija. Nebūs tā subsīdija, kas glābs. Būs cena par produktu. Vai nu ražotājam, vai pārdevējam. Un tikai tas var īslaicīgi kaut ko atrisināt. Bet šinī gadījumā tie nav adekvāti pasākumi, kas vērsti uz mūsu ātrāku integrāciju Eiropas Savienībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais Saeimas priešsēdētāj! Godātie deputāti! Dārgie radioklausītāji! Man ar ļoti smagu sirdi būs jāatbalsta šis lēmums, jo arī man ir bijis diezgan daudz jāsaskaras ar šo jautājumu. Jo es atceros 1999.gada janvāri, kad Ministru kabinets lēma par šo smago soli un bija ļoti lielas diskusijas gan no mūsu ārlietu speciālistiem, no Valda Birkava, gan no Ekonomikas ministrijas, gan arī no Zemkopības ministrijas, un amatu vienu brīdi pat pildīju arī es. Es atceros šīs divas smagās sēdes, kur viena bija ilgāka par četrām stundām, un tomēr es uzskatu, ka šie pasākumi nesa augļus un ļāva mūsu lauksaimniekiem atsperties. Bet realitāte ir tāda, ka virzībai uz Eiropas Savienību šobrīd šis aizliegums rada šķēršļus. Un tas nopietni apdraud arī lauksaimniekus, mūsu piena ražotājus, kuri var pazaudēt kvotas Eiropas Savienībā. Tādēļ es lūdzu deputātus — lauku draugus atcerēties arī budžeta grozījumos, tad, kad mums būs daudz dažādu citu vajadzību, atcerēties, ka ir nepieciešama nauda subsīdijām, lai mēs turpmāk varētu atbalstīt savus lauciniekus un lai šis vienreizējais akts nebūtu tikai tāds brīdis, kad ļāva viņiem ievilkt gaisu un atkal viņiem jānoiet zem ūdens. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Tomēr nāksies atkārtoties, jo šeit no tā, kas ir teikts, izriet, ka šis tas varbūt nav saprasts tajā brīdī, kad šie iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tika ieviesti. Tajā brīdī tie tika ieviesti viena iemesla pēc. Toreiz nedarbojās likumdošana. Tāda likumdošana tirgus aizsardzībai, kāda ir Eiropas Savienībā un kāda veidojas arī pie mums Latvijā. Toreiz nebija Iekšējā tirgus aizsardzības likuma, nebija Antidempinga likuma un nebija arī kompensāciju likuma. Šodien viens no darba kārtības jautājumiem ir kompensāciju likums, kas šajā triju likumu blokā ir pēdējais. Bet, kā Arnis Kalniņš teica, šis likums nesāks darboties šajā gadā. Tad rodas jautājums — ko mēs dosim pretī šai nozarei, kura pārdzīvoja ļoti smagu krīzi. Uzņēmēji pārstrukturēja savu ražošanu, nodrošināja kvalitatīvas produkcijas ražošanu, uzticējās mums, deputātiem, jo mēs pieņēmām iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus diviem gadiem. Daudzi no viņiem noteikti paņēma kredītu, lai šī produkcija, ko viņi ražotu, atbilstu tirgus prasībām. Tādu produkciju, kādu prasa šodien pārstrādes uzņēmumi, kādu prasa iedzīvotāji. Šodien mēs mēģinām mainīt politiku, bet pretī šiem uzņēmējiem nenodrošinām neko, jo nav, kā jau es teicu, likumā par budžetu noteiktais subsīdiju apjoms — 3%, lai nodrošinātu šīs nozares aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Man patīkami, ka Jāzepa Šņepsta uzskati sakrīt ar maniem. Varbūt viņš vienkārši nav vērīgāk ieskatījies agrāk, kad mēs pat 1999.gada janvārī gribējām tikt vaļā, lai nemaksātu no subsīdiju naudas cūku audzētājiem. Un to maksāja tātad līdz 27.maijam. Bet vajadzēja ar šo mehānismu, kad runa ir par robežu cenām vai citi muitas maksājumi, ar šo mehānismu darboties, lai mums nebūtu jāatvadās no naudas, no subsīdijām, arī no valsts budžeta.

Simtprocentīgi mūsu uzskati sakrīt. Un kāpēc tad šo praksi neturpināt tālāk, lai no budžeta nekas nebūtu jāmaksā papildus? Un izmantot šo šodien apstiprināmo kompensāciju likumu maksājumu mehānismu, paprovēt uz tā bāzes vēl paspēlēties, lai nebūtu jāatvadās no subsīdijām. Tā kā nekādas pretišķības neredz, tieši mūsu viedokļi sakrīt, tas ir patīkami.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Šņepsta kungs! Tik tiešām 4000 tonnu sviesta, 2,5 tūkstoši tonnu sausā piena un 3000 tonnu siera mēs eksportējam, tas ir tik tiešām tā. Bet jūs sakiet, ka samazinās liellopi. Liellopi samazinās ne tāpēc, ka viņus nesubsidē, bet tāpēc, ka mēs pienu iepērkam desmit reizes zemāk, kā maksā minerālūdeņa litrs, tad kas ražo tādu pienu, kam tas ir vajadzīgs? Pa 2–3 santīmi iepērk pienu kā nekondīcijas un nezin kāpēc izlaiž produkciju, kura ir augstākā labuma. Un tad kāpēc tam zemniekam ir jāaudzē lops, jānodod tas piens, ja viņš par to nesaņem? Un ja vēl atdotu to naudu, kas ir, bet, teiksim, Kurzemes pusē ļoti daudzi savāca pienu, par 2–3 gadiem palika zemniekiem parādā un neko nesamaksāja, nobankrotēja tas piena savācējs. To jau taču vajag skatīties.

Nākamais. Ārzemju speciālisti noteica, ka tik tiešām cūku audzētāji Latvijā ir apbižoti no Eiropas Savienības. To jūs paskatieties, kāds bija slēdziens komisijai, kas bija no Lielbritānijas.

Tagad nākamais jautājums. Es taču teicu: nav mums svaru uz robežas. Kāpēc mēs neapkarojam tos 15 procentus vai varbūt 17 procentus kontrabandas? Ja tas būtu apkarots, mums nevajadzētu nodarboties ar subsīdijām. Un kas attiecās par tādu jautājumu, kā mums ir līdzsvarota izvestā eksportētā piena produkcija un ievestā cūkgaļa, kas tiek ievesta, arī par to drusciņ ir jāpadomā, jāparēķina un jāliek kas priekšā.

Un nākamais. Vismaz vajag mācīties no Vācijas, kādas barjeras viņi rīko uz robežas importam. Ir jāmācās, ja mēs neprotam paši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Izmantojot savas pēdējā vārda tiesības, vēl daži komentāri. Jau piedāvāju jums akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā, es minēju dažus faktus, kas nosaka šī likumprojekta atcelšanas nepieciešamību. Ne tikai eksporta un importa attiecību kontekstā ar Eiropas Savienību, bet arī tieši iekšējā tirgus attīstības kontekstā. Un proti, ja tajā brīdī, kamēr bija pagaidu pasākumi, eksports no ārvalstīm uz Latviju, cūku eksports uz Latviju, samazinājās, tad šobrīd, ievedot šīs pastāvīgās sankcijas, situācija ir tikai stabilizējusies, un šobrīd vairs nav nekāda pozitīva efekta. Tiesa, nav arī izteikta negatīva efekta.

Ir gan tomēr daži panākumi, kas vispār tika sasniegti Latvijā, sākot risināt šo problēmu. Un tas ir jāatzīmē, ka pašizmaksa, vienas cūkas dzīvsvara kilograma pašizmaksa, ir sarukusi apmēram par 10 santīmiem, un tas ir ļoti būtiski. Un šobrīd jautājums jau ir tāds, ka šī cena, šī pašizmaksa faktiski ļoti, ļoti minimāli atšķiras no tās gaļas reālās pašizmaksas, kas tiek arī šeit Latvijā importēta. Tātad šeit jau parādās iespēja konkurēt vismaz iekšējā tirgū. Runājot par subsīdijām, šis skaitlis tiek minēts robežās no 1 miljona līdz 2,6 miljoniem, bet, nedaudz analizējot, kā jau šeit arī pieminēja mūsu komisijas loceklis Leons Bojāra kungs, jautājums ir, kur labāk šo naudu, kas varbūt paredzēta subsīdijām, izmantot. Varbūt tiešām labāk mums ir vest pastiprinātus kontroles pasākumus uz robežas, lai mēs pasargātu vēl no šiem apmēram 12–13% nelegālas izcelsmes gaļas ieplūšanas Latvijā, kas ļautu iekšējam tirgum nostabilizēties labāk, vēl vairāk attīstīt.

Un jautājums arī, kā tiešām izmantot šīs subsīdijas? Vai maksāt par katru cūku, un tas nozīmē, ka šo naudu sadalīt ļoti lielam cūku audzētāju skaitam, kas kopumā varētu būt tā, milzīgs, ja ne milzīgs, tad pietiekami liels cūku audzētāju skaits, kas audzē vienu vai divas cūkas tikai, un tie, kas audzē tūkstošus cūku. Skaidrs, ka atdeve būs lielāka tajās fermās, kur ir augstāks darba ražīgums un kur ir vairāk šīs nobarojamās cūkas. Un tātad jautājums ir, kādā veidā šīs subsīdijas sadalīt? Tieši pie šī subsīdiju mehānisma arī būtu jāstrādā.

Un, ja mēs atceramies situāciju, kāda bija apmēram pirms gada, kad valdība pieņēma šos iekšējā tirgus aizsardzības pagaidu pasākumus, lauksaimnieki pārmeta, ka muitai nav šīs kontroles, nerealizē pienācīgi šīs kontroles funkcijas. Un viens tiešām no pārmetumiem bija, ka netiek kravas kontrolētas uz robežas. Un toreiz aprēķini, ko veica Muitas pārvalde, liecināja, ka, lai mēs nodrošinātu normālu, sanitārajām prasībām atbilstošu kravu kontroli, tas ir, konkrēti būtu iespējams pārbaudīt nevis atklātā dabā, bet attiecīgos angāros, kur ir nodrošināts saldēšanas režīms, attiecīgās temperatūras, tur būtu elektroniskie svari, tur varētu kravas kontrolēt padziļināti, bija nepieciešams aptuveni 1,4 miljoni latu ieguldījums. Nu tad varbūt izvērtēsim, varbūt tomēr ir mērķtiecīgāk ieguldīt šo naudu tiešām uz robežām, un šī nauda kalpotu ne tikai cūkgaļas tirgus aizsardzībai, bet arī citu produktu tirgus aizsardzībai, nevis sadalīt to varbūt ļoti plašam cūku audzētāju slānim nezinot, kāda īstenībā būs šī atdeve. Bet kopumā, kā jūs redzat, jautājums ir pietiekami sarežģīts un prasa vēl detalizētāku analīzi, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu aicināt vēlreiz Zemkopības ministriju, Finansu ministriju un konkrēti arī Muitas pārvaldi par šiem jautājumiem diskutēt. Tam piekrīt arī Cūku audzētāju asociācijas pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, bet šobrīd es lūgtu deputātus tomēr šo likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā, tādējādi demonstrējot mūsu vēlmi vismaz šobrīd neradīt problēmas piensaimniekiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.520, tātad par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi. Ir tikai divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir redakcionāla tipa priekšlikums, grozījums nomainās uz grozījumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Otrais priekšlikums ir deputāta Bojāra priekšlikums, kura būtība ir, ka saglabāt veco redakciju, tātad šo bilanci, lai sastādītu uz 1.janvāri, tas ir, neatbalstīt. Tātad paliek galīgajā variantā, ka sastādīt uz 1.martu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs noņem savu priekšlikumu. Uzturat balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Kalniņš. Lūdzam pieņemt likumprojektu galīgā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Trešais priekšlikums vēl jāizskata.

A.Kalniņš. Es atvainojos! Redakcijas maiņa. Lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 470. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 3. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 4. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 5. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

S.Golde. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 11. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji komisija atbalsta, iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12., 13. un 14. priekšlikumu.

S.Golde. 15. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 16. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 18. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 20. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 21. — deputāta Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 22. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 23. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. Deputāta Vidiņa un Lāces priekšlikums — 24. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24. priekšlikumu. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sākot no 21. un laikam līdz 26. — tas viss ir par privāto izglītības iestāžu finansēšanu. Un no visiem šiem priekšlikumiem, manuprāt, šobrīd vispieņemamākais ir tieši šis 24. — deputāta Vidiņa un Lāces priekšlikums, jo, protams, būtībā tas nenoliedzami ir progresīvi, ja mēs pārejam uz akreditēto izglītības programmu finansēšanu, neatkarīgi no tā, kas tās realizē. Taču šobrīd ir jāievēro viena patiesība, ka šobrīd mums nav izveidojies izglītības iestāžu tīkls, kurš atbilstu šodienas sabiedrības vajadzībām un arī iespējām. Un ne tikai, ka tas nav pat izveidojies, bet, lai pārietu uz šo sistēmu, būtu vajadzīgs arī, lai tas būtu stabils, nostabilizējies.

Un tāpēc šis Vidiņa un Lāces priekšlikums, kurš ir būtībā kā kompromiss, kurš pašvaldības iestādēm ļauj izdarīt izvēli — vajadzības gadījumā var finansēt, vajadzības gadījumā var nefinansēt. Un tāpēc tas būtu vērtējams kā tāds šodienas apstākļiem visatbilstošākais priekšlikums jo pirmkārt nav jau labi, ka tiek sajaukta valsts kabata ar privāto kabatu, bet tas vēl būtu tā šajā gadījumā, bet galvenais ir šī izglītības tīkla izveidošana un stabilizācija. Jo nenokurienes, no Dieva dārziem naudu un līdzekļus paņemt mēs nevaram, un, ja mēs kādu daļu novirzām šo privātiestāžu finansēšanai, tad par tādu pašu daļu tiks samazināta gribot negribot valsts iestāžu finansēšana.

Un kādā stāvoklī atrodas mūsu skolas, es domāju, tas šeit nevienam nav ne ilgi jāstāsta, ne jācenšas pierādīt. To pietiek katram apskatīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde. (TP). Protams, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mums notika diskusijas par šo jautājumu, un šis viedoklis izskanēja arī diezgan pārliecinoši, ko šobrīd aizstāvēja arī Zvejsalnieka kungs, bet komisija piedāvā citu variantu — tas ir kompromisa variants starp Gaigala kunga iesniegto, bet šis priekšlikums ir pēc tam. Tā ka šobrīd ir jābalso par 24.priekšlikumu. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputāta Vidiņa un deputātes Lāces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 32, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26. priekšlikumu.

S.Golde. 27. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 28. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 29. — deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 30. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 32. — deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. Un 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. Aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1867 — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Reģistrācijas numurs 460. Priekšlikumi otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma un izskatīja attiecīgi sekojošus priekšlikumus. 1.priekšlikums — zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Tika atbalstīts daļēji un iestrādāts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

L.Muciņš. 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts, precizējot pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītājs. 16.maijs. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā", trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1839. 1.priekšlikums — Rasnača kunga priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Tālāk, lūdzu.

Dz.Kudums. Arī 2. — Ādamsona kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Ādamsona kunga priekšlikums — arī noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 4.priekšlikums, ko Ādamsona kungs ir šeit ierosinājis par 38.pantu, noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. —Saeimas deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāti pieprasa balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 21, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 7. — Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 24, atturas — 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 8. — Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Dz.Kudums. Lūdzu pieņemt grozījumus Prokuratūras likumā trešajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 3, atturas — 36. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Strādājam ar darba dokumentu nr. 1890. Priekšsēdētāja minētais likumprojekts. Nosaukumu neteikšu, lai ietaupītu nedaudz laika. Trešais lasījums. Izskatām likumprojektu par priekšlikumiem vai pēc priekšlikumiem. 1. ir deputāta Urbanoviča un Lujāna priekšlikums pie 2.panta, kuru komisija daļēji atbalstīja, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 3.panta ir attiecīgs deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums. Arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Aivara Tiesneša aizstājums 3.pantā ir atbalstīts. Tas ir priekšlikums nr.2.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija, tiek laipni aicināts atbalstīt arī no deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nākamais 4. priekšlikums ir 11.lappusē. Priekšlikumu komisijai iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs par 7.panta trešo daļu. Komisija daļēji atbalsta un izsaka savā redakcijā, kas ir 5.priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. 14.lappuse. Deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums par 8.panta trešo daļu. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 8.panta trešo daļu, kā arī deputāta Tiesneša priekšlikums par 8.panta trešo daļu, kas veidojas kā atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to visi iepriekšminētie ir atbalstīti vai daļēji atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā par 8.panta trešo daļu. Aicinu deputātus atbalstīt komisijas domu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Šeit pat bija jāmin arī 10.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ceturtajā daļā 8.pantā lūdzu mainīt attiecībā uz deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu. Šeit komisija ir bijusi strikta, neatbalstot deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs. Papildināt likumprojektu ar 9.pantu attiecīgajā redakcijā. Komisija daļēji atbalsta, skatīt 13.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas redakcija šim pantam. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aizstājums —14.priekšlikums, aizstājums 10.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 22.lappusē — 15.priekšlikums. Iesniegusi deputātu grupa — Urbanovičs, Lujāns, Tiesnesis un Ivars Godmanis. Komisija šo deputātu grupu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Atklājam debates par 15.priekšlikumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Lūdzu!

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 15.priekšlikumā ir piedāvāts, salīdzinot ar otrā lasījuma redakciju, papildināt iespējamo ostas maksu skaitu ar trim ostas maksām — kravas maksas, loču maksa un pasažieru maksa. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmīgumu, principā Ministru kabinets skatīja uz šo lasījumu sagatavotos priekšlikumus pa pantiem, un šis ir viens no jautājumiem, kurā Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu. Arī izskatot tagad, Satiksmes ministrija uzskata, ka šinī gadījumā ir vērts padomāt, vai atbalstīt komisijas priekšlikumu vai ne. Un Satiksmes ministrija to neatbalsta. Galvenie iemesli. Tātad kravas maksa zināmā mērā dublējas ar tonnāžas maksu. Tonnāžas maksas ieviešanas gadījumā kuģis ar noteiktu tonnāžu tiek aplikts ar attiecīgo maksājumu.

Ja mēs runājam par kravu, tad iznāk, ka, jo vairāk kravas tiek ievests ostā, jo vairāk ir jāmaksā. No ekonomiskā viedokļa situācija ir otrāda. Ja kuģis iebrauc ar kravu, tad rodas dažādi papildu ienākumi gan ostā, gan arī dažādi papildu labumi Latvijas iedzīvotājiem.

Ja mēs runājam par loču maksu, tad Ministru kabineta koncepcija bija tāda, ka loču maksa vairs nav organizējama šādā administratīvā veidā, bet ka šeit ir pienācis laiks, ka ir iespēja pāriet uz brīvo tirgu un loču pakalpojumus var pirkt pēc vajadzības.

Ja runā par pasažieru maksu, tad situācija ir analoga. Pasažieri jau tāpat maksā par biļeti. Ja vajadzīgas kaut kādas attiecības ar tām firmām, kas nodarbojas ar pasažieru kuģu apkalpošanu, tas ir regulējams no citiem maksājumiem, bet šinī gadījumā atkal ir analoģiska situācija; jo vairāk pasažieru iebrauks ar kuģi, jo labāk priekš Latvijas, jo iebrauks tukšāks kuģis, jo sliktāk. Šo iemeslu dēļ, kurus es izklāstīju visai konspektīvi, un ņemot vērā to, ka papildu maksas ieviešana, kaut vai varbūtības izteiksmē, var provocēt šīs ostas sadārdzināt ostas pakalpojumus, bet visām mūsu ostām ir jārēķinās ar to, ka tās ir vissīvākās konkurences apstākļos ar visām pārējām ostām no Baltijas jūras, it sevišķi ar ostām kaimiņzemēs. Tātad būtu lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es būtu jūs lūdzis atbalstīt komisijas viedokli viena iemesla pēc. Būtībā no normālas loģikas viedokļa iepriekš runājošajam Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram ir absolūta taisnība. Tas normālos apstākļos, kad valdība ir noteikusi savu politiku jūras un jūrniecības attīstības virzienā, iekļaujas viss vienā sistēmā. Šobrīd, izraujot vienu sadaļu no kopējā konteksta, ir atsitiens pretī. Pasažieru maksa nevar šodien atbaidīt pasažierus no Latvijas, jo, godīgi sakot, nekas nav no valdības puses izdarīts, lai pasažieri šeit ienāktu kā tādi, šīs normas izmantošanu šodien. Var dot attīstību tai pašai ostai, pasažieru ostai, lai nākotnē pietiekami ātri šo saimniecisko likumu vajadzības gadījumā mainītu. Un tāpēc es jūs lūdzu šodien atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tieši tie cilvēki, kas ir vairāk saistīti ar ostām, ir iesnieguši šo priekšlikumu, un šeit komisijas viedoklis ir tāds, ka ostas ir pēc savas būtības uzņēmumi, savā starpā konkurējoši uzņēmumi, un šeit likumprojektā nav teikts, ka Latvijas ostās jānosaka šādas ostas maksas. Ostas var noteikt un var nenoteikt, tā ir ostas personīga darīšana. Tā ka es domāju: detalizētāk, Pūķa kungs, jūsu paskaidrojumi mums nebija vajadzīgi. Es aicinu komisijas vārdā deputātus atbalstīt komisijas viedokli šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Kolēģi, šeit mums jāskata reizē 17. un 16.priekšlikums. Viens ir Juridiskā biroja, kas nedaudz maina to tekstu, kas bija otrajā lasījuma redakcijā, bet ir deputāta Ivara Godmaņa daudz radikālāks un, manuprāt, pareizāks risinājums, kas ir piedāvāts komisijai un komisijas atbalstīts: izslēgt pirmās daļas otro teikumu jebkādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Ostu speciālistu Gundaru Bojāru komisija ir atbalstījusi, un neviens parlamentārais sekretārs šeit neko nevar padarīt. Cilvēks iesniedz lietas, par kurām viņam ir skaidra sapratne. Komisija atbalsta 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums — Urbanoviča kungs un Lujāna kungs runā par 14.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Nav atbalstījusi finansu ministru, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru kopā ar Juridisko biroju vai atsevišķi, bet tas ir radies vienā priekšlikumā nr.20, 14.panta pirmajā daļā svītrojot vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Daļēji atbalsta deputātu Aivaru Tiesnesi, iestrādājot viņa priekšlikumus 22.priekšlikumā par šo tēmu, kurš jau ir atbildīgās komisijas, ar aicinājumu deputātiem piekrist atbildīgās komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Godmanis nav atbalstīts par šī paša 14.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu, bet mēs jau esam pieņēmuši pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 24. ir deputāta Tiesneša izslēgums šī paša panta trešajā daļā, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 25. ir deputāta Urbanoviča, Lujāna un deputāta Aivara Tiesneša priekšlikums pie 15.panta pirmās daļas, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Bez ierunām atbalsta arī 26.priekšlikumu — papildinājumu pie šī panta no deputāta Gundara Bojāra.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Daļēji atbalsta pie 15.panta trešās daļas finansu ministra Krastiņa priekšlikumu nr.27.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbalsta pilnībā parlamentāro sekretāru Pūķa kungu kopā ar Juridisko biroju 15.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un jāteic, dāmas un kungi, ka deputāti nav atbalstījuši deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu par 15.panta trešo daļu visnotaļ garajā redakcijā, kura ir 29.lapaspusē un jums ir lasāma.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Būtībā es varētu piekrist tām diskusijām. Es mēģināšu vēlreiz jums atgādināt, ka šis likums atšķirībā no ļoti daudziem likumiem ir tīri saimniecisks likums, kurš regulē ļoti specifisku tautsaimniecības nozari, un absolūti nepolitisks. Es to pasvītroju tikai tāpēc, ka iesniedzis ir pozīcijas deputāts un nezin kāpēc ir jāatbalsta opozīcijas deputātam. Būtībā Aivara Tiesneša priekšlikumi regulē to sadaļu, kas no politiskā viedokļa būtu jāregulē citā vietā. Ņemot vērā to, ka Latvijas Jūras administrācija būtībā ir nevis akciju sabiedrība, bet valsts pārvaldes institūcija, valde nebūtu vajadzīga vispār. Un ja tas būtu tā tieši noteikts no politiskā viedokļa jūsu balsojumos citos likumos, tad, protams, es šobrīd atbalstītu komisijas viedokli, neatbalstītu Aivara Tiesneša priekšlikumu. Bet ņemot vērā to, ka jūs neesat pieņēmuši politisku viedokli, un nav neviena likuma, kurš regulē Jūras administrācijas darbu šinī sadaļā, es lūgtu jūs atbalstīt Aivara Tiesneša priekšlikumu, ņemot vērā vēl arī to apstākli, ka šobrīd ir nomainījusies Jūras administrācijas vadība, un bez šī labojuma jūs varat palaist nopietnu kuģi brīvā peldējumā bez dzenskrūves, motora, vēja un burām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Tātad iemesls, kādēļ netika atbalstīts arī no ministrijas puses diskusijās šis jautājums, ir sekojošais. Jautājums par Jūras administrāciju pēc visas likuma struktūras un pēc būtības nav šī likuma jautājums. Ministru kabinetā ir sagatavoti likumi. Tie drīz tiks iesniegti parlamentā par visu, tā sacīt, jūrniecības pārvaldes sistēmu, un tur šim jautājumam par administrāciju ir sava vieta. Ja tagad to ieliktu pilnīgi nepiemērotā likumā, Ostas likumā, un sāktu noteikt Jūras administrācijas struktūru, kādas tur ir valdes, kas un kā, tas vienkārši radīs jucekli likumos. Pēc tam nāksies tos likumus grozīt un tamlīdzīgi. Nekāda tukša lieta pašlaik nav. Jūras administrācija strādā un eksistē, un ciktāl iejaukties valdības kompetencē un ciktāl ierobežot, teiksim, valdības tiesības visu noteikt šai Jūras administrācijai, to ļoti drīz varēs teikt. Bet šeit pilnīgi nepiemērotā likumā un nepiemērotā vietā šo jautājumu mēs ierosinām neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pēc būtības, protams, taisnība ir Mārim Pūķim, bet, atceroties to, ka diemžēl Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Jūras administrācija pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi spējīga savest kārtībā šo lietu, es negribu ticēt vārdiem, ka drīz būs. Tad, kad būs iesniegts, nebūs lielas problēmas labot arī šo likumu. Bet šobrīd atstāt bez regulējošās normas nopietnu administrāciju nozīmē šīs ziepes ievārīt pārāk ātri. Mazgāti mēs būsim, bet jēgas vairs nebūs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Kolēģi! Komisijā mēs arī debatējām par šo jautājumu un nonācām pie slēdziena, kāpēc šis komisijas slēdziens ir neatbalstīt. Ne jau tāpēc, ka mums nevajadzētu runāt. Un galvenais ir runa šobrīd par 3.punktu šajā likumā, par trešo daļu: Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcija un tā tālāk, un tā tālāk. Pēc savas būtības šī problēma nav likuma "Par ostām" jautājums. Tās ir likuma "Par jūras administrāciju" jautājums. Bet, protams, ir taisnība zināmā mērā arī Burvja kungam, ne tik daudz par tām ziepēm, bet par to, ka mēs ar šo likumu to varam noteikt, ja tāda ir politiskā griba, tad šajā likumā kā beidzamajā parādās pilnsapulces funkciju veicēji un pārstāvji. Tā ka komisija nav atbalstījusi deputātu Tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — deputāta Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 9, atturas — 22. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to ir atbalstīts arī 30.priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Urbanovičs un Lujāns un kur tika noraidīts ne pēc būtības, bet aiz motivācijas, ka tas nav šī likuma jautājums

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 15.panta ceturto daļu par ostas pārvaldes norēķiniem. Un komisija, protams, atbalsta pati sevi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 32.priekšlikumā ir daļēji atbalstīts Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis kopā ar Juridisko biroju, bet atbildīgā komisija ir uzskatījusi par vajadzīgu šo pantu izteikt savā redakcijā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 34. 17.panta pirmajā daļā ir atbalstīts Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 35. 17.panta trešo daļu Pūķa kungs lūdza izteikt redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums tālāk. Un 36.priekšlikums. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un deputāts Tiesnesis lūdz izslēgt 17.panta piekto daļu par izdevumu atmaksu, kas rodas, ostas kapteinim realizējot savas pilnvaras. Komisija nav atbalstījusi šos trīs deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! Un tas bija pilnīgi pareizi. 37. ir atbildīgās komisijas papildinājums pie 20.panta, ko es jūs lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Trīs deputāti — Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis, ir atbalstīts 21.panta redakcijā, priekšlikums 38.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā ir nomainīts pēc būtības viens formulējums — no ostas maksu atskaitījumiem ir izdarīta izmaiņa un uzrakstīts, kad osta fonda attīstības fondā ieskaita ostas pārvalžu iemaksas. Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka līdz šim jau ir akceptēts cits pants, 14.pants, kur 26.lappusē jūsu tekstā ir pieņemta redakcija, ka 3% no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā. Šis jautājums ir īpaši svarīgs mazajām ostām, kuras faktiski gūst līdz šim galveno atbalstu tieši no šī ostu attīstības fonda, un jautājums par ostas pārvaldes atskaitījumu nomainīšanu ar ostas pārvalžu iemaksām radītu juridisku precedentu, ka rodas zināma pretruna starp diviem pantiem, un varēs rasties jautājums, vai ieskaitīt vai neieskaitīt. Tādēļ es lūgtu atbilstoši pēc būtības iepriekš atzītajam tekstam nepieņemt šo priekšlikumu, neatbalstīt un atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Dāmas un kungi, komisija ir atbalstījusi attiecīgo trīs deputātu priekšlikumu. Parlamentārajam sekretāram bija tiesības iebilst pret to komisijas sēdē, komisija šīs iebildes nav ņēmusi vērā. Parlamentārajam sekretāram Kārtības rullis dod tiesības iebilst šeit, ja jūs esat pārliecināti, tad balsojiet, kā jums liek šī pārliecība. Man ir jāaicina jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. — deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 29. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums par 22.pantu. Ostas attīstības fonda finansējuma izlietojums, grib mainīt deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija neatbalstīja deputātu vēlmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums, ir atbildīgās komisijas izslēgums 24.pantā. Es aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija izslēdz arī otro teikumu 25.pantā. Priekšlikums 41. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 26.panta ir atbildīgās komisijas redakcija, kuru es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus neatbalstīt komisijas vārdā 43.priekšlikumu, ko iesniedz Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis, par pārejas noteikumiem likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. — deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 13, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem, un aicinu jūs balsot par likumu galīgajā, trešajā lasījumā, ņemot vērā, ka likumam jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ostām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Kompensācijas pasākumu likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1893. Paldies Dievam, šodien mēs beidzot tikām līdz šim Kompensāciju likumam, tas ir tas likums, par ko satraucās gan Bojāra kungs, gan Salkazanova kungs, un, ja mēs nebūtu tikuši, tad iespējams lopkopjiem nebūtu šīs kompensācijas iespējamas tuvākajā laikā. Tātad 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 5.priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts, 2.lappusē. Tālāk 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī redakcionāli ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 6. — Jirgena kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tāpat arī 7. — Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9., Juridiskā biroja priekšlikums, ir neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Lujāns. Jā, ir 10.priekšlikums, komisijas viedoklis. Tālāk ir 7.pantā redakcionāli precizēta 1.panta daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat ir arī redakcionāli precizēta 9.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 6.daļa arī.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Lujāns. Vēl ir arī redakcionāli precizēts. 12., Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk 20.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Lujāns. 23. ir redakcionāls precizējums. 24.pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli divi precizējumi, un atbalstīts 15. Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat 17. un 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Ir 34.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk 39.pantā ir redakcionāls precizējums un 19.Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat 20., Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Un es lūgtu nobalsot par likumu trešajā, galīgajā, lasījumā, es ceru, ka tas palīdzēs Latvijas zemniekiem un rūpniecībai attīstīties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kompensācijas pasākumu likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godāto Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Ieskatieties dokumentā nr.1844, un jūs pamanīsiet, ka uz otro lasījumu nav ienācis neviens priekšlikums. Tātad man ir aicinājums atbalstīt šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju izstrādājusi alternatīvu likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Likumprojekta reģistrs nr. 549. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 1865. Tas izstrādāts kā alternatīva likumprojektam ar reģistrācijas numuru 497, dokuments nr. 1568.

Alternatīvais likumprojekts tika izstrādāts Eiropas lietu komisijā, un tajā tika risināti virkne dažādu jautājumu, lai sakārtotu jautājumus, kas ir saistīti ar Saeimas līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos.

Pēc tam, kad visas Saeimas komisijas bija izskatījušas šo likumprojektu, mēs saņēmām veselu virkni ierosinājumu un iebildumu, un tālāk, uz tiem balstoties, mēs izstrādājām savu alternatīvo likumprojektu, un attiecīgi mēs piedāvājam papildināt Saeimas Kārtības rulli ar 6.1 nodaļu, kura saucas "Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos", un tātad šeit ir paredzēts, ka Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas palīdzību, ja Saeima nav lēmusi citādāk. Šeit ir norādīts, kādā veidā un kādā sastāvā Eiropas lietu komisija tiek komplektēta, vismaz ar vienu deputātu no katras Saeimā esošās frakcijas un attiecīgi atbilstoši Saeimas frakciju proporcijām.

Kā svarīga lieta šajā te jaunajā Kārtības ruļļa nodaļā ir paredzēts, ko izskata Eiropas lietu komisija, tātad attiecīgi tā izskata un apstiprina Ministru kabineta sagatavoto Latvijas pozīciju iestāšanās sarunām un citos Eiropas Savienības jautājumos, pirms valdība šo pozīciju paziņo Eiropas Savienībai.

Šāda norma paredz konkrētu mūsu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos, un tā saistās ar ļoti tipisku pasaules parlamentu, parlamentāru valstu rīcību, kura nodarbojas ar kontroles funkciju veikšanu attiecībā uz Ministru kabineta rīcību šajos te jautājumos, kas ir svarīgas, par pozīcijām, pirms tā paziņo savas pozīcijas Eiropas Savienībai Eiropas Savienības jautājumos.

Un šajā te grozījumā Saeimas Kārtības rullī arī paredzēts, ka attiecīgi ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits pilnvarots viņa Ministru kabineta loceklis attiecīgi ziņo Saeimai par valdības paveikto iestāšanās sarunu gaitā un par iecerēto turpmāko darbību. Un attiecīgi var tikt veiktas debates par šiem jautājumiem.

Godātie deputāti! Mūsu virzība uz Eiropas Savienību ir ļoti svarīga, un šādā kontekstā arī Juridiskā komisija jums piedāvā akceptēt pirmajā lasījumā šādus te grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Tas saskan ar Eiropas parlamentāro valstu tradīcijām, un tādā veidā Saeima veic savu kontroles funkciju.

Es domāju, ka šāds papildinājums ir svarīgs un reizē nepieciešams Saeimas Kārtības rullī, un Juridiskās komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu iebilst pret šo grozījumu pieņemšanu kā sākotnējā variantā, tā arī Juridiskās komisijas piedāvātajā, un ne tādēļ, ka es neuzticētos mūsu kolēģiem, kuri strādā Eiropas lietu komisijā, tieši otrādi. Bet, manuprāt, mēs ar šo likumu uzliekam šai vienai Saeimas institūcijai neizpildāmu pienākumu. Manuprāt, šī institūcija nespēs pietiekami kvalitatīvi veikt šo darbu. Manuprāt, ikviena Saeimas pastāvīgā komisija savā nozarē ir zināmā mērā Eiropas lietu komisija. Piemēram, mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, izskatot jebkuru likumprojektu, izvērtējam to arī no mūsu integrācijas aspekta Eiropas Savienībā. Un, manuprāt, tikai visas komisijas kvalitatīvi strādājot kopumā, spēs šo lielo darbu veikt.

Manuprāt, ja pieņemsim šo likumu, atsevišķos gadījumos tas varētu bremzēt valdības iesniegtos projektus. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu tomēr atturēties un nepieņemt nevienu no piedāvātajiem likumprojektu variantiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā Eiropas lietu komisija nesaņem nekādas jaunas pilnvaras, kas atšķirtos no tās reālās dzīves prakses, kas ir. Eiropas lietu komisija no tā nekļūs par likumdošanas komisiju, tā nesāks izskatīt likumprojektus. Tas, kas ir šo labojumu pamatbūtība, kā Muciņa kungs pareizi teica, un es arī piekrītu šim alternatīvajam projektam, tas ir labāks, nekā mūsu komisija sagatavoja, tā būtība ir — pirmā — pārņemt Ziemeļeiropas pieredzi, kura paredz, ka parlaments kontrolē to, kādā veidā, Eiropas Savienībā iestājoties, un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā valdība veic šīs funkcijas. Jo, kā jūs labi zināt, tos vārdus, ko valdība pasaka Briselē, pēc tam parlaments vairs nevar pārskatīt. Tāpēc Ziemeļeiropā, ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī vairākās Rietumeiropas valstīs, tā tradīcija ir tāda, ka, pirms valdība brauc uz Briseli un saka savu "jā" vārdu jebkurā jautājumā, sarunu pozīcijās, iestāšanās brīdī vai jebkurā likumdošanas jauninājumā, pirms tam parlaments to izskata. Eiropas lietu komisija ir tikai tranzīta punkts, tā nekādā veidā nav galvenā atbildīgā par šo.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas praksi, kāda ir reāli jau mūsu parlamentā, tad Eiropas lietu komisija ir tā, kas izskata sarunu pozīcijas, un mēs esam tie, kas tās apstiprina. Valdība pēc tam šīs pozīcijas noliek Briselē uz galda, un tad sākas reālais sarunu process. Reāli šie pārveidojumi tikai fiksē un nostiprina valdības atbildību parlamenta priekšā. Nekādā veidā nevienas specializētās komisijas atbildību nesamazina, pat ja tā specializētā komisija to gribētu. Vienkārši tiek paaugstināts sadarbības līmenis, ir dziļāka savstarpējā sadarbība starp parlamentu un Eiropas lietu komisiju un līdz ar to arī ar visām pārējām komisijām.

Ir vēl viens aspekts, kuram mēs nevaram paiet garām. Ir neapšaubāmi, ka sarunu laikā daļa no sarunu pozīcijām būs ar zināmu konfidences pieskaņu. Un tāpēc visā parlamentā šeit plenārsēdēs mēs droši vien nevarēsim pilnīgi visu izrunāt. Tāpēc Eiropas lietu komisija vismaz vienā šajā segmentā tiek deleģēta kā parlamenta pārstāvis. Tāpēc arī, pieņemsim, būtu ļoti labi, ja šī komisija būtu proporcionāla.

Šīs pareizās sistēmas radīšana jau tagad sarunu gaitā, un mums, vienalga, agri vai vēlu tas būs jādara, jo parlaments nevar atdot valdībai parlamenta funkcijas. Likumu pieņemšana ir parlamenta funkcija. Diemžēl tāda ir Eiropas Savienības kārtība, ka valdība pārstāv Briselē visu, arī parlamentu. Tātad jautājums ir tikai par to, vai mēs kontrolējam valdību vai ne, nevis par specializēto komisiju tiesību ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit viss debatēs izteiktais bija pareizi un vietā pēc būtības. Un arī mana godājamā drauga Lagzdiņa kunga iebildumi nevarētu faktiski traucēt šī likuma pieņemšanai. Es domāju, mums ir iespēja vēl strādāt ar šo likumu otrajam un trešajam lasījumam, kur mēs varam arī uzsvērt to specializācijas jautājumu, par ko Lagzdiņa kungs runāja, tātad katra komisija savā jomā ir arī specializēta un tajā pašā laikā nebūt neatceļot Eiropas lietu komisijas atbildību un lomu šajos te jautājumos, gan skatot specializētos jautājumus, gan koordinējot vispārējo mūsu virzību uz Eiropas lietu komisiju.

Es atļaušos atzīmēt, ka ne visās valstīs un ne visos parlamentos, gan esot Eiropas Savienībā, gan gatavojoties iestāties, ir šādas Eiropas lietu komisijas. Tā ir, es domāju, mūsu parlamenta ļoti savlaicīgi pārņemta prakse tieši, kā šeit pasvītroja Inkēna kungs, no Skandināvijas valstīm, bet tas nenozīmē tikai pārņemtu formu. Mums no padomju laikiem ir tāda veca tradīcija — paņemt formu un tad ar to rotaļāties. Es domāju, ka ir svarīgi paņemt līdzi arī saturu, un šī saturiskā pieredze tika izklāstīta arī Inkēna kunga debatēs.

Tātad es domāju, ka šeit nav nekādu pretrunu ne Lagzdiņa kunga teiktajā, ne arī līdz ar to ar likumprojekta tekstu. Es domāju, ka to var un vajag atbalstīt pirmajam lasījumam, ko aicinu arī jūs darīt, attiecīgi precizējot šīs nianses, kas tika pieminētas šeit debatēs uz otro lasījumu. Paldies! Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 38. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Īstenībā šo likumprojektu vajadzētu skatīt kontekstā ar Saeimas kultūras, izglītības un zinātnes komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija simtprocentīgi piekrita Ministru kabineta viedoklim par to, ka ir tiešām jānosaka kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Savukārt jautājumā par skolēnu slodzi gan nedēļā, gan arī mācību gada garumā vairākums komisijas uzskatīja, ka, ja jau Darba likuma kodekss, tātad likums nosaka vispār valstī maksimālo darba nedēļas ilgumu un arī darba dienas garumu, tad kāpēc gan pret skolēniem un skolotājiem vajadzēja būt citādai attieksmei un kāpēc gan šis jautājums nevar palikt tāds, kā līdz šim risināts likumā, Vispārējās izglītības likumā, nevis kā to piedāvā valdība Ministru kabineta noteikumos.

Protams, šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Es aicinu arī Saeimu izšķirties par to, vai atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu vai arī komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Tā kā Ministru kabineta vārdā neviens nav atsaucis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, vispirms balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", reģistrācijas nr.530, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 8, atturas — 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 19.maijam.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Ministru kabinets mums bija iesniedzis grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, bet mūsu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu ar reģistrācijas numuru 558. Lūgums būtu atbalstīt alternatīvo, mūsu izstrādāto, jo tas ir saskaņots ar komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", reģistrācijas nr. 473, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Atvainojiet, Kuduma kungs! Balsošanas secība vispirms ir, ka kā pirmais tiek balsots Ministru kabineta iesniegtais.

Dz.Kudums. Nevajadzētu to. Alternatīvo vajadzētu atbalstīt. Lūdzu deputātus!

Sēdes vadītājs. Par — 56, pret — 8, atturas — 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Minēto 14 deputātu parakstīto likumprojektu Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē un nolēma to atbalstīt. Ievērojot to, ka šis likumprojekts ir saistāms ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatāmo likumu "Par svētku un atceres dienām", kurš jau ir pieņemts divos lasījumos. Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šā likumprojekta virzīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tālāk!

Dz.Rasnačs. Tātad komisija aicina pieņemt šodien likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt konkrētus termiņus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.maiju un izskatīšanas datumu 18.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Dz.Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Preču un pakalpojumu drošuma likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr. 1801 "Preču un pakalpojumu drošuma likums". Šobrīd Latvijā preču un pakalpojumu drošības jomā darbojas likumprojekts "Likums par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāju pakalpojumu sniedzēju atbildību".

Preču un pakalpojumu drošības likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu drošības prasības un atbildības regulējumu un paredzētu katru likumprojektu atsevišķā likumā. Likumprojekta uzdevums ir noteikt vispārīgās preču drošuma ražotāju izplatību, pienākumus, kā arī tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus. Lai nodrošinātu likuma izpildi, ir iezīmēts arī šim likumprojektam papildu finansējums tirgus uzraudzības veikšanai. Likumprojekts atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Preču un pakalpojumu drošuma likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 16.maijs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sproģis.

J.Sproģis (TP). Likumprojekts "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem". Galvenā šā likumprojekta būtība ir, ka likumprojekts noteic atbildību par kaitējumu, kas nodarīts personas veselībai, dzīvībai un mantai, un arī noteikt zaudējuma atlīdzību un pienākumus. Likumprojekts atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.maijs.

Sēdes vadītājs. 16.maijs. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai Tautsaimniecības komisija piedāvā dokumentu nr.1892, un otrajā lasījumā tātad skatāmais jautājums par radiācijas drošību un kodoldrošību, ir saņemts 21 priekšlikums. 1.priekšlikums — deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija izskatīja un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 2.priekšlikums — atkal deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 3. — Kārļa Leiškalna. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 4. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

V.Lauskis. 5. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 6. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Balodis vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Atvainojiet, par 5. vēlaties debatēt? Lūdzu, atklājam debates par 5. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Vents Balodis. Jūsu rīcībā četras minūtes.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pieņemot deputāta Modra Lujāna priekšlikumu, var rasties zināmas problēmas. Kā jūs zināt, tad radioaktīvo atkritumu noglabāšanas poligons atrodas Baldonē, bet pēc šī priekšlikuma redakcijas būs ļoti grūti mums saprast. Ir drošības zona, bet cik tālu drīkst atrasties no apdzīvotas vietas, šeit nav pateikts. Tā ka es lūgtu atstāt gan iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP) . Šis ir pietiekami specifisks jautājums, un līdzīgi varbūt es piedāvātu jums, kā mēs skatījāmies ar Kārļa Leiškalna piedāvājumiem. Mūsu komisijas telpās satikās speciālisti, un viņi šo jautājumu izskatīs. Mēs piedāvājam atbalstīt komisijas viedokli, bet pēc tam priekšlikumiem būs veltīts pietiekami daudz laika, veselu mēnesi atvēlēsim, un varēs vēlreiz pie šiem jautājumiem atgriezties. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

V.Lauskis. 6. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kudums vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Tālāk!

V.Lauskis. 7. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 8.priekšlikums — deputāta Modra Lujāna. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 9. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 10. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 11. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta un iestrādā savā atbildīgās komisijas viedoklī. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 13. — Modra Lujāna priekšlikumu, ko komisija daļēji atbalsta, bet noformulē galīgā redakcijā savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 15. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 16. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 17. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Līdzīgi atbalsta 18.priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Lauskis. 19. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 20. — deputāta Leiškalna kunga priekšlikumu — komisija atbalsta daļēji, precizējot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Un tas ir viss. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Lauskis. Tā kā komisija saskārās ar ļoti konkrētiem specifiskiem jēdzieniem, kur ir papildus nepieciešams zinātnieku un speciālistu izvērtējums, komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt pietiekami garu — līdz 9.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 9.jūnijs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā pulkstenis jau ir 17.00, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu — pagarināt sēdi līdz dokumenta nr.1925 izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām sēdi. Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 24, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

Izskatām Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Prēdeles, Ābiķa, Plinera, Ražuka, Baldzēna, Soldatjonokas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas. .. Atvainojiet, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums. Tā kā piecu deputātu iesniegumā bija paredzēts un par to Saeima nobalsoja, ka izskatīja tikai 1925.priekšlikumu, tātad vairāk jautājumi izskatāmi nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Mužniecei.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Atgādinu, ka tūdaļ pēc sēdes beigām mums ir tikšanās ar Bavārijas Landtāga deputātu komisiju viesu zālē. Lūdzu visus ierasties!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Boriss Cilevičs, Jānis Gaigals, Juris Dalbiņš, Atis Slakteris, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!