Lai kopīgi aizsargātu iekšējo piena tirgu

Par VID un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības sadarbību

Jau pirms diviem gadiem aizsāktās sarunas starp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadību ir rezultējušās savstarpējās sadarbības memorandā, ko 12. jūnijā parakstīja VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un LPCS valdes priekšsēdētājs Marģers Rava. Kā pirms dokumenta parakstīšanas informēja A. Sončiks, ar memorandu VID un LPCS vēlas nostiprināt juridisko pamatu sadarbībai. VID un Latvijas piena ražotāju un pārstrādātāju organizācijas noslēgtais memorands paredz abu pušu sadarbību muitas noteikumu pārkāpumu un kontrabandas novēršanā un iekšējā tirgus aizsardzībā. Kontrole uz robežas notiek nemitīgi, bet nu muitā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tieši piena produktiem.

VID speciālisti vairākkārt ir tikušies ar LPCS pārstāvjiem, pastāstīja A. Sončiks, un viņus visus satrauc tie jautājumi, kas saistīti ar Lietuvas lauksaimniecības produkcijas izplatīšanu mūsu valstī. VID savā ikdienas darbā redz, ka ir daudz importētu preču veidu ar ievērojami zemākām cenām nekā atbilstošiem mūsu valstī ražotiem produktiem. Līdz ar to mūsu valsts piena ražotāji, pārstrādātāji un izplatītāji nespēj legāli konkurēt ar šo preču plūsmu, kas Latvijā tiek ievestas no Lietuvas un kas izkropļo vietējo tirgu. Gan VID, gan LPCS ir ieinteresēta iespējami drīz atrisināt šo problēmu. Tas ir tikai viens piemērs, ar ko sāksies sadarbība.

Piensaimniecība mūsu valstī ir ļoti nozīmīga nozare, tomēr ir ļoti daudz citu jomu, kas arī jāsakārto. Visu nekad nevar izdarīt, tāpēc ir jādara konkrētas lietas noteiktā secībā. Kārtējā secīgā lieta ir VID sadarbība ar organizētajiem piena ražotājiem un pārstrādātājiem, sacīja A. Sončiks. VID palīdzēs izdzīvot un attīstīties godīgiem piena ražošanā, pārstrādē un realizācijā iesaistītajiem uzņēmējiem. Arī valsts un pašvaldības interesēs ir iekšējā tirgus aizsardzība un iekasēto nodokļu apjoma pieaugums.

A. Sončiks pauda cerību, ka ieguvēji būs abas sadarbībā iesaistītās puses. VID speciālisti nevar būt eksperti pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, to skaitā piena ražošanā un pārstrādē, un pārzināt tās tehnoloģiskās lietas, kas ir izšķirošas konkrētajā biznesā, turpretī LPCS biedri nevar būt eksperti muitas un nodokļu jautājumos, tāpēc abām pusēm atrast kopsaucēju turpmākai darbībai nebija grūti. Tas nozīmē: dalīties ar savas kompetences robežās esošo informāciju un zināšanām.

Arī M. Rava atzina, ka sadarbības memorands ir ļoti nozīmīgs piensaimniekiem. Muitnieki nevar būt eksperti. LPCS ir definējusi daudzus uzdevumus, ko vajadzētu steidzīgi risināt. Piemēram, pašlaik vēl nav izstrādāta sistēma, kas liegtu iespēju negodīgiem uzņēmējiem veikt dažādas manipulācijas ar piena produktu preču kodiem, kā arī ar ievestās produkcijas apjomiem. LPCS vēlas kopīgiem spēkiem risināt jautājumu par svariem uz robežām.

Svarīgi, ka tagad piensaimniekiem Valsts ieņēmumu dienestā būs konkrēti sadarbības partneri — speciālisti, pie kuriem vērsties gadījumos, ja operatīvi nepieciešams pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un novērst tos, sacīja M. Rava. Viņš pastāstīja, ka LPCS veiktās tirgus analīzes rezultāti reizēm nesakrīt ar muitas datiem. Katru mēnesi LPCS saņem informāciju no Zemkopības ministrijas, VID un Centrālās statistikas pārvaldes par valstī ievestās un tirgotās piena produkcijas apjomiem. Izvērtējot datus, nereti rodas šaubas un aizdomas par nelegālu piena produktu importu vai neprecīzi norādītiem realizācijas apjomiem. Līdz šim LPCS nebija iespēju šo informāciju pārbaudīt. Tāda ir radīta, parakstot sadarbības memorandu ar VID.

Konkretizējot veicamos uzdevumus, A. Sončiks sacīja, ka pirmais darbs varētu būt saldējuma pastiprināta ievedmuitas kontrole. Ir zināms, cik daudz saldējuma Latvijā var apēst vienā sezonā. Daudzums atkarībā no laika apstākļiem var svārstīties apmēram desmit procentu robežās. Tāpat VID zina, cik saldējuma tiek importēts. Ja importētais apjoms sāk pārmākt to, ko var saražot paši, tad ir jāmeklē, kurš organizē šo biznesu, kas rada zaudējumus valstij. Šai problēmai ir sezonāls raksturs, tādēļ tā jārisina tieši tagad.

Kā pastāstīja VID ģenerāldirektors, muitnieka ikdienas darbā būtiski kritēriji ir preču kods, preču muitas vērtība un svars. Ar LPCS kopīgi izveidotā datu bāzē viņš varēs precizēt informāciju par piena produktu specifiskajām īpašībām, piemēram, tauku saturu un to saistību ar preces cenu. Tā kā piena produktiem realizācijas termiņi ir īsi, svarīgi jau uz robežas veikt precīzu kontroli, nevis pieļaut, ka iekšzemē pēc kāda pārkāpuma konstatēšanas jāveic pēcimporta audits, kas turklāt ir dārgi.

Liela uzmanība tiks pievērsta arī nodokļu kontroles jautājumiem iekšzemē, preču realizācijas vietās, sekojot, vai netiek slēpta vai samazināta ar nodokļiem apliekamā bāze vai izdarīti kādi citi pārkāpumi, sacīja A. Sončiks.

VID pozitīvā un stiprā puse ir tā, ka muitas kontrole un nodokļu iekasēšana ir vienas institūcijas rokās. Citās valstīs starp abām šīs funkcijas veicošajām institūcijām notiek sacensība, piebilda VID ģenerāldirektors.

Valsts ieņēmumu dienests savas partnerattiecības ar uzņēmumiem veido ar asociāciju starpniecību un dara to jau trīs gadus. VID ir noslēdzis sadarbības memorandus ar vairākām organizācijām un asociācijām, piemēram, Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociāciju, Latvijas Nacionālo kravu ekspeditoru asociāciju, Degvielas tirgotāju asociāciju, Latvijas Alus darītāju savienību, sabiedrisko organizāciju “Zāļu ražotāju asociācija”, VAS “Latvijas dzelzceļš” u.c. Sadarbības intensitāte ar partneriem aizvien pieaug, atzina A. Sončiks. Dienas kārtībā rodas aizvien jauni risināmi jautājumi. Uzklausot un izvērtējot asociāciju pārstāvju priekšlikumus, tiek pilnīgoti normatīvie akti, iestrādājot tajos tādas normas, ko atbilstoši uzņēmējdarbības videi un situācijai ir reāli ieviest un ievērot.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore