Represēti. Aplaupīti. Pazemoti

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.89, 13.06.2002.

Latvijas PSR finansu ministra F.Manoilo lūgums PSRS finansu ministram A.Zverevam paskaidrot, kā rīkoties reabilitēto pilsoņu īpašuma izlaupīšanas gadījumos

Slepeni 23s, 76s

PSR Savienības finansu ministram biedram A.Zverevam

1958. gada 21. februārī

 

Republikāniskās komisijas, kura izskata reabilitēto pilsoņu iesniegumus par īpašuma vērtības atdošanu viņiem, darba praksē ir gadījumi, kad attiecīgo orgānu aprakstītais īpašums ir pazudis.

Arestēto pilsoņu aprakstītais īpašums vēlāk nav ticis nodots finansu orgāniem vai citām valsts organizācijām realizācijai.

Tā, piemēram, pilsonim E.Girgensonam, kurš agrāk dzīvoja Rīgā, Miera ielā 42, dz. 10, 1941. gada 14. jūnijā tika aprakstīts sekojošs īpašums: zelta dolāri — 30 gab., zelta kabatas pulkstenis ar ķēdīti, zelta – platīna kulons ar aleksandrīta akmeņiem un ķēdīti, zelta – platīna rokassprādze apvalkā, pērļu kaklarota ar zelta– platīna slēdzi un aleksandrīta akmeņiem apvalkā, 1916. gada kaluma sudraba nauda par summu 13 rubļi, no tiem 3 rbļ. 50 kap. padomju rubļos un pusrubļos, zelta medaljons ar ķēdīti, Latvijas nauda 5 lati, 30 zelta somu markas, cara laika kaluma zelta nauda 30 rubļi, Anglijas zelta sterliņu mārciņa, rags sudraba ietvarā, 2 sudraba figūriņas, sudraba monētas 10 gab., no tām 8 franču un 2 beļģu, karotītes un dakšiņas 30 gab., sudraba trauki 5 gab.

Visas augstāk minētās vērtības ir ierakstītas 1941. gada 14. jūnija aresta protokolā, taču protokolu neviens nav parakstījis, bet 1941. gada 27. novembrī izmeklētājs Berkovičs lietai ir pievienojis izziņu, ka mantu vai kvīts par to nodošanu saskaņā ar kratīšanas protokolu nav.

Latvijas PSR Finansu ministrija lūdz paskaidrot, kā ir jāizskata iesniegumi par īpašuma vērtības atdošanu reabilitētajiem pilsoņiem tajā gadījumā, ja īpašums ir izlaupīts un vainīgās personas sameklēt nav iespējams, kad īpašums vispār netika aprakstīts, bet saskaņā ar reabilitēto iesniegumiem un liecinieku liecībām šis īpašums arestēšanas laikā tika atstāts reabilitētajiem.

Latvijas PSR finansu ministrs F.Manoilo

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 19., 20.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskā kantora valsts ieņēmumu pārvaldes priekšnieka P.Tarejeva paskaidrojuma par E.Girgensona vērtību novērtēšanu

Slepeni, Nr.50s

PSRS Valsts banka

. Latvijas republikāniskais kantoris

1958. gada 26. februārī

Latvijas PSR Finansu ministrijai

Atbildot uz 1958. gada 24. februāra 24.s

 

Nosūtām jums atpakaļ mums atsūtītos izrakstus no Girgensona un Libera lietu aktiem un paziņojam:

Par Girgensona aktu — ir iespējams noteikt 5 Latvijas latu vērtību — 2 rbļ. 06 kap.

Par visiem pārējiem priekšmetiem, kuri minēti aktā, novērtējumu veikt nevaram, jo nav uzrādīta zelta un sudraba monētu vērtība, no kāda dārgmetāla ir šie priekšmeti, to ligitūras svars un citas nepieciešamās ziņas. (..)

Valsts ieņēmumu pārvaldes priekšnieks P.Tarejevs

 

Galvenais grāmatvedis J.Blūmentāls

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR finansu ministra F.Manoilo lūgums pasteidzināt atbildi uz 1958. gada 21. februāra pieprasījumu

Slepeni

33, 73s

1958. gada 18. martā

PSR Savienības Finansu ministrijai

 

Latvijas PSR Finansu ministrija lūdz pasteidzināt atbildi uz mūsu 1958. gada 21. februāra pieprasījumu Nr.23s uz PSRS finansu ministra biedra A.Zvereva vārda.

Latvijas PSR finansu ministrs F.Manoilo

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 36.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Finansu ministrijas paskaidrojums par konfiscētā īpašuma vērtības atlīdzināšanu

Slepeni Nr.19–348/3s

PSRS finansu ministra vietnieks

1958. gada 3. IV

Latvijas PSR finansu ministram

biedram F.Manoilo

uz Nr.23s

 

Par Jūsu jautājumiem PSRS Finansu ministrija paziņo sekojošo:

Tajos gadījumos, kad attiecīgo orgānu aprakstītais īpašums nav ticis saglabāts un tamdēļ nav nodots realizācijai un par to vainīgās personas neizdevās atrast, jautājums par šā īpašuma vērtības atlīdzināšanu ir jāizskata Komisijai tādā kārtībā, kāda ir noteikta PSRS Finansu ministrijas un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas 1956. gada 12. novembra vēstulē Nr.31-1283/3s–137/s.

Ja Komisija tādus jautājumus izlemj pozitīvi, tad īpašuma vērtības atlīdzināšana reabilitētajiem pilsoņiem vai viņu radiniekiem ir jāizdara uz attiecīgā (Savienības, republikāniskā) budžeta rēķina atkarībā no tā, pēc kādu orgānu (PSR Savienības vai savienotās republikas) lēmuma īpašumu vajadzēja konfiscēt.

Tajos gadījumos, kad īpašums aresta laikā netika izņemts un aprakstīts, bet tika atstāts tagad reabilitēto pilsoņu radiniekiem, nav pamata iesniegt lūgumus par tāda īpašuma kādas vērtības atlīdzināšanu.

F.Urjupins

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Lasīju. F.Manoilo 8. IV, P.Korobkovs 8/4 58.g.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja J.Vēvera informācija par E.Girgensonam atņemto īpašumu

Slepeni Nr.6/3007

LPSR Valsts drošības komiteja

pie Latvijas PSR Ministru Padomes

1958. gada 13. jūnijā

Latvijas PSR finansu ministra

vietniekam biedram Šeļepovam 

 

Nosūtot atpakaļ materiālu par vērtību vērtības atlīdzināšanu pilsonim Ernestam Girgensonam, paziņoju, ka 1941. gada 14. jūnija kratīšanas protokolam nav juridiska spēka, jo trūkst to darbinieku paraksta, kuri veica kratīšanu. Tā paša iemesla dēļ tagad nav iespējams noskaidrot šos darbiniekus un minēto vērtību atrašanās vietu. Tamdēļ lūdzu pievienoto materiālu izskatīt otrreiz un par to pieņemt attiecīgu lēmumu. (..)

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas

priekšsēdētājs ģenerālmajors J.Vēvers

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 76.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Finansu ministrijas republikāniskās komisijas akta

1958. gada 15. augustā Latvijas PSR Finansu ministrijas republikāniskā komisija šādā sastāvā: priekšsēdētājs biedrs V.Šeļepovs, komisijas locekļi: J.Stolbovs, L.Avdjukevičs, I.Hanutins, otro reizi izskatīja reabilitētā pilsoņa E.Girgensona iesniegumu par viņam 1941. gada 14. jūnija aresta laikā Rīgā, Miera ielā 42, dz. 10a, atņemtā īpašuma vērtības atlīdzināšanu.

(..) komisija nolēma:

1. Pilsoņa E.Girgensona lūgumu par īpašuma vērtības atdošanu noraidīt.

Komisijas priekšsēdētājs:

V.Šeļepovs

 

Komisijas locekļi: J.Stolbovs, L.Avdjukevičs, I.Hanutins

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 77.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR prokurora V.Ļipina protests E.Girgensona lietā

Slepeni

E.Girgensona lietā

Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidijam

/uzraudzības kārtībā/

 

Ar Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 1956. gada 27. novembra lēmumu sakarā ar uzrādītās apsūdzības nepierādīšanu ir pārtraukta krimināllieta par Ernesta Girgensona, dzimuša 1891.g., apsūdzību.

E.Girgensons tika notiesāts ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmumu 1943.g. 14.IV par cīņu pret revolucionāro kustību ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.

E.Girgensons tika apsūdzēts par to, ka ar savu aktīvo piedalīšanos buržuāziskās Latvijas valdības orgānos veicināja buržuāziskās Latvijas valsts izveidošanu un nostiprināšanu.

Praktiski tas izpaudās tādējādi, ka 1919. gadā Latvijas valdība viņu iecēla par militāro atašeju Francijā. Būdams kara atašejs, viņš Francijā iepirka ieročus — lielgabalus, ložmetējus, šautenes utt., kuri tika nosūtīti uz Latviju un vēlāk izmantoti bruņotā cīņā ar padomju varu, par ko tika apbalvots ar Viestura ordeni.

No 1920. līdz 1939. gadam viņš atradās atbildīgā diplomātiskā dienestā, strādāja Latvijas sūtniecībās Parīzē, Briselē, Kopenhāgenā, Maskavā un Vitebskā. Par aktīvu diplomātisko darbību vairākas buržuāziskās valdības viņu apbalvoja ar 12 ordeņiem.

No 1939. gada līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā Girgensons ieņēma Latvijas Ārlietu ministrijas sekretāra posteni.

Nopratināšanā Girgensons sevi par vainīgu atzina, ar savām liecībām apstiprinot savu darbību buržuāziskās Latvijas valdības iestādēs.

Ņemot vērā izklāstītos apstākļus, lietas pārtraukšanu attiecībā pret Girgensonu es uzskatu par nepareizu, tamdēļ, vadoties no PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. gada 19. augusta dekrēta, es lūdzu:

Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 1956. gada 27. novembra lēmumu par lietas pārtraukšanu attiecībā pret Ernestu Girgensonu atcelt un atstāt spēkā PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1943. gada 14. aprīļa lēmumu viņa lietā.

Pielikumā: arhīva – izmeklēšanas lieta Nr.2077

Latvijas PSR prokurors

Justīcijas 2. klases valsts padomnieks V.Ļipins

 

LVA, 856.f., 1.a apr., 67.l., 232.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija lēmums Ernesta Girgensona lietā

Slepeni–kopija

Lieta 0s–54

Izej. Nr.640s

 

Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija lēmums

Šādā sastāvā: priekšsēdētājs — B.Azāns

Prezidija locekļi: A.Grīnbergs, V.Kauke, F.Jurševičs, V.Naumovs, A.Herockskis, piedaloties Latvijas PSR prokurora vietniekam, 1958. gada 9. oktobra sēdē izskatīja lietu par Latvijas PSR prokurora protestu par Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesu kolēģijas 1956. gada 27. novembra lēmumu, ar kuru PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1943. gada 14. aprīļa lēmums attiecībā uz Ernestu Girgensonu atcelts un lietā uzrādītās apsūdzības nepierādīšanas dēļ pārtrauktas.

Noklausījies tiesas locekļa biedra Veisa ziņojumu un prokurora biedra Sokolova slēdzienu, kurš ieteica protestu apmierināt, Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidijs konstatēja: ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1943. gada 14. aprīļa lēmumu par cīņu pret revolucionāro kustību Latvijā Girgensons tika notiesāts ar 10 gadu ieslodzījumu labošanas darbu nometnē.

1956. gada 27. novembrī Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija pēc Latvijas PSR prokurora vietnieka protesta, izskatījusi šo lietu, Sevišķās apspriedes 1943. gada 14. aprīļa lēmumu attiecībā uz Girgensonu atcēla un lietu (..) pārtrauca, atzīstot, ka Girgensona darbībās, ka viņš ilgā laika periodā no 1919. līdz 1940. gadam ieņēma vairākus atbildīgus amatus Latvijas valdības iestādēs, ar ko veicināja buržuāziski fašistiskas iekārtas izveidošanu un nostiprināšanu Latvijā, nav krimināli sodāmas darbības sastāva.

Prokurors protestā norāda, ka tiesu kolēģija nepamatoti atcēla Sevišķās apspriedes lēmumu un lietu pārtrauca, atsaucoties uz to, ka pats Girgensons atzina sevi par vainīgu par to, ka viņu 1919. gadā Latvijas valdība iecēla par militāro atašeju Francijā. Būdams militārais atašejs, viņš Francijā iepirka ieročus — lielgabalus, ložmetējus, šautenes, kuri tika nosūtīti uz Latviju un vēlāk izmantoti bruņotā cīņā ar padomju varu, par ko viņu apbalvoja ar Viestura ordeni.

No 1920. līdz 1939. gadam Girgensons strādāja Latvijas sūtniecībās Parīzē, Briselē, Kopenhāgenā, Maskavā un Vitebskā. Par aktīvu diplomātisko darbību Girgensons bija apbalvots ar 12 ordeņiem. No 1939. gada jūlija līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā Girgensons ieņēma Latvijas Ārlietu ministrijas sekretāra posteni. Viņš lūdz PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1943. gada 14. aprīļa lēmumu atstāt spēkā.

Pārbaudot lietas materiālus un apspriežot protesta argumentus, Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidijs konstatē, ka krimināllietu tiesas kolēģijas lēmums ir jāizmaina vairāku apstākļu dēļ. Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Latvijas valdība 1919. gadā iecēla par militāro atašeju Francijā. Būdams kara atašejs, viņš ar Franciju noslēdza līgumu par ieroču — lielgabalu, ložmetēju, šauteņu utt. — iepirkšanu, kurus nosūtīja uz Latviju un kuri vēlāk tika izmantoti bruņotai cīņai ar padomju varu.

Šās Girgensona darbības satur nozieguma sastāvu, kurš ir paredzēts Kriminālkodeksa 58.–13. pantā, un tiesu kolēģija nepamatoti atzina, ka tajās nav nozieguma sastāva.

Taču, ņemot vērā to, ka Girgensons noziegumu izdarījis pilsoņu kara laikā, t.i., līdz 1923. gada 1. janvārim, Girgensona apsūdzība augstāk minētajā daļā ir jāpārtrauc, pamatojoties uz Centrālās Izpildu komitejas Prezidija 1927. gada 2. novembra lēmuma “Par amnestiju” 4. pantu.

Girgensona apsūdzība par to, ka viņš no 1920. līdz 1939. gadam atradās atbildīgā diplomātiskā dienestā, strādājot Latvijas sūtniecībās Parīzē, Briselē, Kopenhāgenā, Maskavā un Vitebskā un no 1939. gada jūlija līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā, nesatur nozieguma sastāvu. Tātad tiesu kolēģija nozieguma sastāva trūkuma dēļ Girgensona darbībās lietu pārtrauca pareizi.

Pamatojoties uz izklāstīto, vadoties no PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1954. gada 14. augusta dekrēta, Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidijs nolēma:

prokurora protestu apmierināt daļēji. Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģijas 1956. gada 27. novembra lēmumu tajā daļā, kurā Girgensona darbībās atzīts nozieguma sastāva trūkums, apzūdzības epizodēs par to, ka 1919. gadā Latvijas valdība viņu iecēla par militāro atašeju Francijā, izmainīt. Piemērot Centrālās Izpildu komitejas Prezidija 1927. gada 2. novembra dekrētu “Par amnestiju” un uzskatīt, ka šajā daļā lieta pārtraukta, pamatojoties uz šo dekrētu.

Pārējā daļā prokurora protestu noraidīt.

Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija priekšsēdētājs B.Azāns

 

LVA, 856.f., 1a.apr., 67.l., 229., 230.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR iekšlietu ministra I.Zujāna informācija par Eduarda Veidenbauma māsas meitas Birutas Leites atbrīvošanu no specnometinājuma

Slepeni Nr.3/2–4584

Latvijas PSR Iekšlietu ministrija

Rīgā 1955. gada 11. maijā

LPSR MP Lietu pārvaldes grupas priekšniekam

biedram Zaharovam

 

Pilsone Biruta Velta Leite, dzimusi 1912. gadā, 1941. gada jūnijā uz specnometinājumu tika izsūtīta no bijušā Cēsu apriņķa Lizuma pagasta kā represētā sociāli bīstamā elementa — bijušā militāri fašistiskās organizācijas “Aizsargi” pagasta nodaļas priekšnieka un buržuāziskās Latvijas politiskās policijas aģenta Jāņa Leita sieva.

Taču, ņemot vērā, ka Biruta Velta Leite ir vienīgā, dzīva palikusī pirmā latviešu rakstnieka revolucionāra E.Veidenbauma radiniece (māsas meita) un viņas atgriešanās Latvijas PSR ir nozīmīga, lai saglabātu lielā dzejnieka piemiņu, rūpējoties par māju dzejnieka dzimtenē, kur J.Raiņa Valsts literatūras muzejs organizē ekspozīciju, viņa ar PSR Savienības Iekšlietu ministrijas 1954. gada 14. oktobra lēmumu no specnometinājuma uzskaites ir noņemta.

Pielikumā: Iesniegums

Latvijas PSR iekšlietu ministrs I.Zujāns

 

LVA, 270.f., 1.apr., 1032.l., 250.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl