LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 76

Par iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumiem

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992 gada 6. jūlija lēmumu Nr. 257 «Par atsevišķu bijušās milicijas funkciju nodošanu pašvaldībām», Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumus Latvijas Republikā.

2. Pilsonības un imigrācijas departamentam kopā ar citām ieinteresētajām organizācijām līdz 1993. gada 15. martam izstrādāt un apstiprināt iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas dokumentācijas paraugus, kā arī organizēt attiecīgo kadru kvalifikācijas celšanas pasākumus.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus:

3.1. 1974. gada 10. novembra lēmumu Nr. 613 «Par dažiem pilsoņu pierakstīšanas noteikumiem» (Ziņotājs, 1975, 2);

3.2. 1978. gada 6. aprīļa lēmuma Nr. 166 «1979. gada Vissavienības Tautas skaitīšanas jautājumi Latvijas PSR» 16. punktu;

3.3. ar 1984. gada 10. maija lēmumu Nr. 246 «Par jurisdikcijas un tiesiskās kārtības aizsardzības jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» apstiprināto grozījumu 20. un 21. punktu;

3.4. 1988. gada 3. jūnija lēmuma Nr. 173 «Par ministriju, resoru, vietējo Tautas deputātu padomes izpildkomiteju, apvienību, uzņēmumu, organizāciju tiesību paplašināšanu saimniecisko un sociālo jautājumu risināšanā» 5. punktu;

3.5. 1989. gada 14. februāra lēmuma Nr. 46 «Par pasākumiem iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai un migrācijas procesu regulēšanai Latvijas PSR» 8. punktu (Ziņotājs, 1989, 15);

3.6. 1990. gada 27. septembra lēmuma Nr. 138 «Par grozījumiem un papildinājumiem dažos republikas Valdības lēmumos migrācijas regulēšanas jautājumos» 4. punktu (Ziņotājs, 1990, 44).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS

Rīgā 1993. gada 12. februāri

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 12. februāra lēmumu Nr. 76

IEDZĪVOTĀJU PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS NOTEIKUMI LATVIJAS REPUBLIKĀ

I. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Pierakstīšana — reģistrācija dzīvesvietā.

Izrakstīšana — noņemšana no uzskaites dzīvesvietā.

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šie noteikumi ir pagaidu normatīvs dokuments, kas nosaka kārtību, kādā iedzīvotāji tiek pierakstīti savās dzīvesvietās un iz rakstīti, izbraucot uz citu dzīvesvietu.

2. Visas personas, kuras dzīvo Latvijas Republikā vai ierodas no citam valstīm uz laiku, ilgāku par trīs mēnešiem, obligāti jāpieraksta dzīvesvietā.

3. Persona var būt pierakstīta pastāvīgi vai pierakstīta uz laiku, izdarot attiecīgu spiedoga atzīmi pasē; bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un pierakstās atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), atzīme izdarāma bērna dzimšanas apliecībā, ārvalstnie kiem — uzturēšanās atļaujā un bezvalstniekiem — personas ap liecībā.

Uz laiku pieraksta:

1) uz īres vai apakšīres līgumā noteikto termiņu;

2) augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu klātienes nodaļu studentus, maģistratūras studentus, aspirantus, ordinatorus, speciālistu pagatavošanas vai kvalifikācijas celšanas kursu dalībniekus — uz mācību laiku;

3) uz darba līguma, ievēlēšanas vai komandējuma laiku;

4) ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri ierodas no citām valstīm un saņem uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Latvijas Republikas likumā «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā» noteikto kārtību — uz uzturēšanās atļaujās noradīto laiku.

4. Personu dokumentos, kuras pieraksta uz pastāvīgu dzīvi vai uz laiku, jābūt atzīmēm par izrakstīšanu no iepriekšējās dzīvesvietas.

5. Iedzīvotāju pierakstīšanu un izrakstīšanu valsts, pašvaldību, kooperatīvo sabiedrību un fizisko personu īpašumā esošajās mājās, kā arī strādnieku un studentu viesnīcās veic pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un pagastu pašvaldības.

III. PIERAKSTĪŠANAS NOTEIKUMI

6. Valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda dzīvokļos kā īrnieka ģimenes locekļus neatkarīgi no dzīvojamās platības lieluma var pierakstīt šādas personas, kuras līdz 1992. gada 1. jūlijam bija pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā:

6.1. laulāto — otra laulātā dzīvojamā platībā;

6.2. vecākus vai adoptētājus — bērnu vai adoptēto dzīvojamā platībā;

6.3. nepilngadīgos bērnus un apgādājamos — vecāku vai apgādnieku dzīvojamā platībā;

6.4. pilngadīgos bērnus, kuriem nav savu ģimeņu vai kuriem ir nepilngadīgi bērni, bet kuri nav laulībā, — vecāku dzīvojamā platībā;

6.5. nepilngadīgos brāļus un māsas, kuriem nav vecāku, tāpat arī darba nespējīgos brāļus un māsas neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav savu ģimeņu, — brāļa vai māsas dzīvojamā platībā;

6.6. personas, kuru tiesības uz dzīvojamo platību noteiktas ar tiesas lēmumu;

6.7. Latvijas Republikas pilsoņus, kuri atbrīvoti no soda izciešanas vietas (labošanas darbu kolonijas), — dzīvojamā platībā, kuru izmanto ģimenes locekļi vai radinieki, ar kuriem šīs personas kopā dzīvoja līdz notiesāšanai.

Ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri atbrīvoti no soda izciešanas vietas, pieraksta tikai pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas no Pilsonības un imigrācijas departamenta;

6.8. no pagaidu prombūtnes atgriezušās personas, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir saglabājamas tiesības uz agrāk aizņemto dzīvojamo platību;

6.9. Citas personas, kurām pierakstīšana pamatotu iemeslu dēļ tiek atļauta ar pašvaldības lēmumu.

Citus radiniekus valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda dzīvokļos pieraksta, ja viņu iemitināšanas rezultātā dzīvojamā platība katram iemītniekam nav mazāka par dzīvojamās platības normu: Rīgā un Jūrmalā — 12 m^2, pārējās pilsētās un pagastos ^— 9m² vienam cilvēkam.

7. Dzīvojamās mājās, kas ar attiecīgo pašvaldību lēmumiem atzītas par neatbilstošām sanitārajām un tehniskajām normām, iedzīvotāju pierakstīšanu izlemj pašvaldību komisijas pierakstīšanas jautājumos.

8. Brīvas dzīvojamas platības personas pieraksta uz laiku vai pastāvīgi kā īrniekus un viņu ģimenes locekļus saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā noslēgto īres līgumu. Kā apakšīrniekus personas pieraksta uz laiku vai pastāvīgi saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā noslēgtajiem apakšīres līgumiem, kas reģistrēti pašvaldības institūcijā. Augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu klātienes nodaļu studentus, maģistratūras studentus, aspirantus un ordinatorus, sagatavošanas, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanas kursu dalībniekus kā apakšīrniekus pieraksta uz mācību laiku neatkarīgi no īrētās platības lieluma, ja ir noslēgts apakšīres līgums un reģistrēts pašvaldības institūcijā.

9. Personas, kuras ierodas no citām valstīm uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, kā arī ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri bez pastāvīga pieraksta uzturējās Latvijas Republikā līdz 1992. gada 1. jūlijam, pieraksta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā» pēc uzturēšanās atļauju saņemšanas.

NVS un Krievijas Bruņoto spēku virsniekus un virsdienesta karavīrus pēc atvaļināšanas rezervē (arī viņu ģimenes locekļus) pie raksta tikai pēc uzturēšanās atļauju saņemšanas no Pilsonības un migrācijas departamenta.

Tādā pašā kārtībā pieraksta ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri agrāk bija pierakstīti uzņēmumu, iestāžu, organizāciju kadru daļās, kā arī tos, kuri bija pierakstīti uzņēmumu, iestāžu, organizāciju kopmītnēs.

IV. PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS KĀRTĪBA

10. Lai personas pierakstītu dzīvesvietā, jāuzrāda šādi dokumenti:

10.1. Latvijas Republikas pilsoņu pases, bijušās PSRS pilsoņu pases (līdz to atcelšanai) un citu valstu pases, ja personas ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Pirms pierakstīšanas visām valsts dienestam pakļautajām personām, kā arī jauniešiem, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 17 gadu vecumu, ir jāstājas valsts dienesta uzskaitē;

10.2. bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem un dzīvo atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), — dzimšanas apliecības. Bērnus, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un dzīvo kopā ar vecākiem aizbildņiem, aizgādņiem), pieraksta, ierakstot ziņas mājas grāmatā un vienā no vecāku (aizbildņu, aizgādņu) attiecīgajiem pierakstīšanas dokumentiem, kā arī attiecīgajā dokumentācijas veidlapā. Jaundzimušos pieraksta mātes dzīvesvietā, ierakstot ziņas par viņiem mātes pierakstīšanas dokumentos;

10.3. personām, kuras atgriežas no soda izciešanas vietām — pases, bezvalstnieku apliecības, kā arī izziņas par atbrīvošanu;

10.4. ārvalstniekiem un bezvalstniekiem — pases, dzimšanas apliecības un bezvalstnieku apliecības, kā arī Pilsonības un imigrācija departamenta izdotās uzturēšanās atļaujas.

11. Pierakstīšana strādnieku un studentu viesnīcās notiek pēc pašvaldības komisijas pierakstīšanas jautājumos atļaujas saņemšanas.

12. Personas, kas ieradušās speciālajās ārstniecības iestādēs, kas paredzētas hroniskiem slimniekiem, veco ļaužu pansionātos un bērnu internātskolās, tiek pierakstītas šajās iestādēs.

13. Personas, kas ieradušās no citām valstīm vai no citām Latvijas Republikas apdzīvotajām vietām sanatorijās, atpūtas namos un pansionātos, kā arī viesnīcās, administrācija reģistrē ierašanās dienā uz visu uzturēšanās laiku bez atzīmes izdarīšanas pasē.

14. Personas, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi citā apdzīvotā vietā, pirms izbraukšanas tiek izrakstītas. Valsts dienestam pakļautās personas, kā arī jauniešus, kuri attiecīgajā gadā sasniedz 17 gadu vecumu, noņem no uzskaites sava rajona vai pilsētas valsts dienesta pārvaldē.

Personas, kuras iesauc valsts dienesta, netiek izrakstītas no pastāvīgās dzīvesvietas.

V. PIERAKSTĪŠANAI IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

15. Personas pierakstīšanai iesniedzami šādi dokumenti:

— noteikta parauga iesniegums ar izīrētāja, īrnieka (vai mājas, dzīvokļa īpašnieka) un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu, kuri dzīvo kopā ar viņu, rakstveida piekrišanu pierakstīšanai (vai citu personu piekrišanu likumā noteiktajos gadījumos);

— izrakstīšanas lapiņa ar spiedogu «noņemts no uzskaites» no iepriekšējās dzīvesvietas;

— pierakstoties brīvās dzīvojamās platībās — orderis vai likuma noteiktajā kārtībā noslēgts īres līgums;

— pase, dzimšanas apliecība, bezvalstnieka apliecība;

— valsts dienesta uzskaites dokuments;

— Pilsonības un imigrācijas departamenta izsniegta uzturēšanās atļauja — šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

— attiecīgās dokumentācijas veidlapas, mājas grāmata, — ja pieraksta fizisko personu īpašumā esošajās mājās vai dzīvokļos;

— atsevišķos gadījumos persona papildus uzrāda dokumentus, kas apstiprina ģimenes stāvokli, radnieciskās attiecības ar dzīvojamās platības īpašnieku vai īrnieku, vai citus pierakstīšanai nepieciešamos dokumentus.

16. Piecu dienu laikā pēc ierašanās jaunajā dzīvesvieta personai jāiesniedz pierakstīšanai nepieciešamie dokumenti amatpersonai, kas pilnvarota darbam ar pasēm namu pārvaldēs, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrības u. c., minēta amatpersona pārbauda dokumentus, aizpilda un apstiprina iesniegumu, sastāda vienu vai divas pierakstīšanas lapiņas — vienu nosūtīšanai Iekšlietu ministrijas izziņuun adrešu birojam, otru — pilsētas, rajona policijas pasu dienesta izziņu un adrešu birojam.

Vienlaikus sastāda iedzīvotāju reģistra ziņu atjaunināšanas talonu, statistiskās uzskaites talonu (ja tas ir nepieciešams) un dienu laika noformē pierakstīšanu attiecīgajā pašvaldības iestādē. Statistiskas uzskaites taloni nav jāsastāda šādos gadījumos:

—ja maina dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā vai rajona robežās — no viena pagasta uz citu;

— ja saņem pasi, sasniedzot 16 gadu vecumu;

— visos pases apmaiņas gadījumos.

Par ziņu pareizību, kas norādītas iesniegumā, atbild amatpersona, kura pilnvarota darbam ar pasēm.

17. Par pierakstīšanu iekasē valsts nodevu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Maksu neiekasē, ja pierakstīšanu veic sakarā ar jaunās Latvijas Republikas pilsoņa pases saņemšanu, kā arī par to personu pierakstīšanu, kuras atrodas valsts apgādībā.

18. Pierakstīšanas un izrakstīšanas lapiņas pēc pierakstīšanas un izrakstīšanas noformēšanas nākamajā dienā (ja tas nav iespējams, tad ne retāk kā divas reizes nedēļā), nogādā attiecīgajam policijas pasu dienestam. Statistiskās uzskaites talonus par pagājušo mēnesi līdz nākošā mēneša trešajam datumam jānogādā Valsts statistikas komitejas vietējām iestādēm.

19. Pierakstot personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī personas, kurām sodāmība nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā, pierakstīšanas lapiņas labajā augšējā stūrī izdara atzīmi, vienlaikus izdarot tādu pašu atzīmi mājas grāmatā vai attiecīgajā dokumentācijas veidlapā. Pierakstīšanas spiedogā papildus norāda sodāmības dzēšanas termiņu. Par šādām personām sastāda kartīti, kuru kopā ar noteikta parauga paziņojumu trīs dienu laikā nosūta Iekšlietu ministrijas attiecīgajai policijas struktūrvienībai.

IV. IZRAKSTĪŠANAI IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

20. Personas izrakstīšanai iesniedzami šādi dokumenti:

— noteikta parauga iesniegums, norādot iemeslu un vietu, uz kurieni izbrauc;

— pase, dzimšanas apliecība, ja bez vecākiem izbrauc bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu;

— valsts dienesta uzskaites dokuments;

— attiecīgā dokumentācijas veidlapa vai mājas grāmata.

21. Izrakstīšanai dokumenti iesniedzēja dzīvesvieta (namu pār valdē, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā u. c.) nododami personai, kas pilnvarota darbam ar pasēm.

22. Saņemtos dokumentus amatpersona pārbauda, sastāda izrakstīšanas lapiņas divos vai trijos eksemplāros, no kurām viena tiek nosūtīta Iekšlietu ministrijas Izziņu un adrešu birojam, otra - pilsētas, rajona policijas pasu dienesta izziņu un adrešu birojam, trešā — izsniedzama personai pievienošanai pierakstīšanas dokumentiem jaunajā dzīvesvietā. Vajadzības gadījumā tiek sastādīts statistiskās uzskaites talons. Izrakstīšanas statistiskās uzskaites taloni nav jāsastāda:

— ja maina dzīvesvietu Latvijas teritorijā;

— ja izraksta mirušos.

Ja persona maina pasi sakarā ar uzvārda, vārda vai dzimšanas datu maiņu, ir jāsastāda izrakstīšanas lapiņa ar iepriekšējiem datiem.

Izrakstot notiesāto vai personu, kurai sodāmība nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā, izrakstīšanas lapiņas labajā augšējā stūrī izdara atzīmi. Triju dienu laikā amatpersona noformē izrakstīšanu pašvaldības iestādē.

Pašvaldības darbinieks, kurš noformē izrakstīšanu, attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā, kā arī izrakstīšanas lapiņā, ko izsniedz personai, iespiež spiedogu «noņemts no uzskaites», tajā ierakstot, uz kurieni persona izbrauc. Attiecīgas atzīmes par izrakstīšanu tiek izdarītas pilsoņa pasē.

23. Personas, kuras ir notiesātas ar brīvības atņemšanu, kā arī personas, kuras notiesātas nosacīti ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, izraksta, kad spriedums par šo personu notiesāšanu stājies spēkā.

Ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izraksta Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu izmeklēšanas izolatora amatpersona, iespiežot attiecīgu zīmogu notiesātā pasē (ja tāda ir) un obligāti nosūtot noteikta parauga paziņojumu par notiesātā izrakstīšanu attiecīgajai pašvaldībai — izrakstīšanas noformēšanai dzīvesvieta.

24. Mirušos izraksta pēc miršanas reģistrācijas dokumentu noformēšanas, sastādot vienu vai divas izrakstīšanas lapiņas un izdarot atzīmi attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā.

VII. ATBILDĪBA PAR PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

25. Par pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumu neievērošanu vai pārkāpumiem iedzīvotāji un amatpersonas ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z. ČEVERS