LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 100
Par Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus:
2.1. 1991. gada 23. decembra lēmumu Nr. 370 «Par Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu»;
2.2. 1992. gada 3. decembra lēmuma Nr. 513 «Par Ekonomisko reformu ministrijas un Finansu ministrijas funkciju izmainām» 1. un 2. punktu.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KREITUSS
Rīgā 1993. gada 26. februārī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 26. februāra lēmumu Nr. 100
Latvijas
Republikas Ekonomisko reformu ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija (tālāk tekstā — «Ekonomisko reformu ministrija») ir valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus ekonomisko reformu jautājumos, arī ar privatizācijas realizāciju, tautsaimniecības struktūrpolitiku un nodokļu politiku saistītajos jautājumos. Ekonomisko reformu ministrija normatīvajos aktos piešķirto pilnvaru ietvaros koordinē un kontrolē, kā pārējās ministrijas realizē Latvijas Republikas Valdības ekonomiskās reformas politiku valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas jomā.
2. Ekonomisko reformu ministrija ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu, citus normatīvos aktus un veic savus uzdevumus un funkcijas sadarbībā ar citām ministrijām un pašvaldību institūcijām, nodrošinot savas darbības atklātumu.
3. Ekonomisko reformu ministrijas uzdevumi ir:
3.1. izstrādāt priekšlikumus par Latvijas Republikas Valdības ekonomisko reformu politiku valstī;
3.2. izvērtēt valsts ekonomisko un finansiālo stāvokli, izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;
3.3. sadarbībā ar citām ministrijām, pašvaldību institūcijām un zinātniskajām iestādēm izstrādāt tautsaimniecības struktūrpolitiku atbilstoši teritoriju un nozaru optimālas attīstības prasībām, ka arī tās realizēšanas mehānismu;
3.4. izstrādāt priekšlikumus par valsts investīciju apjomiem un to teritoriālo izvietojumu un ekonomikas attīstības prioritātēm atbilstošu kredītpolitiku;
3.5. metodoloģiski vadīt privatizācijas procesu valstī;
3.6. kontrolēt, kā ministrijas un pašvaldību institūcijas ievēro valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas pamatprincipus un likumus šajā jomā;
3.7. apturēt likumā noteiktajā kārtībā valsts īpašuma objektu privatizācijas projektu realizāciju, ja šie projekti neatbilst valsts tautsaimniecības interesēm un spēkā esošajiem likumiem;
3.8. apkopot un analizēt informāciju par valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu;
3.9. analizēt mazā biznesa stāvokli un perspektīvas, kā arī izstrādāt mazā biznesa veicināšanas mehānismu;
3.10. nodrošināt privatizācijas sertifikātu ieviešanu un to izmantošanu valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā;
3.11. izstrādāt priekšlikumus par valsts īpašuma pārvaldīšanas mehānisma pilnveidošanu;
3.12. izstrādāt normatīvo aktu projektus ekonomisko reformu jautājumos un priekšlikumus saimnieciskā mehānisma pilnveidošanai;
3.13. apkopot republikas (arī ārvalstu) ekonomiskās likumdošanas praksi, kā arī ekonomiskās likumdošanas aktu lietošanas praksi;
3.14. izstrādāt valsts nodokļu sistēmas koncepciju, analizēt nodokļu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbību un, pamatojoties uz nodokļu modeļaprēķiniem, sagatavot priekšlikumus par likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu grozīšanu un pilnveidošanu nodokļu politikas jomā;
3.15. nodrošināt Latvijas Republikas Valdības ekonomisko reformu komisijas darbību;
3.16. izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai starpvaldību nodokļu konvenciju (līgumu) projektus;
3.17. koordinēt vienotas ekonomiskās informācijas sistēmas izveidošanu, organizēt ekonomikas jomā veicamo zinātnisko pētījumu ekspertīzi;
3.18. veicināt kapitāla un vērtspapīru tirgus attīstību;
3.19. piedalīties starpvalstu investīciju piesaistīšanas un to aizsardzības līgumu izstrādāšanā un noslēgšanā;
3.20. sniegt atzinumus par ārvalstu ieguldījumiem, izsniegt atļaujas ārvalstu ieguldījumu veikšanai;
3.21. apkopot un izplatīt informāciju par ārvalstu kapitālieguldījumiem Latvijā un nodrošināt ar nepieciešamo informāciju potenciālos investorus;
3.22. veikt investīciju projektu ekonomisko analīzi.
4. Ekonomisko reformu ministrija ir tiesīga:
4.1. pieprasīt un saņemt no ministrijām, bankām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un iestādēm, kā arī no pašvaldību institūcijām visu nepieciešamo informāciju šī nolikuma 3. punktā noteikto uzdevumu realizēšanai;
4.2. pieprasīt, lai ministrijas un citas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas obligāti izpildītu ekonomisko reformu ministra pavēles ar valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizāciju saistītajos jautājumos un, ja konstatēti Latvijas Republikas likumu pārkāpumi vai nav ievērotas valsts tautsaimniecības intereses šo objektu privatizācijas procesā, iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par attiecīgo objektu privatizācijas apturēšanu;
4.3. saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināto Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu rīkoties ar valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem;
4.4. uz līguma pamata iesaistīt ekonomisko jautājumu risināšanā zinātniskās pētniecības, tehnoloģijas, projektēšanas un konstruēšanas organizāciju darbiniekus, kā arī augstāko mācību iestāžu un citu iestāžu darbiniekus;
4.5. veidot darba grupas, kas izstrādātu likumprojektus ekonomisko reformu jautājumos. Ja nepieciešams, grupu darbā iesaista speciālistus no citām ministrijām, iestādēm un organizācijām;
4.6. lai veiktu atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizāciju, sagatavot attiecīgus priekšlikumus Latvijas Republikas Valdībai par dažāda veida valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanu.
5. Ekonomisko reformu ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.
6. Ekonomisko reformu ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome, bet viņu pienākumus nosaka ministrs.
Ekonomisko reformu ministrijas aparāta darbu vada ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.
7. Ekonomisko reformu ministrs:
7.1. atbild par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par atsevišķu ministrijas darbības nozaru vadīšanu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas struktūrvienību darbiniekus;
7.2. apstiprina ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu statūtus, ieceļ šo uzņēmumu direktorus, noslēdz ar viņiem darba līgumus un apstiprina viņu paraksta paraugus;
7.3. vada Latvijas Republikas Valdības komisiju ekonomisko reformu jautājumos;
7.4. savas kompetences ietvaros, izpildot un ievērojot spēkā esošos Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles, kuras ir obligātas visām ministrijām un citām valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām.
8. Ekonomisko reformu ministrija izveido konsultatīvās padomes, iekļaujot tajās zinātniekus un speciālistus, kā arī pārstāvjus no valsts pārvaldes institūcijām, bankām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
9. Ekonomisko reformu ministrijas darba samaksas fondu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. Ekonomisko reformu ministrijas pārvaldes struktūru, kā ari patstāvīgo struktūrvienību nolikumus apstiprina ekonomisko reformu ministrs.
10. Ekonomisko reformu ministrija ir juridiska persona. Tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu.
Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KREITUSS