BEĻĢIJAS KARALISTES VALDĪBA, kas rīkojas gan savā, gan Luksemburgas Lielhercogistes Valdības vārdā, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem,

VALONIJAS REĢIONA VALDĪBA,

FLANDRIJAS REĢIONA VALDĪBA,

BRISELES PILSĒTAS APGABALA VALDĪBA, no vienas puses, un

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA, no otras puses, (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

VĒLOTIES stiprināt to ekonomisko sadarbību, radot labvēlīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

VIENOJAS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Terminu skaidrojums

Šajā Līgumā:

1. Ar terminu "ieguldītāji" jāsaprot:

a) "pilsoņi", t.i., ikviena fiziska persona, kas ir Beļģijas Karalistes, Luksemburgas Lielhercogistes vai Latvijas Republikas pilsonis saskaņā ar Beļģijas, Luksemburgas vai Latvijas likumdošanu;

b) "sabiedrības", t.i., ikviena juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas, Luksemburgas vai Latvijas likumdošanu un kuras galvenais uzņēmums atrodas Beļģijas, Luksemburgas vai Latvijas teritorijā.

2. Ar terminu "ieguldījums" jāsaprot jebkurš īpašuma veids vai jebkurš tiešs vai netiešs naudas, mantas vai pakalpojumu ieguldījums, kas ieguldīts vai atkārtoti ieguldīts jebkurā ekonomiskās darbības sektorā.

Šajā Līgumā ar ieguldījumiem, it īpaši, kaut gan ne tikai, jāsaprot sekojošais:

a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkuras citas tiesības in rem, tādas kā hipotēkas, prasījuma tiesības, galvojuma tiesības, augļotāju un citas līdzīgas tiesības;

b) akcijas, korporatīvās tiesības vai jebkuras citas dalības formas, tai skaitā mazākuma vai netiešās, uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

c) obligācijas, prasījumi par maksājumu vai jebkuru darbību, kam ir ekonomiska vērtība;

d) autortiesības, rūpnieciskā īpašuma tiesības, tehniskie procesi, firmas zīmes un "goodwill", "know-how";

e) koncesijas saskaņā ar līgumu vai likumu, tajā skaitā koncesijas par dabas resursu meklēšanu, kultivēšanu, iegūšanu vai izmantošanu.

Izmaiņas likumiskajā formā, kurā tika ieguldīti vai atkārtoti ieguldīti līdzekļi vai kapitāls, neietekmēs to kā "ieguldījumu" apzīmējumu šajā Līgumā.

3. Ar terminu "ienākumi" jāsaprot ienākumi no ieguldījumiem, un tas ietvers, it īpaši, kaut gan ne tikai, peļņu, procentus, kapitāla pieaugumu, dividendes, autora honorārus un maksājumus.

4. Saskaņā ar 4.panta 3.punktu un 5.panta 3.punktu termins "bez vilcināšanās" nozīmē, ka pārvedums izdarīts tādā laika periodā, kā to prasa starptautiskās finansu paražas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 90 dienu laikā.

5. Termins "teritorija" jāpielieto attiecībā uz Beļģijas Karalistes, Luksemburgas Lielhercogistes vai Latvijas Republikas teritoriju, kā arī attiecībā uz jūras teritorijām, t.i., jūras un dziļūdens teritorijām, kuras atrodas zem attiecīgo valstu teritoriālajiem ūdeņiem un pār kurām pēdējās minētās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības un savu jurisdikciju ar mērķi pētīt, izmantot un aizsargāt dabas resursus.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicinās savā teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus un pieņems šos ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse atļaus koncesiju kontraktu, kā arī komerciālu, administratīvu vai tehniskās palīdzības līgumu noslēgšanu un izpildi tādā mērā, kādā šī darbība ir saistīta ar šādiem ieguldījumiem.

3. pants

Investīciju aizsardzība

l. Visi vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktie ieguldījumi — gan tiešie, gan netiešie — baudīs godīgu un taisnīgu attieksmi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Šādi ieguldījumi baudīs pastāvīgu aizsardzību un drošību, t.i., tiks izslēgti jebkādi nepamatoti vai diskriminējoši pasākumi, kas ar likumu vai praksē varētu kavēt to pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, piederību vai likvidāciju, izņemot pasākumus, kas tiek veikti, lai uzturētu sabiedrisko kārtību.

3. 1. un 2.pantā noteiktais režīms un aizsardzība būs vismaz tāds pats, kāds ir noteikts attiecībā pret trešās valsts ieguldītājiem un nekādā gadījumā nebūs mazāk labvēlīgs par starptautiskajās tiesībās atzīto.

4. Tomēr šis režīms un aizsardzība neattieksies uz priekšrocībām, ko viena no Līgumslēdzējām Pusēm noteikusi trešās valsts ieguldītājiem saskaņā ar tās dalību vai asociāciju brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, kopējā tirgū vai kādā citā reģionālās ekonomiskās organizācijas formā.

5. Šis Līgums neietvers priekšrocības, ko viena no Līgumslēdzējām Pusēm piešķirs kādai trešajai valstij saskaņā ar līgumu par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu vai citu ar nodokļu jautājumiem saistītu līgumu.

4. pants

Īpašuma atņemšana un ierobežošana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas neveikt nekādus ekspropriācijas vai nacionalizācijas pasākumus, kā arī citas darbības savā teritorijā, kas tieši vai netieši saistītas ar otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu atņemšanu.

2. Ja sabiedrisko, drošības vai nacionālo interešu ievērošanas nolūkā netiks pildīti 1.punkta nosacījumi, jāievēro sekojoši noteikumi:

a) pasākumi jārealizē saskaņā ar pienācīgo likumdošanas procesu;

b) pasākumi nebūs diskriminējoši, kā arī pretrunā ar jebkādām specifiskām saistībām;

c) pasākumi tiks saistīti ar atbilstošas un efektīvas kompensācijas izmaksas nosacījumiem.

3. Šādai kompensācijai jālīdzinās ieguldījumu faktiskajai vērtībai pirms dienas, kad šie pasākumi tika uzsākti vai kļuva zināmi atklātībai.

Šāda kompensācija tiks izmaksāta tās valsts valūtā, kuras pilsonis ir ieguldītājs, vai arī jebkurā citā konvertējamā valūtā. Tā tiks izmaksāta bez vilcināšanās un būs brīvi pārvedama. No 90.dienas pēc kompensācijas noteikšanas līdz tās izmaksas dienai tiks aprēķināti procenti saskaņā ar normālām komerciālām likmēm.

4. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli vai sacelšanos otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saņems no šīs Līgumslēdzējas Puses apiešanos attiecībā uz restitūciju, atlīdzību, kompensāciju vai citu atlīdzības veidu ne mazāk labvēlīgu kā to, ko šī Līgumslēdzēja Puse realizē attiecībā uz vislielākā labvēlības režīma valstu ieguldītājiem.

5. Attiecībā uz šajā Pantā minētajiem jautājumiem katra Līgumslēdzēja Puse otrai Līgumslēdzējai Pusei piemēros vismaz tādu pašu režīmu, kādu tā savā teritorijā realizē attiecībā pret vislielākā labvēlības režīma valstu ieguldītājiem. Šis režīms nekādā gadījumā nebūs mazāk labvēlīgs par starptautiskajās tiesībās atzīto.

5. pants

Pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji ir veikuši ieguldījumus, atļaus šiem ieguldītājiem brīvi pārvest viņu naudas aktīvus, kas it īpaši ietvers:

a) ieņēmumus no ieguldījumiem, ietverot peļņu, procentus, ieņēmumus no kapitāla, dividendes un autora honorārus;

b) naudas līdzekļus regulāri veikto aizdevumu atmaksāšanai;

c) ieņēmumus no prasību apmierināšanas, ieguldījumu pilnīgas vai daļējas likvidācijas, ieskaitot kapitāla peļņu vai ieguldītā kapitāla pieaugumu;

d) saskaņā ar 4.pantu izmaksāto kompensāciju;

e) autora honorārus un citus maksājumus, kas rodas no patentu tiesībām un no komerciālās, administratīvās vai tehniskās palīdzības.

2. Katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, kuriem ir atļauts strādāt otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar pieņemtajiem ieguldījumiem, varēs pārvest uz savas izcelsmes valsti attiecīgu daļu savu ieņēmumu.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse izdos nepieciešamās atļaujas, kas nodrošinās pārvedumu veikšanu bez vilcināšanās un papildus izmaksām, izņemot parastos nodokļus un izmaksas.

Attiecībā uz šajā Pantā minētajiem jautājumiem katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem vismaz tādu pašu režīmu, kādu tā līdzīgos gadījumos piemēro vislielākās labvēlības režīma valstu ieguldītājiem.

4. Pārvedumi saskaņā ar šo Pantu tiks veikti pēc valūtas maiņas kursa, kas ir noteicošais pārveduma dienā, un saskaņā ar tās valsts valūtas maiņas noteikumiem, kuras teritorijā tiek realizēti ieguldījumi.

5. Šie valūtas maiņas kursi nekādā gadījumā nebūs mazāk labvēlīgi kā tie, ko piemēro vislielākās labvēlības režīma valstu ieguldītājiem, īpaši saskaņā ar jebkura ieguldījumu aizsardzības līguma vai kārtības specifiskajiem nosacījumiem.

6. Piemērojamais valūtas maiņas kurss jebkurā gadījumā būs godīgs un taisnīgs.

6. pants

Aizvietošanas princips

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai jebkura šīs Puses valsts iestāde maksā kompensāciju saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, ko tā devusi attiecībā uz ieguldījumu, otra Līgumslēdzēja Puse atzīs, ka iepriekšējā Līgumslēdzēja Puse vai attiecīgā valsts iestāde ar aizvietošanas palīdzību kļūst par apdrošinātāju kompensāciju saņemošo ieguldītāju tiesībām.

Apdrošinātājam būs tiesības, pateicoties aizvietošanai, izmantot ieguldītāju tiesības un celt atbilstošās prasības ar to pašu varu kā minētais ieguldītājs un tajās pašās tiesību robežās, kas šādi iegūtas.

Tiesību aizvietošana būs attiecināma arī uz 5. un 9.pantā minētajām pārveduma tiesībām vai šķīrējtiesu.

Šādas tiesības apdrošinātājam būs izmantojamas proporcionāli riskam, kas ietverts garantijas līgumā, un ieguldītājam, kam ir tiesības gūt labumu no garantijām proporcionāli riskam, kas nav ietverts līgumā.

2. Tik, cik tas attiecas uz pārveduma tiesībām, otra Līgumslēdzēja Puse būs pilnvarota prasīt apdrošinātājam, kas ir aizvietojis kompensāciju saņemošo ieguldītāju tiesības, pēdējā minētā saistības saskaņā ar likumiem vai līgumu.

7. pants

Pielietojamie noteikumi

Ja ar ieguldījumiem saistītu jautājumu aptver gan šis Līgums, gan vienas Līgumslēdzējas Puses nacionālā likumdošana vai starptautiskās konvencijas, ko Puses jau ir parakstījušas vai parakstīs nākotnē, otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji varēs attiecināt uz sevi noteikumus, kas attiecībā uz viņiem ir vislabvēlīgākie.

8. pants

Specifiski līgumi

1. Ieguldījumus, kas izdarīti saskaņā ar specifisku līgumu starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Puses ieguldītājiem, regulēs šī Līguma, kā arī specifiskā līguma nosacījumi.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas, ka tā vienmēr izpildīs saistības, kādas tā uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem.

9. pants

Ar ieguldījumiem saistīto strīdu izskatīšana

1. Jebkuru ieguldījumu strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi rakstiski pieteiks tā puse, kas pirmā uzsāks rīkoties. Pieteikumu papildinās detalizēts memorands.

Ja vien iespējams, šāds strīds tiks nokārtots draudzīgā ceļā starp Pusēm vai arī diplomātiskā ceļā, izmantojot Līgumslēdzēju Pušu konsīliju.

2. Ja sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas strīds nav nokārtots, pusēm tieši vienojoties draudzīgā ceļā vai diplomātiskā ceļā, izmantojot konsīliju, strīds jāiesniedz starptautiskajā šķīrējtiesā.

Rezultātā katra Līgumslēdzēja Puse jau iepriekš un neatsaucami piekritīs jebkuru strīdu izšķiršanai šāda tipa šķīrējtiesā. Šāda piekrišana nozīmē, ka abas Puses atteiksies no prasības, ka visiem iekšzemes administratīvajiem vai juridiskajiem līdzekļiem jābūt izsmeltiem.

3. Starptautiskās šķīrējtiesas gadījumā lieta jānodod izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (I.C.S.I.D.), kas izveidots saskaņā ar 1965.gada 18.martā Vašingtonā parakstīto Konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valsti un citas valsts pilsoņiem, ja abas šī Līguma Puses ir pievienojušās minētajai Konvencijai. Kamēr šī prasība netiek izpildīta, katra Līgumslēdzēja Puse piekritīs, ka lieta tiks izskatīta šķīrējtiesā saskaņā ar I.C.S.I.D. papildu institūcijas nosacījumiem.

4. Nevienā šķīrējtiesas procesa vai šķīrējtiesas sprieduma izpildes posmā nevienai strīdā iesaistītajai Līgumslēdzējai Pusei netiks dotas tiesības kā iebildumu minēt faktu, ka ieguldītājs, kurš ir strīda pretējā puse, ir saņēmis šī Līguma 6.pantā noteikto kompensāciju, kas pilnīgi vai daļēji sedz zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas polisi vai garantiju.

5. I.C.S.I.D. jāpieņem lēmumu, pamatojoties uz:

- tās strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā tika veikti ieguldījumi, nacionālo likumdošanu, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz likumdošanas pretrunām;

- šī Līguma nosacījumiem;

- specifiska līguma nosacījumiem, kas varētu darboties attiecībā uz ieguldījumiem;

- starptautisko tiesību principiem.

6. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām strīda pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas izpildīt spriedumus saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu.

10. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji baudīs vislielākās labvēlības nosacījumus otras Puses teritorijā visos jautājumos, kas saistīti ar attieksmi pret ieguldījumiem.

11. pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu

1. Jebkurš strīds, kas saistīts ar šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, iespēju robežās tiks izšķirts diplomātiskā ceļā.

2. Ja strīdu nav iespējams nokārtot diplomātiskā ceļā, tad tas jāiesniedz izskatīšanai kopējā komisijā, kuras sastāvā būs abu Pušu pārstāvji; šāda komisija tiks sasaukta bez nevajadzīgas vilcināšanas pēc tās Puses lūguma, kas pirmā uzsāks rīkoties.

3. Ja kopējā komisija nespēs nokārtot strīdu, tas pēc kādas no Līgumslēdzējas Puses lūguma jāiesniedz šķīrējtiesā, kas tiek izveidota katram atsevišķam gadījumam šādi:

Divu mēnešu laikā pēc tam, kad viena Līgumslēdzēja Puse ir informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi par savu nodomu iesniegt lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, katrai Līgumslēdzējai Pusei jāieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Divu mēnešu laikā pēc viņu iecelšanas šiem diviem šķīrējtiesnešiem, savstarpēji vienojoties, jāieceļ trešās valsts pilsoni par šķīrējtiesas priekšsēdētāju.

Ja tas nav izdarīts noteiktajā termiņā, kādai no Līgumslēdzējām Pusēm jālūdz, lai Starptautiskās Tiesas Prezidents veic nepieciešamās iecelšanas.

Ja Starptautiskās Tiesas Prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai tādas valsts pilsonis, ar kuru kādai no Līgumslēdzējām Pusēm nav diplomātiskās attiecības, vai arī, ja tas nevar veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, veikt iecelšanu(as) jālūdz Starptautiskās Tiesas Viceprezidents.

4. Šādi izveidota tiesa pati noteiks savas darbības procedūru. Tās lēmumi tiks pieņemti ar balsu vairākumu; tie būs galīgi un saistoši Līgumslēdzējām Pusēm.

5. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz ar sava šķīrējtiesneša iecelšanu saistītās izmaksas. Izmaksas, kas saistītas ar trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, kā arī tiesas administratīvās izmaksas abām Līgumslēdzējām Pusēm jāsedz vienlīdzīgās daļās.

12. pants

Agrākie ieguldījumi

Šis Līgums attiecas arī uz ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veikuši otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās minētās likumiem un noteikumiem pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

Tomēr tas neattiecas uz ieguldījumiem, kas veikti pirms 1987.gada 1.janvāra, ja vien nav citas speciālas vienošanās starp Līgumslēdzējām Pusēm.

13. pants

Līguma spēkā stāšanās un darbības ilgums

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par konstitucionālo procedūru nokārtošanu, kas saistītas ar šī Līguma stāšanos spēkā, kurš stāsies spēkā mēnesi pēc datuma, kad saņemts beigu paziņojums. Līgums būs spēkā desmit gadus. Šis Līgums automātiski jāpagarina uz nākamajiem desmit gadiem, ja vien kāda no Līgumslēdzējām Pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus pirms darbības termiņa beigām rakstveidā nepaziņo par savu nodomu to izbeigt. Katra Līgumslēdzēja Puse rezervē sev tiesības izbeigt Līgumu, paziņojot par to vismaz sešus mēnešus pirms esošā darbības termiņa beigām.

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanas, šis Līgums darbosies divdesmit gadus no tā izbeigšanās datuma.

Šo apliecinot, būdami savu attiecīgo valdību atbilstoši pilnvaroti, pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Līgums noslēgts 1996.gada 26.martā Briselē divos oriģināleksemplāros, angļu, franču, holandiešu un latviešu valodās, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Dažādas interpretācijas gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.