Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu

 Satversmes tiesas likums

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

 1.pants. Satversmes tiesa

(1) Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk — Satversme) un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.

(2) Satversmes tiesa spriež tiesu saskaņā ar Satversmi un šo likumu.

(3) Satversmes tiesa ir juridiskā persona.

2.pants. Satversmes tiesas neatkarība

Tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama.

3.pants. Satversmes tiesas sastāvs

Satversmes liesā ir septiņi tiesneši.

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

5.pants. Satversmes tiesas tiesneša zvērests

(1) Pēc apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesnesis dod likumā "Par tiesu varu" paredzēto tiesneša zvērestu, ko pieņem Valsts prezidents.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

(3) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

6.pants. Satversmes tiesas tiesneša mantija un amata zīme

Satversmes tiesas tiesnesis pilda amata pienākumus tiesas sēdēs, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

7.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 5.pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus.

(2) Savu pilnvaru laikā, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus, Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

(3) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk par desmit gadiem pēc kārtas.

(4) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

8.pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāsanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.

(2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atbrīvot no amata, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(3) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no amata, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods.

11.pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras

Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi.

12.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievelē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

13.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumi un tiesības

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt šā panta pirmajā daļā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

(3) Atsevišķus Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis.

(4) Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

14.pants. Satversmes tiesas reglaments

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

15.pants. Satversmes tiesas zīmogs

Satversmes tiesai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un tiesas nosaukumu.

II nodaļa. Satversmes tiesas kompetence

16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā ari Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

6) citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

7) pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

8) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus;

9) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

17.pants. Tiesības iesniegt pieteikumu

(l) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei (l6.panta 1.punkts), Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei (l6.panta 2.punkts), kā ari Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 3.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Ministra kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministra kabineta noteikumu un citu Ministra kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministra kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministra kabineta noteikumiem (16.panta 4. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram;

6) pašvaldības domei (padomei).

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministra prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 5. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) Ministra kabinetam.

(4) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 6.punkts) ir:

1) Saeimai;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Augstākās tiesas plēnumam;

4) ģenerālprokuroram;

5) pašvaldības domei (padomei).

(5) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16.panta 7.punkts) ir:

1) ar likumu uz to pilnvarotam ministram;

2) Augstākās tiesas plēnumam;

3) ģenerālprokuroram.

(6) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus (16.panta 8. punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).

(7) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 9.punkts), ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Ministra kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram.

III nodaļa. Tiesvedība

18.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikums par lietas ierosināšanu (turpmāk — pieteikums) Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:

1) pieteikuma iesniedzējs;

2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts;

3) lietas faktisko apstākļu izklāsts;

4) pieteikuma juridiskais pamatojums;

5) prasījums Satversmes tiesai.

(2) Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi tad, ja:

1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

(3) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) koleģiālās institūcijas lēmumu, ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija;

2) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

3) pilnvarojumu personai, kas saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu ir tiesīga izdarīt procesuālās darbības pieteikuma iesniedzēja vārdā, ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

19.pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikuma pieņemšanas sevišķie noteikumi

(1) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta otrās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 5.punktu tiek pieņemts tikai tad, ja pašvaldība uzskata, ka tie Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, likumu "Par pašvaldībām" vai citiem likumiem.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta sesto daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Saņemot pieteikumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesnesis pārliecinās, vai:

1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai (16.pants);

2) pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu (17.pants);

3) pieteikums atbilst vispārīgajām (18.pants) un sevišķajām (19.pants) pieteikuma pieņemšanas prasībām.

(2) Ja lieta ir piekritīga Satversmes tiesai, pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu un pieteikums atbilst vispārīgajām un sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu.

(3) Ja lieta nav piekritīga Satversmes tiesai vai iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu, vai pieteikums neatbilst vispārīgajām vai sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu.

(4) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu tiesnesis pieņem mēneša laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(5) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk ka viena trešdaļa Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.

21.pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par atteikšanos ierosināt lietu

(1) Lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēju laikā pēc tā noraksta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Satversmes tiesā.

(2) Sūdzību Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu un lietas ierosināšanu vai par sūdzības noraidīšanu.

(3) Ja pieņemts lēmums par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja pieņemts lēmums par sūdzības noraidīšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) pieaicina lietpratējus (ekspertus) atzinuma došanai.

(3) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā, īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai un Satversmes tiesas sēdes laiku un vietu.

(5) Tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai.

(6) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem;

2) paziņojumu par sēdes laiku un vietu nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

23.pants. Pārstāvība Satversmes tiesā

(1) Lietas dalībnieku — pieteikuma iesniedzēju, kā arī institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, — var pārstāvēt tā pārstāvis.

(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, viņi ir uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Šādu pilnvarojumu apstiprina Saeimas Kanceleja.

(3) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību.

24.pants. Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem — pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, — ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

25.pants. Tiesas sastāvs

(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs, bet tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus.

26.pants. Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība

Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas procesa likums.

27.pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums

(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa.

(2) Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.

(3) Tiesas sēžu zāle neielaiž personas, kas jaunākas par 16 gadiem, ja tas nav liecinieki izskatāmajā lietā.

28.pants. Satversmes tiesas sēde

(1) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas un pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(2) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(3) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.

(4) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausīti ekspertu atzinumi un pratināti liecinieki.

(5) Pēc tam seko tiesas debates.

(6) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(7) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.

29.pants. Tiesvedības izbeigšana

Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas prasībām.

30.pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana

(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā.

(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret".

(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(4) Spriedums pasludināms ne vēlāk kā 15 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc pasludināšanas spriedums tiek nosūtīts lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.

(6) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

31.pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs

Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (noradot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

32.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

(4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pasludināšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sprieduma lemjošā daļa tiek publicēta arī izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

IV nodaļa. Satversmes tiesas tiesneša statuss

34.pants. Ierobežojumi strādāt citu algotu darbu un piedalīties sabiedriskajā darbībā

(1) Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko darbu. Viņš nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts.

(2) Satversmes tiesas tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām. Satversmes tiesas tiesnesis var būt sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrs, bet šīs tiesības viņam jāizmanto tā, lai neciestu tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

35.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Saeimas piekrišanas.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības.

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība

(1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) šā likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

(2) Disciplinarlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

(3) Disciplinarlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

(4) Disciplinarlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(5) Lēmumu disciplinārlieta Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

(6) Izskatot disciplinārlietu, Satvsrsmes tiesa var:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) ierosināt Satversmes tiesas tiesneša atlaišanu no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai;

3) izbeigt disciplinārlietu.

(7) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.

(8) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

V nodaļa. Satversmes tiesas finansēšana,

tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas

37.pants. Satversmes tiesas finansēšana

Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta.

38.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums

(1) Satversmes tiesas tiesneša, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalga atbilst attiecīgi Augstākās tiesas tiesneša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgai.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētājam par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu — piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu.

(3) Satversmes tiesas tiesneši papildus amatalgai saņem piemaksas, kas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktas Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem ir pirmā kvalifikācijas klase.

39.pants. Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas

Uz Satversmes tiesas tiesnešiem attiecas visas sociālās garantijas un atvieglojumi, kas tiesnešiem noteikti spēkā esošajos normatīvajos aktos.

VI nodaļa. Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

40.pants. Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

(1) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku štatu sarakstu budžeta ietvaros nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

(2) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku darba attiecības regulē Latvijas Darba likumu kodekss.

(3) Uz Satversmes tiesas amatpersonām un darbiniekiem attiecas visas tās kompensācijas un sociālās garantijas, kas likumā "Par tiesu varu" un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktas tiesu resora amatpersonām un ierēdņiem.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Satversmes tiesas procesa likuma spēkā stāšanās dienai lietu izskatīšanas procesuālo kārtību regulē šis likums un Satversmes tiesas reglaments.

2. Pirmās Satversmes tiesas pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs triju dienu laikā pēc tam, kad pie amata pienākumu pildīšanas stājušies vismaz pieci

Satversmes tiesas tiesneši. Tieslietu ministrs vada pirmās Satversmes tiesas sēdes līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja ievēlēšanas brīdim, bet, ja pirmās Satversmes tiesas sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, — līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas brīdim.

3. Ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja šajā brīdī pie amata pienākumu pildīšanas nav stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ar vienkāršu balsu vairākumu no to Satversmes tiesas tiesnešu skaita, kuri stājušies pie amata pienākumu pildīšanas, ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie amata pienākumu pildīšanas.

4. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

5. Ministru kabinets sniedz visu nepieciešamo palīdzību Satversmes tiesas darbības uzsākšanai. Satversmes tiesa nodrošināma ar telpām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 14. jūnijā