Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Alternatīvā dienesta likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar viņa pilsoņa pienākumiem pret valsti.

2.pants. Personas, kuras pilda alternatīvo dienestu

Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu (turpmāk — alternatīvā dienesta veicējs).

3.pants. Alternatīvā dienesta ilgums

Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību, alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

4.pants. Alternatīvā dienesta pildīšanas vieta

(1) Alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, valsts un pašvaldību objektu un teritoriju labiekārtošanu vai muitas kontroli. Konkrētas institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības vadītāju vai attiecīgās kapitālsabiedrības vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.

(2) Alternatīvā dienesta veicēju norīko pildīt alternatīvo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kurā atrodas alternatīvā dienesta veicēja pastāvīgā dzīvesvieta vai no kuras viņam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, izņemot gadījumu, kad institūcija, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvojamo telpu.

(3) Alternatīvā dienesta veicēju var iesaistīt dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Ministru kabineta noteikto institūciju, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju vadītāji līdz kārtējā gada 1.februārim un 1.augustam nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram pieprasījumu, kurā norāda alternatīvā dienesta pildīšanai nepieciešamo personu skaitu un pildāmo darbu raksturu.

(5) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu konkrētajam alternatīvā dienesta veicējam, ņem vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un dzīvesvietu. Ja piedāvātas vairākas alternatīvā dienesta pildīšanas vietas un alternatīvā dienesta veicēja veselības stāvoklis to pieļauj, viņam dienesta pildīšanas vietu ļauj izvēlēties. Alternatīvā dienesta veicējs nav tiesīgs izvēlēties dienesta vietu, ja viņu norīko dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai.

(6) Ja administratīvajā teritorijā, kurā atrodas alternatīvā dienesta veicēja pastāvīgā dzīvesvieta vai no kuras alternatīvā dienesta veicējam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, nav pieteikta neviena alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs alternatīvā dienesta veicēju nenorīko pildīt alternatīvo dienestu līdz brīdim, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, kad minētajā administratīvajā teritorijā tiek pieteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta. Ja sešu mēnešu laikā minētajā administratīvajā teritorijā alternatīvā dienesta pildīšanas vieta netiek pieteikta, alternatīvā dienesta veicēju norīko uz tuvāko brīvo alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šīs daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad institūcija, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvojamo telpu.

5.pants. Alternatīvā dienesta pildīšana

(1) Saskaņā ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja pieņemto lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izsniedz alternatīvā dienesta veicējam norīkojumu, kurā noteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, datums, kad jāsāk alternatīvā dienesta pildīšana, un alternatīvā dienesta pildīšanas ilgums. Iesaucamās personas militārā dienesta uzskaites dokumentā Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izdara atzīmi par norīkošanu alternatīvajā dienestā. Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 7.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs alternatīvā dienesta pildīšanas laikā norīkot alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ieradies norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā.

(3) Par alternatīvā dienesta veicēja ierašanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, kā arī par alternatīvā dienesta veicēja izdarītajiem pārkāpumiem alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija triju darbdienu laikā rakstveidā paziņo tai Valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kura alternatīvā dienesta veicējam izsniegusi norīkojumu.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku uzskaita alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija un Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Alternatīvā dienesta pildīšanu kontrolē Militārā dienesta iesaukšanas centrs un Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta pildīšanas laiks un veidotas datu bāzes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējs var rakstveidā izteikt vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu. Šādu lūgumu izskata un lēmumu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs. Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku obligātā aktīvā militārā dienesta laikā neieskaita.

(6) Kad noteiktais alternatīvā dienesta pildīšanas laiks tuvojas beigām, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija saskaņo ar Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju alternatīvā dienesta beigšanas datumu un norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē, nosaka Ministru kabinets.

(7) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pagarina par laikposmu, kurā alternatīvā dienesta veicējs neattaisnoti nav pildījis dienesta pienākumus, uzturējies alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, vai nav varējis pildīt alternatīvo dienestu viņam piemērota drošības līdzekļa vai soda dēļ.

(8) Alternatīvā dienesta veicējs atbrīvojams no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms šā dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ ir kļuvis obligātajam aktīvajam militārajam dienestam nederīgs;

2) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā ir izteicis vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu un ir tajā iesaukts;

3) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

4) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, kad viņš notiesāts nosacīti;

5) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu.

(9) Lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanu no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

6.pants. Alternatīvā dienesta veicēja tiesības un pienākumi

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs mainījis dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs lūgt Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāju norīkot viņu uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šāda lūguma noraidīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanai no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām vai alternatīvā dienesta pārtraukšanai.

(2) Alternatīvā dienesta veicēja pienākums ir:

1) noteiktā laikā ierasties norīkojumā norādītajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot alternatīvā dienesta pildīšanas vietas iekšējās kārtības noteikumus un administrācijas likumīgos norādījumus;

3) saudzīgi izturēties pret alternatīvā dienesta pildīšanas vietas mantu;

4) alternatīvo dienestu beidzot, 10 darbdienu laikā ierasties Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā ieskaitīšanai rezervē, līdzi ņemot alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas izsniegtos dokumentus;

5) informēt Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību un alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrāciju par savu atrašanās vietu atvaļinājuma laikā.

(3) Alternatīvā dienesta veicējam jāapgūst obligātais civilās aizsardzības kurss un pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kurss normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties politiskajās organizācijās (partijās). Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam aizliegts strādāt algotu darbu.

(6) Alternatīvā dienesta veicējam aizliegts apvienot alternatīvā dienesta pildīšanu ar studijām augstskolas dienas nodaļā vai ar mācībām vidējās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādes dienas nodaļā.

(7) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņam 10 darbdienu laikā pēc pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu jāpaziņo (ierodoties personiski) par šo faktu tai Valsts militārā dienesta struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta. Dzīvesvietas mainīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja norīkošanai uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(8) Alternatīvajā dienestā norīkotajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām tiek garantētas tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darba vietā (amatā).

7.pants. Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas tiesības un pienākumi

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzliktos pienākumus vai ar prettiesiskām darbībām nodara alternatīvā dienesta pildīšanas vietai zaudējumus, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai ir tiesības pieprasīt, lai Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs norīko alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja viņam uzlikto pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam, viņam pildot šos pienākumus, drošus un veselību aizsargājošus apstākļus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja vienlaikus ar alternatīvā dienesta veicēju līdzīgas funkcijas vai darbus veic algoti darbinieki, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai ir jānodrošina alternatīvā dienesta veicējam tādi darba vietas apstākļi, kas nav sliktāki kā algotiem darbiniekiem.

8.pants. Alternatīvā dienesta veicēja civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas, viņam pildot alternatīvā dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir pilnā mērā atbildīgs par tiešajiem reālajiem zaudējumiem, kas, viņam pildot dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs var, vienojoties ar alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrāciju, labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt alternatīvā dienesta pildīšanas vietai nodarītos zaudējumus. Ja alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija piekrīt, alternatīvā dienesta veicējs, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

9.pants. Atvaļinājumi

(1) Alternatīvā dienesta veicējam piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 15 kalendāra dienas alternatīvā dienesta gadā, neskaitot svētku dienas. Alternatīvā dienesta veicējam, kuram alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši, otrajā alternatīvā dienesta gadā piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 10 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(2) Ikgadējo atvaļinājumu par pirmo alternatīvā dienesta gadu piešķir, ja alternatīvā dienesta veicējs pildījis alternatīvo dienestu ne mazāk kā sešus mēnešus. Ikgadējo atvaļinājumu par otro alternatīvā dienesta gadu var piešķirt jebkurā laikā šajā gadā.

(3) Ikgadējo atvaļinājumu pārceļ vai pagarina:

1) alternatīvā dienesta veicēja pārejošas darbnespējas gadījumā;

2) ja alternatīvā dienesta veicēju iesaista dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana alternatīvā dienesta veicējam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt darba gaitu alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, ar Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāja piekrišanu ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz citu laiku alternatīvā dienesta laikā. Pārcelto ikgadējo atvaļinājumu var savienot ar ikgadējo atvaļinājumu nākamajā alternatīvā dienesta gadā.

(5) Ikgadējo atvaļinājumu alternatīvā dienesta veicējam piešķir Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājs, pamatojoties uz viņam adresētu alternatīvā dienesta veicēja iesniegumu, kas saskaņots ar alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas vadītāju.

10.pants. Alternatīvā dienesta veicēja apgāde un sociālās garantijas

(1) Alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta laikā:

1) saņem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem uzturnaudu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

2) ir tiesīgs saņemt Aizsardzības ministrijas apmaksātu veselības aprūpi tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Aizsardzības ministrija noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs ir pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai par valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ar dienesta veikšanai nepieciešamo aprīkojumu alternatīvā dienesta veicēju nodrošina alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija.

(4) Ja alternatīvā dienesta veicējs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis traumu vai saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 150 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs traumu guvis vai saslimis savas vainas dēļ.

(5) Ja alternatīvā dienesta veicējs gājis bojā, pildot alternatīvo dienestu, vai miris gada laikā pēc atvaļināšanas no alternatīvā dienesta sakarā ar traumu vai slimību, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk par 2500 latiem katram apgādājamam. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs savas vainas dēļ gājis bojā vai miris sakarā ar traumu vai slimību, ko guvis savas vainas dēļ.

(6) Beidzot alternatīvo dienestu, alternatīvā dienesta veicējam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā pabalstu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. Šo pabalstu neizmaksā šā likuma 5.panta astotās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

Pārejas noteikums

Likuma 6.panta trešā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 30.maijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 18.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.