Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Mobilizācijas likums

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mobilizācija — mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finansu resursus;

2) mobilizācijas pieprasījums — dokuments, kurā izteikta prasība pēc mobilizācijas, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, pienākums un kurš izsaka Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

3) atliktās piegādes — preces un materiāli, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi valsts apdraudējuma gadījumā.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts institūciju, pašvaldību, Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.

 

3.pants. Mobilizācijas resursi un veidi

(1) Mobilizācija aptver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un tautsaimniecību.

(2) Latvijas pilsoņi un nepilsoņi (turpmāk — iedzīvotāji), valsts (arī ārvalstīs esošie), pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu materiālie un finansu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.

(3) Mobilizācija var būt vispārēja, daļēja un vietēja:

1) vispārēja mobilizācija tiek izsludināta kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;

2) daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;

3) vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā.

 

4.pants. Mobilizācijas sagatavošana un īstenošana

(1) Mobilizāciju sagatavo un īsteno saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, šo likumu un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem.

(2) Mobilizācijas sagatavošana ietver:

1) mobilizāciju reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;

2) mobilizācijas plānu un citu Ministru kabineta noteikto dokumentu izstrādi;

3) mobilizācijas vadības sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

4) valsts institūciju un pašvaldību sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

5) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu mobilizācijai;

6) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizācijai nepieciešamo mobilizācijas resursu izveidošanu;

7) valsts materiālo rezervju izveidošanu, uzkrāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu;

8) katastrofu medicīnas sistēmas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

9) plašsaziņas līdzekļu sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

10) mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības;

11) mobilizācijas speciālistu mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;

12) starptautisko sadarbību mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas jautājumos.

(3) Mobilizācijas īstenošana ietver:

1) valsts institūciju un pašvaldību pārkārtošanu darbam valsts apdraudējuma gadījumā;

2) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju;

3) pasākumus tautsaimniecības pārorientēšanai no miera laika apstākļiem uz darbu valsts apdraudējuma gadījumā;

4) iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, nodrošināšanu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;

5) Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

6) plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

 

5.pants. Starptautiskā sadarbība mobilizācijas jautājumos

Latvijas Republika starptautisko sadarbību mobilizācijas jautājumos īsteno, pamatojoties uz vispāratzītiem starptautiskajiem valsts un cilvēku drošības un aizsardzības principiem un ievērojot starptautiskos līgumus un citus starptautiskus normatīvos aktus.

 

 

II nodaļa

Mobilizācijas vadība,

mobilizācijas izsludināšana un demobilizācija

6.pants. Mobilizācijas vadības sistēma

(1) Mobilizācijas vadības sistēmu izveido atbilstoši valsts administratīvajam iedalījumam. Tā ir valsts totālās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa.

(2) Mobilizācijas vadības sistēma nodrošina Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības mobilizācijas vadību valsts apdraudējuma gadījumā.

(3) Mobilizācijas vadības sistēmā ir trīs līmeņi:

1) valsts līmenis;

2) Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas līmenis;

3) pašvaldību līmenis.

 

7.pants. Mobilizācijas vadības struktūra

(1) Mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai valsts institūcijās un pašvaldībās tiek veidotas mobilizācijas struktūrvienības vai norīkoti mobilizācijas darbinieki.

(2) Mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību amatpersonu, mobilizācijas struktūrvienību un mobilizācijas darbinieku uzdevumus, pilnvaras un pienākumus, kā arī darbības principus miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā nosaka Ministru kabinets.

 

8.pants. Mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšana

(1) Lēmumu par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu pieņem un mobilizāciju vai demobilizāciju izsludina Ministru kabinets. Ja Ministru prezidents konstatē, ka Ministru kabinets nevar sanākt stundas laikā, lai pieņemtu lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludinātu mobilizāciju, viņš pieņem lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludina mobilizāciju.

(2) Mobilizācija tiek izsludināta, izmantojot visu veidu sakaru un plašsaziņas līdzekļus.

(3) Par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu Ministru prezidents divdesmit četru stundu laikā rakstveidā paziņo Saeimai.

 

 

III nodaļa

Mobilizācijas plānošanas,

sagatavošanas un īstenošanas reglamentēšana,

valsts institūciju un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos

9.pants. Mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas reglamentēšana

Lai reglamentētu mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, Ministru kabinets izdod šādus noteikumus:

1) par civilās trauksmes un atbalsta sistēmu un civilās trauksmes un atbalsta plāniem, nosakot:

a) civilās trauksmes un atbalsta sistēmas mērķi, uzdevumus un pasākumus,

b) valsts institūciju un pašvaldību pienākumus un uzdevumus civilās trauksmes un atbalsta pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā,

c) civilās trauksmes un atbalsta plānu sistēmu, to apstiprināšanas un precizēšanas kārtību, kā arī attiecīgo plānu dokumentu veidlapu paraugus;

2) par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību un finansējumu, nosakot:

a) mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, to uzdevumus un materiāltehnisko nodrošinājumu,

b) mācību nodrošinājumu un organizāciju,

c) mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveides un attīstības finansēšanas kārtību,

d) mobilizācijas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,

e) valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gadījumā;

3) par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, materiālo un finansu resursu plānošanu un izmantošanu, nosakot:

a) mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts institūcijās un pašvaldībās, to uzdevumus un pienākumus,

b) mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finansu resursu plānošanas un izmantošanas kārtību,

c) valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finansu resursu plānošanā un izmantošanā;

4) par mobilizācijas plāniem, nosakot:

a) mobilizācijas plānu un plānošanas sistēmu,

b) mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un plānošanas koordinācijas kārtību,

c) mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību,

d) mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus;

5) par atliktajām piegādēm, nosakot:

a) materiālo resursu veidus un apjomu atlikto piegāžu vajadzībām,

b) atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību;

6) par iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, kā arī ar sakaru un transporta pakalpojumiem, nosakot:

a) normas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā,

b) pārtikas valsts rezervju apjomu, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību,

c) normētas pārtikas izsniegšanas un kontroles kārtību,

d) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtību Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām attiecībā uz nodrošinājumu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, sakaru un transporta pakalpojumiem,

e) valsts institūciju un pašvaldību uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju normētā nodrošināšanā ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, sakaru un transporta pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;

7) par Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) normas nodrošinājumam ar energoresursiem,

b) energoresursu valsts rezervju apjomu, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību,

c) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtību Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām attiecībā uz nodrošinājumu ar energoresursiem,

d) valsts institūciju un pašvaldību uzdevumus un pienākumus Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanā ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

8) par izmaksām iedzīvotājiem no valsts budžeta valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) iedzīvotāju kategorijas, kuras tiek nodrošinātas ar izmaksām no valsts budžeta,

b) izmaksu veidus un apjomu atkarībā no valsts apdraudējuma pakāpes,

c) izmaksu organizāciju un par tām atbildīgās valsts institūcijas un pašvaldības;

9) par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju,

b) pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību,

c) medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,

d) valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā;

10) par hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) hidrometeoroloģisko dienestu darba plānošanu,

b) hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

11) par mobilizācijas pieprasījumiem, nosakot:

a) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību,

b) mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību,

c) sakarā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību,

d) kārtību, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība,

e) mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapu paraugus;

12) par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) pasta nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,

b) radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

13) par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām, nosakot:

a) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību,

b) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus,

c) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentu veidlapu paraugus,

d) mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas.

 

10.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos

(1) Valsts institūciju un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos tiek noteikta šādi:

1) Krīzes kontroles centrs saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām koordinē mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;

2) Aizsardzības ministrija plāno, sagatavo un vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

3) Iekšlietu ministrija plāno, sagatavo un vada civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci nosaka Ministru kabinets.

 

IV nodaļa

Valsts institūciju un pašvaldību,

Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu,

kā arī iedzīvotāju pienākumi mobilizācijas sagatavošanā un īstenošanā

11.pants. Valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu pienākumi

(1) Valsts institūcijām, pašvaldībām un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, ir šādi pienākumi:

1) pildīt mobilizācijas pieprasījumus;

2) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt mobilizācijas plānus.

(2) Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, valsts institūcijām, pašvaldībām un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

(3) Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai ir iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām ir pienākums sniegt mobilizācijas plānošanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. Iedzīvotāju pienākumi

(1) Iedzīvotājiem ir šādi pienākumi:

1) izpildīt Militārā dienesta iesaukšanas centra vai tā teritoriālo struktūrvienību — valsts militārā dienesta pārvalžu — rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā;

2) izpildīt pašvaldības rīkojumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas gadījumā.

(2) Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, iedzīvotājiem ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem. Īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

 

 

V nodaļa

Iedzīvotāju mobilizācija

13.pants. Pilsoņu iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā

Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

14.pants. Iedzīvotāju mobilizācija civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai

(1) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu.

(2) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti darba spējīgie iedzīvotāji no 18 līdz 65 gadu vecumam.

(3) Ministru kabinets var noteikt atsevišķas iedzīvotāju kategorijas, kuras netiek pakļautas mobilizācijai.

 

 

VI nodaļa

Mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības

15.pants. Mobilizācijas gatavības pārbaudes

(1) Lai noteiktu valsts institūciju, pašvaldību, Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības gatavību mobilizācijai, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas gatavības pārbaudes bez mobilizācijas izsludināšanas.

(2) Mobilizācijas gatavību pārbaudīt ir tiesības:

1) Ministru prezidentam — visā valsts teritorijā vai tās daļā;

2) ministriem (valsts ministriem) — viņu pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās iestādēs, institūcijās, uzņēmumos un attiecīgās nozares mobilizācijas plānos iekļautajās iestādēs, kā arī Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu mobilizācijas gatavību;

3) pašvaldību vadītājiem — attiecīgās pašvaldības iestādēs, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas mobilizācijas plānos iekļauto Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu mobilizācijas gatavību.

 

16.pants. Mobilizācijas mācības

(1) Lai sagatavotos mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas mācības.

(2) Mobilizācijas mācību plānošana un organizēšana ir ministriju un pašvaldību, kā arī citu Ministru kabineta noteikto institūciju kompetencē.

 

17.pants. Zaudējumu kompensācija

Mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, kā arī iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

 

 

VII nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpšanu

18.pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 30.maijā.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 18.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.decembri.