Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.29

(prot.Nr.57, 62.§) Rīgā 2002.gada 4.jūnijā

Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas

likuma “Par pašvaldībām” 43.pantu

Lietotie termini un to skaidrojums

Aizsargjoslas — noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Biogēnās vielas — ķīmiskie elementi (slāpeklis, fosfors, ogleklis, silīcijs, sērs), kas ir vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm. Ūdenī sastopami minerālsāļu un organisko savienojumu veidā. Rodas, augu un dzīvnieku atliekām sadaloties, vai tiek ieskaloti ūdenstilpēs ar sniega un lietus ūdeņiem.

Rekreācija — atpūtas un tūrisma organizēšana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra.

Tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām.

Ūdens kvalitāte — ūdens sastāva un īpašību raksturojums, kas nosaka tā derīgumu konkrētam ūdens lietošanas veidam.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt racionālu ūdens un bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību, ievērojot ezera ekoloģisko stāvokli un tam piegulošo teritoriju aizsardzības prasības.

1.2. Juglas ezera un tam piegulošo teritoriju izmantošanai tiek izvirzīti šādi mērķi:

— Juglas ezera un tā piekrastes zonas rekreatīvā potenciāla saglabāšana un palielināšana;

— Juglas ezera zivsaimnieciskā potenciāla saglabāšana un palielināšana;

— Juglas ezera un tam piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un daudzveidības nodrošināšana, vienlaicīgi nodrošinot to pieejamību sabiedrībai;

— Juglas ezera un tam piegulošo teritoriju vēstures un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai.

1.3. Šie noteikumi ir obligāti visām fiziskām un juridiskām personām.

2. Rekreācijas izmantošanas nosacījumi

2.1. Juglas ezerā visu gadu ir aizliegts izmantot motorizētos ūdens transportlīdzekļus — ūdens motociklus, motorlaivas, kuterus, katamarānus, izņemot glābšanas dienesta, zivju uzraudzības dienesta, valsts un pašvaldības policijas motorizēto ūdens transportlīdzekļus dienesta pienākumu pildīšanas laikā.

2.2. Laikā no 15.marta līdz 30.jūnijam Juglas ezerā ir aizliegta airu laivu izmantošana (tai skaitā makšķerēšana no laivām), ūdens velosipēdu, vējdēļu un jahtu izmantošana, lai nodrošinātu ezerā ligzdojošo ūdensputnu aizsardzību.

2.3. Ja atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.09.1998. noteikumiem Nr.349 “Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtība Latvijas Republikas ūdeņos” Juglas ezerā tiek organizēta licencētā amatierzveja, ezerā var norādīt vietas, kur licencētās makšķerēšanas vajadzībām atļauts izmantot laivas ar elektromotoru piedziņu, un kur licencētā amatierzveja no laivām atļauta laikā no 15.marta līdz 30.jūnijam.

2.4. Juglas ezerā tiek labiekārtotas peldvietas Berģu ciemata pludmalē un Strazdumuižas parka teritorijā (skat. 1.pielikumu). Peldvieta Strazdumuižas parka teritorijā veidojama ar infrastruktūras elementiem, kādi nepieciešami cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

2.5. Peldvietu izvietojumu un iekārtošanu Juglas ezerā nodrošina Rīgas pašvaldība vai pašvaldības pilnvarota juridiska persona.

2.6. Peldvietās jāievēro Rīgas domes 19.02.2002. saistošo noteikumu Nr.23 “Rīgas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumi” prasības.

2.7. Peldvietu, pludmales un kāpu zonas uzturēšanu kārtībā un sanitāro prasību ievērošanu peldvietās nodrošina attiecīgā Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcija, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe.

3. Saimnieciskās darbības ierobežojumi Juglas ezera akvatorijā un piekrastes zonā

3.1. Veidojot sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūvi un mazstāvu dzīvojamo ēku apbūvi Juglas ezera piekrastes zonā:

3.1.1. aizliegts apbūvēt dabas pamatnes teritoriju;

3.1.2. veidojot vienlaidus apbūves teritoriju gar ezeru, ne retāk kā pēc 300 metriem veidojams brīvi pieejams ceļš uz ezeru;

3.1.3. veidojot apbūvi gar ezeru, jāievēro 20 m plata aizsargjosla;

3.2. Juglas ezera aizsargjoslā saskaņā ar Latvijas Republikas Aizsargjoslu likuma 37.pantu jāievēro šādi aprobežojumi:

3.2.1. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

3.2.2. aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3.2.3. aizliegts veikt 50 m platā joslā kailcirtes;

3.2.4. 10 metru platā joslā papildus 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3.apakšpunktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.

3.3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Zvejniecības likuma 9.panta 9.daļas 2.punktu ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām gar Juglas ezera krastu noteikta 10 m plata tauvas josla, kas nav jānorobežo ar speciālām zīmēm. Tauvas joslu uztur un apsaimnieko attiecīgie zemes īpašnieki (lietotāji). Ja mainās ūdenslīnija, tad atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Īpašumus tauvas joslā norobežot ir aizliegts.

3.4. Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku un vides institūciju speciāli norādītās vietās tauvas joslā ir atļauta:

3.4.1. laivu un kuģu piestāšana, to kravu izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

3.4.2. laivu un kuģu pārziemošana, būve un remontēšana;

3.4.3. zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības.

3.5. Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta:

3.5.1. zvejniekiem un makšķerniekiem pārvietojoties gar krastu;

3.5.2. kājāmgājējiem;

3.5.3. zivju resursu un ūdeņu uzraudzības dienestu darbiniekiem, veicot dienesta pienākumus;

3.5.4. vides aizsardzības un glābšanas pasākumu veikšanai.

3.6. Saskaņā ar Rīgas pilsētas apbūves noteikumu (pieņemti ar Rīgas domes 12.12.1995. lēmumu Nr.2819 “Par Rīgas attīstības plāna 1995.—2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu apstiprināšanu”) 7.nodaļu:

3.6.1. ezera krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju. Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un būvēm;

3.6.2. ezera gultnes izmaiņas pieļaujamas tikai gultnes aizsērējuma tīrīšanai un kuģu ceļu padziļināšanai, kā arī, ja tās neizsauc vides nelabvēlīgas izmaiņas;

3.6.3. aizliegts iegūt būvmateriālus, izmainot ezera gultni.

3.7. Aizliegta kanalizācijas notekūdeņu novadīšana Juglas ezerā.

4. Pasākumi ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai un saglabāšanai Juglas ezerā un tā piekrastes teritorijā

4.1. Lai varētu izsekot Juglas ezera ūdens kvalitātes attīstības tendencēm un noteikt optimālākos tā aizsardzības pasākumus, ezera apsaimniekotājam vai ūdenstilpes nomniekam saskaņā ar 3.pielikumu jāveic Juglas ezera ūdens kvalitātes monitoringa novērojumi.

4.2. Ezera un sateces baseina pieteces kvalitātes monitoringam izmantojami trīs raksturīgākie paraugu ņemšanas punkti ezerā — dienvidu galā, centrālajā daļā un austrumu galā (skat. 2.pielikumu).

4.3. Biogēno vielu ienese no sateces baseina atsevišķi jāvērtē Lielajai Juglai, Mazajai Juglai un Piķurgai, veicot ūdens kvalitātes mērījumus ietekās un caurplūdes mērījumus. Pa vienam paraugam jāņem no Piķurgas ietekas, no Lielās Juglas un no Mazās Juglas.

4.4. Saskaņā ar Juglas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) projekta ietvaros veikto ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējumu ezera apsaimniekotājam jāveic pasākumi, kas saistīti ar ezera ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, t.sk. niedru pļaušana vai dūņu slāņa izņemšana no ezera.

4.5. Lai Juglas ezerā nodrošinātu dabisku (atklātu) ekosistēmu, kas iekļaujas ķēdē: Baltijas jūra — Daugava — Ķīšezers — Juglas ezers — mazās upes, ir jāpārtrauc ūdens līmeņa mākslīga regulēšana, demontējot Juglas kanāla slūžas.

5. Administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu un noteikumu izpildes kontrole

5.1. Par šo noteikumu 2.1., 2.2., 3.1., 3.2., 3.3., 3.6. un 3.7.punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz 50 (piecdesmit) latiem.

5.2. Kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:

5.2.1. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) un administratīvo inspekciju inspektori;

5.2.2. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas inspektori un Rīgas priekšpilsētu un rajonu ekologi;

5.2.3. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņām noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

5.3. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

6. Iekasētās soda naudas izlietojums

6.1. 40% no iekasētās soda naudas paliek to institūciju rīcībā, kas uzlikušas sodu.

6.2. 60% no iekasētās soda naudas tiek ieskaitīta Rīgas pilsētas pamatbudžetā.

7. Pārejas noteikumi

7.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss” un stājas spēkā ar 01.07.2002.

7.2. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Vides komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs

3.pielikums

Juglas ezera ūdens kvalitātes monitorings

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs