Par Valmieru sapņos un īstenībā

Pirms diviem gadiem pašvaldības izstrādātais pilsētas ģenerālplāns, kā arī līdz Jāņiem iedzīvotāju apspriešanā nodotais detaļplānojums radīs vēl vairāk pārmaiņu, nekā cerēts. Droši var apgalvot vienīgi to, ka nemainīga būs palikusi Gauja.

Jau tuvākajos gados pilsētas centrā tiks īstenots Rīgas firmas “Grafix” ieteiktā apļveida transporta kustība, kurai būs jāapmierina iedzīvotāju, vides un braucēju intereses. Tā atdeve pilsētā vispilnīgāk gan būs jūtama tikai tad, kad pāri Gaujai, vienojot Semināra un Rūpniecības ielu, varbūt pēc 10 vai vairāk gadiem, būs uzbūvēts ģenerālplānā iezīmētais otrais tilts.

Patīkamas pārmaiņas skars arī centrā padomju gados no ķieģeļiem sabūvētās tā sauktās hruščovietes, jo dome ir pieņēmusi lēmumu atļaut pirmos stāvus pārbūvēt par iestādēm vai veikaliem, prognozē pilsētas mērs Māris Kučinskis. Savukārt pēc šo namu siltināšanas vai apmešanas, kam gan būtu vajadzīgs valsts atbalsts, patlaban acij nepievilcīgās ēkas būšot kā konfektes. Tālākā nākotnē, iespējams, vairs neizdosies sameklēt agrāk uz nedroša smilšu pamata Gaujas kalnā celtos deviņstāvu namus, jo pēc gadiem 15 tos varbūt nāksies nojaukt iedzīvotāju drošības labad. Detaļplānojumā vairs nav iezīmēta arī baznīcai vistuvāk uzbūvētā ēka, jo tā aizēno skatu gan uz svētnamu, gan upes panorāmu.

Patlaban vietējo uzņēmēju izveidotā SIA “Vuga” jau naski strādā pie kādas sociālisma laikā iesāktās daudzstāvnieces būvniecības pabeigšanas. Plānots, ka ar laiku pilsētas nomalēs vai uz apkārtējo pagastu zemes taps arī pirmās rindu mājas. M. Kučinskis minēja zīmīgu faktu par zemes sadārdzināšanos pilsētā pēdējā laikā. Piemēram, 1200 kvadrātmetrus liels gabals izsolē esot pārdots 10 reizes dārgāk par sākotnējo cenu.

Valmiera arvien pārliecinošāk kļūst par novada administratīvo centru. Patlaban tajā jau ir izvietojušās ap 10 Vidzemes reģionālās iestādes. Iespējams, jau pēc 10 gadiem pilsēta ar 27 256 iedzīvotājiem to skaitu gandrīz dubultos, mērs rēķina. Lielas korekcijas ģenerālplānā un cilvēku pieplūdumā, kā arī infrastruktūras pilnveidē, varētu ienest topošā Baltijas kiberpilsētas projekta īstenošana.

No plāniem nākotnes dokumentos M. Kučinskis min arī centrālā tilta pār Gauju paplašināšanu, ko ierosina kāds valmierietis. Taču tik drīz gan tas nebūšot, jo izmaksās ap 3 miljonus latu. Toties diezgan tuva realitāte ir reģionālā olimpiskā centra celtniecība. Lai tas sevi atpelnītu, turpat būvēs arī apjomīgu viesnīcu, visiem pieejamu peldbaseinu, kā arī pilsētā skaļi pārrunāto lielveikalu, kas varētu daudz ieguldīt cilvēkiem pievilcīgas apkārtnes un transporta stāvlaukumu izveidē, kā arī ar ilglaicīgu nomas līgumu palīdzētu finansēt sporta vajadzības.

Pērn 122 Eiropas Savienības kandidātvalstu pilsētu konkurencē saņemtās godalgas “Pilsētai - ceļā uz ES 2000”, latiņu veselīgas vides saglabāšanā drīkst celt tikai augstāk. Jau nākamgad tiks sākts projekts ūdensapgādes sistēmas sakārtošanā programmas 800+ ietvaros, paredzēts veidot centrālo un likvidēt mazās katlu mājas, lai tīrāks kļūtu gaiss. Pakāpeniski plānots asfaltu gan ielās, gan stāvlaukumos nomainīt ar veselībai tīkamāko bruģi.

Gar Gauju tuvāko divu gadu laikā ir paredzēts veidot gājēju takas ar koka bluķu soliem un galdiem, skaistākajās vietās atsedzot skatu uz upi. Pie Krācītēm, tikai 10 minūšu gājienā no centra, taps peldētava. Iespējams, Vecpuišu parkā būs skeitborda laukums. Saņemtais 700 000 latu finansējums ļaus Rātsupītes krastā izveidot estrādi vasaras pasākumiem.

Arī Drāmas teātra rekonstrukcija, kas sākta 1988.gadā, 2004. gadā, cerams, būšot laimīgi pabeigta.

“DIENA”