Par Valsts prezidentes vizīti Kanādā un Amerikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 14.jūnijā saņēma goda doktora grādu Makgila universitātē Monreālā, kurā 1965.gadā ieguva doktora grādu psiholoģijā. Uzrunājot studentus un mācību spēkus, Valsts prezidente pateicās savai “Alma mater” par goda doktora grāda piešķiršanu.

Savā runā viņa uzsvēra katra cilvēka unikālo dzīves misiju, stāstīja par Latviju un tās nākotni jaunajā Eiropā, ko iespaido pagātnes pārdzīvojumi. Valsts prezidente minēja, ka tieši šajā dienā, 14.jūnijā, Latvija piemin tos upurus, kas cieta padomju represijās un tika izsūtīti uz Sibīriju. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka padomju totalitārais režīms nesaudzēja nevienu: „Cieta visi — bagāti un nabagi; inteliģence un zemnieki; latvieši, čigāni, vācieši, ebreji un citu tautību pārstāvji; vīrieši un sievietes; mazuļi, bērni, jaunieši, grūtnieces, veci cilvēki uz nāves gultas. Jaunā nācija, kas bija tik sīvi izcīnījusi savu neatkarību, tika izdzēsta no pasaules kartes, un šķita, ka cerības atjaunot brīvību bija zudušas.”

Vaira Vīķe–Freiberga izteica pateicību Kanādai par to, ka trimdā aizbraukušie latvieši, arī viņas ģimene, varēja turpināt cīņu par savas zemes brīvību, atgādinot par vēstures notikumu netaisnību. Valsts prezidente iepazīstināja klātesošos ar Latvijas šodienas mērķiem pēc 11 jaunatgūtās brīvības gadiem, stiprinot savu demokrātiju un kļūstot par pilntiesīgu jaunās Eiropas un transatlantiskās kopienas locekli.

Valsts prezidente runāja par katras personības dzīves laikā rodamo unikālo misiju: „Tikai no katra paša ir atkarīgs, vai dot savai dzīvei jēgu, vienalga, lai kādi apstākļi vai likteņa vēji jūs skartu. Atcerieties vienmēr — pats dzīves ceļojums var būt galamērķis. Katra diena ir jūsu pašu priekam un panākumiem.”

Šis ir jau sestais Valsts prezidentei piešķirtais goda doktora grāds. V.Vīķe–Freiberga ir saņēmusi arī habilitētās filoloģijas doktores grādu, ko piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmija (1992), tieslietu goda doktores grādu, ko piešķīra Kvīnsas universitāte (1991), goda doktores grādu no Toronto Viktorijas universitātes (2000), goda doktores grādu no Latvijas Universitātes (2000), goda doktores grādu no Kauņas Vītauta Dižā universitātes (2002).

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sestdien, 15. jūnijā, Ņujorkā, ASV, tikās ar šā gada novembrī gaidāmās Prāgas NATO valstu vadītāju sanāksmes galveno atbalstītāju un rīcības komitejas locekli, lielākās ASV apdrošināšanas sabiedrības “MetLife” prezidentu Robertu Benmoši.

Uzsverot atbalstu NATO paplašināšanai, R.Benmoše pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem ceļā uz dalību aliansē. V.Vīķe–Freiberga un R.Benmoše, pārrunājot gaidāmo NATO galotņu sanāksmi Prāgā, akcentēja kandidātvalstu premjerministru tikšanās nozīmību Rīgā 5. un 6. jūlijā, kas apliecinās šo valstu solidaritāti un gatavību stiprināt NATO vērtību telpu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka NATO paplašināšana nozīmētu drošības telpas izvēršanu pasaulē un jaunas iespējas cilvēku labklājības nodrošināšanai. Atsaucoties uz ielūgumu apmeklēt Viļņas desmitnieka premjeru sanāksmi Rīgā, R.Benmoše apliecināja, ka viņa pārstāvji ieradīsies Latvijā. Prāgas NATO galotņu sanāksmes atbalstītājs izteica atzinību par Latvijas prezidentes lomu savas valsts drosmīgo un nepieciešamo reformu virzīšanā un NATO integrācijā.

Informējot par savas sabiedrības darbības galvenajiem virzieniem un prioritātēm, R.Benmoše pauda interesi par Latvijas ekonomikas aktualitātēm un investīciju iespējām valstī. Prezidente iepazīstināja ar Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un to tuvākā laika prognozēm, uzsverot valsts stabilo un straujo attīstību dažādās dzīves jomās. V.Vīķe–Freiberga norādīja uz Latvijas īpašajām ģeogrāfiskajām priekšrocībām un Rietumu–Austrumu vienojošo lomu.

Svētdien, 16. jūnijā, prezidente Ņujorkā tikās ar ASV Radošās koalīcijas pārstāvjiem, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību ar ASV pazīstamu radošo aprindu pārstāvju starpniecību.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 17.jūnijā, Ņujorkā tikās ar ASV Radošās koalīcijas izpilddirektori Robinu Bronku un rakstnieci Keriju Modinu, kura tikko ASV laidusi klajā grāmatu “11.septembris”.

Radošā koalīcija ir ASV nevalstiska izklaides industrijas organizācija, kas vieno dažādu mākslu slavenības un ko 1989.gadā nodibināja tādi ASV radošo jomu cilvēki kā Aleks Boldvins, Kristofers Rīvs, Rons Silvers, Sjūzana Sarandona, lai “izmantotu mums doto balsi”, rīkojot diskusijas un intelektuāļu skaidrojumus par sociāliem un politikas jautājumiem. Šodienas darbības prioritāte ir dažādu kultūru “diplomātisko” sakaru veicināšana, veidojot sapratnes un cilvēcības tiltus pasaulē.

Radošās koalīcijas pārstāve R.Bronka sarunā ar Latvijas prezidenti uzsvēra, ka “jaunās pasaules” apstākļos, pēc 11.septembra, ASV radošo aprindu pārstāvji ir vienojušies sniegt savu ieguldījumu globālā projektā par atšķirīgu kultūru dialogu celšanu. Viens no mērķiem, pēc R.Bronkas teiktā, ir izveidot jaunu ASV un Eiropas kultūru dialogu, kas dzēstu savstarpējus stereotipus un veidotu savstarpēji dziļāku izpratni. Savstarpējs dialogs veido sapratnes tiltus, un tā ir labākā garantija drošībai pasaulē, bija vienisprātis Latvijas prezidente un ASV nevalstiskās organizācijas “Radošā koalīcija” pārstāves.

Sarunā K.Modina un R.Bronka izteica domu, ka Latvija varētu būt laba organizācijas partnere Eiropā kā neliela zeme, kas pārdzīvojusi traģisku pagātni, ir atvērta pasaulei, tajā pašā laikā nezaudējot savu identitāti un kultūras unikalitāti. Viņas augstu novērtēja V.Vīķes-Freibergas devumu latviešu folkloras pētījumos, uzsverot, ka Latvijas prezidente kā rakstniece, intelektuāle, folkloras zinātniece, pirmā sieviete prezidente reģionā varētu būt lieliska līdere stereotipu dzēšanā, humāno vērtību un transatlantiskā kultūras tilta celšanā starp Eiropu un ASV: “Jūs iemiesojat savas tautas dziļo kultūru un kontinenta nākotnes redzējumu.” Latvijas prezidente savukārt uzsvēra, ka Latvijas bagātākais resurss un attīstības potenciāls ir tās cilvēkos, intelektuālajā spēkā, stāstot par dinamisko un dažādo augsta līmeņa kultūras dzīvi Latvijā un sasniegumiem pasaulē. “Latvijā, piemēram, ir dzilainļas rakstniecības un dzejas tradīcijas, kurās padomju okupācijas laikā iesakņojās zemtekstu māksla, padarot Latvijas cilvēku mākslas uztveri dziļi niansētu,” sacīja prezidente. “Latvija ir intelektuāli bagāta zeme, kas pārsteidz ikvienu, kas pie mums ierodas, tāpēc vēlos izteikt ielūgumu Radošajai koalīcijai viesoties Rīgā un piedalīties intelektuālā diskusijā, lai kopā ar Latvijas kultūras cilvēkiem veidotu dziļākas izpratnes un vērtību tiltu.”

Prezidente uzsvēra, ka ASV un Latvijas tautas vieno brīvības mīlestība un “tāpēc ir saprotamas jūtas un šoks, ko izraisīja 11.septembris, izaicinot vērtības, kuras aizstāv visa civilizētā pasaule”. Koalīcijas pārstāves pateicās par ielūgumu, apliecinot, ka tuvākajā laikā apmeklēs Latviju, un sacīja, ka tā būtu lieliska iespēja mazināt stereotipus par ASV kultūras dzīvi, parādīt tās daudzveidību un dot Latvijas māksliniekiem iespējas parādīt savu unikalitāti Amerikā.

Prezidente informēja sarunas dalībnieces par Latvijas centieniem un mērķi būt par pilntiesīgu Eiropas un transatlantiskās kopienas dalībnieci. K.Modina uzsvēra, ka viens no koalīcijas mērķiem ir kalpot par izpratnes tiltu sabiedrībai par dažādiem sociāliem un politiskiem jautājumiem, jo “tieši radošie cilvēki ir tie, kuriem sabiedrība bieži uzticas vairāk un kuru viedoklī ieklausās, un, ja mūsu spēkos ir izskaidrot sabiedrībai kādus jautājumus, tad tas ir mūsu pienākums”.

Valsts prezidenta preses dienests