Ar labiem panākumiem tuvu mērķim

Piektdien Rīgā uzturējās Eiropas Komisijas komisārs Ginters Ferhoigens

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā noris veiksmīgi, un ir domājams, ka ar desmit kandidātvalstīm, to skaitā arī Latviju, tās tiks slēgtas līdz šā gada beigām un jau 2004. gadā šīs valstis kā pilntiesīgas ES locekles varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. To piektdien, 14. jūnijā, preses konferencē vizītes laikā Latvijā atzina Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens.

Komisārs apsveica Latviju ne vien ar uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet arī ar milzīgajiem panākumiem iestāšanās sarunu laikā. Latvija ir slēgusi visas tehniskās sarunu sadaļas un strauji pietuvojusies sarunu noslēgumam, tādējādi pierādot, ka Komisijas popularizētais “noķeršanas” (catch–up) princips darbojas ļoti veiksmīgi. Latvija sarunas sāka divus gadus vēlāk nekā sešas pirmās grupas valstis, bet ir noķērusi un pat apsteigusi lielāko daļu no tām, norādīja G. Ferhoigens.

Arī Latvijas valdības vadītājs Andris Bērziņš pauda gandarījumu par Latvijas sekmēm iestāšanās sarunās.

Ministru prezidents vērsa uzmanību uz faktu, ka Latvija, uzsākot sarunas tikai 2000. gada sākumā, šobrīd ES kandidātvalstu sarunu “rangu tabulā” dala trešo un ceturto vietu. Ministru prezidents minēja četrus galvenos iemeslus, kas Latvijai ļāvuši gūt tik labus panākumus sarunu laikā.

Pirmkārt, tā ir labā sadarbība ar Eiropas Komisiju un it īpaši paplašināšanās ģenerāldirektorātu un personīgi Ginteru Ferhoigenu. Otrkārt, tas ir sekmīgs diplomātu darbs gan Latvijā, sadarbojoties ar Eiropas Komisijas delegāciju, gan Latvijas diplomātu darbs ES dalībvalstīs un it īpaši Andra Ķestera vadītās Latvijas sarunu delegācijas ieguldījums. Treškārt, tā ir sekmīgā valdības un Saeimas sadarbība likumdošanas harmonizēšanā un iestāšanās sarunu pozīciju saskaņošanā. Un, visbeidzot, sekmīgs nacionālo institūciju darbs, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses integrācijas procesā. Kā sekmīgākās ministrijas, kurām ieguldījums iestāšanās sarunu gaitā uzteicams īpaši, A. Bērziņš minēja Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Protams, integrācijas procesā bijušas iesaistītas visas ministrijas, bet šīm trim ministrijām darba apjoms ir īpaši liels un paveiktā darba kvalitāte vērtējama kā teicama.

G. Ferhoigena tikšanās laikā ar A. Bērziņu galvenokārt runāts par trim jautājumiem — aktualitātēm sarunās par lauksaimniecības politiku, budžeta jautājumiem un administratīvās kapacitātes celšanu.

Galvenokārt runāts par pozīcijām lauksaimniecības jautājumos, kur sarunas pagaidām vēl nav sāktas — tās sāksies tuvākajā laikā. G. Ferhoigens pauda pārliecību, ka sarunās izdosies panākt tādu kompromisu starp dalībvalstīm un kadidātvalstīm, kas būs elastīgs un pieņemams visām pusēm.

Paplašināšanās komisārs norādīja, ka dalībvalstis vēl aizvien nav vienojušās lauksaimniecības jautājumos un vēl nav izstrādāta Eiropas Savienības kopējā pozīcija šajā sarunu sadaļā, tāpēc komentēt ES kandidātvalstu iespējas pagaidām būtu pāragri. Tomēr G. Ferhoigens aicināja Latvijā un arī citās kandidātvalstīs galveno uzmanību pievērst nevis jautājumam par tiešajiem maksājumiem, bet gan koncentrēties uz paredzamo ES atbalstu kandidātvalstu lauku attīstībai, kur galvenais uzsvars tiek likts uz lauku infrastruktūras attīstību, kas ir īpaši nozīmīga kandidātvalstīs. Paplašināšanās komisārs atgādināja, ka vēl pirms pāris gadiem vispār nebija plānots nodrošināt lauksaimniecības tiešos maksājumus kandidātvalstīm pēc pievienošanās ES.

Arī Andris Bērziņš atzina, ka tiešie maksājumi nebūs primārais jautājums, runājot par lauksaimniecību. Proti, Latvija ir gatava stingri un precīzi iestāties par savu nacionālo interešu aizstāvību, bet galvenie jautājumi, uz kuriem Latvija koncentrēsies iestāšanās sarunās, būs ražošanas kvotas, cukura ražošanas kvotas, kā arī aprēķini par graudaugu ražību. Tās ir būtiskas lietas, lai aizstāvētu Latvijas lauksaimnieciskos ražotājus, uzsvēra valdības vadītājs.

Atbildot uz jautājumu par iespējām kandidātvalstīs pēc iestāšanās ES finansēt subsīdiju starpību, kāda pēc paplašināšanās izveidosies starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm (saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu jauno dalībvalstu zemnieki saņems 25% no tā, ko saņem pašreizējo ES dalībvalstu zemnieki), premjerministrs atgādināja, ka pēc iestāšanās ES Latvijas lauksaimniecība saņems līdzekļus, kas atbilst 16% valsts budžeta apjoma, kamēr šobrīd lauksaimniekiem, ieskaitot nodokļu atlaides, tiek sniegts atbalsts 4% no valsts budžeta apjoma. Lauksaimniecība pēc Latvijas iestāšanās ES iegūs 3,6 reizes vairāk atbalsta līdzekļu, tādēļ papildu finansējums no valsts budžeta ir finansiāli neiespējams, norādīja valdības vadītājs.

Komentējot jautājumu par budžeta maksājumiem un kandidātvalstu finansiālo ieguvumu, kļūstot par ES dalībvalsti, G. Ferhoigens norādīja, ka nauda Latvijai un citām kandidātvalstīm pēc pievienošanās tiks piešķirta, bet tikai lieliem investīciju projektiem, kuru īstenošana prasa laiku. Pirmajā gadā pēc pievienošanās visus pieejamos līdzekļus nebūs iespējams apgūt, tādēļ ir nepieciešams budžeta kompensāciju mehānisms. Par kompensāciju principu jau ir panākta vienošanās, un tas ir tikai gluži tehnisks jautājums, kā to īstenot.

Kā teica G.Ferhoigens: “Es varu garantēt, ka ne pirmajā, ne otrajā, ne arī turpmākajos gados pēc iestāšanās Latvija nekļūs par “maksātājvalsti” (valsts, kura ES budžetā iemaksā vairāk nekā saņem). Latvija saņems ļoti ievērojamu finansējumu gan no kohēzijas, gan reģionālajiem fondiem, gan no lauksaimniecības fondiem.”

Trešais nozīmīgais jautājums, kas tika aplūkots A. Bērziņa un G. Ferhoigena tikšanās laikā, bija administratīvā kapacitāte saistībā ar Latvijas gatavošanos dalībai ES. Svarīgi ir nodrošināt gan administratīvo, gan tiesu sistēmas kapacitāti, lai garantētu, ka ES likumi Latvijā tiktu pilnībā pildīti un ES dalībvalstu nodokļu maksātāju nauda izlietota atbilstoši un netiktu izšķērdēta.

Izvērtējot Latvijas sekmes integrācijas procesā, G. Ferhoigens atzina, ka Latvija līdz šim strādājusi ļoti veiksmīgi, tomēr šajā procesā nākas sastapties arī ar dažādām grūtībām. Pašreizējā paplašināšanās ir unikāla, šajā procesā tiek lietoti mehānismi un instrumenti, kādi nav lietoti līdz šim. Un šādā procesā, protams, nākas saskarties arī ar dažādām problēmām, atzina G. Ferhoigens.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors