Ar domu par Baltijas un Eiropas drošību

Rīgā notiek NATO Parlamentārās asamblejas un Saeimas rīkotais seminārs “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar Saeimas Sarkanajā zālē: NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Vims van Ekelens, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins

Svētdien, 16.jūnijā, NATO Parlamentārās asamblejas un Saeimas rīkotā “Rose-Roth” semināra “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas” dalībnieki apmeklēja Baltijas bataljonu Ādažos.

Ziņojumu par militāro reformu Baltijas valstīs sniedza Baltijas Aizsardzības koledžas Tartu komandants, brigādes ģenerālis Mihaels Klemesens. Viņš akcentēja dažāda līmeņa profesionālu militāro komandieru sagatavošanas nozīmi reformas īstenošanā. M.Klemesens apliecināja, ka Baltijas valstis sekmīgi veic šo uzdevumu un militāro reformu ziņā atrodas vadošā pozīcijā starp kandidātvalstīm, pārspējot pat dažas NATO dalībvalstis.

Savukārt Baltijas bataljona komandieris, majors Darjus Petrila iepazīstināja semināra dalībniekus ar Baltijas bataljona vēsturi un uzbūvi, kā arī ilgtermiņa projektiem un to izpildes gaitu. NATO Parlamentārās asamblejas pārstāvji interesējās par Baltijas bataljona sagatavotību un spēju piedalīties ne tikai miera uzturēšanas misijās, bet arī operācijās, kas saistītas ar NATO līguma piektā paragrāfa īstenošanu.

Semināra dalībnieki apmeklēja arī Mobilo strēlnieku mācību centru, kur iepazinās ar kaujas tehniku un ieročiem, kā arī karavīru sadzīves apstākļiem.

Vakar, 17. jūnijā, darbu turpināja seminārs “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas”.

Pēcpusdienas sēdes tēma bija “NATO paplašināšanās — Baltijas reģiona stabilitātes un drošības garants”.

Ministru prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā analizēja NATO paplašināšanās ietekmi Baltijas reģiona stabilitātes nodrošināšanā. Viņš pauda pārliecību, ka Ziemeļatlantijas alianses paplašināšana būs izšķirošais solis stabilas Eiropas izveidē. “Jautājums par paplašināšanos Baltijas valstu virzienā nav tikai par Baltijas valstu drošību un labklājību. Baltijas valstu dalība NATO veicinās stabilitāti reģionā, stiprinot transatlantisko saiti. Galu galā NATO iegūs uzticamus partnerus, kas spējīgi dot ieguldījumu kopīgo vērtību aizstāvībā,” apliecināja Ministru prezidents.

Runājot par NATO un Krievijas attiecībām, A.Bērziņš akcentēja, ka Latvija vienmēr atbalstījusi stabilu un konstruktīvu attiecību veidošanu starp Krieviju un aliansi. Mūsu valsts interesēs ir nodrošināt Krievijas sadarbību ar NATO un Eiropas Savienību, uzskata A.Bērziņš.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 17.junijā, NATO Parlamentārās asamblejas un Saeimas rīkotajā seminārā “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas”: Ministru prezidents Andris Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Ministru prezidents augstu novērtēja tā sauktā Viļņas desmitnieka, kas apvienojis 10 NATO kandidātvalstis, ieguldījumu vienotas Eiropas izveidē un demokrātisko vērtību nostiprināšanā šajās valstīs. “Viļņas grupa ir bijusi forums kandidātvalstīm gan politiskā, gan praktiskā līmenī, palīdzot tām veidot diskusiju par NATO paplašināšanos, kā arī savstarpēji daloties ar informāciju un pieredzi,” sacīja A.Bērziņš.

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis informēja semināra dalībniekus par Baltijas valstu sadarbību ceļā uz dalību NATO, kas “kļuvusi par visu Baltijas valstu aizsardzības politikas stūrakmeni un sekmē valstu integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē”. Tomēr pašapmierinātībai nav pamata, atzina Ģ.V.Kristovskis, jo pēc alianses paplašināšanās būs jauni izaicinājumi.

Mūsu aizsardzības ministrs arī pievērsās valstu reģionālās sadarbības jautājumiem drošības jomā, akcentējot, ka viens no tās būtiskiem elementiem ir attiecības ar Krieviju. “Aktīvāka Krievijas iesaiste reģiona drošības un aizsardzības aktivitātēs, kā arī Baltijas valstu uzaicināšana iestāties NATO veicinās konstruktīvu sadarbību ar Krieviju,” sacīja Ģ.V.Kristovskis.

ASV NATO komitejas Direktoru padomes loceklis Rendijs Šemans savā komentārā pievērsās ASV nostājai NATO paplašināšanā, kā arī minēja tos faktorus, kas noteica ASV atbalstu alianses paplašināšanās procesa intensificēšanai, tostarp Baltijas valstu integrācijai aliansē. “Drošība reģionā ap Baltijas jūru būs lielāka tad, ja Baltijas valstis kļūs par alianses loceklēm, nekā ja tās paliks ārpus šīs drošības organizācijas,” atzina R.Šemans.

Saeimas preses dienests

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Uzruna NATO Parlamentārās asamblejas un Saeimas rīkotajā 52. “Rose–Roth” seminārā “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas” Rīgā 2002.gada 17.jūnijā

Augsti godātie NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidentu kungi! Kolēģi! Draugi!

Kā mēs visi zinām, šis ir izšķirošs gads — Prāgas sammitā novembrī tiks pieņemti lēmumi, kuri ilgtermiņā noteiks Eiropas un visas transatlantiskās drošības telpas nākotni. NATO paplašināšanās ir neatņemama nedalāmās un brīvās Eiropas veidošanas sastāvdaļa. Mums visiem kopā ir jāstiprina un jāpaplašina eiroatlantiskā drošības telpa, kurā tiek īstenotas Rietumu pasaules kopīgās pamatvērtības — demokrātija, tiesiska valsts, cilvēktiesības, tirgus ekonomika.

Prognozējamā Baltijas valstu uzņemšana NATO ne tikai pavērs šīm valstīm jaunas iespējas, bet arī uzliks pienākumu dot ieguldījumu Eiropas un transatlantiskajā drošībā. Tiks radīta skaidrība drošības politiskajā vidē Eiropā un likvidētas drošības pelēkās zonas.

Gribu uzsvērt, ka NATO Parlamentārā asambleja ir nozīmīgs forums diskusijā par NATO paplašināšanos, jo paplašināšanās ir bijis asamblejas darba kārtības galvenais jautājums kopš Berlīnes sammita. Tādējādi parlamentārieši veicinājuši diskusijas attīstību arī savās valstīs. Latvija veic aktīvus priekšdarbus, lai kļūtu par labi sagatavotu kandidāti, kas ir cienīga saņemt uzaicinājumu Prāgas sammitā, kā arī par pilntiesīgu un atbildīgu NATO locekli pēc uzaicinājuma saņemšanas. Latvijas integrāciju NATO atbalsta gandrīz visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Praktiski atbalsts tiek apliecināts, nodrošinot Latvijas likumdošanas aktu atbilstību demokrātijas standartiem — pēdējais piemērs ir grozījumi vēlēšanu likumā. Šogad Saeima pieņēma arī grozījumus Aizsardzības finansējuma likumā, garantējot līdz 2008.gadam aizsardzības izdevumiem 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Kopš 1996.gada ar Saeimas atbalstu Latvijas vienības piedalās NATO vadītajās miera operācijās KFOR un SFOR sastāvā. Apliecinot Latvijas vēlmi dot ieguldījumu starptautiskā terorisma apkarošanā, šā gada 31.janvārī Saeima atbalstīja Latvijas kareivju nosūtīšanu uz Kirgizstānu operācijas “Enduring Freedom” ietvaros.

Jāuzsver, ka sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO ir stabils. Vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju ir labvēlīgi noskaņoti pret Latvijas dalību NATO.

Nobeigumā gribu jums novēlēt raženu darbu un izteikt vēlēšanos, lai Prāgā tiktu pieņemts vispareizākais un objektīvākais lēmums.