Represēti. Aplaupīti. Pazemoti

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums — “LV” Nr.89, 13.06.2002.; “LV” Nr.90, 14.06.2002.

\

Birutas Leites lūgums atdot māju un mantas

LPSR Ministru Padomei Leitis Birutas Veltas, Julija m., dz. Luste,

dzīv. Cēsīs, Komjaunatnes ielā 40 dz. 1*

Iesniegums

Cēsīs 1955.g. 23. apr.

 

Es Leitis Biruta Velta Julija m., dz. Luste, dz. 1912.g. 11. jūnijā (j.st.) Liepas ciema Kalāčos, 1941.g. ar sava vīra Leitis Jānis Jāņa d. ģimeni tiku evakuēta uz SSSR austrumu apgabaliem, no kurienes uz SSSR Augstākās Padomes lēmuma pamata atgriezos 1955.g. februārī.

Atgriežoties savus tuvākos radiniekus — tēvu un māti — nesastapu, jo māte mirusi 1943.g., bet tēvs gājis bojā kara laikā. Liepas ciemā, Cēsu rajonā, atrodas manas mātes Luste Karlina Jēkaba m., dz. Veidenbaums, mājas “Kalāči”, kuras pēc okupācijas izbeigšanās Latvijas PSR kā bezsaimnieka manta ir nodotas Liepas ciema padomes rīcībā, un tāpat arī citas mantas, bet klavieres kā Veidenbauma dzimtas īpašums novietotas Liepas ciema 7–gad. skolā. Tā kā, atrodoties izsūtīšanā un zaudējot, savlaicīgi nepieteicoties par mantinieci, dabiskās mantošanas tiesības, lūdzu LPSR Ministru Padomi nākt man pretīm un atgriezt man kā vienīgai manas mātes mantiniecei manai mātei piederošo īpašumu, mantas un klavieres.

Šīs mājas pārņemt savā rīcībā vēlos pirmkārt kā savas mātes īpašumu, bet vēl vairāk tamdēļ, ka tās ir vēsturisks piemineklis: ir mūsu revolucionārā dzejnieka Eduarda Veidenbauma, kura māsa bija mana māte, dzīves, darba un miršanas vieta, lai atkal izkoptu un saglabātu šo bojāejošo ēku, jo līdzšinējie iemītnieki, kuru uzraudzībā bija nodotas minētās mājas un mātes mantas, ir tikai tās postījuši, noārdot saimniecības ēkas un tās sadedzinot un tāpat apkārtējos kokus nozāģējot un sākot plēst dzīvojamās mājas apšuvumu.

Tamdēļ lūdzu LPSR Ministru Padomi nākt man pretīm, iznesot lēmumu un minētās mājas Liepas ciema Kalāčus, mantas, kas atrodas glabāšanā patreizējiem apdzīvotājiem un klavieres firmas “Paul Kūhn”, kas ir novietotas Liepas ciema 7–gadīgā pamatskolā, atgriezt manā īpašumā, lai varētu pieskatīt, apkopt un saglābt no bojāejas šo vēsturisko pieminekli un ņemt aktīvu dalību vietējā kolektīvajā darbā.

Pievienotie dokumenti:

1) mātes miršanas apliecība,

2) mana dzimšanas apliecība,

3) mana laulības apliecība,

4) apliecība par atsvabināšanu,

5) izziņa par klavieru atrašanās vietu,

6) apliecinājums par klavieru piederību.

Iesniedzējs B.Leitis

 

LVA, 270.f., 1.apr., 1032.l., 251, 251a. lp. Oriģināls.

* Saglabāts autores rakstības stils

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka J.Kacena lūgums Cēsu rajona izpildu komitejas priekšsēdētājam iesniegt izziņu par B.Leitei konfiscēto īpašumu

Slepeni, Nr. 921/369s

1955. gada 27. maijā

Cēsu rajona izpildu komitejas priekšsēdētājam

biedram F.* (tā tekstā — J.R.) Freibergam

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvalde nosūta Jums pilsones B.Leites iesniegumu par īpašuma atdošanu un lūdz sniegt izziņu Latvijas PSR Ministru Padomei par to, kāds īpašums pilsonei Leitei tika konfiscēts, kam tas nodots vai pārdots, norādot īpašuma cenu, kur tagad pilsone Leite strādā, un Jūsu viedokli par īpašuma atdošanu.

Atbilde tiek gaidīta līdz 1955. gada 15. jūnijam.

Pielikumā: pilsones Leites iesniegums uz 1 lapas un IeM vēstule Nr. 3/2–4584 uz 1 lapas ir jānosūta atpakaļ.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks J.Kacens

 

LVA, 270.f., 1.apr., 1032.l., 252.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* V.Freibergam

 

 

Cēsu rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja V.Freiberga paskaidrojums Birutas Leites īpašuma lietā

Slepeni, Nr. 34s

Latvijas PSR Cēsu rajona

darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komiteja

1955. gada 31. maijāLPSR Ministru Padomes lietu pārvaldniekam

biedram Kacenam

 

Atbildot uz 1955. gada 27. maija Nr.921/369s, paziņojam sekojošo:

1941. gada martā Jāņa Leita — Birutas Veltas Leites vīra māja tika nacionalizēta.

Izsūtīšanas laikā 1941. gada jūnijā Biruta Leite savu mājīpašumu pārdeva savai mātei, un tādējādi nekāds īpašums viņai netika konfiscēts.

Patlaban Biruta Leite dzīvo Cēsīs, Komjaunatnes ielā Nr. 40, dz. 1, un līdz šim laikam nekur nestrādā. Viņa dzīvo ar savu otro vīru Jāni Leinieti no 1949. gada, ar kuru viņa laulību nav reģistrējusi. No otrā vīra viņai 1951. gadā piedzima dēls. Vīrs strādā par strādnieku atpūtas namā “Cīrulīši”.

Savā iesniegumā Biruta Leite lūdz atdot viņai māju Cēsu rajona Liepas ciemā, kura agrāk piederēja viņas mātei Karlīnai Lustei — dzejnieka E.Veidenbauma māsai, un klavieres. Šis jautājums (kā tas ir redzams no Latvijas PSR IeM 1955. g. 14.V vēstules Nr.3/2–4584) ir saistīts ar ekspozīcijas organizāciju un mājas aprūpēšanu dzejnieka E.Veidenbauma dzimtenē, ko organizē J.Raiņa Valsts literatūras muzejs.

Pielikumā: Leites iesniegums un IeM vēstule Nr.3/2–4584 tikai adresātam.

Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētājs V.Freibergs

 

LVA, 270.f., 1.apr., 1032.l., 249.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes kultūras un izglītības grupas priekšnieces Ivanovas informācija B.Leites lietā

1955. gada 26. VI iesniedzējai B.Leitei nosūtīta vēstule, kurā izskaidrots, ka nav pamata viņai atdot īpašumu; arī Cēsu rajona izpildu komitejai dots norādījums savest kārtībā un saglabāt pienācīgā kārtībā Kalāču mājas.

Vēstuļu kopijas atrodas vēstuļu un sūdzību grupā. Jautājums ir pabeigts.

Kultūras un izglītības grupas priekšniece

Ivanova

 

LVA, 270.f., 1.apr., 1032.l., 247.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Atzīmes dokumentā: Pie lietas. Ivanova

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas slēdziens par atņemtā īpašuma vērtības izmaksu

“Apstiprinu”: LPSR Ministru padomes

Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs ģenerālmajors Vēvers

1958. gada 15. jūlijā

Slēdziens

par aresta laikā atņemto mantu vērtības izmaksu

Rīgā 1958. gada 15. jūlijā

 

Es, Latvijas PSR MP VDK uzskaites–arhīva daļas vecākais operatīvais pilnvarotais Poļakovs, izskatījis pilsoņa Igora Pelšes iesniegumu, kurā viņš lūdz atlīdzināt par viņa tēvam Rūdolfam Pelšem 1941. gadā aresta laikā atņemtajām mantām — divām mednieku bisēm, fotoaparātu un binokli, konstatēju:

Izskatot ieslodzītā tēva Rūdolfa Pelšes arhīva–izmeklēšanas lietas Nr.38452 materiālus, ir konstatēts, ka viņu 1941. gada jūnijā arestēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta orgāni un 1942. gada 17. jūnijā PSRS IeTK Sevišķā apspriede notiesāja uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē bez īpašuma konfiskācijas. 1957. gada 20. jūlijā Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija minēto lēmumu atcēla un lietu attiecībā pret R.Pelši nozieguma sastāva trūkuma dēļ viņa darbībās pārtrauca.

Kratīšanas laikā viņa dzīvoklī tika atņemts binoklis, fotoaparāts “Minoks” Nr.3382 un divas mednieku bises.

Savā iesniegumā par atņemtajām mantām Pelše paskaidro, ka teātra binoklis bijis vidēja izmēra, pirkts 1925.–1930. g., vecs. Rūpnīcas VEF fotoaparāts “Minoks”, iegādāts 1941. gadā, jauns. Divas divstobru mednieku bises, viena no tām firmas “Zauers un dēls, trīs gredzeni”, iegādāta 1933. gadā, otra — firmas “Frankote”, iegādāta 1938. gadā.

Šajā jautājumā aptaujātie liecinieki pilsoņi M.Pelše un V.Lapševskis apstiprināja minēto mantu esamību Pelšem, taču kaut ko pateikt par viņu kvalitāti sakarā ar pagājušo ilgo laiku nevar.

Aptaujājot bijušo Latvijas PSR VDTK darbinieku G.Gorbuļu par mantu atrašanās vietu, viņš paskaidroja, ka R.Pelšem aresta laikā atņemtās mantas kopā ar 1941. gada 23. jūnija protokola kopiju tikušas nodotas Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta komendantūrā.

Taču Latvijas PSR MP VDK finansu daļā un komendantūrā arhīva dokumenti par 1940.—1941. gadu par Pelšes mantu pieņemšanu vai realizāciju nav saglabājušies.

Pēc bijušo Latvijas PSR VDTK darbinieku liecībām arestētajiem atņemtās mantas sakarā ar karadarbību Latvijas PSR teritorijā un VDTK evakuāciju no Rīgas nav tikušas izvestas.

Ņemot vērā, ka R.Pelšem atņemto mantu atrašanās vietu tagad nav iespējams noskaidrot, un vadoties no PSRS Finansu ministrijas un PSRS MP VDK 1956. gada 12. novembra direktīvas Nr.31–1283/39, es ieteiktu:

Igora Pelšes iesnieguma pārbaudes materiālus nosūtīt Latvijas PSR Finansu ministrijas komisijas izskatīšanai ar priekšlikumu atlīdzināt mantu vērtību, kuras tika saņemtas, arestējot viņa tēvu Rūdolfu Pelši, atskaitot to nolietošanās procentu.

LPSR MP VDK uzskaites–arhīva daļas vecākais pilnvarotais vecākais leitnants Poļakovs

 

“Piekrītu”. Latvijas PSR MP VDK uzskaites–arhīva daļas

priekšnieks pulkvedis Nazarovs

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 87., 88.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR prokurora vietnieka J.Sproģa protests Rūdolfa Pelšes lietā

LPSR Augstākās tiesas kriemināllietu tiesas kolēģijai

Slepeni

 

Protests uzraudzības kārtībā Rūdolfa Pelšes lietā

Ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1942. g. 17.VI lēmumu Rūdolfs Pelše, dz. 1880.g., Latvijas PSR, latvietis, PSRS pilsonis, par cīņu pret revolucionāro kustību notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.

R.Pelše ir notiesāts nepareizi un Sevišķās apspriedes 1942.g. 17.VI lēmums ir jāatceļ un lieta attiecībā pret R.Pelši ir jāpārtrauc šādu apstākļu dēļ:

R.Pelšem uzrādīta apsūdzība par to, ka, dzīvojot buržuāziskās Latvijas teritorijā, viņš bija Ulmaņa valdības piekritējs, uzturēja sakarus ar Latvijas fabrikantiem Kuzņecovu un Jesenu, ar baltgvardu aprindām un sadarbojās ar buržuāziskajiem laikrakstiem “Brīvā Zeme” un “Rīts”.

No minētās apsūdzības formulas nav redzama neviena konkrētā darbība, kura būtu vērsta pret revolucionāro kustību Latvijā vai pret PSRS un kura būtu R.Pelšem inkriminēta.

Būdams nopratināts kā apsūdzētais, R. Pelše kategoriski noliedz jebkādu savu pretpadomju darbību, kura būtu vērsta pret revolucionāro kustību Latvijā, bet citu pierādījumu par R. Pelšes vainu viņam uzrādīto noziegumu izdarīšanā lietas materiālos nav.

Ņemot vērā, ka lietas materiālos nav nekādu pierādījumu par R. Pelšes vainu kontrrevolucionāra nozieguma izdarīšanā, tādēļ PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1942. g. 17.VI lēmums attiecībā pret R.Pelši ir jāatceļ un lieta nozieguma sastāva trūkuma dēļ viņa darbībās ir jāpārtrauc, t.i., pēc KPFSR Kriminālprocesa kodeksa 4. panta 5.punkta.

Vadoties no 1955. gada 19. augusta dekrēta, es lūdzu:

Sevišķās apspriedes 1942. g. 17.VI lēmumu atcelt un lietu attiecībā pret R. Pelši pārtraukt nozieguma sastāva trūkuma dēļ (..).

Latvijas PSR prokurora vietnieks Sproģis*

 

LVA, 856.f., 1.a apr., 66.l., 259.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija 1957. gada 20. jūlija slēgtā sēdē prokurora protestu apmierināja, PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1942. g. 17. jūnija lēmumu attiecībā pret Rūdolfu Pelši atcēla un lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ pārtrauca

 

 

Latvijas PSR Finansu ministrijas republikāniskās komisijas

akts par atņemtā īpašuma vērtības atdošanu

1958. gada 15. augustā. Latvijas PSR Finansu ministrijas komisija šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Šeļepovs, locekļi — J. Stolbovs, L. Avdjukevičs, I. Hanutins — izskatīja pilsoņa I. Pelšes iersniegumu par 1941. gada 23. jūnijā aresta laikā atņemtā īpašuma vērtības atdošanu.

Nr.	Priekšmeta	Skaits	Mazum-	Nolie-	Summa	Izmaksas
p.k.	nosaukums		tirdznie-	tošanās		summa
			cības cena	%
1.	Mednieku bise “Zauers
	un dēls, trīs gredzeni”	1	700	20	140	560
2.	Mednieku bise “Frankote”	1	900	30	270	630
3.	Fotoaparāts “Minoks”	1	420	30	126	294
4.	Mazs teātra binoklis	1	75	20	15	60
			2095		551	1544 rbļ.

 

R. Pelšes īpašumu 1941. gada 23. jūnijā aresta laikā atņēmuši LPSR IeTK darbinieki.

Atdot pilsonim I.Pelšem viņa tēva aresta laikā 1941. gada 23. jūnijā atņemto mantu vērtību par summu 1544 rbļ.

Komisijas priekšsēdētājs V. Šeļepovs

 

Komisijas locekļi J. Stolbovs, L. Avdjukevičs, I. Hanutins

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 86.l., 90.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR finansu ministra vietnieka V.Šeļepova lūgums LPSR Augstākajai tiesai paskaidrot konfiscētā īpašuma atdošanas kārtību

Latvijas PSR Augstākajai tiesai

Slepeni, Nr.74s

1957.gada 26.augustā

 

Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1956.gada 20.jūnija direktīvo norādījumu Nr.432s Latvijas PSR Augstākajai tiesai, pieņemot lēmumus par agrāk pieņemto tiesu orgānu spriedumu par atsevišķu pilsoņu saukšanu pie atbildības atcelšanu, savā lēmumā ir jānorāda, vai šiem pilsoņiem ir jāatdod atpakaļ viņiem konfiscētais īpašums vai nav.

Sakarā ar to, ka Jūsu lēmumā par pilsoņa Zundas lietu šāda norādījuma nav, Latvijas PSR Finansu ministrija lūdz paziņot, vai pilsonim Zundam ir jāatdod viņam konfiscētais īpašums.

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks V.Šeļepovs

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 85.l., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja B.Azāna paskaidrojums par konfiscētā īpašuma atdošanas kārtību

Slepeni

Latvijas PSR finansu ministra vietniekam

LPSR Augstākā tiesa

biedram V.Šeļepovam

1957.gada 4.septembrī

 

Atbildot uz Jūsu 1957.gada 26.augusta Nr.74s, paziņoju, ka Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija 1956.gada 2.augusta lēmumu rezultatīvā daļa attiecībā pret V.Zundo ir izklāstīta pareizi un atbilst likuma prasībām.

Krimināllieta attiecībā pret Vladislavu Zundo, dzimušu 1891.gadā, ir pārtraukta sakarā ar viņam uzrādītās apsūdzības nepamatotību un PSR Savienības Augstākās tiesas priekšsēdētāja protestu.

Tajā gadījumā, ja ražošana krimināllietu pārtrauc, pilnīgi dabīgi, ka ir jāatdod īpašums, kurš ir konfiscēts, pamatojoties uz atcelto tiesas spriedumu, un nekādi papildnorādījumi par šā īpašuma atdošanu prezidija lēmumā nav nepieciešami.

Ja piekristu Jūsu viedoklim, tad iznāktu, ka tiesu dokumentos par lietas pārtraukšanu būtu nepieciešams uzrādīt visas tiesības, kādas iegūst reabilitētie, t.i., tiesības saņemt darba algu par diviem mēnešiem, ja reabilitētais bija strādājis, tiesības uz darba stāža atjaunošanu, tiesības uz ārpuskārtas dzīvojamās platības saņemšanu, tiesības uz pensiju utt.

Tāda prasība likumā nav paredzēta. Norādījums par īpašuma atdošanu tiek minēts tikai tiesas lēmumos par specpārvietotajiem, jo šīs personas nebija sodītas, bet nometinājumā tika nosūtītas ar bijušās PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķās apspriedes lēmumiem, kuros bija paredzēta īpašuma konfiskācija.

Šajās lietās, ja pati izsūtīšana specnometinājumā tiek atzīta par nelikumīgu, Augstākā tiesa izlemj jautājumu par šās personas atbrīvošanu (atgriešanu) no specnometinājuma, kā arī par viņai konfiscētā īpašuma vai tā vērtības atlīdzināšanu, kad īpašums jau ir realizēts. Par cik Augstākās tiesas prezidija lēmumam Zundo lietā nekādi papildpaskaidrojumi nav nepieciešami, viņam agrāk konfiscētais īpašums vai tā vērtība pēc Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģijas 1953.gada 30.maija sprieduma ir jāatdod.

Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs B.Azāns

 

LVA, 327.f., 1.aapr., 85.l., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Parasti gan īpašuma atgūšana vai tā vērtības atlīdzināšana pat ar šādu lēmumu pieņemšanu nebeidzās. Vietējās iestādes meklēja visādus ieganstus, lai tie paliktu tikai uz papīra...

Stāvoklis būtiski mainījās tikai latviešu tautas trešās atmodas gados.