Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu braukšanas maksas aprēķināšanas pagaidu metodika

Apstiprināts

Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes

2002.gada 15.maija sēdē, prot.Nr.28 (58)

Pagaidu metodika nosaka dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu braukšanas maksas aprēķināšanas kārtību laika posmam līdz valstiskā līmenī tiks sakārtota šo pārvadājumu finansēšanas sistēma.

1.Lietotie termini:

abonementa maksa — maksa par noteiktam laika periodam izsniegtu braukšanas biļeti;

dzelzceļa iekšzemes regulārie pasažieru pārvadājumi — regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ar maršruta sākumu un beigām Latvijas teritorijā;

iecirknis — dzelzceļa posms starp divām dzelzceļa stacijām;

maršruts — vilcienu kustības sarakstā noteiktais maršruts no sākuma stacijas līdz gala stacijai;

pārvadājumu pašizmaksa — pārvadātāja izdevumi viena pasažiera pārvadāšanai viena kilometra attālumā.

pārvadātājs — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic dzelzceļa pasažieru pārvadājumus;

ritošais sastāvs — pasažieru vilcieni: elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, kā arī pasažieru vagonu sastāvi, kurus velk atsevišķa lokomotīve.

2.Vispārīgie nosacījumi

2.1. Metodika izstrādāta atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, “Dzelzceļa likuma”, “Dzelzceļa pārvadājumu likuma” un tiem pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām.

2.2. Maksimālā braukšanas maksa pasažieru vilcienu kopējos (nenumurētos) vagonos tiek aprēķināta ņemot par pamatu viena pasažiera pārvadājumu pašizmaksu.

2.3. Braukšanas maksa var tikt noteikta zemāka nekā pēc šīs metodikas aprēķinātā maksimālā braukšanas maksa.

2.4. Pēc pasažieru plūsmu stabilizācijas, bet ne ilgāk kā trīs gadu laikā ir jāuzsāk virzība uz izmaksām (kas samazinātas par to naudas daļu, kas saņemta kā dotācija vai kompensācija) tuvinātu braukšanas maksu.

2.5. Braukšanas maksu nosaka latos par kilometru (Ls/km). Aprēķinātā braukšanas maksa tiek noformēta tabulas veidā: pasažiera veiktais attālums kilometros — braukšanas maksa latos.

2.6. Braukšanas maksu var noteikt pēc vienas no šādām metodēm:

— maksa par pasažiera veikto attālumu;

— maksa par maršruta posmiem — zonu (joslu) braukšanas maksa.

2.7. Pārvadātājam ir tiesības izvēlēties minētos braukšanas maksas noteikšanas veidus un tos kombinēt.

2.8. Pārvadātājs nosaka minimālo biļetes cenu par noteikta attāluma veikšanu, minimālo zonas (joslas) lielumu, braukšanas maksas noapaļošanas virzienu un soli.

2.9. Braukšanas maksa par nepilnu zonu (joslu) ir tāda pati kā par pilnu.

2.10. Braukšanas maksa dažādos maršrutos (iecirkņos) un dažādiem ritošā sastāva veidiem var tikt noteikta dažāda.

2.11. Braukšanas maksu saskaņā ar šo metodiku nosaka pārvadātājs un kopā ar ekonomiskajiem aprēķiniem vismaz divas nedēļas pirms to publiskās izziņošanas (bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā) iesniedz tos izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

3.Braukšanas maksas pārskatīšana

3.1. Ja objektīvu faktoru ietekmē pārvadātāja izdevumi ir mainījušies (krasa dīzeļdegvielas vai elektroenerģijas cenu izmaiņa, neprognozējama pasažieru pārvadājumu krīzes situācija, u.c.), dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu braukšanas maksa tiek pārskatīta.

3.2. Pārskatot braukšanas maksu, tiek ņemta vērā iepriekšējā perioda inflācijas un efektivitātes izmaiņas.

4.Braukšanas maksas atvieglojumi

4.1. Pārvadātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosaka braukšanas maksas atvieglojumus minētajos noteikumos noteiktajām pasažieru kategorijām. Izdevumi, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikumos minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanu, tiek attiecīgi iekļauti vai neiekļauti pārvadājumu pašizmaksā.

4.2. Pārvadātājs ir tiesīgs noteikt braukšanas maksas atvieglojumus Ministru kabineta noteikumos neminētām pasažieru kategorijām, kā arī piešķirt lielākus braukšanas maksas atvieglojumus šajos noteikumos minētajām pasažieru kategorijām, ja noteiktajā kārtībā tiek slēgts pārvadājumu līgums un pasūtītājs pilnīgi sedz attiecīgos transporta izdevumus.

4.3. Pārvadātājs var pēc savas iniciatīvas noteikt braukšanas maksas atvieglojumus atsevišķām pasažieru kategorijām. Izdevumi, kas rodas, nosakot atvieglojumus, netiek iekļauti pārvadājumu pašizmaksā.

4.4. Pārvadātājs ir tiesīgs noteikt braukšanas maksas atvieglojumus “Turp un atpakaļ” virziena biļetēm un “Grupas” biļetēm, kā arī ieviest braukšanas maksas atvieglojumus cita veida biļetēm. Izdevumi, kas rodas, nosakot atvieglojumus, netiek iekļauti pārvadājumu pašizmaksā.

5.Abonementa maksa

5.1. Piemērojot abonementa maksu, pārvadātājs nosaka vidējo braucienu skaitu attiecīgajā periodā un piemērojamās atlaides lielumu (atkarībā no abonementa biļetes derīguma perioda). Izdevumi, kas rodas, nosakot atvieglojumus, netiek iekļauti pārvadājumu pašizmaksā.

5.2. Ja pārvadātājs slēdz pārvadājumu līgumu un tajā tiek paredzēti nepieciešamie līdzekļi, lai pilnībā segtu pārvadātājam neiegūtos ienākumus, pārvadātājs var noteikt palielinātu abonementa biļetes atlaides lielumu.

5.3. Pārvadātājs ir tiesīgs noteikt palielinātu abonementa biļetes atlaides lielumu organizācijām, ja tās iegādājas ievērojamu daudzumu abonementa biļešu. Izdevumi, kas rodas, nosakot atvieglojumus, netiek iekļauti pārvadājumu pašizmaksā.

6.Piemaksa par ātrumu un komfortu

Pārvadātājs ir tiesīgs noteikt piemaksu:

1) par ātrumu, ja vilciena pavadītais laiks ceļā tiek ievērojami samazināts salīdzinājumā ar citiem pasažieru vilcieniem šajā maršrutā;

2) par komfortu (vagona klasi), ja vagona salona iekārtojums ir uzlabots un pasažieriem tiek piedāvātas paaugstinātas ērtības, kas būtiski atšķiras no kopējo pasažieru vilcienu vagonu salona iekārtojuma.

7.Izmaksu analīze

Pārvadātājs veic izmaksu analīzi un aprēķina dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu kopējos izdevumus (Ikop.) pārskata periodam: