Integrācija un drošība Eiropā. Un Latvijas perspektīvas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Kopenhāgenā Dānijas Karaliskajā bibliotēkā "Melnais dimants" 2001.gada 30.martā

Ekselences, draugi,

dāmas un kungi!

Es priecājos, ka varu uzrunāt jūs Kopenhāgenas "Melnajā dimantā", kas patiesi ir kultūras un zināšanu krātuve. Šis arhitektūras meistardarbs noteikti iedvesmos daudzus latviešus laikā, kad mēs gatavojamies celt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku Rīgā. Es gribu piebilst, ka Rīgai ir senas tirdzniecības un jūrniecības saites ar Dāniju. Šogad Rīga svin savu 800.gadadienu, un es šovasar uzaicinu jūs visus uz svinībām Rīgā.

Man ir sevišķs prieks runāt ar cilvēkiem, kas pierādījuši ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, ka ir patiesi Latvijas draugi. Mēs Latvijā ar lielu pateicību atceramies Dānijas izšķirošo atbalstu mums mierīgās Dziedošās revolūcijas laikā cīņā pret Padomju Savienības totalitāro režīmu. Jau 1990.gadā Dānijas bijušajam ārlietu ministram Uffem Elemanam Jensena kungam un laikraksta "Politiken" galvenajam redaktoram Herbertam Prundika kungam pietika drosmes un uzņēmības, lai savāktu vienu miljonu Dānijas kronu Dānijas kultūras institūta nodibināšanai Rīgā un Baltijas informācijas centra nodibināšanai Kopenhāgenā.

Vairāk nekā gadu Dānijas kultūras institūts darbojās kā Dānijas neoficiāla sūtniecība Rīgā, bet Baltijas informācijas centrs Kopenhāgenā kalpoja Latvijai, Igaunijai un Lietuvai kā platforma, lai plānotu un koordinētu savu diplomātisko darbību Eiropā un iegūtu rietumvalstu tālāku atbalstu savas neatkarības atgūšanai.

Šīs Dānijas finansētās institūcijas sekmēja visu trīs Baltijas valstu atgriešanos Eiropas demokrātisko tautu saimē. Kopš tā laika, kad Latvija atguva neatkarību pirms desmit gadiem, Dānija visu šo laiku ir bijusi draugs un sabiedrotais, uz ko Latvija var paļauties. Radnieciskās un partnerattiecību saites, kas vieno abas mūsu mazās valstis pie Baltijas jūras, ir atttīstījušās un nostiprinājušās. Tagad mūsu sadarbības pamatā ir kopīgas intereses, kas vērstas uz to, lai izveidotu plaukstošu valstu stabilu un drošu reģionu. Mēs virzāmies uz šo mērķi, gan izmantojot divpusēju sadarbību, gan darbojoties reģionālu un starptautisku organizāciju ietvaros.

Dāmas un kungi!

Dānijas sniegtais nozīmīgais politiskais un praktiskais atbalsts mums ārkārtīgi palīdzēja īstenot būtiskas sociālās un ekonomiskās reformas Latvijā, kuru rezultātā ir panāktas neticami lielas pārmaiņas valstī. Īsajā desmit gadu laikā mums ir izdevies atjaunot no pašiem pamatiem funkcionējošu brīvā tirgus ekonomiku, un tagad iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi mūsu valstī ir vieni no visstraujākajiem Eiropā. Piemēram, pagājušajā gadā mūsu ekonomikas pieaugums pārsniedza piecus procentus, un mēs sagaidām, ka šāda izaugsme būs arī turpmāk.

Tajā pašā laikā ikgadējā inflācijas palielināšanās Latvijā ir bijusi viszemākā starp Viduseiroaps un Austrumeiropas valstīm, tikai nedaudz virs diviem procentiem. Mūsu valsts valūta ir bijusi stabila vairākus gadus pēc kārtas, un mūsu ārējais parāds iekļaujas Māstrihtā noteiktajās normās. Mēs jau esam gandrīz pabeiguši valsts uzņēmumu privatizāciju un esam pārkārtojuši valsts likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Es ar prieku varu teikt, ka, neraugoties uz to, ka Dānija ir samērā neliela valsts, tā 1999.gadā ierindojās orajā vietā starp lielākajām divpusējās palīdzības sniedzējām Latvijai, un šo ciešo sadarbību valdības līmenī papildināja ievērojami privātie ieguldījumi. Mūsu valstī darbojas gandrīz 300 Dānijas finansētu uzņēmumu, un tādējādi Dānija ir lielākā investore Latvijā. Dānija ir arī starp Latvijas desmit galvenajām importa un eksporta partnerēm, un tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm turpina pieaugt.

Dāmas un kungi!

Papildus ekonomiskajiem sasniegumiem Latvijā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas sociālajā sfērā. Mēs esam sekmīgi atjaunojuši demokrātisku politisko sistēmu un individuālās brīvības pēc piecdesmit gadus garā totalitārisma režīma. Un mēs esam daudz paveikuši, lai integrētu nepilsoņus, kas mums palika mantojumā no padomju okupācijas un piespiedu industrializācijas. Kopš 1998.gada ikviens legālais pastāvīgais iedzīvotājs, kas nokārto Naturalizācijas pārvaldes noteiktos valodas un vēstures eksāmenus, var iegūt Latvijas pilsonību. Mūsu politika ir iedrošināt Latvijas nepilsoņus izdarīt izvēli un būt uzticīgiem neatkarīgai un suverēnai Latvijai. Durvis ir atvērtas.

Vairāk nekā 40 000 cilvēku ir kļuvuši par Latvijas pilsoņiem naturalizācijas ceļā, un daudzi no viņiem piedalījās pašvaldību vēlēšanās, kas notika martā. Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no to etniskās izcelsmes ir gatavi un vēlas piedalīties valsts politiskajos procesos. Vairāk nekā 60 procenti valsts elektorāta balsoja nesenajās vēlēšanās un tas, pēc manām domām, skaidri liecina, ka Latvijā nostiprinās pilsoniska sabiedrība.

Dānijas valdības sniegtā palīdzība arī tika izmantota Latvijas nevalstisko organizāciju centra izveidošanā. Jebkurā valstī stipru nevalstisko organizāciju sektoram ir izšķiroša nozīme produktīva sociālā un politiskā dialoga risināšanā.

Dāmas un kungi!

Dānija ir sniegusi palīdzību Latvijai arī citās jomās, ieskaitot sabiedrisko un finansu sektoru, sociālo nodrošināšanu un vides aizsardzību. Šī palīdzība palīdzēja Latvijai nostiprināt tās drošību, turpmāku uzplaukumu un izaugsmes iespējas. Latvija vēlas aktīvi piedalīties Eiropas lēmumu pieņemšanā un ir izvirzījusi trīs galvenos ārpolitikas mērķus, lai sekmētu tās integrāciju Eiropas un starptautiskajās lēmumu pieņemšanas institūcijās.

Mēs vēlamies kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, mēs vēlamies iestāties NATO aliansē un mēs vēlamies sekmēt ciešāku sadarbību starp Baltijas jūras reģiona valstīm. Visas trīs integrācijas dimensijas savstarpēji cita citu papildina un ir vienlīdz svarīgas. Kļūstot par pilntiesīgām ES un NATO dalībvalstīm un vienlīdzīgiem partneriem, mēs varēsim sēdēt pie sarunu galda, kad tiks pieņemti svarīgi kolektīvie lēmumi. Rītdienas Eiropu veido šodien. Mēs vēlamies piedalīties šajā veidošanas procesā.

Mēs esam ļoti pateicīgi Dānijai par tās aktīvo atbalstu Baltijas valstu drīzai uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, par ko martā publisku paziņojumu sniedza Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens. Šis apstiprinājums, ka Dānija izrādīs iniciatīvu, lai nodrošinātu trīs Baltijas valstu uzņemšanu ES nākamajā paplašināšanās kārtā, bija ļoti vēlams.

Latvijas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību turpinās nedaudz ilgāk nekā gadu, bet mēs esam spēruši lielus soļus, lai panāktu tās kandidātvalstis, kas uzsāka sarunas divus gadus agrāk. Mēs patiesi virzāmies uz priekšu ļoti strauji un pieliekam lielas pūles, lai varētu iekļauties nākamajā paplašināšanas kārtā.

Šajā periodā, kas ir ES Zviedrijas prezidentūras laiks, mēs ieejam visizšķirošākajā mūsu iestāšanās sarunu posmā. Mēs pašreiz nodarbojamies ar visgrūtākajiem jautājumiem, kur ietilpst vide, iekšlietas un tieslietas, kā arī lauksaimniecība. Tomēr Latvija ir apņēmusies pabeigt iestāšanās sarunas līdz nākamā gada beigām, Dānijas prezidentūras laikā. Es patiesi ceru, ka Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gadā. Tā kā iestāšanās ES ir individuāls process un tā pamatā ir attiecīgi katras kandidātvalsts nopelni, Latvijai un tās abām Baltijas kaimiņvalstīm ir reāla iespēja būt starp nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Dāmas un kungi!

Kaut gan iestāšanās ES mums pavērs jaunas iespējas sadarbībai un attīstībai, tā neapmierinās mūsu drošības vajadzības. Nav brīnums, ka ar tādu pagātni, kāda ir mums, mēs tik lielu nozīmi piešķiram drošībai. Kas attiecas uz trim Baltijas valstīm, to iestāšanās NATO beidzot radīs taisnīgu un ilgstošu kārtību vienotā un brīvā Eiropā. Tas beidzot pieliks punktu Otrā pasaules kara pēdējam turpinājumam.

NATO pamats ir preventīvie pasākumi un aizsardzība. Iestāties NATO mūsu valstis mudina tie paši iemesli, kuru dēļ alianses dalībvalstis vēlas par tādām palikt. NATO ir veicinājusi daudzu valstu pievienošanos aliansei paplašināšanās procesa gaitā. Mēs gribam piedalīties nākamajā paplašināšanās kārtā un būt tai gatavi.

Mēs neprasām privilēģijas, mēs negribam neko par velti. Mums ir nopietna apņemšanās dot savu ieguldījumu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Baltijas jūras reģiona austrumdaļā. Mēs esam patiesi uzticīgi brīvības un demokrātijas principiem, ko NATO ir uzņēmusies sargāt. Latvija ir stingri nolēmusi pastāvīgi palielināt savu aizsardzības budžetu, kura ikgadējais pieaugums pēdējos trīs gados ir bijis 30%, panākot, ka 2003. gadā aizsardzības budžets būs 2% no iekšzemes kopprodukta apjoma. Mēs esam gatavi uzņemties savu NATO kopīgās atbildības un uzdevumu daļu.

Darbības plāns dalībai NATO ir bijis un ir ļoti svarīgs instruments mūsu virzībā. Soli pa solim mēs virzījāmies uz priekšu, gadu no gada mēs progresējām. Mēs aktīvi piedalījāmies arī NATO pogrammā "Partnerattiecības mieram". Kopā ar Igaunijas un Lietuvas vienībām Latvijas karavīri Dānijas vadībā piedalījās miera uzturēšanā Bosnijā un Hercegovinā. Dānija bija arī dedzīga vairāku Baltijas aizsardzības kopprojektu atbalstītāja BALTBAT, BALTDEFCOL, BALTNET, BALTRON un BALTSEA ieskaitot.

Liela nozīme ir transatlantiskajām saitēm, mūsu īpašajām partnerattiecībām ar ASV, nozīmīgu draugu un sabiedroto. Šajā kontekstā ASV un Baltijas partnerības harta ir īpaši svētīga, un mēs, protams, vēlamies, lai tā būtu spēkā arī turpmāk.

Dāmas un kungi!

NATO ir deklarējusi atvērto durvju politiku. Kad šīs durvis atkal atvērsies — Prāgas sanāksmē 2002. gadā — , mēs gribam būt gatavi pa tām ieiet. Mēs ticam, ka lēmums par to, kuras valstis uzņemt nākamajā paplašināšanās kārtā, netiks balstīts uz vēsturiskiem vai ģeogrāfiskiem apsvērumiem, bet būs atkarīgs vienīgi no katras kandidātvalsts praktiskajām aizsardzības spējām.

Mēs ticam, ka vienīgi NATO dalībvalstis būs tās, kas pieņems lēmumu. Neviena cita valsts nedrīkst noteikt, ko uzņemt un ko ne. Abi šie svarīgie principi ir deklarēti dažādos oficiālos paziņojumos, un mēs ceram, ka tie tiks ievēroti, kad pienāks laiks tos īstenot praksē.

Laikā, kas atlicis līdz Prāgas sanāksmei, gan NATO dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm atkal un atkal jāuzsver, ka NATO ir alianse aizsardzībai, nevis uzbrukumam. NATO tās pašreizējā veidā — bez Baltijas valstīm — neapdraud Krieviju. Mazās valstis Latvija, Igaunija un Lietuva ne tagad, ne nākotnē nevar apdraudēt tādu kodollielvalsti kā Krievija. Ne loģiski, ne matemātiski spriežot, trīs Baltijas valstu uzņemšana NATO nevar radīt draudus Krievijai. Plaukstoša, stabila un droša Eiropas Savienība un NATO dalībvalstis uz Krievijas rietumu robežas drīzāk nāktu par labu Krievijas interesēm, nevis kaitētu tām.

Latvijas kā nākamās ES un NATO dalībvalsts attiecības ar Krieviju neizbēgami attīstīsies šādā starptautiskā kontekstā. Esmu pārliecināta, ka tas radīs jaunu pamatu mūsu uzlabotām attiecībām, kas noteikti būs abpusēji izdevīgas, ja tiks īstenotas pragmatiskā un saprātīgā veidā.

Baltijas jūras reģiona valstu padome bija tālredzīga Dānijas un Vācijas iniciatīva, lai atvieglotu sadarbību to valstu starpā, kas atrodas ap Baltijas jūru, Krieviju ieskaitot. Daudzējādā ziņā, pateicoties tāda izcila valstsvīra kā Ufes Elemana Jensena darbībai, šīs unikālās institūcijas funkcionēšana bijusi sekmīga. Piecdesmit ilgus gadus Baltijas jūra bija šķirtne starp brīvajiem un apspiestajiem, bagātajiem un nabagiem. Tagad pirmo reizi mums ir iespēja veidot Baltijas jūras reģionu par pārtikušu, stabilu un drošu vietu Eiropas ziemeļdaļā. Mums ir iespēja veidot Baltijas jūras reģionu par vienu no ekonomiski dinamiskākajiem Eiropas kontinentā.

Augošā integrācija un sadarbība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā apvienotās astoņu valstu grupas, kas pazīstamas kā NB8 jeb "Nordic–Baltic 8", ietvaros ir atkārtots politisks mūsu kopīgo mērķu un vērtību apstiprinājums. Tas noteikti veicinās reģiona attīstības iespējas ne tikai tāpēc, ka paredz ciešu sadarbību visu astoņu valstu starpā uz vienlīdzības pamatiem. Gaidāmā Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes parlamentāriešu tikšanās pavasara beigās Rīgā sniegs vēl vienu daudzsološu iespēju intensificēt mūsu sadarbību.

Baltijas jūras reģions ir stratēģisku iespēju reģions, kur varam sasniegt turību, ilgtermiņa labklājību, drošību un stabilitāti. Tādas iniciatīvas kā Baltijas attīstības forums palīdzēs nodrošināt, lai Baltijas jūras reģions būtu globāli konkurētspējīga un dinamiska pasaules ekonomikas sastāvdaļa. Šis forums jau palīdz uzņēmējiem un tiem, kas pieņem lēmumus, ideju ģenerēšanā un to veicināšanā, kā arī biznesa tīkla izveidē ap Baltijas jūru.

Zināšanas un informācija kļūst par aizvien nozīmīgākiem faktoriem, lai gūtu panākumus pasaulē augošas konkurences apstākļos. Līdz ar tehnoloģisko revolūciju un pieaugošo globalizāciju ekonomikas nozares ar augstu PVN īpatsvaru, tādas kā informācijas tehnoloģija, biotehnoloģija un farmaceitiskā rūpniecība, ir izšķirošas valstu ekonomiskajiem panākumiem. Latvijā mēs plānojam koncentrēt spēkus minētajās nozarēs.

Katrai Baltijas valstij ir kādas vērtības, ko piedāvāt ne vien Baltijas jūras reģionam, bet arī Eiropai kopumā. Piemēram, Latvijas un Dānijas kopiniciatīva, kas paredz informācijas tehnoloģiju koledžas dibināšanu Rīgā, lai sagatavotu spējīgus informācijas tehnoloģiju speciālistus un palīdzētu Baltijas jūras reģionam iekļūt " hi–tech" attīstības Eiropas avangardā.

Dāmas un kungi!

Latvijai un Dānijai jāatrisina daudz sarežģītu praktisku problēmu, no kurām visaktuālākās ir konkurētspējīgas un plaukstošas ekonomikas radīšana, bezdarba samazināšana un nemitīga iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana. Un šajā jaunajā globalizācijas laikmetā ar virkni nopietnu papildu problēmu jāsaduras ne tikai Latvijai un Dānijai, bet visām Eiropas valstīm. Svarīgākās no tām ir vides piesārņošana, slimības (gan dzīvnieku, gan cilvēku), organizētā noziedzība un terorisms. Šīm problēmām neeksistē robežas, tāpēc tās jārisina ciešā starptautiskā sadarbībā.

Latviju un Dāniju vieno vairāku gadsimtu senas tirdzniecības, kultūras un izglītības saites. Kā draugi un sabiedrotie mēs kopīgi veidojam savu nākotni. Eiropa — mūsu kopīgās mājas — ir unikāla vieta, kur tik daudz nāciju ar atšķirīgu kultūru, politisko un vēsturisko pieredzi mācās mierīgi sadzīvot. Šīs saimes paplašināšanu nevajadzētu uztvert kā draudus priekšrocībām, ko jau izdevies sasniegt ES un NATO dalībvalstīm. Katra valsts ir mūsu kontinenta daļa, un, iekļaujot mūs visus, Eiropa kļūs vēl lielāka.

"LV" (Juris Afremovičs,

Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas