Šodien sveicam Nīderlandes kroņprinci

Latvijā šovakar ierodas Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs

Šodien, 19. jūnijā, vizītē Latvijā ierodas Viņa karaliskā augstība Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs un Viņas karaliskā augstība princese Maksima.

Jau šovakar augstais viesis tiksies ar nīderlandiešu kopienas pārstāvjiem Latvijā. Rīt Nīderlandes kroņprincis apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru “Ratnieki” Rīgas rajona Salas pagastā, bet pēc tam iepazīsies ar Okupācijas muzeja ekspozīciju un apmeklēs Melngalvju namu, ekskursijas laikā pārrunājot arī Rīgas vēsturisko un ekonomisko attīstību. Pēc tam kroņprincis tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Dienas vidū paredzētas pusdienas, ko rīkos Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Rīt pēcpusdienā Nīderlandes kroņprincis apmeklēs Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas vakariņas Rīgas pilī.

Piektdien, vizītes beidzamajā dienā, Nīderlandes kroņprincim būs īsa ekskursija pa Arhitektu namu un saruna ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Sarunā piedalīsies Nevalstisko organizāciju (NVO) centra direktore Kaija Gertnere, Latvijas Cilvēktiesību centra direktors Nils Muižnieks, Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpilddirektors Aleksejs Dimitrovs, centra pret varmācību “Dardedze” informācijas nodaļas vadītāja Agnese Strauta, Alūksnes NVO atbalsta centra koordinatore Eva Aizupe un Līvānu fonda “Baltā māja” direktore Irīna Kulitāne. Pēc sarunas Nīderlandes kroņprincis apmeklēs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un Doma baznīcu, kā arī pastaigāsies pa Līgo dienas tirgu Doma laukumā. Nīderlandes kroņprincis vēl iepazīsies ar BALTNET centru, un pēc tam izlidos atpakaļ uz Nīderlandi.

Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs

dzimis 1967. gada 27. aprīlī kā Nīderlandes princeses Beatrikses un prinča Klausa pirmais bērns. Pirmos dzīves gadus pavadījis Drākensteinas pilī. Princim Vilemam Aleksandram ir divi jaunāki brāļi: Johans Friso dzimis 1986. gadā un princis Konstantijns 1969. gadā.

Kad viņa māte 1980. gada 30. aprīlī tika kronēta par karalieni, princis Vilems Aleksandrs kā viņas vecākais bērns kļuvis par pirmo troņmantnieku. Vilems Aleksandrs dienējis Nīderlandes Karaliskajā flotē. 1993. gadā Nīderlandes Karaliskajos gaisa spēkos ieguvis arī kara aviācijas pilota tiesības. 1994. gadā Nīderlandes kroņprincis studējis Nīderlandes Aizsardzības koledžā. 1995. gadā apmeklējis Nīderlandes karavīrus Bosnijā, kā arī piedalījies NATO manevros Norvēģijā. Kroņprincim ir Nīderlandes Karalisko jūras spēku rezerves kapteiņa pakāpe, kā arī Karaliskās armijas rezerves pulkveža pakāpe un Karalisko gaisa spēku kapteiņa pakāpe.

Pēc karadienesta studējis vēsturi Leidenes universitātē, specializējoties Nīderlandes vēsturē, ekonomikas vēsturē, politoloģijā un konstitucionālajās tiesībās, kā arī starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesību jautājumos. Savu disertāciju veltījis Francijas lēmumam prezidenta Šarla de Golla laikā izstāties no NATO integrētajām komandstruktūrām. 1993. gada 2. jūlijā Nīderlandes kroņprincim Vilemam Aleksandram tika piešķirts zinātniskais grāds vēsturē. 2001. gada jūlijā paziņojis par savu saderināšanos ar Maksimu Zoreguitas jaunkundzi. Ir arī Nīderlandes Olimpiskās komitejas patrons, šajā statusā piedalījies ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 1994. un Nagano 1998. gadā, kā arī vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā 1996. gadā. Arī pats nodarbojas ar tenisu, skriešanu, burāšanu, golfu, alpīnismu, jāšanu, slēpošanu un niršanu. 1992. gadā piedalījies arī slavenajā Ņujorkas maratonā.

 

Par Latvijas un Nīderlandes attiecībām laiku gaitā līdz šodienai

Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības ir labas, to attīstībā vērojama pozitīva dinamika. Abu valstu sadarbība notiek visos sabiedrības dzīves sektoros un līmeņos. Latvijas un Nīderlandes ciešās divpusējās attiecības nosaka abu valstu tuvākās nākotnes sadarbības perspektīvas Eiropas Savienībā un NATO. Nīderlande sniedz nozīmīgu atbalstu Latvijai virzībā uz dalību šajās organizācijās.

Nīderlandes kroņprinča vizītes kontekstā der atskatīties arī Latvijas un Nīderlandes attiecību senajā vēsturē. Tā iesniedzas jau viduslaikos, kad Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība. Īpaši ciešas attiecības starp Latviju un Nīderlandi izveidojās laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. Jau 16. gadsimtā Nīderlandes kuģotāji dominēja galvenajos tirdzniecības ceļos Baltijas jūrā. Rīga kļuva par Nīderlandes galveno tirdzniecības partneri ar aptuveni 60 procentiem no holandiešu tirdzniecības kopapjoma Baltijas jūras austrumu krastā. Rīdzinieki bija bieži viesi Nīderlandē un nīderlandieši — Rīgā, savstarpēji ne tikai tirgojoties, bet arī apgūstot vienam otra pieredzi arhitektūrā, amatniecībā un citās jomās. Arī Kurzemes hercogisti ar Nīderlandi saistīja gan sadarbība, gan konkurence tirdzniecībā.

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina jau 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo oficiāli atklāja jau pavasarī Rīgā atvērto Nīderlandes vēstniecību. Latvijas vēstniecība Hāgā atklāta 1998. gada sākumā. Latvijas vēstnieks Nīderlandē kopš 1999.gada 15. decembra ir Kārlis Eihenbaums. Nīderlandes vēstnieks Latvijā kopš 2000. gada 12. septembra ir Nikolass Bētss. Kopš 1998. gada notiek ikgadējas konsultācijas starp abu valstu ārlietu ministrijām par divpusējo attiecību, Eiropas Savienības, NATO un citiem abas puses interesējošiem jautājumiem. 2001.gadā Nīderlande kļuvusi arī par Baltijas jūras valstu padomes novērotājvalsti.

Pastāvīgi pieaug Latvijas un Nīderlandes ekonomiskā sadarbība. Salīdzinot ar 2001. gadu savstarpējās tirdzniecības kopējais ārējās tirdzniecības apjoms ar Nīderlandi 2002. gadā ir pieaudzis. Latvija 2001. gadā eksportējusi preces par 73,72 miljoniem ASV dolāru (3,7 procenti no kopapjoma) un importējusi no Nīderlandes preces par 113,8 miljoniem ASV dolāru (3,25 procenti no kopapjoma), ierindojot Nīderlandi starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem attiecīgi astotajā un vienpadsmitajā vietā. Šā gada pirmajos trijos mēnešos tirdzniecība veidoja attiecīgi 17,62 miljonus ASV dolāru (3,62 procenti) un 31,75 miljonus ASV dolāru (3,92 procenti). Ekonomiskās sadarbības lielāko daļu veido tranzīts. Ņemot vērā Nīderlandes ostu lomu Eiropas un starptautiskā mērogā, pozitīvi vērtējama sadarbība starp Latvijas un Nīderlandes ostām. Latvija starp Baltijas valstīm ir lielākā Nīderlandes tirdzniecības partnere. Latvijā ir reģistrēti divsimt septiņpadsmit Latvijas un Nīderlandes kopuzņēmumi.

Nīderlande Latvijai sniedz ievērojamu palīdzību ne vien plašāko Eiropas Savienības (ES) programmu ietvaros, bet arī ar Nīderlandes divpusējo palīdzības programmu starpniecību. Nīderlandes valdība ir bijusi arī viens no lielākajiem donoriem ANO Attīstības programmas koordinētajām latviešu valodas apmācības programmām. Latvija ar Nīderlandi izvērsusi arī plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990.gada notiek sekmīga Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandē. Izveidoti aktīvi kontakti starp vairākām Latvijas un Nīderlandes pašvaldībām — savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība un kultūra. Nozīmīga ir Latvijas un Nīderlandes sadarbība labklājības un sociālajos jautājumos, kur būtiska loma ir dažādo nevalstisko organizāciju ciešajiem kontaktiem. Pēdējos gados strauji attīstījušies abu valstu sakari kultūrā un izglītībā. Aktīvi sadarbojas Latvijas un Nīderlandes augstskolas, kuru vidū īpaši jāuzsver Latvijas Jūras akadēmijas sadarbība ar Roterdamas Starptautisko jūras transporta akadēmiju. Mūsu sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt notikusi daudzpusējos aizsardzības projektos BALTBAT, BALTRON, BALTSEA, BALTDEFCOL.

Veidojas plašāka Latvijas un Nīderlandes sadarbība transportā, tieslietās, zemkopībā un vides aizsardzībā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors