Čelliste Marta Sudraba un Gidons Krēmers

Maestro Gidons Krēmers, Marta Sudraba, muzikoloģe Ingrīda Zemzare, Mūzikas muzeja vadītāja vietniece Inta Blūma un kamerorķestra mūziķe Zita Zemoviča

Sālsmaizei nāk mūzika no mūziķu rokām

Pārdaugavā durvis vēris Mūzikas muzejs

Mūzikas muzejs, ko varētu uzskatīt arī par Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja jaunāko atvasi, vēl top un veidojas, taču jau tā atklāšanas sarīkojums un pirmā ekspozīcija rādīja, ka iestrādes ir lielas un apmeklētāju loks solās būt plašs. Atklāšanas svētku goda viesi bija slavenais rīdzinieks Gidons Krēmers un viņa izlolotā Baltijas jauniešu kamerorķestra mūziķi, jo pirmā izstāde veltīta tieši viņiem. Tās nosaukums — “Gidons Krēmers un KREMERata Baltica pasaulē”.

Pie zāles sienām un vitrīnās izkārtotos fotoattēlus dzīvus darīja muzikālie videoieraksti ar Gidona Krēmera un kamerorķestra uzstāšanos. Astors Pjacolla, Paganīni. Brīnišķīga mūzika, brīnišķīgs izpildījums, ļoti laba ieraksta kvalitāte. Tas būs labs papildinājums muzeja videotēkai.

“Bieži sev jājautā, tagad vairākus desmitus gadu atrodoties Rietumos, vai es atrodu to publiku, kurai pats tik ļoti vēlētos spēlēt? Man šķiet daudz svarīgāk, lai to, ko vēlos pateikt, sadzirdētu jaunatne. Paldies Dievam, ir KREMERata, kura daudz kam atsaucas, un man ir sava neliela pasaule, kurā jūtos saprasts. KREMERata ar savu pateicīgo gaisotni atvaira mani no domām par vientulību, jo tie ir jauni cilvēki, kuriem viss vēl priekšā, viņi ir atvērti pārdzīvojumiem un darbam.” Tās ir rindas no intervijas ar lielo mūziķi, kas publicēta žurnāla “Mūzikas Saule” jaunākajā laidienā. Pats maestro ar savu finansiālo atbalstu to palīdzējis izveidot kā īstu dāvanu mūzikas cienītājiem — žurnāls izlaists kopā ar jauniešu kamerorķestra kompaktdisku. No galvenās redaktores Ievas Rozentāles rokām to saņēma gan mūziķi, gan jaunā muzeja vadītājs Elmārs Zemovičs.

“Mūzika ir mans darbs. Tas ir mans dzīves uzdevums — dalīties ar cilvēkiem,” tā sacīja Gidons Krēmers. Neļaudamies pārāk iztaujāties, viņš iebilda: “Es negribu būt muzeja eksponāts!” Jautāts, kas no izstādē redzamā viņam visvairāk patīk, maestro minēja Zemīšu tēva darināto vijolīti, kas glabājas Ojāra Vācieša muzejā kā Gidona Krēmera pirmais mūzikas instruments un šai svētku reizē atvēlēts jaunā muzeja ekspozīcijai. Viņš teica: “Man bija patīkami skatīties uz to mazulīti. Bet, vai mazais Gidons to spēlēja, es neatceros. Pagājuši vairāk nekā 50 gadi.”

Tie bija īsti svētki. Ar šodienu sākas muzeja darbdienas, kas, jācer, arī būs svētkiem rada.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Jānis Polis — “Latvijas Vēstnesim”

Ar laba vēlējumiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem — maestro Gidona Krēmera autogrāfs