Vakar, 18.jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Muitas procedūras — izvešana (eksports) — izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana (eksports), un gadījumus, kad nav jādeklarē preces, kuras izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Normatīvais akts precizē secīgo muitas procedūru piemērošanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī paredz jaunas iespējas eksporta deklarācijas iesniegšanai.

Noteikts, ja preču īpašnieks ir ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, saskaņā ar līgumu, kas tiek izmantots Latvijas preču izvešanai (eksportam), preču izvedēju (eksportētāju) uzskata par Latvijas Republikā reģistrētu līgumslēdzēju pusi. Ja precēm paredzēts piemērot muitas procedūru — izvešanu (eksportu), tās deklarē. Preces nedeklarē diplomātisko un konsulāro iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī fiziskās personas Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos. Ja fiziskajai personai preces nav jādeklarē, šī persona par to paziņo mutiski vai atbilstoši rīkojas.

Noteikts, ka preces deklarē iekšzemes muitas iestādē vai preču izvešanas muitas iestādē. Mutiski deklarēt preces muitas procedūrai — izvešanai (eksportam) atļauts tikai preču izvešanas muitas iestādē.

Ja preču izvedējs (eksportētājs) līgumus par preču piegādi ir noslēdzis ar dažādiem piegādātājiem, muitas procedūrai — izvešanai (eksportam) preces var deklarēt tajā teritoriālajā muitas iestādē, kuras teritorijā ir reģistrēts attiecīgais preču piegādātājs.

Preču izvešanas muitas iestāde ir: muitas iestāde, caur kuru pārvadātājs izved preces saskaņā ar attiecīgo preču pārvadājuma līgumu, ja preces transportē pa dzelzceļu, ar kuģi vai gaisakuģi vai nosūta pa pastu; muitas iestāde, kurā preču izvedējs (eksportētājs) ir reģistrēts, ja preces pārvieto, izmantojot cauruļvadus vai elektrotīklu; muitas iestāde uz robežas pirms preču izvešanas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, ja preces izved citā veidā, kas nav minētas šajos noteikumos. 

Ja Latvijas preces izved (eksportē) uz Igaunijas Republiku vai Lietuvas Republiku un tām piemēro Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma nosacījumus, tad, tās nosūtot uz preču izvešanas muitas iestādi, tranzīta procedūru piemēro: precēm, par kuru izvešanu (eksportu) no Latvijas Republikas muitas teritorijas ir atmaksājami muitas maksājumi, kas samaksāti par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, vai arī tiek piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem; precēm, kuras paredzēts izvest (eksportēt) no Latvijas Republikas muitas teritorijas nemainītā veidā vai arī kompensācijas produktu veidā, lai pabeigtu muitas procedūru — ievešanu pārstrādei (saskaņā ar muitas maksājumu atmaksāšanas sistēmu), un par kurām muitas iestādei ir iesniegts pieteikums par muitas maksājumu atmaksāšanu saskaņā ar Muitas likuma 70.pantu; precēm, par kuru izvešanu (eksportu) no Latvijas Republikas muitas teritorijas piemēro valsts atbalsta pasākumus, ja šādu pasākumu piemērošana ir paredzēta normatīvajos aktos un lauksaimniecības attīstības gada programmā.

Noteikts, ja, piemērojot citu muitas režīmu, preces no Latvijas Republikas muitas teritorijas izvestas bez eksporta deklarācijas, teritoriālajā muitas iestādē eksporta deklarāciju var iesniegt pēc preču izvešanas. Eksporta deklarācijas iesniegšana pēc preču izvešanas neatbrīvo deklarācijas iesniedzēju no normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.414 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana (eksports)”.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām”, kuri nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar šajos noteikumos noteiktajām transportējamām spiedieniekārtām, kā arī kārtību, kādā tiek veikta transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana, tehniskā uzraudzība periodisko pārbaužu laikā un transportējamo spiedieniekārtu tirgus uzraudzība, lai, piedāvājot tirgū un lietojot transportējamās spiedieniekārtas, tās neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

Noteikts, ka transportējamās spiedieniekārtas ir transportējamās tvertnes (baloni, caurules, spiediena mucas, kriogēnās tvertnes, balonu paketes) un transportējamās cisternas (demontējamās cisternas, cisternkonteineri, mobilās cisternas, cisternvagonu cisternas, autocisternu cisternas, baterijautotransportlīdzekļu vai baterijvagonu cisternas vai tvertnes), kas noteiktas Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu un Bernes konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) 1.pielikumā “Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi”, kā arī attiecīgo tvertņu un cisternu tehnoloģiskais aprīkojums. Prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar transportējamām spiedieniekārtām, ir noteiktas ADR nolīgumā un RID noteikumos.

Noteikumi neattiecas uz darbībām ar: tvertnēm, uz kurām attiecas normatīvie akti par stacionārajām spiedieniekārtām un to kompleksiem; aerosolu baloniņiem, kuri saskaņā ar ADR nolīgumā noteikto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) identifikāciju atbilst 1950.numuram; transportlīdzekļu barošanas sistēmu tvertnēm.

Noteikts, ka transportējamo spiedieniekārtu atbilstību novērtē saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām: transportējamās spiedieniekārtas, kuras pirmo reizi tiek piedāvātas tirgū pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, — saskaņā ar šo noteikumu 3. un 5.nodaļu; transportējamās spiedieniekārtas, kuras ir piedāvātas tirgū līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir bijušas lietošanā, — saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.nodaļu.

Labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu transportējamo spiedieniekārtu (tvertņu) atbilstības novērtēšanai.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Akceptēti “Noteikumi par maģistrālo cauruļvadu projektēšanu, būvniecību un atbilstības novērtēšanu”, kuri nosaka prasības tādu šajos noteikumos minēto maģistrālo cauruļvadu projektēšanai, būvniecībai un atbilstības novērtēšanai, kuri paredzēti gāzes, šķidruma vai tvaika (tīrā fāzē), kā arī to maisījumu pārvadei un transportēšanai no vai uz būvēm un mehānismiem, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

Noteikumi attiecas uz metāla vai stiklšķiedras epoksīda materiāla cauruļvadiem, kuri pēc tehniskajiem parametriem (diametrs, spiediens, temperatūra, transportējamā viela) atbilstoši normatīvajiem aktiem par spiedieniekārtām un to kompleksiem klasificējami kā III kategorijas cauruļvadi, izņemot cauruļvadus, kas atrodas viena uzņēmuma teritorijā un paredzēti vielu transportēšanai starp iekārtām vai kompleksiem, kas atrodas šī uzņēmuma teritorijā.

Maģistrālais cauruļvads atbilst šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām būtiskajām prasībām, ja tas projektēts un būvēts atbilstoši prasībām, kas noteiktas Latvijas nacionālajos standartos, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei, ciktāl tie nav pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām, un attiecīgo prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības apliecināšanas procedūrām.

Noteikts, ka labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu maģistrālo cauruļvadu atbilstības novērtēšanai.

Atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvaro veikt maģistrālo cauruļvadu atbilstības novērtēšanu, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi: institūcijas kompetence atbilst standartā LVS EN 45011 “Produkta sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji” noteiktajiem kritērijiem; institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ radušos zaudējumus, kas aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju.

Labklājības ministrija sadarbībā ar standartu tehnisko komiteju “Spiedieniekārtas un to kompleksi” iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” šo noteikumu izpildei izstrādājamos, adaptējamos un piemērojamos standartus.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz piemērojamo standartu sarakstu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.septembri.

Akceptēti “Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību.

Parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Parka teritorijā aizliegts: nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību; izmantot takas un ceļus citiem, nevis to izveidošanas mērķiem, kā arī neievērojot informācijas zīmes; pārvietoties pa teritoriju, kur uzliktas aizlieguma zīmes; ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām pārvietoties ar ūdens transportlīdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji; veikt darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas atzinumu būtiski negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus; izmantot palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā; pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; ierīkot un ekspluatēt atkritumu savākšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; nosusināt purvus; dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus; ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus.

Valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs parka teritorijā apmeklētājiem aizliegts: bez saskaņošanas ar parka administrāciju ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai ierīkotām vietām.Bez saskaņošanas ar parka administrāciju aizliegts izplatīt informāciju par parka teritorijā esošajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamo augu atradnēm, īpaši aizsargājamo dzīvnieku dzīvotnēm, kā arī par tiem tūrisma maršrutiem, kas nav norādīti parka dabas aizsardzības plānā.

Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts: iegūt derīgos izrakteņus un veikt zemes dzīļu izpēti; veikt pasākumus bebru darbības regulēšanai; ierīkot un izmantot atkritumu savākšanas punktus; iegūt ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus; valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs iegūt vai pārvietot laukakmeņus, kuru caurmērs platākajā vietā ir lielāks par vienu metru; organizēt brīvā dabā militārās mācības; veikt zemes transformāciju; ierīkot pastāvīgas tūrisma nometnes; ierīkot mācību un tūrisma takas; veikt arheoloģiskās izpētes darbus; rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.

Dabas lieguma zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus; veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām; trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus; bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.

Bez saskaņošanas ar parka administrāciju dabas lieguma zonā aizliegts: izvietot reklāmu un citu informāciju; izmantot gaisakuģus izklaides komercdarbībai, aviācijas sporta lidojumiem un pasākumiem, kā arī privātiem lidojumiem; organizēt brīvā dabā sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.

Bez saskaņošanas ar parka administrāciju ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus; uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.

Parka teritorijā nepieciešams veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus, lai saglabātu un atjaunotu dabas ekosistēmām raksturīgos dabiskos procesus; saglabātu un atjaunotu retus un īpaši aizsargājamus biotopus, dzīvniekus un to dzīvotnes, kā arī retu un īpaši aizsargājamu augu atradnes; saglabātu un racionāli izmantotu ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradnes.

Dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā parka administrācija var papildus noteikt sezonas lieguma teritorijas ar saimnieciskās un citu veidu darbības ierobežojumiem, par to sniedzot informāciju vietējos laikrakstos un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī informējot attiecīgās pašvaldības un izvietojot informācijas zīmes.

Akceptēts likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, kura mērķis ir noteikt pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti un nodrošināt komercdarbības atbalsta kontroli, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkurenci un novērstu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības nelikumīga atbalsta rezultātā. Noteikts, ka likums negarantē komercsabiedrībai tiesības saņemt atbalstu.

Likumprojekts saglabā daudzas pašlaik spēkā esošā likuma “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” normas, papildus kurām ir iekļautas pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienībā pieņemtās normas atbalstam reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, atbalstam uzņēmumiem krīzes situācijā, minimālajam atbalstam, kā arī ieviesti stingrāki nosacījumi valsts un pašvaldību institūciju kontrolē esošo uzņēmumu finansiālo darījumu uzskaitei.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 24.oktobra rīkojumā Nr.515 “Par Sabiedrības integrācijas fonda padomi”, kas paredz fonda padomes sastāvā iecelt Viktoru Jaksonu, labklājības ministru, bijušā labklājības ministra A.Požarnova vietā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā”.

Šobrīd Publisko aģentūru likuma Pārejas noteikumu 1.punkts paredz, ka par valsts (pašvaldību) aģentūrām pārveidojamie valsts (pašvaldību) uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas formā valsts (pašvaldību) nodibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) reorganizējami līdz 2002.gada 31.decembrim. Sakarā ar to, ka uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izvērtēšanas stadijā ir konstatēts, ka daudzus reorganizējamos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) līdz 2002.gada 31.decembrim reorganizēt nebūs iespējams, ir nepieciešams izdarīt grozījumu likumā un pagarināt reorganizēšanas termiņu.

Likumprojektā tiek noteikts, ka par valsts (pašvaldību) aģentūrām pārveidojamie valsts (pašvaldību) uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas formā valsts (pašvaldību) nodibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) reorganizējami līdz 2003.gada 31.decembrim.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 12.februāra rīkojumā Nr.70 “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra”” un 4.punkts izteikts jaunā redakcijā, kas nosaka, ka bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” dibināšanas pamatkapitāls ir 500 000 latu, galvenie darbības virzieni — Tieslietu ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, tiesu vienotās informācijas sistēmas izstrādes un ekspluatācijas organizēšana, kā arī tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija un publiskošana.

Akceptēti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.

Grozījumi paredz noteikt, ka Saeima iekļauj budžeta pieprasījumā kārtējam saimnieciskajam gadam nepieciešamo finansējumu Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammu publikāciju sagatavošanai. Saeimas Kanceleja divu gadu laikā pēc finansējuma piešķiršanas sagatavo un iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammas valsts valodā.

Akceptēts grozījums Ministru kabineta 2000.gada 28.marta noteikumos Nr.115 “Dabas lieguma “Babītes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Grozījums paredz noteikt, ka sezonas lieguma zonas Gātes daļā ir atļautas šādas darbības: teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu vai veiktu zinātniskos pētījumus; rūpnieciskā zveja un makšķerēšana — no 1.augusta līdz 31.martam; braukšana ar laivu un pastaigas (atpūtai un ezera apskatei) — no 1.augusta līdz 31.martam; ūdensputnu medības — saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem; niedru pļaušana ziemā pēc saskaņošanas ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi.

Noteikts, ka sezonas lieguma zonas Gātes daļā ir aizliegtas šādas darbības: biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku dzīvotnes iznīcināšana un bojāšana; zemūdens medības; rūpnieciskā zveja un makšķerēšana — no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam; braukšana ar laivu — no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam; darbības, kas veicina ezera aizaugšanu.

Akceptēts rīkojums “Par zemesgabala “Jaunrāksalas” daļas Madonas rajona Mētrienas pagastā pirkšanu”, kas paredz atļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pirkt zemesgabala “Jaunrāksalas” 2.zemesgabalu 16,9 ha platībā Madonas rajona Mētrienas pagastā dabas aizsardzības nodrošināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atļauts pirkt zemesgabala “Jaunrāksalas” daļu (2.zemesgabalu) Madonas rajona Mētrienas pagastā par summu līdz 2500 latiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots: izdevumus, kas saistīti ar šajā rīkojumā minētā zemesgabala pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, segt no Teiču dabas rezervāta administrācijas ziedojumu un dāvinājumu kontā esošajiem līdzekļiem; šajā rīkojuma minēto zemesgabalu ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

Starptautiskas nozīmes Latvijas mitrāju saraksts tiks papildināts ar trim mitrājiem. Mitrāji ir izvēlēti saskaņā ar Konvencijas rekomendāciju 4.2 “Par kritērijiem starptautiskas nozīmes mitrāju noteikšanai” un Konvencijas rezolūciju VII.11 “Stratēģiskās vadlīnijas turpmākajai Starptautiskas nozīmes mitrāju saraksta attīstībai”.

Starptautiskas nozīmes Latvijas mitrāju sarakstā tiks iekļautas galvenokārt īpaši aizsargājāmas dabas teritorijas: Ziemeļu purvi ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta lieguma zona; Papes mitrāju komplekss apvienos dabas liegumus “Papes ezers” un “Nidas purvs”; Lubānas mitrāju komplekss — dabas liegumus “Bērzpils purvs”, “Īdiņu purvs”, “Īdeņa un Kvapānu dīķi”, “Lagažas—Šnitku purvs”, “Lubānas ieplaka”, “Lubānas un Sūļagala purvs”, “Pārabaine”, “Pededzes lejtece”, “Salas purvs”, “Tīrumnieku purvs”, kā arī Lubāna ezeru.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments