Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 2.aprīlī

Intervija Latvijas Radio 2. aprīļa raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.30. Vada žurnāliste Ingvilda Strautmane

— Ir 12 un 30 minūtes, un mūsu studijā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, labdien!

V.Vīķe–Freiberga: — Sveicināti!

— Un šīsdienas sarunu droši vien sāksim ar kādas vizītes rezultātiem, proti, par jūsu Dānijas vizītes rezultātiem. Ko jūs pati uzskatāt par galveno tajā?

V.Vīķe–Freiberga: —Vizītes saturs bija ļoti plašs un sekmīgs visos tajos laukos, kas tika skarti. Vispirms politiskā plāksnē — Dānija ir mums ļoti nozīmīga sabiedrotā un atbalstītāja gan mūsu ceļā uz NATO, gan uz Eiropas Savienību, un no Ziemeļzemēm tā ir vienīgā, kas abās šajās struktūrās ir iekšā. Tās nozīme šajā izpratnē tātad ir dubulti svarīga, jo spēj runāt abu šo struktūru ietvaros mums par labu un mēs arī saņemam ļoti aktīvu atbalstu, ļoti skaidri formulētu premjera Rasmusena atbalstu. Viņu uzskatā, visām Baltijas valstīm vajadzētu tikt iekļautām gan Eiropas Savienības, gan NATO nākamajā paplašināšanās kārtā. Tas ir ļoti stingrs gan Dānijas, gan valdošās koalīcijas un premjera, gan arī visu parlamentā pārstāvēto frakciju politiskais atbalsts mums. Mums bija pusdienas un tikšanās ar Ministru kabineta pārstāvjiem, ne tikvien ar premjeru, ar pārstāvjiem no dažādiem politiskiem spēkiem, no arodbiedrībām un sabiedriskām organizācijām, ar biznesa ļaudīm, un visos līmeņos tika pausts nepārprotams atbalsts Latvijas centieniem, ļoti enerģiska un aktīva vēlme turpināt to sadarbību un atbalstu, ko Dānija mums ir sniegusi. Un jāatceras, ka Dānija mums ir bijusi lielākā atbalsta sniedzēja pēc Eiropas Savienības, tāpat investīciju jomā Dānijas loma ir bijusi viena no lielākajām, tā ir mums ļoti nozīmīga partnere, un mums ir dažādi plāni un projekti, lai turpinātu šo nozīmīgo sadarbību. Piemēram, informācijas tehnoloģiju koledžas attīstības projekts tika pārrunāts, un premjers Rasmusens nāca klajā ar ļoti skaidru un nepārprotamu atbalstu šim projektam.

— Tātad var teikt, ka ir jau kāds konkrēts rezultāts diskusijām par informācijas tehnoloģijām?

V.Vīķe–Freiberga: — Tās notika ļoti intensīvās darba grupās un speciālistu starpā, bet ļoti nozīmīgs ir tieši šis politiskais atbalsts, ko mēs dzirdējām gan no premjera, gan arī no citiem politiķiem.

— Tātad Dānija varētu piedalīties ar naudu vai ar mācību spēkiem šeit?

V.Vīķe–Freiberga: — Dānija, redziet, mūs jau atbalsta tādā veidā, ka viņi uzņem un apmāca ļoti daudz mūsu ierēdņu un citu speciālistu. Tas ir būtisks atbalsts mūsu administratīvai kapacitātei, kāda būs nepieciešama, darbojoties Eiropas struktūrās. Un šis informāciju tehnoloģiju koledžas projekts ir tāds, ka šeit Rīgā varētu izveidoties ļoti intensīva apmācība koledžas līmenī, tieši šajā laukā izveidojot un apmācot speciālistus, kas, protams, varētu tikpat labi noderēt arī Dānijai, kā arī citām Baltijas reģiona zemēm. Dāņiem ir ļoti būtiska doma par attīstību visā Baltijas reģionā, un tieši šajā plašākās koncepcijas ietvarā ir izprotams viņu īpašais atbalsts Latvijai un tās centieniem.

— Jūs tikāties arī ar Dānijas karalieni Margarēti II, par ko runājāt ar viņu?

V.Vīķe–Freiberga: — Ar karalieni, kā zināt, par politiskiem jautājumiem nemēdz runāt, bet, tā kā Dānijas karaliene ir augsti inteliģenta un turklāt mākslinieciski augsti apdāvināta dāma, tad tematu, par kuriem ar viņu runāt, mums netrūka, un ar viņu sarunas bija ļoti daudzpusīgas un ārkārtīgi interesantas.

— Zinot, ka pašlaik rit Eiropas Valodu gads un 19. aprīlī to atklās arī Latvijā, acīmredzot arī tur būs daudzi interesanti temati gan par tulkošanu, gan par valodu vispār dažādās dimensijās.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs šeit vēlamies izcelt mazo valodu lomu Eiropas vispārējā kultūras panorāmā, uzsvērt to, ka katrai valodai ir sava unikālā vērtība, sava neatvietojamā vērtība pasaules kultūras mantojumā, ka tās ir saudzējamas, kopjamas, ka visa kontinenta kopējs pienākums ir par mazajām valodām gādāt.

— Jā. Šodien jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs tiekas ar premjeru Andri Bērziņu, pagājušajā nedēļā viņš iesniedza akreditācijas vēstuli jums. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par jauno vēstnieku?

V.Vīķe–Freiberga: — Es priecājos redzēt, ka viņš stājās amatā ne tikai pilns apņēmības, kā jau jauni vēstnieki mēdz būt attiecībā uz saviem jaunajiem pienākumiem, bet arī, kā man šķiet, apveltīts ar labu gribu pret Latviju. Viņš centās dažus teikumus pateikt latviski, viņš jau Maskavā ir sācis latviešu valodu mācīties, tas man šķiet tāds ļoti simpātisks labas gribas un cieņas žests pret latviešu tautu, un mūsu sarunas izveidojās visnotaļ draudzīgā un konstruktīvā plāksnē.

— Tātad tas varētu nozīmēt, ka arī starpvaldību sarunas varētu turpināties jau konstruktīvāk?

V.Vīķe–Freiberga: — Katrā ziņā tāda ir mūsu cerība, un mēs varam priecāties par to, ka sarunas ir notikušas, ka bija šī tikšanās Blohina kunga un Gorbunova kunga vadībā Maskavā. Es ļoti ceru, ka arī atsevišķās speciālistu un darba grupas varēs ķerties pie nopietna darba un turpināt virzīt uz priekšu visus dažādos jautājumus dažādos līmeņos, kuros mums, protams, ļoti daudz ir darāma.

— Šodien mums pienāk visai pretrunīga informācija par to, kas pašlaik notiek Latvijas cietumos. Apgalvo, ka tie gan neesot bada streiki, bet cietumnieki tomēr atsakoties no cietuma pārtikas, tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai nosūtīta vēstule no Rīgas Centrālcietuma, kurā cietumnieki protestē pret lēmumu aizliegt pārtikas pienesumus, lai ierobežotu narkotiku ienešanu cietumos, bet tuvinieki var pārskaitīt naudu, un pārtiku varēs iegādāties cietuma veikalos. Tai pašā laikā tiek jau arī teikts, ka šī vēstule patiesībā ir safabricēta. Jūs pati arī gatavojaties iepazīties ar situāciju cietumos un 4. aprīlī apmeklēt Brasas cietumu. Kā jums šķiet, vai šie protesti, kas šobrīd izskan, ir pamatoti?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka tā lieta jau sen ir nokārtota. Nezinu, vai tas ir aprīļa joks, vai kā citādi domāts, bet nav nekāda pamata šādiem protestiem, jo prakse ir pilnīgi normāla, tā tiek lietota visās Eiropas zemēs, laikam mēs un Lietuva bijām vienīgie, kas kaut ko tādu vēl pieļāva. Vienīgais rezultāts no tā ir tāds, ka cietumniekiem tiek piegādāta narkotika, kura cietuma vidē ļauj izplatīties dažādo narkotrafikantu autoritātei, kas absolūti nav tas, kas būtu vēlams, turklāt tās nopietnā veidā apdraud pašu cietumnieku veselību. Diemžēl viņu tuvinieki arī neapjēdz, cik lielā mērā viņi, sūtīdami narkotikas, dara pāri saviem tuviniekiem, kas sēž cietumā. Domāju, ka tas ir visnotaļ loģisks, saprotams un normāls solis, nekas viņiem pāri netiek darīts, taisni otrādi — tiek gādāts par viņu drošību un veselību. Ja viņi vēlēsies sev vēl kādus liekus pārtikas krājumus iegādāties, tie būs pieejami cietuma veikalos, naudu viņiem, protams, būs iespējams saņemt. Cenas, kā esmu pārliecinājusies, ir pilnīgi normālas, un neatbilst patiesībai, ka tā būtu augstākas, tātad šis jautājums faktiski ir, varētu teikt, — no mušas uzpūsts zilonis. Un es esmu pārliecināta, ka jau šobrīd viss ir nokārtots.

— Un par to, kas notiek Brasas cietumā, jūs pati pārliecināsities.

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, protams, es redzēšu, kad būšu tur uz vietas.

Rīgai beidzot ievēlēts jauns mērs, savukārt turpinās partiju sarunas gan par amatiem, gan par iespējamām koalīcijām. Rīt notiks arī Rīgas domes ārkārtas sēde, un pašvaldību vēlēšanu rezultāti, īpaši Rīgā, ir radījuši tādas diezgan emocionālas un pretējas reakcijas. Kā jūs domājat, vai jaunais Rīgas domes sastāvs varētu tā kardināli ietekmēt rīdzinieku dzīvi?

V.Vīķe–Freiberga: — Vispār tā būtu mūsu visu cerība, tamdēļ jau mums ir vēlēšanas. Katrās vēlēšanās visi pilsētas iedzīvotāji iet pie urnām pilnā pārliecībā, ka viņu izšķirošais lēmums palīdzēs veidot tādu domi, kas spēs risināt visas tās problēmas, kas ir sakrājušās un gaida risinājumu. Es domāju, ka Rīgai tādu ir pietiekamā skaitā, Rīga vēl nav ne tuvu sasniegusi visu savu attīstības potenciālu, mēs vēlētos redzēt Rīgu uzplaukstam kā reģionālu centru, ne tikai kā Latvijas galvaspilsētu, gribētos, lai Rīgas osta attīstītos daudz normālāk un straujāk, nekā tā darījusi līdz šim, un spētu ieņemt daudz nozīmīgāku konkurētspējas pozīciju starp Baltijas jūras ostām. Mēs gribētu redzēt Rīgu kā daudz nopietnāku tūrisma centru, kāda tā būtu pelnījusi būt salīdzinājumā ar to, kā ir patlaban, kad rādītāji, varētu teikt, ir diezgan nožēlojami. Rīgai ir ārkārtīgi daudz ko darīt, nerunāsim par tādiem praktiskiem jautājumiem kā dzīvojamās telpas jautājumu risināšana, ielu un siltumtrašu un citu jautājumu sakārtošana. Darba ir ļoti daudz, un, protams, vēlētājiem ir pilnas tiesības sagaidīt, ka jaunā dome būs spējīga sākt ķerties pie sava darba un šīs problēmas risināt tīri pragmatiski un konkrēti.

— Faktiski tas nozīmē, ka darba ir tik daudz, ka nevajadzētu atlikt laika politiskām ķildām.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka vajadzētu koncentrēties uz mērķiem, kas ir sasniedzami, un uz to, kā visefektīvāk un ātrāk pie to realizācijas nokļūt.

— Es domāju, šodien katrs rīdzinieks var pārliecināties, ka ārā ir tāds ļoti pozitīvs moments — silts laiks un saule. Vai Jūrmalā jau arī ir atnācis pavasaris?

V.Vīķe–Freiberga: — Izskatās ļoti skaisti.

— Paldies jums par šīsdienas sarunu!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— akreditējot Latvijas vēstnieku Meksikas Savienotajās Valstīs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 2. aprīlī, pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Meksikā Aivim Ronim.

Sarunā Valsts prezidente un vēstnieks pārrunāja Latvijas un Meksikas sadarbības iespējas. Kā vienu no priekšnoteikumiem sakaru paplašināšanā A.Ronis minēja nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem atvieglot vīzas saņemšanu ieceļošanai Meksikā.

Abas puses apspriedās par Latvijas un Meksikas līgumtiesiskās bāzes papildināšanu. Pēc vēstnieka sniegtās informācijas, šobrīd parakstīšanai ir sagatavoti vairāki abu valstu līgumi, tajā skaitā par sadarbību izglītībā un kultūrā, zinātnē un gaisa satiksmē.

V.Vīķe–Freiberga un A.Ronis pārrunāja perspektīvu tirdzniecības apjoma palielināšanā starp abām valstīm, akcentējot iespējas, ko nākotnē piedāvātu Latvijas dalība ES un Meksikas arvien pieaugošā tirdzniecība ar ES valstīm.

Valsts prezidente un A.Ronis, kurš vienlaikus pilda Latvijas vēstnieka pienākumus ASV, apspriedās par Latvijas un ASV divpusējo attiecību aktualitātēm. Vēstnieks iepazīstināja prezidenti ar diskusijām, kas pašlaik Savienotajās Valstīs vēršas plašumā par NATO paplašināšanās procesu, kā arī atzīmēja ASV jaunās prezidenta administrācijas pausto uzticību ASV un Baltijas hartas principiem un tālākās sadarbības veicināšanai ar Latviju tās ietvaros. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija konsekventi virzās uz dalību NATO, pakāpeniski un noteikti īstenojot Rīcības plānu dalībai NATO. Prezidente akcentēja NATO integrācijas politikas būtiskumu ceļā uz NATO galotņu sanāksmi Prāgā 2002. gada beigās.

Valsts prezidenta preses dienests