Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Rīt ir 14.jūnijs. Diena, kura mūsu tautas vēsturē ir ierakstīta ar melniem burtiem. Šodien es aicinu jūs veltīt klusuma brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Šodien darbu sākam ar likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanas turpināšanu.19.priekšlikums.

Vārds debatēs deputātam Linardam Muciņam. Viņš runās otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Minētais priekšlikums, ko mēs uzsākām apspriest jau iepriekšējā plenārsēdē, ir diezgan svarīgs un konceptuāls. Un tajā pašā laikā mēs šo jautājumu vairākkārt arī ar laipnu Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzaicinājumu plaši debatējām Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, un tomēr pašā aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs faktiski vienojāmies spert tikai pussolīti. Tas ir, kā sacīt, vienojās komisija, atbalstīja priekšlikumu tikai daļēji, ka, ja mēs gribam dot plašu operatīvās un pretizlūkošanas un izlūkošanas darbību aspektu tiesības valsts drošības iestādēm, tad tas nav savienojams ar šo iestāžu represīvo funkciju. Tas ir, tām jānoņem izziņas tiesības.

Komisija bija ar mieru spert tikai pussoli. To mēs izdarījām un arī nobalsojām jau SAB likumā, ka SAB tiek noņemtas šīs tiesības, bet, nu, man īsti nesaprotamu, varbūt kaut kādu praktisku apsvērumu dēļ šis jautājums netika atrisināts ar Drošības policiju. Kaut gan visi teica, jā, bet vēlāk, tā ir pareizi, un es esmu arī konsultējies ar augstākām valsts amatpersonām, kas saka, jā, tev ir taisnība, bet to mēs izdarīsim vēlāk, un tātad es uzskatu, ka tāds “vēlāk” mūsu valstī jau, man liekas, kaut kur pie 10 gadiem turpinās, un šāda situācija, es domāju, arī teorētiski nevar apmierināt. Mēs varam nobalsot, es uzskatu, šo priekšlikumu. Tas ir tikai otrais lasījums. Mēs varam noteikt, teiksim, ka tas stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Tikmēr policijā var izveidot nepieciešamās struktūrvienības, kas izmeklēs tieši represīvā ziņā šāda te rakstura noziegumus, kuru skaits mūsu valstī nav liels, un tas tajā pašā laikā tiks nodalīts, tātad izziņa un operatīvā darbība tiks nodalīta. Es aicinu, es stingri aicinu demokrātijas vārdā atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šeit, ko no tribīnes vēstīja Muciņa kungs par debatēm Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ir pilnīga taisnība. Un šis priekšlikums tiešām ir konceptuāls, ko iesniedzis Muciņa kungs, 19.priekšlikums. Pēc būtības, ja šo priekšlikumu pieņem, tad arī izziņas tiesības zūd Drošības policijai. Aizsardzības un iekšlietu komisija, debatējot un konsultējoties gan ar Ģenerālprokuratūru, gan ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, gan ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, tomēr nonāca pie slēdziena, ka jāiet soli pa solim, šeit es negribētu teikt, piekrist tam, ka ir pussolītis sperts, ir tomēr solis sperts uz priekšu šā jautājuma sakārtošanā. Un Drošības policijai šobrīd varētu uzticēt to lietu izmeklēšanu, kas ir saistītas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu, vai nu valsts apdraudējums... Tās būtu konkrētas lietas, ko uztic vai nu ģenerālprokurors, vai nu šī Drošības policija ņem savā pārziņā. Tās būtu tikai konkrētas lietas.

Tas, ka nākotnē ir jāizveido Iekšlietu ministrijā policijā šī struktūrvienība, kas tieši strādātu uz šiem apdraudējumiem valsts drošībai, tas ir fakts, bet tam, mūsuprāt, ir nepieciešams laiks.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt 19. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 6, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu.

Dz.Kudums. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 22. — Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 23. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 25.priekšlikumam, un tas sasaucās arī ar 26. — Muciņa kunga priekšlikumu, kurš ir faktiski iestrādāts šinī 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Neguva atbalstu 27., 28. un arī 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā neguva atbalstu arī 30. un 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu komisijā arī 32. un 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts arī 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu 35. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 37., 38.priekšlikums ir guvis atbalstu 40.— Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Bet pirms tam 39. — Muciņa kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ... Atvainojiet, atklājam debates par 39.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Faktiski runa turpinās par to pašu, par ko jau pagājušajā plenārsēdē mēs sākām debates, kaut gan, protams, 25., tas ir, 19. — deputāta Muciņa... tas ir mans priekšlikums, bija pārāk vispārīgs varbūt un tādā vietā, kur īsti nav skaidrs tā izvietojums, taču attiecīgais 39.priekšlikums tātad runā konkrēti... šis pants runā konkrēti par to kārtību un uzdevumiem, ko veic Drošības policija, tieši drošības iestāžu, valsts drošības iestāžu savā jomā. Nu, protams, mums pirmām kārtām jau no juridiskā viedokļa tik svarīgā jautājumā vajadzētu vai nu valdībai, vai atbildīgajai komisijai varbūt rosināt, jo atbildīgās komisijas pienākums nav izstrādāt, bet rosināt valdību tomēr izstrādāt arī speciālu likumu par šo speciālo valsts drošības iestādi, un varbūt tad, kā sacīt, varbūt vēlreiz šis jautājums paceltos, jo pagaidām, ar vienu pantu regulējot tādu valstij ļoti nozīmīgu jautājumu kā Drošības policija, mēs redzam, ka gan dzīvē, gan jurisprudencē mēs saskaramies ar veselu rindu jautājumu.

Mēs ļoti aizmirstam, ka pasaulē ļoti jūtīgi tiek reaģēts, ja kādās krimināllietās kā liecinieki parādās speciālo dienestu aģenti. Faktiski var teikt, ja nāk gaismā, ka kāds liecinieks ir speciālo dienestu aģents, tad, bez šaubām, šī liecinieka liecība, uz kuru varbūt ir būvēta visa krimināllieta un visa šī apsūdzība, tātad esat droši, ka tad tā tiesā sabruks.

Otrām kārtām, dzīve un mūsu pieredze ir pierādījusi, ka mums jāatturas no tādu funkciju piešķiršanas vienās rokās, kas ir gan operatīvā izlūkošanas darbība, gan represīvā — cilvēku aizturēšana, arestēšana, krimināllietu ierosināšana, sūtīšana uz tiesu. Jūs redzat, ka gan sabiedrība, gan prese ļoti jūtīgi uz to reaģē.

Vēlme darboties ar valsts drošības iestādei neraksturīgajām metodēm pirms 16.marta noveda pie tā, ka Drošības policija atkal tika gan presē, gan arī sabiedrībā pamatoti, es uzskatu — juridiski pamatoti — vainota, ka tā nevajadzīgi pārkāpa savas pilnvaras vai iejaucās tajā sfērā, par ko faktiski atbild Kārtības policija, un viņai to nevajadzētu darīt. Es esmu izbrīnīts, teiksim, ka mums ir šāda te vēlme atstāt vai turpināt koncentrēt vienas iestādes rokās visas šīs metodes līdz brīdim, kamēr notiks kāds skandāls, un tad mums atvērsies acis. Mēs gaidām, mēs gribam dot presei, sabiedrībai, tām personām, kas jau tā neuzticas gan valstij, gan valdībai, gan parlamentam, dot rokā veselu rindu argumentu, nevis preventīvi novērst. Nu, es domāju, pēc desmit gadu stabilas neatkarības nav mums tā situācija tāda, lai mums būtu jāpatur Drošības policijai šīs represīvās tiesības, un mums jāsaka, ka bez tām mēs nu nekādi nevaram stabilitāti savā valstī saglabāt.

Es tomēr aicinātu deputātus... Es saprotu, teiksim, ka jūs varbūt esat savus lēmumus pieņēmuši, bet tajā pašā laikā es neapstājoties — es pasvītroju — neapstājoties! — turpināšu no šīs tribīnes runāt par šo stāvokli. Es uzskatu, ka labāk runāt par to juridiski teorētiskā līmenī, nevis runāt par kaut kādu skandālu, kaut kādu aizmugurisku manevru, teiksim, kad mēs sāksim runāt par kaut kādu iestāžu vadītāju nomaiņu, kad atkal kaut kas nebūs izdarīts tādā līmenī. Es uzskatu, ka tad tā ir ugunsgrēka dzēšana un jau faktiski skriešana pakaļ aizejošiem vilcieniem. Tā nav tiesiskai valstij raksturīga darbība. Šis ir tikai otrais lasījums, es atkārtoju — šis ir tikai otrais lasījums. Mēs trešajā lasījumā varam risināt par to, vai nu runāt par kaut kādas speciālas kategorijas lietām, kas tur paliek vai nepaliek, mēs varam prasīt no Iekšlietu ministrijas, lai viņa policijā izveido šo trīs četru cilvēku vienību, kas nodarbosies ar izmeklēšanu, kā tas notiek demokrātiskās valstīs, konkrēti — Vācijā, ar kuras pieredzi es esmu pietiekami plaši un precīzi iepazinies. Es aicinātu arī Nacionālās drošības komisiju, kura tā briesmīgi uztur šo ideju, arī tā darīt.

Un tāpēc es jūs aicinu otrajā lasījumā atbalstīt manu — 39.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Mēs noraidījām 19.priekšlikumu, kurš faktiski liedza arī Drošības policijai šīs izziņas tiesības. Tātad konceptuāli mēs esam nākuši pie slēdziena, ka Drošības policijai šīs izziņas tiesības ir nepieciešamas.

Par skandāliem, protams, tie var būt, bet tikai ne profesionālā darba rezultātā. Kā jūs zināt, teiksim, ko Muciņa kungs minēja, atsauksmes par demokrātiskām valstīm, tad Amerikas Savienotajās Valstīs ir izveidota vesela ministrija speciāli drošības jomā, un viņiem būs gan izziņas tiesības, gan viss pārējais. Tas ir ļoti nopietns jautājums — apdraudējums, terorisms un citi apdraudējumi — visai demokrātiskai sabiedrībai, un ir jāatrod metodes, kā pret šiem apdraudējumiem cīnīties. Tā ka šobrīd es lūdzu neatbalstīt 39. — Saeimas deputāta Muciņa kunga — priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 6, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 40. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tā. 41. priekšlikums ir daļēji atbalstīts 42. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43.priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 44.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 44. tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ā, tiek atbalstīts, es atvainojos...

45. priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 46. — Saeimas deputāta Muciņa kungs priekšlikums — guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tika atbalstīts arī 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 48. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums — un arī 49. priekšlikums ir iestrādāti 50. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 51. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī 52. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 53. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 54., 55. un 56. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 57. un 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 59.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 60. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 61., 62., 63., 64., 65., 66. un 67. priekšlikums ir daļēji atbalstīti jau iepriekš atbalstītajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu likumprojektam “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 18.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 18.jūnijs. Paldies.

Tagad ir jāizskata iespējamie grozījumi Prezidija sagatavotajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

“Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas un likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, kurš ir 20.darba kārtības jautājums, iekļaut izskatīšanai pēc 21.darba kārtības jautājuma — likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Lūdzu, Aleksandrs Kiršteins. Kiršteina kungs pirmais ir pieteicies. Atvainojiet, Dobeļa kungs!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Man vienkārši pārsteidz tā bezkaunība, ar kuru sesijas nobeigumā tiek bīdīti daži līgumi. Mēs līgumu ar Svēto Krēslu nevarējām šeit izskatīt tikai tāpēc, ka pārējo konfesiju pārstāvji uztraucas par iespējamo diskrimināciju, jo līgums ar Svēto Krēslu ir starptautisks līgums. Tagad mēs redzam, ka komisija ir sagatavojusi papīrīti, kurā ir tikai divi teikumi ar vārdiem: “Ir tiesības un var noslēgt.” Ja mēs salīdzinām šos abus līgumus, tad starptautiskajā līgumā ir 33 panti, kuros ir uzskaitīti valsts pienākumi pret vienas konfesijas administrāciju. Šeit nav nekā. Vai starptautiskajā līgumā ierakstīti vārdi “garantē”, “piedalās”, “finansē” ir līdzvērtīgi šim te izstrādātajam komisijas dokumentam, kurā ir teikts: “var noslēgt” vai “ir tiesības”. Līdz ar to mēs nekādā gadījumā nevaram izdarīt šeit divas lietas: mēs nevaram izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu un nekādā gadījumā mēs to nevaram izskatīt pēc līguma ar Svēto Krēslu. Paldies.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Antons Seiksts runās “par”. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kolēģis Kiršteins ir apmaldījies trijās priedēs. Komisija neko nav sagatavojusi, komisija ne uz ko neaicina. Ir divi valdības projekti. Pagājušā sēde pierādīja lietu pareizo secību. Ja netiek atbalstīts starptautiskais līgums, nav nekāda sakara runāt par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Komisija pastāv uz savu un lūdz balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — mainīt vietām 20. un 21.darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 29. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas un likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” izskatīt pēc darba kārtības 23.punkta. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu pieprasījumus un jautājumus.

Desmit deputāti ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par prasību summām Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Pieci deputāti ir iesnieguši iesniegumu... jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam “Par SIA “NCC” Industry Latvia” ražotā betona kaitīgumu”. Jautājumu nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Tāpat pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā. Arī šis jautājums tiek nodots ministram Makarova kungam.

Tāpat deputāti ir iesnieguši jautājumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā. Arī šo jautājumu nododam pēc adresāta.

LSDSP frakcijas deputāti, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz atlikt ierosināto , par minētā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas plenārsēdes darba kārtībā deputātu grupa informēs papildus. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 13.jūnijā. Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu pēc darba kārtības 10.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Baldzēna, Labanovska, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pievienotās vērtības nodoklī ieviešot grozījumus, mēs iepriekšējā gadā izdarījām vienu pozitīvu lietu, tas ir, siltam, aukstam ūdenim un vēl dažiem komunālajiem pakalpojumiem mēs esam samazinājuši pievienotās vērtības nodokļa maksājumu no 18 uz 9%. Nenoliedzami, tas ir pozitīvi, bet Pašvaldību savienības kongresā no pašvaldībām rezolūcijā ir pieņemts viedoklis, ka tas ir izdarīts nepietiekami, jo attiecībā pret pievienotās vērtības nodokli siltumam šis 18% nodoklis ir saglabājies. Aicinātu atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu siltumam, jo tas ir viens no lielākajiem maksājumiem, ko veic tajā skaitā liela daļa maznodrošināto iedzīvotāju, un, samazinot nodokli, nenoliedzami, viņu maksājumi būtu mazāki. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 48. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas... Deputāts Imants Burvis vēlas runāt “par” vai “pret”? “Pret”.

Lūdzu, Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Labrīt! Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es mēģināšu jums atgādināt, cik ilgi pie mums gāja process, lai izveidotu šīs brīvās ekonomiskās zonas.

Tas, ka šis process gāja ļoti ilgi un ļoti grūti, bija iemesls tam, ka šīs brīvās ekonomiskās zonas būtībā tikai gadus divus atpakaļ sāka funkcionēt tā, kā tas bija iedomāts.

Šobrīd, atkal mainot likumdošanu, atkal mainot šīs iespējas brīvām ekonomiskām zonām, es atgādināšu varbūt to, ka nestabila likumdošana traucē saimniecisko darbību. Šajā gadījumā runa ir par Latvijas iespējām kā tranzīta valstij. Knapi pāris gadus kā visu trīs brīvo ostu un Rēzeknes brīvās ekonomiskās zonas cilvēki ir sākuši gūt pirmos panākumus. Ir pieslēgušies ārzemju ražotāji, veidojot savus terminālus. Ja mēs šodien atkal sāksim kustināt jautājumu par pievienotās vērtības nodokli, kas šeit ir ieplānots, tas nozīmē viennozīmīgi, ka mēs aizbaidīsim cilvēkus no malas, kas šobrīd tikai nāk iekšā, un likvidēsim, un tādā gadījumā, ja jūs šodien pieņemat lēmumu virzīt šos trīs likumprojektus uz komisiju, tad varbūt arī precīzi pasakiet, ka tas ir likumprojekts par brīvo ekonomisko zonu likvidēšanu Latvijā. Jo, ja jūs atstājat brīvās ekonomiskās zonas, bet nomaināt šodien un veidojat nestabilu vidi atkal brīvajās ekonomiskajās zonās, nomainot atkal nodokļu politiku, tas nozīmē, ka jūs aizbaidāt visus investorus un nepanāksit nekādu pozitīvu risinājumu Latvijas ekonomikai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Vents Balodis... nevēlas.

V.Balodis (TB/LNNK). Es gribētu, lai šo likumprojektu kā atbildīgajai nodotu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums par atbildīgās komisijas maiņu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 14, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” runās deputāts Imants Burvis. Lūdzu, Burvja kungs!

Ir priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” nodošanu komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 12, atturas — 5. Likumprojekts nodots komisijām, nosakot par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”? “Par” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu!

Deputāti... lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 14. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Lejas, Labanovska, Baldzēna, Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šīgada budžetu, pagājušajā gadā bija arī nodokļu grozījumu pakete, arī uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījums, kas skāra nodokļa atlaides uzņēmumiem, kuros ir nodarbināti invalīdi, un šajos uzņēmumos uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek samazināts tāpat kā jau spēkā esošā likuma redakcijā ir bijušajiem... nē, nevis bijušajiem, bet notiesātajiem. Šāds grozījums tīri redakcionāli toreiz nebija precīzs, to bija iesniedzis Leons Bojārs. Šobrīd šī redakcija ir precizēta. Nenoliedzami, invalīdu nodarbinātības jautājums lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir saistīts ar to, ka uzņēmējiem, kas nodarbina invalīdus savā uzņēmumā, dažādās valstīs šis procents ir dažāds, cik ir jābūt invalīdiem nodarbinātiem... Bet šie uzņēmēji saņem nodokļu atlaides uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā vai kādu citu nodokļu veidā.

Nenoliedzami, šī norma būtu jāievieš arī Latvijā, lai invalīdi nebūtu apdalīti un nebūtu atdalīti no iespējas piedalīties sabiedriski lietderīgā darbā, veicot attiecīgus darbus, un uzņēmējiem būtu motivācija veidot šādas uzņēmējsabiedrības, kur invalīdi ir iesaistīti darbā.

Nenoliedzami, šāds grozījums ir vajadzīgs. Un aicinu atbalstīt deputātus šī grozījuma pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 49. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”, ko iesnieguši 10 “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti.

Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā?

Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais ir deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegums par bezalgas atvaļinājumu šī gada 13.jūnijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 3. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir deputātes Kristiānas Lībanes iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šī gada 12. un 13.jūnijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Irinas Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres Labuckas iesniegumu saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60.pantu — apstiprināt Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 1999.gada 16.jūnijā Saeima apstiprināja Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem, šis termiņš ir pagājis, mēs saņēmām pozitīvu atsauksmi, raksturojumu, visus nepieciešamos dokumentus, un komisija, balsojot vienbalsīgi, atbalstīja šo lēmuma projektu — apstiprināt Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irinas Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Oskara Grīga, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Aijas Barčas, Leona Bojāra, Osvalda Zvejsalnieka un Violas Lāzo pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja augstāk minēto deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosināja pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Labrīt, cienītie kolēģi! Tad, kad pirmo reizi parādījās jautājums presē par to, ka Kalsnavas spirta rūpnīcā strādājošais “Rīga Bestsprit” negrib maksāt akcīzes nodokli par importēto spirtu un tanī pat laikā arī negrib norēķināties ar zemniekiem par piegādātajiem graudiem, man ir grūti pateikt, kāds sašutums mani pārņēma, jo likās, ka tā ir lielākā nekaunība, kāda vien varētu būt.

Tajā pat laikā šogad, pēc I ceturkšņa, skatoties Rīgas statistikas pārskatus par to, ka “Rīgas Balzams” pirmajā ceturksnī ir importējis ārkārtīgi lielu daudzumu spirta, par to nav maksājis akcīzes nodokli un arī nav to eksportējis, likās, nu kā tad tā var būt. Un tad, kad Valsts prezidente atgrieza atpakaļ likumu “Par alkohola apriti” un mēs uz savu frakciju uzaicinājām gan “Latvijas Balzama” vadītāju, gan Akcizēto preču pārvaldes speciālistu, tad noskaidrojās, ka tas viss ir normāli un tas ir paredzēts likumdošanā. Tātad likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” paredz tādu kārtību, ka visa darbība ar spirtu notiek akcīzes preču noliktavās, tātad visas ražotnes ir noformētas kā akcīzes preču noliktavas.

Tālāk, importējot spirtu uz akcīzes preču noliktavu, tiek aprēķināts akcīzes nodoklis. Šinī gadījumā 550 latu par 100 dekalitriem vai par 100 litriem, pareizāk sakot. Bet šo nodokli nemaksā tik ilgi, kamēr nav zināms, kur tas spirts tālāk tiek.

Un ir trīs gadījumi. Tātad divos gadījumos aprēķinātais akcīzes nodoklis netiek maksāts, un tikai vienā gadījumā par to valsts saņem akcīzes nodokli. Tātad, ja importētais spirts tiek pārvests tālāk uz citu akcīzes preču noliktavu, vai eksports no valsts, no Latvijas muitas teritorijas, tad aprēķināto akcīzes preču nodokli nemaksā. Un tikai vienā gadījumā, ja tiek veikts brīvā apgrozījumā republikas teritorijā, tad, pērkot akcīzes marku, tiek samaksāts šis nodoklis. Un tādā veidā tapa mūsu pieprasījums, jo mums likās, ka ir diferencēta pieeja, jo “Rīgas Balzamam” tas tiek ievērots stingri, bet attiecībā uz Kalsnavu vai, pareizāk sakot, uz “Rīga Bestsprit” šeit ir piemērota cita kārtība.

Un tad, kad atnāca uz Pieprasījumu komisiju Sončika kungs, tad mēs konstatējām, ka viņš principā jau saprot, ka rīkojies nepareizi, bet tikai kaut kas viņu kavē to atzīt, un atzīt to, ka šis uzrēķins ir bijis nepamatots. Par to liecina arī viņa un Andrejevas kundzes sagatavotā atbilde. Es nocitēšu: “Ņemot vērā, ka SIA “Rīga Bestsprit” pārvietoja jēlspirtu uz akcīzes preču noliktavu, tad ar Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes 2001.gada 12.jūlija lēmumu nr.775 “Par muitas parādu” aprēķinātajam akcīzes nodoklim (1 958 913,51 lats) var tikt piemērota akcīzes nodokļa atliktā maksāšanas kārtība un līdz ar to šī summa ir izslēdzama no aprēķinātā muitas parāda. Un tikai Bērziņa kunga — finansu ministra — rezolūcijā Andrejevai, ka nepiekrīt — situācija, manuprāt, skaidra — lūdz veikt neatliekamu parādu piedziņu, apturēja šo ierēdņu patiesās un pamatotās darbības. Un te mēs redzam, ka Bērziņa kungs pats pārkāpa likumu un piespieda to darīt arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem.

Tālāk par argumentiem, ko mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijā. Pirmām kārtām Sončika kungs mēģināja iegalvot, ka, ja “Rīga Bestprirt” nesamaksā akcīzes nodokli par spirtu, tad republikas teritorijā nokļūs ārkārtīgi liels daudzums alkohola, par kuru nav samaksāts akcīzes nodoklis. Bet, kā jau es teicu, akcīzes nodokli republikas teritorijā maksā ar akcīzes marku palīdzību, iepērkot akcīzes markas. Tātad, ja viņš apgalvo, ka republikā ir nonācis liels daudzums alkohola, tas nozīmē, ka šīs rūpnīcas, kuras ir laidušas alkoholu apritē republikā, nav pirkušas akcīzes nodokļa markas. Un šādā gadījumā akcīzes nodoklis jāpiedzen no šīm rūpnīcām. Un par to nebūt nav atbildīga Kalsnavas spirta rūpnīca, ja kāda cita rūpnīca nav samaksājusi pienākošos nodokli.

Tālāk. Valsts ieņēmumu dienests nevarot izsekot līdzi spirtam, spirta kustībai. Man liekas, ka tā ir tīra atzīšanās bezspēcībā vai arī nekompetencē, jo liekas, ka būtu vieglāk rūpnīcā saskaitīt iepirktās izejvielas, no tā iegūto spirtu, importēto spirtu, realizēto spirtu un atlikumus salīdzināt. Un tad varētu redzēt, vai kaut kas ir pazudis vai nav. To var izdarīt ar audita palīdzību, bet tieši šajā gadījumā ir ļoti interesanti, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests neparko negrib veikt šo auditu. Un acīmredzot tikai tāpēc, ka saprot, ka tur neko neatklās, un šis arguments par to, ka, lūk, nav skaidrības, kur ir palicis spirts, tiks noņemts.

Likumā pastāv tāds jēdziens kā nodrošinājums. Un šis nodrošinājums ir domāts, gan pērkot akcīzes markas, lai tās kaut kur nepazustu, gan arī uz to termiņu, kamēr importētais spirts atrodas akcīzes preču noliktavā un nav ticis tālāk realizēts. Un jāsaka, ka šis nodrošinājums beidz savu funkciju tad, kad tiek veikta kāda no darbībām. Tātad vai nu eksportēts spirts, vai nodots citai akcīzes preču noliktavai, vai laists vietējā apgrozījumā. Un tas interesantākais ir tas, ka it kā “Rīga Bestsprit” nepietiekamais nodrošinājums — jautājums paceļas tikai pēc tam, ja šis spirts jau ir viss pārstrādāts un viss nodots uz citām akcizēto preču noliktavām. Tātad tad, kad tam vairs nav nekādas jēgas. Un šobrīd tas it kā viens no lielākajiem argumentiem.

Ja arī tur kādi pārkāpumi ir bijuši, protams, es nevaru apgalvot, ka tur viss ir bez jebkādiem pārkāpumiem dokumentācijas noformēšanā, un ja pienākas kāds uzrēķins, tad manā skatījumā uzrēķinam ir jābūt samērīgam. Jo, piemēram, pašreiz uzliktais uzrēķins 2,3 miljoni latu ir līdzvērtīgs šī uzņēmuma 20 gadu peļņai. 20 gadu peļņai! Un tas nozīmē tikai vienu, ka, uzliekot tādu uzrēķinu, ir viens mērķis — nolikvidēt šo ražotni kā tādu. Un jāsaka, ka ražotnes nolikvidēšana varbūt netraucēs pārējiem spirta ražotājiem ražot alkoholiskos dzērienus, bet, neapšaubāmi, tas traucēs gan Madonas rajona Kalsnavas pagastā ar darbavietām, jo tās pazudīs, gan veselai rindai zemnieku šajā apvidū zudīs motivācija apstrādāt zemi, un jau tā plašie “kokvilnas lauki”, protams, var palielināties vairāk nekā līdz šim.

Interesanti ir arī tas, ka šie mēģinājumi argumentos novērst jautājumu no būtiskā uz nebūtisko... Tātad būtiskais ir jautājums, vai spirts ir aizgājis šos trīs vajadzīgos ceļus un tādā veidā vai nodoklis ir jāmaksā, bet mēs dzirdam gan par to, ka šis “Rīga bestsprit” vadītājs kādreiz ir tiesāts, gan par to, ka esot konti, gan par to, ka ir aicinājums... nemaksāt par piegādātajām izejvielām un tā tālāk, un tā tālāk.

Tātad visu ko, tikai ne to, kas ir būtiskais. Un vēl ir arguments par to, ka, lūk, tiesa izspriedīs, kam ir taisnība, kam nav, bet tiesā jau griežas tas, kas uzskata, un, manuprāt, pamatoti uzskata, ka uzrēķins ir uzlikts nepamatoti, un, neskatoties uz to, vai cilvēki vai iestādes, kuriem uzliek nepamatotus uzrēķinus, griežas tiesā vai ne, Valsts ieņēmumu dienestam un ierēdņiem likums ir jāpilda neatkarīgi no tā.

Un vēl ir ļoti interesants arguments, ka, lūk, Kalsnavas spirta rūpnīcas darbība jau neesot pārtraukta. Valsts ieņēmumu dienests ir gan nobloķējis kontus un pateicis, ka par izejvielas piegādāšanu nevarēs samaksāt. Un liekas pilnīgi neloģisks šis arguments, jo zemnieki jau vairs nav tik neaptēsti, ka piegādās savus graudus, zinot, ka par tiem neviens nevarēs samaksāt, jo konti ir bloķēti.

Un, beidzot savu argumentāciju, es gribētu teikt tā, ka labi jau ir, ka Pieprasījumu komisija pārveidoja šo pieprasījumu par jautājumu, bet mūsu pārliecība ir, ka, ja mēs nenobalsosim šodien par pieprasījumu, tad mēs tā arī nenoskaidrosim, kā interesēs finansu ministrs deva rezolūciju neievērot likumu, un nenovērsīsim šādus gadījumus arī turpmāk. Tas, manuprāt, šobrīd ir vissvarīgākais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Jautājums, kas ir saistīts ar “Bestsprit” darbību ar 5 cisternām jēlspirta, kas ienāca Latvijā, katrā gadījumā ir sacēlis ļoti lielu ažiotāžu, tajā skaitā arī zemnieku vidū, jo nenoliedzami zemniekiem ir grūti prognozēt, kas notiks ar uzņēmumu un kas paņems to produkciju, ko viņi saražo.

Gribētos tomēr teikt, ka liela daļa jautājumu noteikti, manuprāt, ir saistīti ar to, kāda ir mūsu likumdošana. Un likumdošanas nepilnības ir radījušas priekšnosacījumus šīm darbībām. Varbūt ka šīs 5 cisternas ir tikai tas lielākais apjoms, kas šāda veida shēmās parādījās, bet pēc būtības iespējams, ka šādas shēmas tiek izmantotas vairākus gadus un reāli akcīzes nodoklis netiek iekasēts, tādēļ arī mums ir šī akcīzes nodokļa problēma saistībā ar Ceļa fonda naudām.

Es negribētu piekrist, ka šis jautājums iziet no kontroles. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kuru vadu es attiecībā par kontrabandas jautājumiem, mēs šo jautājumu izskatījām, galīgā atbilde netika sniegta. Es domāju, ka nākampirmdien mēs turpināsim, bet katrā gadījumā šīs darbības būs vairāk saistītas ar likumdošanas nepilnībām, kas šodien ir gan Akcīzes nodokļa likumā par alkoholiskajiem dzērieniem, gan arī Alkohola aprites likumā, kas pieļauj šādu iespēju — likumdošanas nepilnību rezultātā lietot atšķirīgas procedūras, definējot vienā gadījumā — denaturēts spirts, otrā gadījumā — jēlspirts, kur vispār klasifikatorā reāli neeksistē šāda pozīcija. Lai arī kāds šodien būtu balsojums, nenoliedzami, jautājums ir saistīts ar grozījumiem likumos, pie kuriem šodien strādā arī Finansu ministrija, jo, redzot jautājuma virzību tiesās, rodas juridiskais precedents, kādā veidā ir jāmaina likumdošana, lai šādas lietas vairs neatkārtotos.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputāts Geige vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 27, atturas — 25. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”. Otrais lasījums.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā — deputāts Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad vēlreiz atgādināšu — tas ir otrais lasījums. Pirmajā lasījumā jūs jau konceptuāli nobalsojāt par četriem punktiem šinī lēmuma projektā. Pēc pirmā lasījuma bija atnākuši vēl veseli 5 iesniegti priekšlikumi.

Un tātad pirmais lēmuma punkts paliek nemainīts.

Otrajā lēmuma punktā deputāts Baldzēns ierosina papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Iesniegt komisijai līgumu, ko valdība noslēgusi ar advokātiem par pakalpojumiem tiesvedības procesā, nozīmēt starptautisku juridisku auditu par tiesvedības izmaksu atbilstību rezultātiem.” Komisija, izvērtējot šo priekšlikumu, to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu norādīt sekojošo, ka mums jau ir pietiekami nelāga prakse un vēsture, lai mēs būtu ļoti piesardzīgi ar slepenību tajos brīžos, kas skar “Tilts Communications “un juristu pakalpojumus.

Es mazliet atgādināšu vēsturi, kas parādīs to, ka mūsu satraukumam ir ne tikai neatkarīgu ekspertu pamatojums, ne tikai publiskas, godīgas, demokrātiskas sabiedrības prasība, bet arī vēstures annāles liecina par to, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem un uzmanīgiem.

Tātad 1992.gadā, slēdzot līgumu ar Carroll, Burdick & MacDonough, tātad praktiski ar šo advokātu firmu, kura attiecīgi vēlāk slēdza un sagatavoja šo “jumta” līgumu un piesaistīja investoru, sākotnējais honorārs bija 3 miljoni ASV dolāru, 1992.gada jūnijā jeb 1,85% no investīciju summas. Bet jau 1993.gada novembrī, praktiski tad, kad konkurss jau bija beidzies un investors jau praktiski bija izvēlēts, šī summa strauji pieauga no 3 miljoniem līdz 15 miljoniem ASV dolāru. Un praktiski ir jānorāda arī tas, ka Carroll, Burdick & MacDonough praktiski ir arī saistīti ar šo šobrīd esošo advokātu firmu “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs”, jo lielākā daļa vadošo juristu arī toreiz bija šajā firmā. Tāpēc ir jautājums ne tikai par mūsu Ministru kabineta un privatizācijas tātad ekspertu tādu izvēli šajā gadījumā no juristiem, bet arī par to, kas tad šeit toreiz notika un kas arī tagad notiek, jo praktiski tie paši juristi no Latvijas puses apkalpo šo procesu un arī iesniedz britu advokātu pusei visu informāciju no tās puses, kas ir Latvijas valstij kopā ar Ministru kabinetu.

Un šeit ir jānorāda vēl viena lieta, ka šis pieaugums — 15 miljoni ASV dolāru no 3 miljoniem dolāru — nozīmē tikai to, ka katru gadu līguma slēgšanas gadadienā tika izmaksāti 25%, un pārtrauca šo honorāru izmaksu tad, kad Latvijas puse vairs nevarēja “jumta” līgumu vienpusējā kārtā grozīt, tas ir, 1997.gada sākumā. Un tad sākās visas šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuru viedoklis vairāk vai mazāk saskanēja ar Ministru kabineta ekspertu viedokļiem, un tad jau vairs neko šajā “jumta” līgumā nopietnu grozīt nevarēja.

Un šeit, lai nebūtu tikai kaut kāda opozīcijas runāšana, es neapšaubāmi nocitēšu arī “Dienu”, tas ir, 2000.gada 9.septembrī, un tas ir tieši Nagļa kunga izteikums, kā Privatizācijas aģentūras tobrīdējā vadītāja izteikums, kas arī norādīja, ka “Tilts Communications” sarunās ar Privatizācijas aģentūru norāda, ka, ja tiks mainīti līguma noteikumi, tad būs arī jāatmaksā daļa no šiem 15 miljoniem ASV dolāru. Tātad, kolēģi, praktiski tiek norādīts, ka šajos miljonos honorāru ir arī zināma kukuļnauda, un to Naglis publiski saka presē. Vēl 1999.gadā Naglis atzīst, ka “Tilts Communications” par izmaiņām līgumā un monopoltiesību laušanu vaicājis: “Par ko tika maksāti šie 15 miljoni ASV dolāru?” Un tieši tāpēc, ka ir šāda situācija, kad mēs redzam pietiekami daudz vēsturē nepatīkamu lietu, ka mēs redzam, ka praktiski ar citu juridisko biroju, bet ar tiem pašiem advokātiem saistīti cilvēki, un viņu honorāru maksas mums nav zināmas, un valdības atsevišķi pārstāvji izsakās, ka arī nav jāzina šie advokātu izmaksu jautājumi, tad mēs gribam redzēt vismaz šo līgumu, un vismaz redzēt tie deputāti, kuriem ir šī valsts pielaide slepenībai. Līdz ar to mēs varētu izvērtēt, kā ir pārstāvētas valsts intereses.

Un no otras puses. Ja reiz Latvijas valsts par mēnesi šiem advokātiem ieskaitot zināmo summu, kas ir britu advokātiem, kur summā ir neoficiāli minēti šie 360 lati stundā plus dažādas komandējumu izmaksas, dienas naudas un tā tālāk, tātad 360 latu stundā ir zināmi, bet par Latvijas advokātu pusi nekas nav zināms. Un tas rada tādu zināmu izjūtu, ka tur kaut kas īsti kārtībā nav. Un, lai šo izjūtu varētu arī kliedēt, nebūtu nekā labāka kā atbalstīt šo Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu un tomēr iesniegt Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, deputātiem, kuriem ir pielaide pie šā valsts noslēpuma, iespēju iepazīties ar šo līgumu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. ... kādu valdība ir slēgusi. Tā ka tā būtu pietiekami normāla prasība, un tāpēc es aicinātu jūs atbalstīt un šo korupcijas ēnu neradīt par jaunajām attiecībām starp Ministru kabinetu un juristiem, kas apkalpo šo tiesvedības procesu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Imants Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Šos apsvērumus izskatīja arī Izmeklēšanas komisija, un būtībā daļēji jau ir šis priekšlikums iekļauts esošajā redakcijā, jo Baldzēna kunga priekšlikums pirmajā savā teikumā faktiski sašaurina šo informāciju, kuru komisija pieprasīja. Un, ja jūs atbalstīsiet, ka pieprasījis parlaments, tas ir plašākā nozīmē.

Otrais teikums būtībā par starptautisko juridisko auditu noved pie tā, ka, ja klients, šinī gadījumā Latvijas valsts ir klients, neuzticas savam advokātam, viņam ir visas tiesības no tā atteikties, bet vest vēl pietiekami dārgu audita izmeklējumu par juristu pakalpojumu sniegšanu, šinī gadījumā tas nebūtu pārāk saprātīgi. Tāpēc komisija, atbalstot daļēji visus šos viedokļus, ko izteica Baldzēna kungs, neiekļāva šo labojumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Burvis. Paldies!

2. priekšlikums arī ir pie 2.panta. Ņemot vērā to, ka mēs, gatavojoties pirmajam lasījumam, bijām iekļāvuši termiņu 10.jūnijs un šobrīd ir jau 13., komisija pieņēma lēmumu mainīt šo datumu uz 17.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Burvis. 3.priekšlikums ir — papildināt lēmuma projektu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā: “Publicēto informāciju un dokumentus par Latvijas valsts un “Lattelekom” akcionāra, konsorcija “Tilts Communications” īpašnieka “Sonera” mierizlīguma procesa norisi”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns vēlas debatēt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Ja jūs neatbalstījāt šo iepriekšējo Sociāldemokrātu savienības piedāvājumu, ka mums nepieciešams tomēr zināt, uz kādiem noteikumiem valdība slēdz līgumus ar Latvijas puses advokātiem, un līdz ar to arī par apmaksām. Un, lai novērstu jebkuras šaubas un bažas par to, ka zināma naudas summa varētu aiziet citiem mērķiem, un tā ir nodokļu maksātāju nauda. Tad man, protams, ir jāsaka nākamais, ka šinī gadījumā mums ir noteikti jāatbalsta Sciāldemokrātu savienības priekšlikums un jāatbalsta deputāta Baldzēna priekšlikums viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka “Tilts Communications” pārstāvji jau ir publicējuši šo informāciju. Un šī informācija ir pilnīgi atšķirīga no tās, ko savulaik neoficiālā veidā dažādas valsts amatpersonas, Ministru kabineta locekļi ir darījuši zināmu presei, sabiedrībai un atklātībai.

Tātad, kolēģi, lai mēs šajās domstarpībās, kas skar apmēram prasības un pretprasības summas, kopējā summa atšķiras par 850 miljoniem ASV dolāru, kaut kādā mērā darītu skaidrību, mums vajadzētu atbalstīt šo informācijas publicēšanu un dokumentus, kas skaidrotu šo situāciju. Tātad, ja mēs salīdzinām “Soneras” puses prasību, tātad viņa apgalvo, ka viņa ir Amerikas Savienoto Valstu tātad Vērtspapīru tirgus komisijai iesniegusi dokumentus par 87,6 miljoniem latu, tāda esot viņas prasība. Tas ir apmēram 143 miljoni tātad ASV dolāru. Savukārt presē tika vairākkārt minēti 380 miljoni dolāru. Tātad starpība 237 miljoni ASV dolāru. Es domāju, ka šī starpība būtu tomēr kaut kādā veidā jāpaskaidro, un to varētu paskaidrot tikai ar šiem dokumentiem, lai nebūtu nekādas šaubu ēnas par to, ka varbūt trešajā gadu tūkstotī Latvijā ir sākusies lielākā afēra. Lai mums būtu skaidrība un pārliecība par to, ka Ministru kabinetā viss ir kārtībā.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ka savulaik arī presē šī neoficiālā informācija tika publicēta par 350—400 miljoniem ASV dolāru, kas esot Latvijas Republikas prasība pret “Tilts Communications”. Atbilstoši tai informācijai, ko sniedza “Sonera” pārstāvji un “Tilts Communications” pārstāvji Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru tirgus komisijai, šī prasība ir miljards ASV dolāru. Atkal mēs redzam 600—650 miljonu ASV dolāru starpību. Mans viedoklis, ka būtu nepieciešams šinī gadījumā tomēr šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai, tautai un Saeimas deputātiem, līdz ar to pilnīgi noraut šo neredzamo korupcijas plīvuru pār šo mierizlīguma procesu un radīt pārliecību, ka mūsu valstī vismaz tajos jautājumos, kas skar simtiem miljonu ASV dolāru, ir pilnīga kārtība. Ja jūs to nevēlaties, tad balsojiet pret Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu. Man pārliecība ir tāda, ka valdības partijas pašas ir ieinteresētas šādā situācijā — neradīt kaut mazāko pārliecību par to, ka te varētu būt kaut kādas afēras iezīmes. It īpaši, ņemot vērā situāciju, ka arī vēlētājiem tas ir skaidri jāzina, par ko un kāpēc viņi balsos Saeimas vēlēšanās. Es aicinātu uz maksimālu atklātību, godīgumu! Un šeit nav nekāda pamata to noraidīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Debatējot par šo jautājumu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, būtībā visus šos principus, ko Baldzēna kungs pašlaik pateica, mēs atbalstījām. Bet komisija ņēma vērā arī tādus apsvērumus, ka tiesvedības process vēl nav pabeigts, un informēt, it sevišķi presē informēt pretējo pusi, tas nav prāta darbs. Jebkurā gadījumā pat miera izlīgums — teorētiski šāda iespēja pastāv līdz pēdējam brīdim, kamēr nav starptautiskās tiesas lēmuma. Un tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 4, atturas — 61. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

I.Burvis. 4.priekšlikumu arī iesniedza deputāts Baldzēns. Viņš piedāvā papildināt projektu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā: “Pirms mierizlīguma noslēgšanas nodot to sabiedrības publiskai apspriešanai, Latvijas Republikas Telekomunikāciju asociācijas ekspertu un ITET asociāciju alianses speciālistu izvērtēšanai”. Komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu norādīt uz to, ka ir ļoti nopietni Latvijā eksperti, tās ir septiņas asociācijas, tajā skaitā Latvijas Telekomunikāciju asociācija, viņas ir ... šīs septiņas asociācijas apvienojušās ITET asociāciju aliansē, pārstāv pilnīgi visas nozares uzņēmumus un šie neatkarīgie eksperti vairākkārt ir aicinājuši dot viņiem pieeju šiem mierizlīgumu tiesvedības materiāliem, lai palīdzētu Latvijas valdībai un arī valstij aizstāvēt savas valsts budžeta intereses šajā tiesvedības procesā ar “Soneras” pusi un tagad jau arī zināmā mērā “Telia” pusi. Diemžēl nepārtraukti ir bijusi viena tendence — atteikt neatkarīgajiem ekspertiem šo palīdzību Latvijas valstij un balstīties vienīgi uz Ministru kabineta pieaicinātu ekspertu palīdzību.

Es domāju, ka tas nav šinī gadījumā labākais. Mums katrā ziņā tādās tiesvedības lietās, mierizlīguma lietās ir jāsapulcina viss Latvijas, teiksim, pieredzes bagāto ekspertu, speciālistu intelektuālais potenciāls. Un, ja arī kādam varbūt ir šaubas par kādu no šiem ekspertiem, tad arī viņi varētu iziet tās pašas procedūras, ko iziet zināmi Saeimas deputāti, kuri tiek pielaisti pie valsts noslēpuma, un ar SAB, teiksim, piekrišanu varētu auditēt šos priekšlikumus un dot savus priekšlikumus.

Diemžēl līdz šai dienai valdības puse vienmēr šo priekšlikumu par neatkarīgas ekspertīzes nepieciešamību ir noraidījusi.

Mēs saprotam to, ka valdībai ērtāk un vieglāk ir rīkoties ar sev politiski un zināmā mērā pēc dienesta hierarhijas padotiem ekspertiem, bet tas nerada pārliecību par to, ka ir izdarīts viss nepieciešamais darbs, lai varētu Latvijas intereses maksimāli nopietni aizstāvēt.

Un no otras puses. Ja ir visi telekomunikāciju nozares un ar to saistīto nozaru uzņēmumi apvienojušies, tad te nu vajadzētu dot viņiem zināmu jāvārdu un arī viņu līdzdalība būtu nepieciešama.

Ko es vēl gribētu uzsvērt.Valdības partijām pašreiz vispār nav nekādu problēmu par šo Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu balsot, jo pagaidām valdība ir piekritusi tam, ka mierizlīguma it kā nebūs. Kaut gan speciālisti saka: ja mēs esam uz pareizas informācijas pamata veidojuši mierizlīgumu, tas nebūt nebūtu sliktākais, bet nevar būt tāda, teiksim, mierizlīguma sagatavošana, kuras gaitā izrādās, ka informācijas atšķiras no 800 līdz 850 miljoniem ASV dolāru. Kāda var būt mierizlīguma objektīva sagatavošana, ja informācija ir tik atšķirīga un līdz galam neskaidra par to, kādas tad ir prasības un pretprasības?

Manuprāt, mums nav pamata domāt, ka “Soneras” puse un “Tilts Communications” apzināti krāpj Amerikas Savienotās Valstis un viņu Vērtspapīru tirgus komisiju ar šādām summām. Es tam nepiekrītu un neticu, ka tāda varētu būt šī rīcība. Tagad mums vajadzētu šo lietu darīt zināmu. Un tāpēc arī pirms mierizlīguma noslēgšanas, kas būtu iespējama, mums vajadzētu jebkurā gadījumā pat neatkarīgi no šī mierizlīguma pieaicināt pie šī darba arī neatkarīgos ekspertus, tajā skaitā no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, citām asociācijām, kas pārstāv, tajā skaitā “Latvijas Mobilo telefonu”, “Lattelekom”, jo šie eksperti šajos pamatsecinājumos ir pietiekami vienoti, arī parāda to, ka viņi ir gatavi visi strādāt kopā.

Kolēģi! Neliegsim Latvijas ekspertiem un speciālistiem paust savu koleģiālo viedokli. Tas ir atkarīgs no jums, Saeimas deputāti! Es aicinātu atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Imants Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Nevienu no šiem Baldzēna kunga minētajiem argumentiem komisija nenoraidīja un nenoraida.

Tanī pašā laikā komisija postulēja priekš sevis, ka šis lēmuma projekts ir vajadzīgs, lai palīdzētu valdībai cīņā šinī mierizlīguma procesā šinī tiesvedības procesā.

Un, paļaujoties uz to, ka valdībai ir visas šīs iespējas izmantot Latvijas speciālistus un izpildstruktūru vadītāju tiesības un prerogatīvas ir izmantot vai neizmantot, mēs pieļaujam, ka viņi tomēr izmantos, likt šādu pilnīgas atklātības principu iekšā lēmuma projektā, kurš pēc tam arī dod informāciju pretējai pusei tiesvedības procesā, komisija uzskatīja par nesaprātīgu, tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 4, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Burvis. 5.priekšlikumu izstrādāja komisija. Tātad mēs pamatojamies uz to, ka bija sākumā ieviesusies kļūda. SIA “Lattelekom” nav akcijas valsts īpašumā, bet kapitāla daļas, un tāpēc mēs liekam priekšā izteikt šo lēmuma projektu šādā tekstā: “Saeima atzīst par nepieciešamu panākt valsts ietekmes nostiprināšanu SIA “Lattelekom”, saglabājot 51% SIA “Lattelekom” kapitāldaļas valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts daļas vērtības pieaugumu un panāktu, lai SIA “Lattelekom” īstenotu Latvijas lauku rajonu sakaru modernizāciju.”

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību akciju sabiedrības “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret —1, atturas — 37. Lēmums pieņemts.

I.Burvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, ir saņemts piecu deputātu jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par laikraksta “Latvijas Vēstnesis” privatizāciju”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4638.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurā ir lūgts Saeimai piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli deputātu Imantu Burvi.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir pienācīgi novērtējusi šāda lūguma nozīmi un to, ka tā ir vērtējama kā pilnīga izņēmuma situācija Saeimas darbā, jo šādus lūgumus, kā jūs zināt, mēs saņemam ārkārtīgi reti, un būtu labi, ja nesaņemtu nekad.

Bet atcerēsimies to, ko nosaka Satversme, un Satversmes 30.pants saka, ka “pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas”.

Tātad šajā jautājumā ļoti nozīmīgs ir Saeimas lēmums. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija šī jautājuma izskatīšanai gatavojās ārkārtīgi rūpīgi, uz sēdi tika uzaicināti gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī pats deputāts, un turklāt piedalījās arī viņa aizstāvis.

Mandātu un iesniegumu komisija veltīja divas sēdes šī jautājuma izskatīšanai un izskatīja to paša deputāta klātbūtnē. Ņemot vērā to, ka jautājums ir ļoti svarīgs, un ar Ģenerālprokuratūras viedokli un pamatojumu, kādēļ tiek izteikts šāds lūgums, jūs varat iepazīties jums izdalītajā dokumentā, kura trīs lappusēs ir izklāstīts pamatojums, Mandātu un iesniegumu komisija šo jautājumu izskatīja atklātā sēdē. Piedalīties varēja ikviens deputāts, kas to vēlētos. Un jāsaka, ka tika uzdoti gan jautājumi klāt uzaicinātajiem prokuroriem, gan arī rūpīgi debatēts šis jautājums. Un tā nozīme ir īpaša tieši tādēļ, un šeit es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pieņemot lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu, Saeima līdz ar to lemj par deputāta atstādināšanu no piedalīšanās Saeimas darbā.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību, lai visi novērtētu šā lēmuma nozīmi, jo precīzi šo jautājumu regulē Saeimas Kārtības ruļļa 17.pants, un šeit ir teikts: “Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajašanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

Vienlaikus vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tā nu nekādā gadījumā nav procesuāls virzītājs, un, šo jautājumu izskatot, lēmumu, protams, pieņem kā likumdevējs, tātad ar politisku atbildību.

Un vēlos vēl arī piebilst, ka Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē piedalījās visi komisijas locekļi, izņemot vienu — Linardu Muciņu, un lēmums, kuru ir sagatavojusi komisija, par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi, šis lēmums tika atbalstīts ar balsu vairākumu, nevienam deputātam nebalsojot “pret” un vienam “atturoties”.

Lūdzu izteikt savu attieksmi pret lēmumu balsojot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Es uzreiz jūs lūdzu atļaut man runāt 20 minūtes, jo piecās minūtēs es vienkārši neiekļaušos. Es saprotu, jūs paskataties uz pulksteni...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir lūgums tātad atļaut Burvja kungam 20 minūtes runāt debatēs. Vai ir iebildumi? (Saucieni no zāles.) Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu debašu laiku Imantam Burvim 20 minūtes. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Tātad jūsu rīcībā 15 minūtes pirms pārtraukuma un 5 pēc pārtraukuma. Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Paldies. Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie radioklausītāji un bijušās LSDSP biedri! 6.jūnijā — nedēļu atpakaļ — pagāja divi gadi kopš LSDSP valdes slēgtās sēdes, kurā Bojārs esot mājis ar diviem papīrīšiem, runājot par partijā nozagto pusmiljonu un četriem uzvārdiem. Es tobrīd biju komandējumā un, atgriežoties no komandējuma, pieprasīju uzrādīt šo vēstuli, ņemot vērā to, ka pieminēts bija arī mans vārds. 20.jūnija vakarā, tas ir, pēc divām nedēļām, es saņēmu it kā šo vēstuli, tikai datēta tā bija jau ar 11.jūniju un krietni saīsināta. Tas mani uzreiz pārliecināja, ka Bojārs gatavo provokāciju. Daži LSDSP valdes locekļi mēģināja mani atrunāt no strīda, norādot uz partijas iespējām zaudēt Saeimas vēlēšanās, es atbildēju: “Ja jūs nesaprotat, ka tā ir nelietība, jūs esat muļķi un jums nav ko darīt Saeimā! Ja saprotat un atļaujat Bojāram veikt nelietību, jūs esat tādi paši nelieši, kurus nedrīkst laist Saeimā!” Ceru, ka šobrīd viņiem ir vismaz kauns par tās dienas nelietību, ko viņi pieļāva, apzinoties, ka Juris Bojārs melo.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat lēmumu, vēlos sniegt jums dažus argumentus šā lēmuma pieņemšanai. Un man tas šķiet nepieciešami, jo gan presē, gan nopratināšanas protokolos dažreiz izzūd sīkas, bet būtiskas nianses. Patiešām, kā Latvijas un Kazahstānas starpparlamentārās grupas vadītājs kopā ar Kazahstānas vēstnieku piedalījos Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas dibināšanas pasākumā, kur personīgi iepazinos ar Šabašovu. Atzīmēju, ka šīs aosociācijas izveidošanas iniciatori un vēlāk amatpersonas tajā bija Saeimas prezidija locekļa Gundara Bojāra palīgi Parms un Dinduns, kuri iniciēja šo asociācijas izveidi, pildot Ziemeļvidzemes Kultūrattīstības fonda programmas.

Es pēc Gundara Bojāra lūguma lūdzu palīdzību viņa palīgiem. Iepazīstoties ar Šabašovu, es jau no viņa paša uzzināju, ka Šabašovs kā SIA “Vudisona termināls” pārstāvis vairākkārt, kā viņš izteica — daudzkārt, sadarbojies un finansiāli palīdzējis toreizējam LSDSP priekšsēdētājam Jānim Dinēvičam, vēlāk Jānim Ādamsonam, ir tāds pats mednieks kā Bojāri, ar kuriem esot labi pazīstams un ļoti daudz zinot par tā brīža LSDSP iekšējām lietām. Ar Šabašovu bija gara diskusija, jo šaut fazānus es negribēju, bet saruna bija interesanta. Lai neveidotos nepatīkama situācija, es uzreiz informēju Šabašovu, ka esmu Bojāra pretinieks un uzskatu, ka viņa atrašanās LSDSP priekšsēdētāja postenī kaitē sociāldemokrātijas attīstībai Latvijā. Domāju, ka Latvijā ir maz cilvēku, kuri to nezina. Vēlākajā periodā kā šī fonda “patrons” es tāpat kā Gundars Bojārs izsūtīju vairākiem uzņēmējiem, tajā skaitā arī Šabašovam, vēstules ar uzaicinājumu izskatīt un rast iespējas atbalstīt šī fonda programmas, informējot par likumā paredzētajiem atvieglojumiem. Arī Šabašovs uz šādu vēstuli atsaucās un uzaicināja mani un fonda valdes pārstāvjus Parmu un Dindunu iepazīstināt viņu ar šīm programmām. Satikšanās laikā fonda valdes locekļi iepazīstināja Šabašovu ar vairākām savām programmām. Diskusija notika sarunu istabā, kur bija piedāvātas uzkodas, kafija, tēja, alkoholiskie dzērieni. Iespējams, tāpēc arī Šabašovam vēlāk, pēc nopietnas konsultācijas ar Juri Bojāru, sajuka sarunu tēmas. Epizodiski sarunās piedalījās arī Komogorcevs, kurš ieradās jau krietni iereibis. Sarunas beigās pasakot, ka šīs programmas viņu neinteresējot, un izrādot interesi tikai un vienīgi par Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas programmu, Šabašovs negaidīti izņēma no seifa naudas paciņu, pasniedza man ar vārdiem: “Ņem un dari ar to naudu, ko gribi!” Vairāku apstākļu dēļ, protams, pieņemt sev tādu dāvanu es vienkārši nevarēju un nedrīkstēju. Tāpēc šo naudu pieņēmu tikai nodošanai Ziemeļvidzemes Kultūrattīstības fondam un vēlāk nodevu Gundara Bojāra palīgam — fonda valdes loceklim Parmam. Ne reizi, pasvītrošu — ne reizi, netika dots pat mājiens, ka iepriekš minētā nauda ir domāta partijai LSDSP. Kontaktējoties vēlāk ar fonda pārstāvi, Šabašovs esot atteicies šo naudu juridiski iegrāmatot savā un fonda grāmatvedībā.

Otrajā epizodē mēs bijām trijatā. Šoreiz saruna norisinājās Šabašova kabinetā pie žurnālgaldiņa un ar Šabašovu runāja Parms. Sarunas laikā Šabašovs pasniedza man naudu, kā viņš teica, 5000 ASV dolāru, kurus es atdevu Gundara Bojāra palīgam Parmam. Šoreiz saruna bija īsa un konkrēta — par vienu braucienu. Kāpēc es pievēršu šīm niansēm uzmanību? Tāpēc, ka man neizprotamu iemeslu dēļ SIA “Vudisona termināls” amatpersonai — Šabašovam — ir iespējams vairākkārt mainīt savas liecības, un prokurors katru reizi it kā svēti tic katram Šabašova vārdam. Pirmajās liecībās un vēstulē Šabašovs mēģināja LSDSP uzspiest vainu par Bojāra uzņemtajām, bet neizpildītajām LSDSP saistībām “Vudisona termināla” lietā pret “Ventspils naftu” un “Alejas banku”. Pēc būtības tā bija Šabašova un Komogorceva liecība par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un kukuļu sniegšanu par iejaukšanos tiesvedībā. Līdz šim brīdim esmu pārliecināts, ka šī vēstule bija domāta tikai un vienīgi partijas iekšienei. Un bija Jura Bojāra inspirēta viņa iekšpartijas mērķu sasniegšanai. Un tieši tāpēc arī vēlāk tika dota šī iespēja Šabašovam mainīt liecību un prokuroram no sirds noticēt jau jaunajām Šabašova liecībām. Gribas ticēt, ka prokurors labticīgi ir pārliecināts par to situāciju, kuru ir iesniedzis Ģenerālprokuratūras vēstulē Saeimai. Savādi gan, ka prokurors, būdams pārliecināts par it kā noziedzīgās grupas esamību, nav pamanījis tās grupas izveidotāju un vadītāju Saeimas Prezidija bijušo locekli Gundaru Bojāru, kurš arī strādāja ar dažādām fondu programmām, tajā skaitā ar savvaļas dzīvnieku programmām, un pie šīs sadaļas piesaistīja mani, un tad jau pēc loģikas — grupas vadītājs ir viņa tēvs. Un to ir ļoti viegli pārbaudīt, kaut vai paskatoties Bojāra iesniegtos priekšlikumus budžeta projektos iepriekšējos gados. Es, protams, saprotu, kāpēc Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītājam Dainim Paeglītim ir palicis švaki ar atmiņu. Jo par savu aizmāršību viņš ir kļuvis par Rīgas pašvaldības pilnvarnieku Gaiļezera slimnīcā, kur, saņemot ne sliktu algu, var regulēt remontdarbu norisi šajā slimnīcā un būvmateriālu piegādi. Šobrīd viņš pat ir izvirzīts par izpilddirektoru Rīgas Zemgales rajonā. Aizmāršība ir laba lieta. Bet tā savādi, ka Daiņa Paeglīša liecības prokuratūrā nesakrīt ar viņa teikto krietni agrāk presē. Un to var pārbaudīt internetā.

Šajā gadījumā prokuratūra preses informāciju neuzskata par pierādījumu. Savādi gan! Jo pierādījumus pret mani prokuratūra smēla tikai un vienīgi presē.

Otra savādība. Prokurors it kā ir pārliecināts, ka ir apzagta Bojāra partijas “melnā kase”, taču neveic nevienu procesuālu darbību šīs kases atklāšanas virzienā.

Tad ir jautājums: kā var apzagt kasi, kuras nav? Bet ja labticīgi tic, ka ir šī kase un tā ir apzagta, kāpēc netiek veikta izmeklēšana šajā virzienā? Jo tad būtībā vajadzētu ierosināt krimināllietu pret Šabašovu, Komogorcevu un Juri Bojāru. Un pārbaudīt ir tik vienkārši!

Paši Šabašovs un Komogorcevs raksta, citēju: “Lūdzam ņemt vērā faktu, ka mūsu kompānija, pasvītrošu, ne fiziskās personas, bet kompānija, vairākkārt ir sponsorējusi jūsu partijas darbību, tajā skaitā izsniedzot arī skaidru naudu.” Vai, Ģenerālprokuratūra ir pārbaudījusi atskaites par 1999., 2000., 2001. gadu? Vai LSDSP ziedotāju sarakstā atradās vairākkārt maksājušais SIA “Vudisona termināls”? Vai Ģenerālprokuratūra ir salīdzinājusi avīzēs publicēto un LSDSP revīzijas komisijā skatīto ziedotāju sarakstu? Vai arī apzināti deva iespējas Jurim Bojāram labot šo sarakstu? Jo kā nekā šī pārbaude Ģenerālprokuratūrā noritēja gandrīz divus gadus. Šo divu gadu laikā Šabašovs jau ir atkārtoti pārkāpis likumu, šoreiz ziedojot palielu naudas summiņu Repšem. Tas normāli domājošam cilvēkam apliecina, ka, balsojot par Bojāru vai balsojot par Repši, viņš patiesībā balso par Šabašovu un viņa pārstāvētām struktūrām. Bet prokuratūra varētu, ja, protams, gribētu, pievērst uzmanību nopietnam likuma pārkāpumam, kuru Šabašovs veica atkārtoti.

Atgādināšu, ka neilgi pirms minētajiem notikumiem bija mēģinājums no Jura Bojāra puses diskreditēt mani LSDSP valdes priekšā, nosaucot firmu, kurai es it kā esmu uzsācis iztirgot Rīgas domnieku kandidātu vietas. Un diezgan ātri noskaidrojās, ka šī firma meklē sakarus ar LSDSP nevis caur mani, bet gan caur paša Jura Bojāra dēlu Gundaru Bojāru. Tas notika tajā valdes sēdē, kurā Juris Bojārs, Latvijas Republikas Satversmes tēvs, nosauca par idiotiem, bet es Juri Bojāru — par cūku. Kas tālāk notika ar šīs firmas sniegto finansiālo atbalstu? LSDSP informācijas nav. Atsevišķi, protams, būtu jāatzīmē Jura Bojāra runas LSDSP valdē par it kā no ventiņiem nākušo naudu un nespēju paskaidrot šīs naudas likteni.

Par konkrētu jautājumu — kur palika nauda — viens no partijas biedriem tika izslēgts no LSDSP. Bet naudiņa Jura Bojāra rokās patiešām izkūpēja un partijas finansu atskaitēs neparādījās. Tas viss liecina par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un likuma pārkāpumu.

Iespējams, ka Juris Bojārs patiešām bija un ir pārliecināts par savu ietekmi uz bijušajiem kolēģiem un studentiem, kuri šobrīd strādā prokuratūrā. Jo LSDSP domes un valdes sēdēs diezgan atklāti lielījās par saviem sakariem ar Ventspili un Pareksa banku, pasvītrojot, ka naudas devēji runā un runās tikai ar viņu, saucot viņus vārdos.

Šāda Bojāra rīcība man atļauj izmantot vārdu, kuru viens cienījams mans kolēģis no LSDSP frakcijas šajā zālē izmantoja citā sakarībā. Juris Bojārs ir sīks un sīkumains, ļauns un atriebīgs. Tautā tādus sauc par smerdeļiem vai seskiem.

Es nenožēloju to ieguldījumu, kuru esmu devis, lai viņa dēls kļūtu par Rīgas mēru. Man žēl, ka Gundaram Bojāram pietrūka godaprāta uzreiz tēvam pateikt, ka viņš pats strādā ar Ziemeļvidzemes Kultūrattīstības fondu, vismaz lai atturētu savu tēvu no nelietības. Jo arī šī nauda, Šabašova nauda, tika tērēta, lai nodrošinātu Gundara Bojāra vizītes Briselē.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Burvja kungs, šobrīd es jūs pārtraukšu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti rezultāti, daži paziņojumi.

Imantam Burvim paziņojums.

I.Burvis (SDS). Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā! Atgādinu jums, ka Sarkanajā zālē lielajā starpbrīdī ir sanākšana.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Lūgums Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem pulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģus aicinu uz apspriedi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Ventam Balodim.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies tagad īsajā starpbrīdī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Apvienotā parlamentārā komiteja ar Eiropas Savienību, Sarkanajā zālē, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Kārlim Leiškalnam. Sarkanajā zālē būs Prezidija sēde.

K.Leiškalns (LC). Tā ka Sarkanajā zālē būs Prezidija sēde, tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju lūdzu Dzeltenajā zālē pabeigt Mežu dienesta likumu!

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam deputātu Māri Vītolu 30 gadu jubilejā un Juri Sokolovski 26 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Leons Bojārs, Aija Barča, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Edvīns Inkēns un Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi”. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Turpinot... Man ir žēl, ka savā laikā noticēju Jura Bojāra pakalpiņam Ādamsonam, kad viņš šeit, no Saeimas tribīnes, nosauca dažus uzvārdus kopā ar it kā veiktajiem noziegumiem. Šodien, zinot, kā Juris Bojārs organizē provokācijas, es atvainojos tiem cilvēkiem par to, ka toreiz noticēju Bojāra pakalpiņam Ādamsonam. Un uzskatu, ka tā nebija nejaušība — nosaukt viņu uzvārdus tieši pirms Helsinku sammita, kur risinājās jautājums par Latvijas virzību uz NATO. Esmu pārliecināts, ka tas bija Krievijas specdienestu pasūtījums, kuru pildīja Juris Bojārs un Jānis Ādamsons. Šodien tie paši cilvēki gatavo valdības gāšanu pirms Prāgas sammita. Vai tas ir netīšām, ņemot vērā, ka arī Prāgas sammits ir posms Latvijas ceļā uz NATO?

Cienījamie kolēģi, domāju, ka neviens šajā zālē netic, ka šī lieta nejauši “izpeldēja” pirms Saeimas vēlēšanām, jo tieši šobrīd, pirms vēlēšanām, Bojāram ir svarīgi liegt man parlamentāro tribīni. Un tad ir jāatzīst prokuratūras neslēpta darbība politikā. Ierosinot atlaist Saeimu, ja tauta tam nepiekrīt, Valsts prezidents riskē ar savu amatu. Vai ģenerālprokurors ir gatavs atkāpties no amata, ja tiesa neatradīs pierādījumus apsūdzībai, kura ir vērsta pret Saeimas deputātu, pie tam pirms Saeimas vēlēšanām? Domāju, ka ir vērts izstrādāt attiecīgos grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Prokuratūras likumā. Šī gada 29.maijā ģenerālprokurors Dombura raidījumā, oponējot Valsts prezidentei, pateica: “Nedrīkst apvainot amatpersonu bez pierādījumiem.” Tiesa, tajā diskusijā viņš aizstāvēja prokurorus. Aizstāvēja prokurorus no prezidentes asajiem vārdiem un sabiedriskās domas. Taču, ja prokurori paši smeļ pierādījumus presē un pie bijušajiem VDK pārstāvjiem, vienlaicīgi atklāti ignorējot acīmredzamus likumpārkāpumus, vai viņiem var ticēt? Vai Maizītis uzskata, ka prokuratūrai ir viena taisnība un viens likums un pārējiem cits? Divkārša morāle norāda uz patiesas morāles trūkumu. Un kāda jēga mums bija šeit uzlabot likumu par partiju finansēšanu, ja tieši Ģenerālprokuratūra bija tā, kura veco likumu nepildīja? Vai pildīs jauno? Paradokss! Būtībā Latvijas Republikas ģenerālprokurors lūdz izdot mani kriminālvajāšanai par atteikšanos palīdzēt Jurim Bojāram pārkāpt Latvijas Republikas likumu par partijas finansēšanu un par atteikšanos palīdzēt Šabašovam un Komogorcevam, ja viņiem var ticēt, pārkāpt Latvijas Republikas likumus, kuri reglamentē uzņēmējdarbību, bet pašu Juri Bojāru par nepārprotamu partijas finansēšanas likuma pārkāpšanu pat nemēģina vajāt. Vai tas būtu izprotams kā Ģenerālprokuratūras atbalsts likuma pārkāpšanai un partijas “melno kašu” darbībai, atbalstot Jura Bojāra veidoto valsts nozagšanas sistēmu?

Par ko būtībā ir sašutis Bojārs? Kā viņš savā iesniegumā atzīstas, viņš ir gaidījis no Šabašova kukuli par prettiesiskas darbības veikšanu tiesvedības procesā un nevar to sagaidīt, un ir gatavs pieņemt šo kukuli, bet nevar. Uzskatot, ka vainīgs esmu es, viņš grib izmantot prokurora palīdzību, būtībā Ģenerālprokuratūru reketieru lomā.

Es šodien vēlreiz apliecinu, ka esmu pieņēmis no SIA “Vudisona termināls” priekšsēdētāja naudu tikai un vienīgi nodošanai Ziemeļvidzemes kultūrizglītības atbalsta fonda valdes locekļiem, tā atbalstīto projektu realizācijai, kuri labvēlīgi ietekmē Latvijas lauku attīstību, un šo naudu esmu nodevis fonda valdes locekļiem un nesaskatu šeit likuma pārkāpumu. Fonda valdes locekļi apliecina šos faktus. Vēlreiz atgādināšu, ka fonds darbojas saskaņā ar likumu un Finansu ministrijas atļauju. Un tieši Šabašovs bija tas, kurš atteicās naudu juridiski noformēt fonda kasē. Man ir dziļa pārliecība, ka Parmam un Dindunam arī no šīs naudas nekas nav pielipis pie rokām, un nevis aiz ticības viņu abstraktajam godīgumam, bet vienkārši es zinu, ka viņiem tas bija neizdevīgi, kaut gan uz Briseli viņi brauca kopā ar Gundaru Bojāru.

Būtībā, pateicoties Bojāram un prokuratūrai, kura pusotru gadu pārbaudīja fondu un nekā neatrada pārkāpumos, fonds gadu nav funkcionējis. Viena skola gadu jau nestrādā, pie tam Latvijas depresīvākajā rajonā — Malienā, tās bija gan darba vietas, gan izglītības iegūšanas iespējas zemnieku bērniem, un to likvidēja bojāristi ar Ģenerālprokuratūras palīdzību, pie viena nozogot šogad Latvijas bērniem jau tradicionālo dziesmu festivālu “Draugi”, kurš pulcināja pāri par 500 bērnu un pieaugušo. Šogad tas nenotiks.

Agādināšu, ka nesen Malienā aiz bezizejas un bezcerības savus rēķinus ar dzīvi slēdza viens zemnieks. Un tas ir šā Bojāra un Ģenerālprokuratūras darba rezultāts. Bet priekš LSDSP naudu no SIA “Vudisona termināls” neesmu nedz lūdzis, nedz saņēmis.

Mēs esam no šīs tribīnes daudz runājuši par tiesiskas valsts izveidi, tāpēc pretēji Ādamsonam neuzskatu par iespējamu izvairīties no šā jautājuma pilnīgas un galīgas izskatīšanas, arī aizstāvot savu godu tiesā. Zinu, ka būs grūti atspēkot profesionālu provokatoru gudri saliktus melus. Var jau kaklu lauzt. Vairāk žēl, ka Bojāram kārtējo reizi izdodas savtīgu personīgu interešu dēļ iznīcināt sociāldemokrātiju Latvijā.

Bet pilnīgi nepieņemama ir prokuratūras ieslēgšanās politiskā vēlēšanu kampaņā. Tas, ka savā iesniegumā Bojārs atzīstas pretlikumīgas “melnās kases” pastāvēšanā, un to pēc būtības apliecina savā vēstulē Šabašovs, kopā ar faktu, ka Ģenerālprokuratūra dara visu, lai šo lietu neizmeklētu, bet novērstu sabiedrības uzmanību uz cilvēkiem, kuri atteicās Bojāram palīdzēt veidot šo “melno kasi”, netieši apliecina Valsts prezidentes izteiktās aizdomas par politiskās korupcijas iespējām Ģenerālprokuratūrā, uz Ģenerālprokuratūras netiešo atbalstu valsts nozagšanā. Uzskatu, ka līdz ar to Bojārs apzog vēlētājus un prokuratūra viņam palīdz.

Cienījamie kolēģi! Šajā zālē jau bija gadījums, ka, neskatoties uz frakciju uz komisiju pieņemtajiem lēmumiem, jūs noticējāt man un nobalsojāt tā, kā es jums argumentēju. Tas toreiz bija Ostu likumā. Toreiz tas bija saimniecisks risinājums. Ceru, ka šoreiz jūs izdarīsiet tāpat. Lūdzu balsot jūs “par”, jo man tā ir vienīgā iespēja atspēkot Jura Bojāra melus, jo nekāda nauda viņam nav nozagta un būtībā viņš pats organizē valsts apzagšanu.

Liels paldies visiem tiem daudzajiem, kuri šinīs dienās, kas man nebija vieglas, mani atbalstīja! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Paldies Dievam, iepriekšējais runātājs jau aicināja visus balsot par sevis izdošanu kriminālvajāšanai, bet es nenāku kā viņa advokāte. Es jūtos ļoti aizvainota, un tāpēc es gribu pateikt savas pārdomas.

Es ļoti cienu un cenšos uzticēties savas valsts tiesai, prokuratūrai. Es augsti vērtēju ģenerālprokuroru Maizīti. Taču es izjūtu protestu, ka mani tur par muļķi, jo mani vēlētāji nav muļķi, viņi ir cietuši no Krievijas okupācijas, taču muļķi viņi nav!

Šodien mani aicina balsot par kolēģa izdošanu, kurš tiek apsūdzēts, pamatojoties uz čekistu liecībām, kuri liecinājuši tādēļ, ka viņu bizness ir atkarīgs no izdodamā pretinieka. Līdz šim es domāju, ka tiesā pierāda vainīgā vainu, bet tagad es saprotu, ka jebkuru no mums var izdot kriminālvajāšanai, lai noskaidrotu patiesību. Tas izklausās savādi. Tad jau es varētu sniegt prokuratūrā liecību par tiem, kas strādā Maskavas labā, kas ir tūkstošreiz lielāks grēks nekā iztērēt kāda Latvijai naidīga čekista naudu.

Man ir bijis gadījums, kad kāds Saeimas deputāts, tur viņš sēž, pirms gadiem, kas kalpo citai valstij, nevis manai valstij, kas viņam nodrošina labklājību un brīvību, iesniedza par mani sūdzību prokuratūrai, un man bija jāiet uz prokuratūru un jātaisnojas, paldies Dievam, ka viņš deva spēku un es neparakstīju dokumentu, ka turpmāk nevēršu muti vaļā. Es nevaru balsot par kolēģa izdošanu, ko ir inscenējuši čekisti. Un jo īpaši tāds čekists, kas grib iznīcināt manas valsts pamatlikumu, kas ir atļāvies pieskarties Satversmei, kura ir viena no labākajām pasaulē. Es negribu būt instruments čekistu rokās. Lai viņi plēšas savā starpā, taču es nepiedalīšos balsošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nenāku jūs aģitēt izdot vai neizdot cienījamo kolēģi kriminālvajāšanai. Es gribēju par ko citu parunāt, kam mazliet jau Palmira Lāce pieskārās. Tātad NKVD slaveno tradīciju turpinātāji VDK līdzstrādnieki ir devuši it kā Burvim naudu vai nav devuši, bet tā ir viņu personīgā lieta. Bet es gribētu pievērst uzmanību Muciņa un Apiņa iesniegtajam alternatīvajam lēmuma projektam, lai šo lietu nodod Juridiskajai komisijai.

Muciņa kungs! Šīs problēmas nebūtu, ja jūs trīs gadus pēc kārtas nebūtu marinējuši Lustrācijas likumu. Jo principā tādi darboņi kā Komogorcevs un Šabašovs vienkārši nevarētu iedot naudu Burvim, jo viņiem nebūtu tādas iespējas. Viņi tagad ir pārvērtušies par savvaļas dzīvnieku mīlētājiem. Tur viņiem būtu īstā vieta, bet neļaut viņiem operēt ar milzīgām naudas summām. Jūs šo Lustrācijas likumu saskaņojāt ar Vācijas speciālistiem un Dievs zina, ar ko vēl. Un tā jūs ar uzvaras gājienu to nomarinēsiet līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām. Un tas ir loģiski. Tas ir pilnīgi saprotams. Jūs droši vien tāpat aizstāvētu, lai Indriksons arī varētu darboties turpmāk, arī bijušais čekas darbonis. Un apskatieties mūsu ekonomikā! Kas ir pie ekonomiskās varas, ja ne šie čekas bijušie darboņi? Es neaicinu ne atbalstīt, ne neatbalstīt šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu projektu. Tā ir katra deputāta personīgā lieta. Bet es tikai vēl vienu reizi, Muciņa kungs, gribētu pievērst jūsu uzmanību. Galu galā mums bija taisnība par to Lustrācijas likumu. Un, pateicoties jums, šīs problēmas ir pacēlušās, un tās vēl neskaitāmas reizes pacelsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, mēs varam šādus jautājumus, klusi ciešot, vienkārši nobalsot un nerunāt, un netērēt it kā laiku. Tas ir viens paņēmiens. Bet otrs tomēr, un es esmu vairāk par to, ka tomēr ir jāpieskaras dažām lietām, kuras uzpeld atsevišķos brīžos tieši tad, kad ir kaut kāds saasinājums. Šeit, Saeimā, mēs pieņemam faktiski visus likumus, kas skar visu vadošo iestāžu darbību Latvijā. Vai tās ir tiesas, vai tā ir prokuratūra, vai tas ir ieņēmumu dienests, vai tā ir kāda ministrija. Līdz ar to Saeimas tiesībās un pienākumos ietilpst arī vērtējums tam, ko tā ir pieņēmusi, kā pilda likumus visas šīs iestādes. Visas bez izņēmuma. Protams, diemžēl jāsecina, ka tas vērtējums ir bieži vien ar noteiktu ievirzi un ar noteiktu nolūku. Un tā ir tā lielākā nelaime. Un es esmu teicis un vairākkārt teikšu, un šeit teikšu to pašu. Galvenais, kas traucē Latvijas valsts attīstību, virzību uz priekšu, ir tā drausmīgā liekulība, kas valda visos sabiedrības slāņos no pašas augšas līdz pašai apakšai. Diemžēl! Cilvēki runā vienu, domā otru un dara trešo. Šīs pārdomas rodas katrreiz, kad ir jāskata kāds nopietnāks jautājums. Un ar pilsoņu prātiem veic visdažādākās manipulācijas, un, protams, lielākie veicēji ir tie, kam ir vislielākās iespējas.

Gan naudas maisu ietekmē nonākušie žurnālisti, kas raksta to, ko vajag rakstīt... kas raksta to, ko viņiem pasūta... gan sabiedriskie darbinieki, kuri runā to, kas viņiem ir jārunā, nevis runā to, ko viņi domā.

Lūk, tādos apstākļos ir jāstrādā un acīmredzot ilgi būs jāstrādā šajos liekulības, var teikt, murgos, un šādos apstākļos ir arī kaut kāds lēmums jāpieņem, patīk vai nepatīk.

Jā, Burvja kungs atviegloja šī lēmuma pieņemšanu, pats izteikdams domu, ka ir ar mieru stāties izmeklēšanas priekšā un lai nu šī izmeklēšana notiek. Cerams, iespējams, godprātīgi. Jo, redziet, kāda ir tā lietas būtība. It kā jau Saeimai nevajadzētu traucēt strādāt nevienai iestādei. Ja jau mēs esam likumu pieņēmuši, ja šīs iestādes funkcionē, ja mēs esam piešķīruši viņām budžetu tādu vai citādu, tad tālākais jau ir šīs iestādes darbība. Bet tajā pašā laikā man ļoti gribētos sekot katras iestādes godprātīgai darbībai. Jo kaut kā valstī mēs izvēlamies peramos puikas, sitamos. Tie parasti ir nu... var teikt, redzamākie politiķi, jo tos visvieglāk ir dauzīt, visvieglāk ir ar bezkaunīgu izteicienu, ka, lūk, nekas nav Latvijā noticis, un tagad es nākšu, un tad Latvijā būs leiputrija. Visneģēlīgākie ir šādi cilvēki, kas, būdami desmit gadus aktīvi un darbojušies Latvijas saimnieciskajā laukā, pasaka, ka nekas nav izdarīts, viss ir izzagts, viss ir izlaupīts, visi ir negodīgi un es būšu tas godīgais. Tas ir vairāk nekā nožēlojami, un ir nožēlojami, ka šīsdienas politiķi, vadošie politiķi, vēl izsaka lielu vēlēšanos ar tādiem sadarboties. Diemžēl, lūk.

Jā, šie visi jautājumi parādās tad, kad mēs runājam par tik nopietnu lietu kā Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Diemžēl visi šie jautājumi tad parādās.

Jā, šodien, protams, acīmredzot balsojums būs par izdošanu, bet tas nenozīmē, ka Saeimas deputātiem ir jāizliekas, ka vairs nekas tālāk nav jādara, un nav jāskatās, kā strādā iestādes vispār.

Es nebūtu nācis tribīnē, ja nebūtu parādījies šis lēmuma projekts, ko ir parakstījuši Apinis un Muciņš, bet saprotiet, šis lēmuma projekts, faktiski tomēr, patīk jums vai nepatīk, zināmā mērā kavē šo procesu un kavē mums iespēju ātrāk tikt pie skaidrības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Saeimas deputāti! Mums šeit jārunā par smagu tēmu. Un jārunā par uzņēmēju attiecībām ar politiķiem, un reizēm uzņēmēji nerāda savas vecās vizītkartes, kas viņi ir, vai viņi ir bijuši LPSR VDK virsnieki vai nav, un ne visiem šī informācija ir uz galda, it īpaši tiem, kuri nav sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju. Tāda ir realitāte. Tas ir skaidrojums, tas nav attaisnojums. Principā pie šīm lietām ir rūpīgi jāpiedomā.

Bet es gribētu pateikt pavisam kaut ko citu. Kas tad ir šis Komogorcevs un Šabašovs? Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, tad viņi tik tiešām ir ļoti augsta ranga VDK virsnieki, tātad viens no viņiem vadīja pretizlūkošanas daļu, priekšnieka vietnieks, visās padomju Baltijas republikās un Kaļiņingradas apgabalā. Tātad galvenais gandrīz vai spiegu ķērājs.

Un ir jautājums — kas viņi ir šodien? Es domāju, ka to laikam mums nebūtu korekti pašiem atbildēt, pareizāk būtu, ja par to pateiktu Krievijas augstākās valsts autoritātes, un šeit man ļoti gribas citēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ir lakonisks, kurš saka tā: “No VDK nav iespējams aiziet.” Tāda ir patiesība. Vienalga, vai tas kādam patīk vai nepatīk. To apliecina Viktora Suvorova darbi, to apliecina Imanta Lešinska pēkšņā nāve. To apliecina ļoti daudzas lietas šodien un vakardienas pasaulē.

Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt, kas šeit ir dīvaini. Ir dīvaini tas, ka prokuratūra par pamatu savai apsūdzībai viennozīmīgi paņem cilvēku liecības, kas piecas reizes izmeklēšanas laikā tās maina. Piecas reizes maina savas liecības! Tas ir šis prokuratūras pamats. Mani tas personīgi nepārliecina.

Otrkārt, es šeit gribētu nocitēt vienu dokumentu, kas ir jau deputātiem izdalīts un ko arī šie paši kungi raksta, vēlāk atkal grozot, ka viņi nav to domājuši kā firmas vārdā, bet ko viņi raksta Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai: “Lūdzam LSDSP sniegt atbalstu mūsu firmas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar parādu atgriešanu no uzņēmuma “Ventspils nafta” un “Alejas” komercbankas. Lūdzam ņemt vērā faktu, ka mūsu kompānija (nevis viņu personas) vairākkārt ir sponsorējusi LSDSP darbību, tajā skaitā izsniedzot arī tātad šādus naudas līdzekļus caur Burvja kungu.” Tātad šeit viņi skaidri un gaiši pasaka, ka viņi ir naudu devuši vairākkārt, un ne tikai šajās reizēs LSDSP. Un, ja mēs ticam viņiem, tad, protams, iznāk, ka ir vēl LSDSP pieņēmusi nelikumīgus ziedojumus. Bet, ja mēs viņiem neticam, tad viņi melo!

Kolēģi! Šeit ir ļoti daudz šādu jautājumu, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Tālāk šie kungi apgalvo presē, ka viņi ir vairākām politiskām partijām ziedojuši un atbalstījuši materiāli. Tai pašā laikā nevienai politiskai partijai, izņemot vēl Repšes kunga, mēs neredzam šos ziedojumus. Atkal jautājums: vai šie kungi runā taisnību vai melo? Tas ir ļoti nopietns jautājums, un tik tiešām iznāk, ka pēdējā patiesuma instance šajā apsūdzības lietā vienmēr ir šīs čekistu liecības. Ja viņi ir neieinteresētas personas, tad ir labi. Bet, ja mēs ņemam vērā gudro, teiksim, atziņu, ko teica Krievijas prezidents, tad tas ir diezgan apšaubāmi.

Paņemsim vēl vienu lietu, kas ir varbūt svarīga šinī gadījumā. Tātad par šiem kungiem. Kur viņi vēl iesaistījušies? Haritonova aizstāvības vēstulē stingri un gaiši parakstījuši: “Mainīt drošības līdzekli arestētajam reketieru karalim Ivanam Haritonovam.” Ko viņi rakstīja nelaiķa Imantam Daudiša kungam? Iesniedza, draudēja vērsties starptautiskajās tiesu institūcijās, solīja griezties pie Krievijas domes deputātiem sankciju pieteikšanai pret Latvijas Republiku ar vairāk nekā 4 miljoniem 175 tūkstošiem ASV dolāru lielu prasību, ko esot parādā Latvijas valsts. Kā rīkojās Imants Daudišs? Imants Daudišs šo vēstuli noraidīja. Tāpat viņi griezās ar līdzīgām prasībām pie bijušā premjera Andra Šķēles. Arī...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. ... viņa laikā šī pretenzija tika noraidīta.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nevēlos uzstāties ne kā advokāts, ne kā prokurors, taču mani pārsteidz tas vieglums, ar kādu daži biedri ir gatavi izdot kriminālvajāšanai mūsu biedru, kolēģi, kuru ir ievēlējuši tūkstošiem cilvēku, mūsu tauta, pamatojoties uz tik pretrunīgu, vienpusīgu un neobjektīvu ģenerālprokurora vēstuli. Šī vēstule ir uzrakstīta kā tāds smags apsūdzības raksts, atsaucoties uz presē publicēto. Tad jājautā: kāpēc 101 gadījumā presē publicētais... par presē publicēto netiek ierosināta krimināllieta? Ne tādos gadījumos, kas apvaino mūsu valsts un mūsu politikas pašcieņu, ne arī tādos, kad parādās ziņas par atsevišķu partiju nelikumīgu vai aizdomīgu finansēšanu. Kāpēc prokuratūra un daļa no jums, cienījamie kolēģi, Mandātu un iesniegumu komisiju ieskaitot, notic tam, ka bijušais čekas pulkvedis Šabašovs un pārējie runā patiesību, ka viņi šo naudu ir devuši LSDSP vajadzībām, bet kāpēc neuzklausa pretējo pusi, kura apgalvo pilnīgi pretējo? Kāpēc neņem vērā to, ka Šabašovam pieder briežu dārzs, ka viņš ir mednieks, ka viņš ir dziļi ieinteresēts šajā tematikā un šīs savas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas attīstībā? Kāpēc neņem vērā, ka šīs asociācijas loceklis ir Gundars Bojārs, ka tur ir abi divi Gundara Bojāra palīgi? Tie ir fakti vai nav, kas vieš aizdomas par tendenciozitāti. Ar kādām tiesībām prokurors var rakstīt un dzejot, un ļaut savai fantāzijai lidināties augstu, un apgalvot — “ļaunprātīgi izmantojot Šabašova uzticību, ar viltu”, “apzinoties, ka no Šabašova pieprasītais apliecinājums neatbilst patiesībai”. Kā viņš zina, ka Burvis apzinās, ka neatbilst patiesībai? Kas tā par dzeju ir? Nav skaidrs, vai Šabašovs šeit figurē kā privātpersona vai kā sabiedrisks darbinieks, vai kā kādas institūcijas vadītājs?

Aizkustinošas ir rūpes par valsts prestižu, ka “Saeimas deputāta nosaukumu diskreditējošas darbības” Burvis veicis, “mazinot uzticību sabiedrībā valsts varai un pārvaldes kārtībai”. Atvainojiet! Kas, ja ne mūsu tiesībsargājošie orgāni, ir tik daudz izdarījuši šī mūsu valsts prestiža gremdēšanai? Un kā skudru pūznis sarosījās tad, kad Valsts prezidente pateica tos vārdus, ko par šīm iestādēm domā visa sabiedrība.

Mandātu un iesniegumu komisija 15 minūšu laikā pieņēma lēmumu, neizanalizējot visas tās pretrunas un visu, kas slēpjas šajā prokurora vēstulē, uz kurām juridiski profesionāli norādījis Muciņa un Apiņa kungs savā iesniegumā. Nevar tik vieglprātīgi pieiet, ir jāizskaidro šie lēmumi! Tāpēc es saprotu, ka ir jāizanalizē, ka Burvis grib taisnību, un tāpēc mēs arī neiebilstu pret viņa izdošanu kriminālvajāšanai, kurā, starp citu, izmeklēšana vēl nav pabeigta, te tikai notiek šis process, bet ar ko tas beigsies. Pēkšņi beigsies ne ar ko. Taču ticamāk, ka tas vilksies līdz vēlēšanām un tad kā tāds sapuvis pūpēdis pārsprāgs. Ir nepieciešams to izanalizēt un ar pilnu apziņu tad teikt, ka jā, ir jāizdod un jānoskaidro šīs lietas. Bet uz kādu prokuratūras un tiesu objektivitāti var cerēt, lasot šo vēstuli? Ko jūs katrs varat izlasīt bez augstākās juridiskās izglītības.

Turklāt man liekas, ka ir ne tikai Bojāra klana atriebība pret cilvēku, kurš vienmēr ir uzstājies pret šo partijas vadītāju, un par to, ka ir... Starp citu, viens no iemesliem, kāpēc mēs pieci aizgājām, bija tas, ka šī “melnā kase” pastāv un ka nebija nekādas atklātības un nebija nekādu principu sponsoru naudas iesaistīšanā un atskaitē, ka viens cilvēks vadīja partiju, ar āmuru dauzot, vadīja sapulces un ņēma naudu, neatskaitoties nevienam un pat neiegrāmatojot. Tā taču nav kārtība!

Turklāt, man vēl liekas, ir aizdomas, ka aiz kulisēm stāv vēl kādi režisori, kuri neparādās uz skatuves un kuriem ir izdevīgi salaist vēl lielākos matos abus sociāldemokrātus, lai parādītu sabiedrībai, ka abi divi ir draņķi, pār vienu kārti metami. Un sakompromitēt gan vienus, gan otrus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Labanovskis. Saprotiet, ka šeit kā īlens lien no maisa ārā, šī arī ir politiskā ieinteresētība un politiskais pasūtījums.

Tāpēc es nevaru piekrist tik vienkārši Burvja izdošanai kriminālvajāšanai, iekams nav veiktas līdz galam šīs juridiskās procedūras un analīzes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Te nu mēs esam. Un esam nonākuši pie farsa. Tūlīt es jums pierādīšu to. Tas ir feļetona un humoreskas vērts. Vairāk nekā smieklīgi! Te jau kolēģi teica par to, ka pēkšņi mēs esam sākuši ticēt atkal, atkal sākuši ticēt čekistiem. Un šodien jākonstatē patiešām, ka čeka ir neuzvarama. Dara, ko grib. Bojārs, Šabašovs, Komogorcevs. Kāpēc es sāku runāt? Tāpēc, ka es ar Šabašovu un Komogorceva firmu sastapos, būdams žurnālists, komentētājs Latvijas radio, un man ir vesels komentārs par to, par šo firmu. Mani viena cita firma gan iesūdzēja tiesā, bet šie vīri, zinādami, ko ēduši, to nedarīja. Šo firmu dibināja ne tikai šie izlūkdienesta milzīgi augsta ranga vīri, bet tur bija klāt arī tādi vīri kā Jansons — toreiz “Latvijas naftas” vadītājs, visu cienījamais dakteris Kalnbērzs, Ivars Strautiņš, jurists Plotnieks un vēl viens, es piemirsu. Tā kā tās lietas nav nemaz tik vienkāršas. Lietas ir sarežģītas. Mēs toreiz jau, es kritizēju valdību un ap valdību stāvošos vīrus par to, ka Latvijas bagātības atdod šiem čekistiem ar savu Latvijas vīru piepalīdzību. Un tagad, lūk, re, kur mēs esam nonākuši! Šabašovs, izrādās, paliks ārkārtīgi nabags tagad, zaudējot 15 tūkstošus. Ak tu šausmas! Un Burvis jāsamaļ miltos kā toreiz tiesa, prokuratūra samala miltos Latvijas radio par to, ka atļāva man runāt par šiem vīriem. Latvijas radio toreiz pietiesāja 80 tūkstošus rubļu. Man arī šo to. Un neļāva pat pārsūdzēt. Visur pateica: “Tabūns ir vainīgs!” Jo viņi mani notiesāja toreiz faktiski, gandrīz vai... par to, ka es pateicu, ka 1993.gada jaungada ballē viena liela firma “SWH”, kurai atdeva par sviestmaizi īpašumus, armijas īpašumus ieskaitot, sarīkoja balli, kurā... toreiz bija liela nabadzība... kur piena upes tecēja ķīseļa krastos. Lūk, tas man bija piedēvēts kā lielākais noziegums, ka es esmu pateicis šādus vārdus. Tika nolīgti no šīs firmas puses trīs visstiprākie advokāti, un mani samala miltos, protams, un Latvijas radio, es atgādinu. Tāpat notiks arī tagad. Nolīgs tādus advokātus, ka Imantu Burvi samals miltos. Lai Dievs nedod, Imant! Bet tā tas notiks. Jo šie vīri zina, ko dara. Viņiem ir ārkārtīgi liels spēks, ārkārtīgi daudz naudas. Šabašovs ar Komogorcevu ir tik bagāti, ka — aizbrauciet, tur Jūrmalā kaut kur vienam no šiem vīriem suņi un zirgi dzīvo pilīs faktiski. Jūs nemaz nezināt to viena daļa. Tādi vīri mums te dzīvo...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. ... un nosaka toni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (SDS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību vienai detaļai, ka šis strīds par naudas it kā pazušanu vai piesavināšanos ir privāts strīds, civils, un nekādi tas nav pakļaujams kādām kriminālām epizodēm. Ja ticēt prokuratūras sastādītam materiālam, tad iznāk tāds scenārijs, ka mūsu kolēģis Burvis ir nodibinājis noziedzīgu organizāciju, bruņojies līdz zobiem un aplaupījis kādu lielu, svarīgu institūciju un piesavinājies naudu lielos apmēros. Bet patiesībā, ja Juris Bojārs pastāv pie tā, ka tā bija partijas nauda, tad vajadzēja Burvim būt no partijas dotai pilnvarai ar visu štempeli un visiem parakstiem, tad vajadzēja tur, kur naudu saņēma, parakstīties grāmatvedības dokumentos un vajadzēja būt visiem nepieciešamajiem uzskaites dokumentiem. Ja tādu nav, tad tas tikai apstiprina to, ka pats pirmais, kuru jāliek aiz restēm, ir cienījamais partijas līderis, kas joprojām nav sakārtojis naudas uzskaites lietas, ko mēs vairākkārt prasījām un lūdzām gan valdes sēdēs, gan domes sēdēs, gan citās sarunās.

Kā jau kolēģi te atzīmēja, tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs arī nevaram atrasties tādā partijā, kuras priekšsēdētājam ir katrā kabatā kaut kādas atsevišķas naudas, kuras tiek liktas lietā.

Un nekādi nevaru piekrist visiem tiem formulējumiem, kādi tur ir doti prokuratūras tajā pamatojumā. Vēl jo vairāk. Es personīgi nevaru balsot par to, ko es nezinu. Mums neļauj iepazīties ar šiem materiāliem. Tie ir tik slepeni, ka vienkārši smieklīgi liekas.

Personīgi es nevaru balsot par Burvja izdošanu, tas ir katra sirdsapziņas jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! SIA “Vudisona termināls” amatpersonas figurē vairākās lietās, kas pēc būtības jau apaugušas ar bārdu, Generalova uzspridzināšana liftā un līdzīgas lietas. Katrā gadījumā šie dienesti... no viņiem, kā jau Egils teica, nevar aiziet, viņi turpina strādāt.

Un katrā gadījumā tajā brīdī, kad ir jābalso, ko un kā, es gribētu atgādināt, ka šodien mūsu frakcija izdalīja šādu te materiālu — Komunistiskais terors. Paskatieties pēc tam viņu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka abi šie uzņēmēji, protams, ir miljonāri, to apliecina LETA sniegtā informācija.

Bet es gribētu pateikt arī to, ko vēl Pēteris šeit iesāka par šo Generalova slepkavību, un no Iekšlietu ministrijas materiāliem, kas arī zināmā mērā liecina par šiem vīriem.

Tātad kas šeit ir sacīts? Ka Šabašova privātmājā par bruņotu laupīšanu tika aizturēts kāds “LatWestEast” darbinieks Soboļevs. Tātad Šabašova privātmājā, ne jau kaut kur citur, ne jau zolīti spēlējot. Viņam tika konsfiscēti 25 kilogrami trotila un 2 šautenes. Viena no tām ar optisko tēmēkli.

Kolēģi, nu katrā ziņā jūs jau jūtat, kādam briežu dārzam tie 25 kilogrami trotila ir domāti. Par tām šautenēm ar optisko tēmēkli vēl varētu strīdēties. Par tām trotila paciņām ir grūti.

Vēl es gribētu pateikt to, kas mani lielā mērā mulsina, tieši tas, ka, lūk, ir prokuratūras nostāja, tā pilnīgi neinteresējas arī par to jautājumu, ko prasa “Ventspils nafta”, jo “Ventspils nafta” prasa sekojošo: pārbaudīt, vai SIA “Vudisona termināls” pārstāvji nav nelikumīgi izmantojuši amatpersonas uzņēmēja ietekmēšanai. Tas ir šajā vēstulē LSDSP, kas ir rakstīta skaidri un gaiši, un kā arī Juris Bojārs atzina presē, ka būs spējīgs sniegt juridisku konsultāciju parāda jautājumā un sarunās ar Lemberga kungu.

Vai kāds no jums tiešām iedomājas, ka šajās sarunās par vairāk nekā 4 miljoniem ASV dolāru varētu sniegt konsultācijas vai sarunāt ar Šabašovu kaut ko Imants Burvis? Ja jums tā šķiet, noteikti visi kā viens vērtējiet Burvi kā vainīgu. Tas ir vēl viens aspekts, ko es gribētu pateikt.

Un otrs, ko ventspilnieki šeit raksta. SIA “Vudisona termināls” finansējums ir sniegts ar skaidru mērķi — panākt konkrētu uzdevumu realizēšanu. Minētā informācija rada pamatu uzskatīt, ka ir veikti nelikumīgi darījumi, un tā joprojām.

Sēdes vadītājs. Laiks. Paldies. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man kā advokātam ir daudz un bieži gadījies ņemt dalību laulības šķiršanas lietās, kur brīnišķīgi fotogrāfijās un viesu klātbūtnē ievadītā laulības dzīve ātrāk vai vēlāk dažos gadījumos, nonākot justīcijas iestāžu, tiesas uzmanības lokā, sākot to šķirt, atklājas daudz interesantu lietu.

Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas šķiršanās no pieciem savas frakcijas locekļiem un Sociāldemokrātu savienības izveidošana acīmredzot ir politisks jautājums, ko es negribu šeit apspriest. Bet, tā vai savādāk, gribot vai negribot, analogi kā šajās laulības šķiršanu lietās uzpeld interesanti fakti, notikumi: netiek laisti vecāki pie bērniem, netiek atdotas mašīnas un mantas, tiek kosts rokās un kājās. Un man visa šī te spēlīte atgādina vienu tādu divu cieņu zaudējušu pārstāvju nemācēšanu izšķirties, kur tiek iesaistīta ne tikai tiesa, bet, nu, kā jau kādā labā valstī, arī prokuratūra. Un prokuratūra, protams, tīši vai netīši, es neņemšos analizēt tās subjektīvās pārdomas, ir pēc šīs informācijas presē radījusi visu šo lietu un nodevusi mūsu izvērtēšanai. Un es absolūti negribu saistīties ne vienā, ne otrā pusē. Es esmu spiests runāt par čekistiem, būšu, jo mēs nevaram izvairīties no tā, lustrācija, vai ne... Bet es esmu jurists, un es esmu deputāts, un es esmu tautas priekšstāvis, un man pilnīgi bezkaislīgi ir jāizvērtē tas, ko man atnes. Un absolūti nevar būt tā, ka, teiksim, divus gadus atpakaļ mēs tādu pašu jautājumu lemtu vienā veidā, un tikai tāpēc, ka tagad ir tuvu vēlēšanas, un tāpēc, ka prese raksta varbūt tā vai citādāk, mēs lemsim to citādāk... Nē un vēlreiz nē! Mūsu lēmumam ir jābūt balstītam juridiski, balstītam uz tiem pierādījumiem, ko mums iesniedza prokuratūra. Un prokuratūras darīšana ir tik daudz, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu savus pierādījumus mums atklāt, lai mūs pārliecinātu, vai tiešām ir, vispār bijis noziegums, vai noziegumā vainīgā persona vispār eksistē un vai šī persona ir saucama pie kriminālatbildības, uzsākama vajāšana un līdz ar to mums lūdzama šī atļauja. Jūs esat izlasījuši šīs abas vēstules no prokuratūras, gan arī šeit, ko speciālisti, advokāti, ir sastādījuši. Un pirmām kārtām absolūti nav skaidrs, un šeit jau deputāti to bez juridiskās izglītības skaidri un gaiši uzdevuši jautājumu: vai Burvis ir rīkojies kā deputāts un tātad kā amatpersona, kura darbību nosaka likums un līdz ar to par kuru viņš atbild pēc 316.panta otrās daļas kā sevišķi atbildīga amatpersona, vai viņš ir rīkojies kā Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs saskaņā ar statūtu 25.pantu, pildot norādīto partijas biedra pienākumu (es citēju Ģenerālprokuratūras vēstuli). Man kā juristam tas nav skaidrs, un tālākais mans secinājums ir, ka viņš ir rīkojies kā partijas biedrs. Un līdz ar to runāt šeit par kaut kādu amatpersonas atbildību ir nekorekti.

Bet runāsim par pierādījumiem. Šeit jau arī daži kolēģi teica. Tātad kas tā ir — civillieta vai krimināllieta? Vai tas ir civiltiesiska vai krimināltiesiska rakstura gadījums? Un šī vēlme krimināltiesiskajiem mūsu kolēģiem jaukties iekšā civiltiesiskajā sfērā mani vienkārši ik pa brīdim pārsteidz un noved līdz... nu, es nezinu, pat grūti teikt — līdz asarām caur smiekliem vai smiekliem caur asarām.

Es lūdzu priekšsēža kungu piecas minūtes...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu!

L.Muciņš. Tātad jautājums par to, vai nauda tika dota vai netika dota. Konsekventas liecības ir: jā, nauda tika dota. Nevienu brīdi nav strīds par to. Un mēs varam par to runāt šodien, cik mēs gribam un kā mēs gribam. Par to nav strīds ne no vienas puses, ne no otras puses. Bet kāds tad bija šā darījuma saturs? Jā, es runāju šodien kā advokāts, es runāju kā jurists, lai kā jums negribētos un nepatiktos. Un padomāsim vēl tikai, kur mēs esam savas rociņas pirms tam pielikuši šajā lietā...

Kāds ir bijis šī darījuma saturs: vai tas ir bijis civiltiesisks darījums, vai tas ir bijis saistīts ar uzņēmējdarbību, ar sabiedrisko organizāciju? Un kāds ir bijis mērķis?

Teiksim, kāds ir bijis mērķis, vai ir kādi rakstiski pierādījumi par naudas došanu, kvītis, saņēmēja pilnvaras, kā šeit aicināts un tā tālāk. Nekā tāda nav! Tātad nav mums šeit rakstisko pierādījumu par šo aspektu. Tādēļ mēs varam balstīties tikai uz mutiskiem pierādījumiem vai uz netiešiem pierādījumiem.

Otrs aspekts. Laiks un vieta. Par vietu šeit šaubu nav, kur tas ir noticis, bet man bija interesants papildinājums šeit dzirdēt no Baldzēna kunga, ka šajā vietā atrodas gan šautene ar optiskiem tēmēkļiem, gan 25 kilogrami trotila. Tas, protams, pušķo šo vietu, kurā viss ir noticis.

Bet es gribēju runāt par laiku. Un to arī jūs redzat pavadrakstā.

Pirmais gadījums. Nezināmā laikā — 11 mēnešu laikā no 2000.gada 20.marta līdz 2001.gada 1.februārim ir noticis. Nu, atvainojiet! Drusku tā kā par garu!

Otrs gadījums. No 2001.gada janvāra līdz martam. Trīs mēneši. Es nezinu, varbūt Latvijas tiesvedībā ir sākusies kāda jauna pierādījumu novērtēšanas ēra, un es par to, atrodoties valsts darbā, kopš 90.gadu sākuma, kaut kā esmu palaidis garām. Mana kā jurista saprašana un tie likumi, ko es zinu un kas ir spēkā un varbūt tiek precizēti, kaut kā nav pilnīgi otrādi pārvērtusi šo jautājumu, ka ir jānosaka skaidri un gaiši laiks, vieta, darījumi vai darbības saturs un darījuma personas.

Nu un pēdējais. Liecinieku liecības. Šeit jau mēs dzirdējām piecas reizes grozītas no vienas puses, bet tas nav ne Burvis, ne Dinduns, ne Parms. Nu, ja nav rakstisku liecību, tad kādi tad ir tie apsūdzības liecinieki? Es, protams, īsi runāju, tādēļ ka man nav laika. Bet par to personu raksturojumu, jūs šeit pieskārāties, kādēļ ticēt VDK lieciniekiem, kas ir kompromitēti, grozītas piecas reizes un pretrunā ar otras puses liecībām. Kāpēc ticēt? Nav pamata ticēt! Bet mēs Juridiskajā komisijā saņemam vēl arī dažādas citas vēstules regulāri, un arī tagad ir viena konkrēta sūdzība, ka, no vienas puses, agrāk ir uz desmit gadiem notiesāts noziedznieks, kurš saka tā, un, no otras puses, ir policijas pulkvedis, kuram Saeima piešķīra pilsonību, kurš saka: “Nē!” Nekādu liecinieku nav, un prokuratūra saka: “Jā, mēs viņu apsūdzam!” Tiesa saka: “Mēs viņu arestēsim!” Tātad kaut kas mums nav kārtībā ar šo te pierādījumu vērtēšanu.

Bet pēdējais un galvenais. Valstiskais aspekts. Ir skaidri un gaiši, ka jebkurš mūsu lēmums jebkurā veidā kompromitē mūs kā Saeimu kopumā, jo jau tas, ka mēs šo jautājumu šeit lemjam, nenāk mums visiem par labu. Padomāsim, kam tas nāk par labu! Protams, reizē tas kompromitē šo cīņu, uzkurina starp šīm abām partijām, kas arī valstij par labu nenāk. Galu galā likums nosaka, ka Saeimā ir 100 Saeimas locekļu, un vēlētāju griba ir bijusi izteikta. Es kategoriski iestājos pret šādu dokumentu atbalstīšanu. Es kategoriski iestājos pret Saeimas deputāta izdošanu uz šādu vēstuļu pamata. Es kategoriski iestājos pret to, ka mēs uz apšaubāmu notikumu pamata varam nodot kriminālvajāšanai mūsu kolēģi. Tādēļ arī deputāts Apinis un deputāts Muciņš ir iesniedzis procesuālu lēmumu, kā lieta tālāk virzāma, un aicinām nodot šo jautājumu Juridiskajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Leja — otro reizi.

J.Leja (SDS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nu es kā dažkārt rakstošs cilvēks vienkārši jums došu dažus citātus, kas var palīdzēt jums izšķirties pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas.

Ko par šo gadījumu saka abi divi Gundara Bojāra bijušie palīgi, darījuma liecinieki? Tas ir no medijiem citāts: “Māris Dinduns apstiprināja, ka Šabašova nauda, ko viņš ielika Imanta Burvja kabatā, tur nav palikusi, tā patiešām tika nodota viņa kolēģim Aigaram Parmam un izmantota vairākiem braucieniem uz Briseli.” Citāta beigas.

Jauns citāts. Otrs liecinieks, bijušais Gundara Bojāra palīgs Aigars Parms, apliecina. Citāts: “Nauda, ko SIA “Vudisona Termināls” pārstāvis Jurijs Šabašovs nodeva LSDSP frakcijas deputātam Imantam Burvim, nebija paredzēta partijas atbalstīšanai. Šabašovam bija pilnīgi vienalga, kā tā nauda tiek izmantota”. Citāta beigas.

Un pats pēdējais. Mēs ievērojām, varbūt tas ir subjektīvs vērtējums, ka uzbrukumi, masīvi uzbrukumi Imantam Burvim sākās ar to brīdi, kad pagājušā gada februāra sākumā, Saeimas kancelejas zīmogs laikam ar 1.februāri, viņš sāka vadīt atbalsta grupu Latvijas virzībai uz NATO. Deputātu atbalsta grupu virzībai uz NATO. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jūs šodien saskārāties ar nepatīkamu situāciju, kura notika mūsu partijas iekšpusē, un mēs līdz ar to esam līdzatbildīgi par notikušo. Mūsu partija izvērtēja Imanta Burvja starpgadījumu, uzskatīja, ka tā ir citas naudas piesavināšanās lieta, un ierosināja lietu Ģenerālprokuratūrā, un šodien Ģenerālprokuratūra uzskatīja par nepieciešamu šo lietu iesniegt jums izvērtējumam. Mēs šo lietu ierosinājām, balstoties uz to, ka uzskatām, ka svešu naudu ne no viena cilvēka nedrīkst piesavināties. Un arī no bijušajiem čekas aģentiem, čekas virsniekiem un pārstāvjiem. Un šodien analogi no atsevišķu politiķu puses izskanējusī informācija, ka tas varbūt ir ļoti labi, ka čekistu naudu paņem un iztērē, ka tas ir gandrīz vai varoņdarbs, kas man atgādina dāņu karikatūristu Bidstrupu, kuram bija sērija, seriāls atveidots, ka viens cilvēks atrodas tiesas zālē, tiek skatīts viņa jautājums un par viņu tagad runā advokāti. Un šis cilvēks pēkšņi tā iztaisno plecus, tad sāk smaidīt, tad viņam sāk augt spārni, un tad viņš kļūst par eņģeli. Tas ir viens no jautājumiem, kas šodien bija man analoģijā, kad šodien klausījos politiķu versiju par to, ka cilvēku saskarsme ar čekistu, naudas izņemšana no viņa nāk valstij par labu. Bet es domāju, ka ... mani vairāk pārsteidz Linarda Muciņa iesniegums par jautājumu, ka vajadzētu attiecīgos dokumentus iesniegt Juridiskajai komisijai uz kvalificētu izvērtējumu. Es visu laiku domāju, ka es atrados blakus deputātam, politiķim, bet es šodien pārliecinājos, ka es atrados vienmēr blakus advokātam. Es sapratu, ka advokāts balstās uz burtu. Manuprāt, politiķim vajadzētu balstīties gan uz burtu, gan uz garu. Un, ja balstās uz garu, tādā gadījumā Satversmē ir ierakstīts, ka Satversme lemj par deputāta izdošanu vai neizdošanu. Un šis jautājums, ka šodien savu versiju pateica Mandātu un iesniegumu komisija, ir arguments, lai mēs katrs individuāli izvērtētu “par” vai “pret”. Bet, ja mums tiek piedāvāts šodien no advokātu puses nodot kvalificēti vēl papildus juridiskai izmeklēšanai, tādā gadījumā advokāts faktiski mums piedāvā mainīt Satversmi. Tad mums vajadzētu arī godīgi pateikt, ka mums Satversme ir jāmaina, ka deputāts, kurš tiek ievēlēts parlamentā, netiek izdots, jo kvalificētu atzinumu var gatavot mēnesi, gadu, četrus, tik, cik uzskatīs par nepieciešamu attiecīgie advokāti.

Es piedāvāju jums izvērtēt informāciju, ko jums sniedza Ģenerālprokuratūra, informāciju, ko sniedza Imants Burvis sevis aizstāvībai, un pieņemt konkrētu lēmumu, balstoties uz Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Valdim Lauskim par atgādinājumu par burtu un garu. Es atgādināšu viņam ko citu. Tad, kad Juris Bojārs spieda uz LSDSP frakcijas vadītāju Egilu Baldzēnu par finansu piesaisti ģenerālsekretāra Valda Lauska uzturēšanai Rīgā, frakcijas locekļi, tajā skaitā arī es, nerunājām ne par burtu, ne par garu, bet, pat zinot, ka Bojāra rokās ir “melnā kase”, vairāku desmitu tūkstošu vērta, tomēr to naudu “piešķīlām”, lai Valdis Lauskis sēdētu šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece. Godātie Saeimas deputāti! Šīs debates skaidri parāda, ka jautājums ir svarīgs, nozīmīgs un ārkārtas. Un es gribētu, pirms jūs pieņemat lēmumu, aicināt jūs novērtēt to, kas ir rakstīts mūsu valsts Satversmē par Latviju kā demokrātisku valsti, par tās darbības principiem, par to, ka tiesu spriež un par vainīgu vai nevainīgu atzīst tikai tiesa, bet ne Saeima, ne likumdevējs.

Likumdevēja iespējas ir noteiktas Satversmes 30. pantā ar lēmumu piekrist vai nepiekrist, šis lēmums nekādā veidā nenozīmē, ka tiek atzīts kāds par vainīgu vai nevainīgu. Šis lēmums dod iespēju konkrētam cilvēkam, šajā gadījumā deputātam Burvim, savu taisnību pierādīt tiesā.

Un es vēlos teikt, tā kā runāju komisijas vārdā, ka Mandātu un iesniegumu komisija šo jautājumu skatīja ļoti izsvērti, daudzpusīgi debatējot, un nav pamata apgalvojumiem, Labanovska kungs, par vieglprātīgu attieksmi, nav pamata apgalvojumiem par to, ka komisija vai Saeima, vai jebkāda Saeimas struktūra neatkarīgi no tā, kura tā būtu, var lemt par to, vai deputāts ir uzskatāms par vainīgu vai nevainīgu, vai jelkurš cits cilvēks.

Un vēlos vēl arī teikt, ka Mandātu un iesniegumu komisija respektēja gan paša deputāta viedokli par to, ka viņš vēlas aizstāvēt sevi taisnīgā tiesā, gan Satversmē noteikto, ko es aicinu respektēt arī jūs.

Satversmes 8. nodaļa — “Cilvēka pamattiesības” ir tā, kur mums vajadzētu ielūkoties katru reizi, kad mēs pieņemam lēmumus. Un šeit 92. panta pirmais teikums saka: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Mandātu un iesniegumu komisija, pieņemot lēmumu, uzskatīja, ka šādas tiesības nevar liegt arī deputātam Burvim.

Un es aicinu jūs arī šajā gadījumā, izšķiroties par to, kāds ir jūsu pareizais vai nepareizais politiskais lēmums, nejusties šeit ne kā advokātiem, ne kā tiesnešiem, jo tie mēs neesam. Šeit mums ir jājūtas kā valstsvīriem un jāsaprot, kas ir mums uzdots ar mūsu valsts likumiem.

Aicinu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pirms izskatām Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ir jāizskata deputāta Apiņa un deputāta Muciņa iesniegums ar ierosinājumu ģenerālprokurora Maizīša iesniegumu “Par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli” nodot Saeimas Juridiskajai komisijai sagatavot kvalificētu juridisku atzinumu.

Viens var runāt “par” šo priekšlikumu, viens — “pret”.

Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa un deputāta Muciņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu rīkot slēgto balsojumu par izskatāmo lēmuma projektu.

Viens var runāt “par”, viens — “pret “ šo priekšlikumu.

Vai ir iebildumi? Lūdzu... kurš vēlas iebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu rīkot slēgto balsojumu par apspriežamo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 18, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7.Saeimas deputātu Imantu Burvi”! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 26. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4563 B. Steidzamības kārtībā mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pirms otrā un galējā lasījuma.

Juridiskā komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā iniciēja sakarā ar to, ka bija nepieciešams izdarīt grozījumus, kas saistījās ar korupciju. Nu, tai pašā laikā uz otro lasījumu mums ir iesniegti daži priekšlikumi, ko Juridiskā komisija izskatīja.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 15.panta trešo daļu — saistās ar to, ka tas ir bijis ieslēgts teorētiski likumā, nekad vēlēšanu zīmju datorizēta apstrāde nav notikusi, tas ir saistīts ar vēlēšanu zīmju vešanu uz Centrālo statistikas pārvaldi, un faktiski tas ir grūti izpildāms. Arī tehniskais aprīkojums nav iegādāts šiem jautājumiem. Tādēļ Juridiskā komisija atbalstīja šo pirmo priekšlikumu — izslēgt 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. priekšlikums. Juridiskā komisija saņēma iesniegumu no Centrālās vēlēšanu komisijas, ka būtu nepieciešams likumu papildināt ar to, ka ir jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pastāvīgajiem darbiniekiem, tātad — priekšsēdētājam, vietniekam un sekretārei, kā arī mainīgiem darbiniekiem darba samaksas kārtība. Arī tas ir saistīts ar piemaksām pie amatalgām un tā, kādas tās ir, likumā, nevis teorētiski piesaistot to pie ierēdņa amatalgas, jo ierēdņu algas, kā jūs zināt, no vienas puses, ir zemas, bet, no otras puses, nodarbojas ar... ierēdņi saņem dažādas piemaksas par vadību un citām lietām, kuras, nu, neiekļaujas vispārējā apmaksas sistēmā. Un tādēļ mēs atbalstījām šo Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumu, un analogi, kā tas ir Saeimas deputātiem, mēs noteicām pēc šīs pašas sistēmas, piesaistot iepriekšējā gada vidējam aprēķinam, noteicām šo kārtību. Nu, mēs to rūpīgi izdiskutējām, kā arī, bez šaubām, mēs tātad sakārtojām un saņēmām atzinumu, ka tas viss tiek darīts esošā budžeta robežās un nekādi budžeta grozījumi nav izdarāmi.

Aicinu atbalstīt 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums saistībā ar pirmo — mēs izslēdzām pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 4.priekšlikums — mēs papildinām pārejas noteikumus ar 4.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka visas izmaksas Centrālajai vēlēšanu komisijai stājas spēkā tātad ar 1.novembri, kas ir saistīts arī ar finansiālām iespējām un nav saistīts ar grozījumiem budžetā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums — tātad par citu noteikumu šinī likumā, ka ceturtā daļa 16.pantā stājas spēkā nākamā dienā pēc likuma izsludināšanas, un tā tika pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav.

Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts nav izpelnījies deputātu ierosinājumus otrajam lasījumam, un tātad aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā tajā redakcijā, kas ir piedāvāta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988. gada protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Arī šis likumprojekts nav saņēmis nevienu priekšlikumu otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es domāju, ka katram no zālē sēdošajiem ir izveidojies priekšstats par šo līgumu, un vienīgais komentārs, ko sniegšu, ir tas, ka šis te līgums ar Svēto Krēslu aizvieto 1922. gadā noslēgto un ratificēto Konkordātu starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu.

Piemetināšu to, ka šā likumprojekta virzību atbildīgajā Ārlietu komisijā un tempu šai virzībai noteica grozījumu sagatavošana Reliģisko organizāciju likumā, kurus gatavoja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šiem grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā jādod citām tradicionālajām konfesijām, reliģiskajām konfesijām Latvijā tās pašas tiesības un pienākumi, ko paredz līgums ar Svēto Krēslu. Tas ir nepieciešams tam, lai sabalansētu tātad reliģisko organizāciju iespējas darboties attiecīgajā konfesijā cilvēkiem un arī iespējas reliģiskajām organizācijām, reliģiskajām konfesijām savstarpēji konkurēt pievilcības ziņā.

Uzsvēršu, ka līgums ar Svēto Krēslu, baznīcu, šajā gadījumā Katoļu baznīcu, padara par publisko tiesību subjektu valstī.

Atbildīgā komisija — Ārlietu komisija— atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mēs ilgi pētījām, gan komisijā, gan individuāli šo līgumu, un diemžēl neguvām skaidrību praktiski ne par vienu jautājumu. Es domāju, ka šis līgums ir tāda pati Latvijas ārpolitiskā neveiksme kā, piemēram, savā laikā izstrādātie, bet spēkā neesošie tādi līgumi kā līgums ar Lietuvu par jūras ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa izmantošanu. Vai tāds līgums, ko mēs gribējām ratificēt ar Austrāliju par noziedznieku izdošanu. Vai tāds līgums, ko 1991.gadā šeit vēl iepriekšējā Augstākā padome ratificēja ar Krieviju par starpvalstu attiecībām, kas paredzēja pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kas tajā laikā dzīvoja Latvijā. Un paldies Dievam, ka Krievijas Augstākā padome šo līgumu neratificēja un tas nav spēkā.

Ja mēs skatāmies nākamo likuma grozījumu Reliģisko organizāciju likumā, tad mēs redzam, ka tur nav ielikta neviena solītā garantija, jo ir starpība starp starptautisko līgumu, kurā ir tādi vārdi kā “garantēt”, “piedalīties”, “finansēt”, “dot nodokļu atlaides” un pavisam vājiem, teiksim, vietējā likumā ierakstītiem vārdiem “var piedalīties” vai “ir tiesības”. Šajā līgumā diemžēl arī Ārlietu komisijas ziņotājs nebija spējīgs izanalizēt, ir ļoti nopietna starptautiska problēma. Ir arī, protams, pretrunas ar Satversmi, kā arī dažādas ekonomiskās un juridiskās problēmas.

Es nedaudz pakavēšos pie tā saucamās starptautiskās problēmas. Kas mūs neapmierināja 1922.gadā noslēgtajā konkordātā? Konkordātus var mainīt, var papildināt, un nav nekāda problēma to darīt. Kāpēc Vatikāns ar Itāliju, 1929.gadā ar Musolīni, noslēgto līgumu uzskata par pietiekami labu, un 1984.gadā izstrādāja tam dažus papildinājumus? Tajā pašā laikā ar neatkarīgo un demokrātisko Latviju līgumu Vatikāns vienpusēji ir nolēmis, paziņojot 1999.gada 15.maijā, ar vienpusēju notu ir paziņojis un atzinis par spēkā neesošu. Kāda atšķirība, ar ko Latvijas līgums ir sliktāks par ar Musolīni noslēgto konkordātu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Kas tad notika šajā laikā? Šajā laikā notika Latvijas okupācija. Mēs zinām, ka fašistiskā Vācija kopā ar Padomju Savienību sāka Otro pasaules karu, uzbruka Polijai, pēc tam tika okupētas Baltijas valstis, un šajā periodā faktiski Vatikāns izturējās ļoti divdomīgi. Un šī pēctecība jeb kontinuitāte tika lauzta ar Latviju. Es domāju, ka Latvijai tas ir diezgan apvainojoši. Es domāju, ka pareizāk būtu bijis izstrādāt papildinājumu esošajā konkordātā. Bet, ja jau tas ir vienpusēji paziņots par spēkā neesošu no Vatikāna, tad varbūt mums vajadzētu 21.gadsimtam atbilstoši piemērot tos principus, kādus piemēro tādas NATO valstis kā Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropā kā Spānija, kura pēc totalitārisma iekārtas krišanas, pēc Franko diktatūras, saprata, ka konkordāts nav tas labākais līgums, bet regulē attiecības ar atsevišķiem līgumiem, ko viņi regulē ar Katoļu baznīcu. Piemēram, līgums par kapelāniem slimnīcās un cietumos, bet ne militārajās iestādēs, kā mūsu līgumā.

Tagad es gribētu nedaudz varbūt apskatīt dažas ekonomiskās problēmas. Kādi īpašumi šeit, kas ir minēti 10.pantā, ka Latvijas Republika garantē nelikumīgi atsavināto īpašumtiesību atjaunošanu, pie kam šī tiesību atjaunošana notiks, vienojoties valsts iestādēm ar bīskapu konferenci. Nav ne pielikuma, ne attiecīga izcenojuma, cik šāda īpašumu atjaunošana maksātu. Es gribētu šeit atgādināt, ka Latvijas agrārās reformas laikā baznīcām tika noņemti desmitiem tūkstoši hektāru, atstājot agrārās reformas rezultātā ne vairāk katrai draudzei kā 50 hektāru. Tad vienai pašai Luterāņu baznīcai, ja mani atmiņa neviļ, kaut kur ap 70 tūkstošiem hektāru ir noņemti. Vai mēs tagad visām astoņām tradicionālajām konfesijām un vēl pārējām netradicionālajām pārskatīsim agrārās reformas rezultātus, vai sāksim apspriest un iejaukties atkal visā šajā ekonomiskajā politikā?

Vēl viena ļoti būtiska Satversmes problēma, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību. 7.pants paredz šajā līgumā, ka neviens nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu, pat ja priesteri ir liecinieki vai procesa dalībnieki. Ja luterāņu mācītājs ir procesa dalībnieks, tad nav absolūti nekādu problēmu viņu pratināt, saukt uz prokuratūru un piespriest viņam attiecīgo sodu. Es vispār domāju, ka pašreizējā līguma izskatīšana, beidzot šo pavasara sesiju, ir nekorekta, tā ir sasteigta, un starptautiski un politiski tā nav labvēlīga, ņemot vērā to, ka nav beidzies starptautiskais pedofilijas skandāls, kas pašreiz notiek, un notiek izmeklēšana visā pasaulē. Vai tiešām kāds domā, ka kāds katoļu priesteris, kas ir iejaukts kriminālnoziegumā, tiks izsaukts kā liecinieks par sevi vai par savu kolēģi, nevarēs atsaukties uz grēksūdzes noslēpumu? Mēs, protams, neapstrīdam šo principu, bet vai tas ir jāieliek starptautiskā līgumā? Vai tiešām mums ir jāieraksta, ka Latvijā, kur visi ir vienādi, daži ir vienlīdzīgāki, viņi var izdarīt noziegumus un viņi par to netiek saukti pie tiesas.

Amerikas Savienotajās Valstīs pašreiz ir zināmi gadījumi, ka vairāk nekā 3000 mazgadīgie bērni ir izmantoti dažādos seksuālos noziegumos. Bostonas arhibīskaps Bernards Lo ir paziņojis, ka viņš tiesai neizdos to attiecīgo mācītāju vārdus, kuri ir iejaukti šajos noziegumos. Es jums nocitēšu Meksikas arhibīskapa Serdžio Obeso vārdus attiecībā uz pierādījumiem daudzo pedofilijas gadījumu sakarā: “Pierādījumi netiks izdoti varas iestādēm. Netīrā veļa ir jāmazgā mājās.”

Lai izskatītu visus šos pārkāpumus, Amerikas Savienotajās Valstīs tagad jūnijā Dalasā tiek sasaukta ASV bīskapu sanāksme. Šajā bīskapu sanāksmē, starp citu, ir izstrādāts priekšlikums: ja priesteris ir grēkojis, tad viņš nav obligāti jātiesā, bet no baznīcas izslēgt viņu varēs tikai tad, ja viņš radīs draudus nākotnē. Nevis par to, ko viņš ir darījis pagātnē, bet ja viņš radīs vēl draudus vai iespējams, ka viņš radīs draudus nākotnē, tātad tad viņu varētu izslēgt no baznīcas un šādā gadījumā tiesāt.

Šī situācija... līdzīga situācija pašreiz un šis starptautiskais skandāls skar Īriju, Poliju, Amerikas Savienotās Valsts, Meksiku, un es domāju, ka mums nav jājaucas nevienas baznīcas iekšējās lietās, bet nevajag mums šīs problēmas padarīt par starptautiskā līguma sastāvdaļu un stiprināt dubultus standartus.

Vēl viena problēma ir, ka valsts garantē — jūs varat atrast 20. pantā ekonomisko atbalstu Rīgas garīgajam semināram, tas nebūtu nekas slikts, ja vien nākamajā likumā būtu ierakstīts, grozījumos Reliģisko organizāciju likumā, ka mēs garantējam finansiālo un ekonomisko atbalstu, teiksim, vēl septiņiem garīgajiem semināriem.

Ja mēs runājam par katoļu teoloģijas fakultātes atvēršanu Latvijas Universitātē, tad būtu ļoti svarīgi zināt Latvijas Universitātes vadības vēstuli Tieslietu ministrijai 1999. gadā, kurā Latvijas Universitātes vadība raksta: nebūtu attaisnojams konkordāts, kas Romas Katoļu baznīcai dod sevišķu stāvokli un privilēģijas. Sevišķi cilvēktiesību, sirdsapziņas un reliģijas jomā, arī vairākums nedrīkst mazākumam uzspiest savu gribu. Latvijas Universitātē ir ekumēniska Teoloģijas fakultāte, kas nav pakļauta nevienai baznīcai, lektori, docenti un profesori tiek ievēlēti konkursa kārtībā, nevis iecelti. Autonomijas un akadēmiskās brīvības princips pašreiz tiek ievērots. Paralēlas konfesionālas fakultātes ir anahronisms.

Ja mēs nobalsojam par šo līgumu, tad mums uzreiz ir jānobalso par līdzekļu piešķiršanu gan Pareizticīgo baznīcas teoloģijas fakultātei, gan vecticībnieku teoloģijas fakultātei, gan baptistu teoloģijas fakultātei, gan veselai rindai varbūt citu arī netradicionālu reliģiju teoloģijas fakultātēm.

Es domāju, ja kāds tik ļoti grib balsot par visām līgumā minētājām privilēģijām, tad var to darīt ar sava naudas maka palīdzību ziedojumu veidā, bet mēs nedrīkstam piespiest nekādā veidā Latvijas valsti jeb Latvijas nodokļu maksātājus — luterāņus, pareizticīgos, baptistus, vecticībniekus, jūdaistus — finansēt no savas kabatas vienas konfesijas administrāciju. Mēs to nevaram darīt nekādā gadījumā.

Vai ne tāpēc Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 1997. gada 17. jūnijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas preses konferencē paziņoja, ka pirmskara konkordāts esot noslēgts uz luterāņu un uz pareizticīgo rēķina. Pašreiz arhibīskaps atbalsta līgumu ar noteikumu, ja grozījumi likumā par reliģiskajām organizācijām tiks pieņemti tādā veidā, lai visām pārējām konfesijām, kā es minēju, tiktu vienādas iespējas. Šīs vienādās iespējas nav izstrādātas. Mēs paši kļūdas dēļ nobalsojām, ka mēs izskatīsim šos grozījumus pēc šī līguma. Es domāju, ka tas nebija pareizi.

Baptistu draudžu savienības bīskaps Šterns 1996. gada vēstulē Ministru prezidentam raksta: “Ja Saeima ratificēs šo līgumu, tiktu apiets princips par valsts un baznīcas šķirtību, otrkārt, attiecībās ar valsti vienai konfesijai tiktu radītas priekšrocības, trešais, tiktu radītas priekšrocības vienai konfesijai attiecībā pret citām konfesijām, ceturtais, tiktu izjaukta vienotība un līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās.

Es uzsveru vēlreiz, tiek izjaukts līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās. Varētu notikt, ka līguma ietvaros valsts nodokļu maksātāju līdzekļus novirzītu atsevišķas baznīcas darbības atbalstīšanai.

Es domāju, ka pareizāk mums būtu atturēties vai vismaz iestrādāt grozījumus šajā Reliģisko organizāciju likumā, jo pašreiz tie nav iestrādāti, atrast finansējumu visām šīm darbībām, un ne tikai lai mēs finansētu tātad to, kas ir paredzēts konkordātā, bet lai mēs finansētu visas pārējās konfesijas tieši tādā pašā veidā. Mans personīgais viedoklis, ka pareizi ir tomēr rīkoties, kā dara Amerikas Savienotās Valstis vai Lielbritānija, vai Eiropā Spānija vai, ja jums patīk, tāda NATO kandidātvalsts kā Horvātija, kas neslēdz šādus līgumus, kas rada zināmas priekšrocības.

Es vēl gribētu arī pateikt atsevišķi, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja to sadaļu, kas attiecas uz kapelānu dienestu, un diemžēl ne Tieslietu ministrija, ne Nacionālo bruņoto spēku vadība nevarēja komisijai izskaidrot, kā vienlaikus darbosies bez ekumēniskā kapelāna vēl astoņi tradicionālo reliģiju kapelāni, un ko vispār nozīmē — tradicionālās reliģijas.

Un pēdējais. Ja jūs paskatīsities 2000.gada 5.septembra ASV Valsts departamenta ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas reliģiskajā dzīvē, tad jūs atradīsit arī šādu novērtējumu, ka līgums ar Svēto Krēslu rada privilēģijas diemžēl vienai konfesijai. Tad man ir jautājums: ja mums ir ārlietu ministrs, kas pat neoficiāli izteiktu aizrādījumus par nepieciešamību grozīt Vēlēšanu likumu, šos aizrādījumus īsteno zibenīgi, tad kāpēc tik nopietns dokuments, kas izstrādāts ASV Valsts departamentā, kur notiks balsojums par Latvijas uzņemšanu NATO, tiek ignorēts jau trešo gadu pēc kārtas? Kāpēc mēs nenovēršam vispirms tos trūkumus, kas ir uzrādīti šajā departamenta ziņojumā, bet steidzamies slēgt jau jaunus līgumus?

Paldies par uzmanību! Un aicinu jūs pagaidām atturēties, kamēr mēs nebūsim izdarījuši visus nepieciešamos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka mēs dienas kārtībā samainījām jautājumus vietām. Šobrīd mēs skatām šo te līgumu ar Svēto Krēslu, un pēc tam mēs skatīsim grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Sākumā vajadzēja skatīt šo jautājumu no šī te... reliģisko organizāciju likumā.

Kāpēc? Es esmu pēc ticības luterānis, arī mani vecāki ir bijuši tādi un vecvecāki. Un man nav pieņemams, ka viena no konfesijām zināmā veidā iegūst kādas privilēģijas, salīdzinot ar mūsu tradicionālo baznīcu, ko mūsu valsts ir atzinusi. Ja mēs atzīsim līgumu ar Svēto Krēslu, tad ir jāieraksta šajā Reliģisko organizāciju likumā pavisam savādāks formulējums. Kā redzam šo starptautisko... tas ir līgums. Bet, ja jūs paskatīsities Reliģisko organizāciju likumā šos grozījumus, tur ir teikts šādi: “Ministru kabinetam ir tiesības noslēgt ar reliģisko savienību (Baznīcu) vienošanos par jautājumiem...” un tā tālāk, un tā tālāk.

Vienā gadījumā ir līgums, stingrs līgums ar noteiktām konkrētām prasībām, kurām ir finansiālas sekas. Otrā gadījumā ir tikai vienošanās, kur šīs finansiālās sekas var būt un var nebūt, var slēgt šo vienošanos, var neslēgt vienošanos. Nē, tā būt nevar! Ja vienā gadījumā ir līgums, tad otrā gadījumā arī jābūt šajā Reliģisko organizāciju likumā grozījumos līgumam.

Un nākošais. Lai mēs varētu pieņemt galīgo lēmumu, manuprāt, ir jābūt finansiāliem aprēķiniem. Kādas ēkas, cik zemes, cik naudas tas atbilstoši prasīs, ka mums ir nepieciešams kapelānu dienests armijā un visām šīm konfesijām būs jādod iespēja, cik naudas būs atbilstoši viņu mācību iestāžu finansēšanai visām konfesijām, cik tas maksā? Tātad, pirms pieņemam lēmumu, tomēr mums ir jābūt atbildīgiem un jāpasaka: jā, ja mēs ratificējam šo līgumu un arī izmainām šeit Reliģisko organizāciju likumā grozījumus, tad mēs esam gatavi šādā veidā visas organizācijas finansiāli un materiāli atbalstīt. Un visas vienlīdzīgi.

Mans aicinājums ir zināmā veidā ņemt to vērā turpmākajā darbā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Patiesībā pēc Kiršteina kunga un Kuduma kunga uzstāšanās es esmu ļoti satraukusies, un es ceru, ka ar Dievpalīgu es norunāšu to, ko es gribu teikt.

Es nezināju, ka Latvijas Saeimā ir tik ārprātīgs naids pret to konfesiju, kuru es pārstāvu. Es esmu katoliete, bet es nevaru aiziet no tā, kas es esmu. Es esmu dzimusi Latgalē, un es esmu katoliete, un tāda es nomiršu. Un tāpēc man ir jāaizstāv sava konfesija, un salīdzināt līgumu ar Vatikānu ar 1991.gada līgumu ar Krieviju tā ir, saudzīgi izsakoties, nekrietnība. Noliedzot Katoļu baznīcu, jums taču no tā nekļūs vieglāk. Starp citu, arhibīskaps Vanags teica: “Man nav žēl, ka katoļiem ir labi, no tā man nekļūs sliktāk.” Uz Aglonu taču mēs braucām Krievijas okupācijas laikā visi, ne tikai katoļi. Kad 1921.gada 26.janvārī atzina Latvijas neatkarību citas pasaules lielvalstis, tad desmit dienas pirms tam Vatikāns jau bija atzinis Latvijas neatkarību. Kad sagrāva Padomju Savienību, patiesībā mēs taču neesam mazi bērni, mēs zinām, kāpēc tas notika, tāpēc ka Krievija zaudēja bruņošanos Amerikai, un Vatikāns vienādi atbalstīja visas valstis un visas tautas, kas cīnījās pret krievu imperiālismu. Arī to mēs zinām.

Kiršteina kungs stāstīja mums ļoti daudz par katoļiem, ka viņi ir pedofili, tas jau pirmkārt, es nezinu, tas ir jāpierāda tiesai, es tikai gribēju atgādināt, ka tie pedofili, kas ir notiesāti Latvijā, bija visi kārtīgi ģimenes cilvēki un bērnu tēvi.

Un beidzot es kā katoliete varu tikai jūs lūgt atbalstīt šo līgumu, tas ir līgums ar valsti, tas nav līgums tikai ar Katoļu baznīcu. Un naids ne pie kā nenoved. Un es lūdzu Dievu, lai Viņš piedod Kiršteinam, jo viņš nesaprata, ko viņš runā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Izmeklēšanas komisijas sēde “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu izmeklēšanas jautājumā pulksten 12.35 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs un Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Turpinām debates.

Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Latvijā ir 500 tūkstošu katoļu, un mums nav tiesību ignorēt viņu lūgumu — noslēgt šo konkordātu ar Svēto Krēslu. Un vēl jo vairāk mums nav tiesību ignorēt arī pārējos ticīgos, kuri vēlas, lai arī viņu attiecības ar valsti tiktu likumiski sakārtotas.

Kā jau šeit minēja, Konkordāts, kuru parakstīja 1922.gada 30.maijā, Satversmes sapulcē tika ratificēts jūlijā un deva lielu ieguldījumu tam, lai Latgale normāli saplūstu ar citiem Latvijas novadiem. Konkordāts pirmās Latvijas Republikas laikā nekādā gadījumā neapdraudēja citas Latvijas tradicionālās konfesijas. Latvijas valstī tās darbojās uz atsevišķu likumu pamata, kas ļāva tradicionālajām konfesijām likumu aizsardzību un brīvu rīcību likuma robežās. Padomju okupācija pārtrauca Latvijas valsts un baznīcas normālu šo attiecību sistēmu, un šiem ticīgajiem jauna cerība radās 1991.gadā, bet šobrīd premjera Andra Bērziņa vadībā strādā Garīgo lietu padome, un tur arī tika lemts par to, ka ir jābūt šim likumam... ir jābūt šiem grozījumiem likumā “Par reliģiskajām organizācijām”, un katrā gadījumā šajā garīgo lietu padomē netika pacelts jautājums par to, ka nedrīkstētu noslēgt šo līgumu ar Svēto Krēslu.

Un vēl jo vairāk. 2000.gada 8.novembrī Andra Bērziņa valdība ir parakstījusi līgumu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu, un valdība arī strādāja pie likuma grozījumiem par attiecībām ar citām konfesijām. Nu bet likums joprojām nav ratificēts Saeimā, bet tas mums ir šodien jāizdara pirmajā lasījumā.

Bet līdz Saeimai ir arī nonākuši grozījumi likumā, kas regulēs attiecības ar citām konfesijām, un, ja mēs gadījumā varētu atzīt šos grozījumus likumā par reliģiskajām organizācijām par steidzamiem, tad šī Svētā Krēsla līguma ratifikācija un līguma izskatīšana pēdējā lasījumā notiktu vienā un tajā pašā laikā un mēs nesētu nekādas tādas domstarpības šo konfesiju starpā. Tātad mūsu kaimiņi — lietuvieši — ar likumu ir noteikuši tradicionālo konfesiju loku, un Lietuvas Republika ir noslēgusi līgumu ar Svēto Krēslu, bet neviens Lietuvas valsti neapsūdz Strasbūras cilvēktiesību tiesā tāpēc, ka kāds būtu diskriminēts. Garīgo vērtību krātuvē nekas nav labāks par evaņģēliju, ko arī pie mums sludina tradicionālās konfesijas. Lai kā mēs gribētu izdomāt kaut ko labāku par desmit Dieva baušļiem, tas nav izdevies nevienam. Šo baušļu vērtību un stabilitāti nespēs sagraut arī tas, ka vienu otru reizi sludinātāji zemes virsū ne vienmēr arī paši tos īpaši ievēro. Katrā gadījumā, ja mēs runājam par tiem izdevumiem, kas ir saistīti ar īpašumu atgriešanu, tad mēs ļoti labi arī zinām, ka arī mūsu Saeimas laikā pietiekami daudz īpašumu jau ir atgriezti baznīcām un konfesijām, kas viņiem ir piederējuši pirmās Latvijas laikā. Tā ka šeit nekādi īpaši lieli izdevumi nevarētu būt. Aicinu tātad pirmkārt grozījumus Reliģisko organizāciju lietu likumā atzīt par steidzamiem un šodien pieņemt un ratificēt pirmajā lasījumā arī līgumu ar Svēto Krēslu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Kolēģes un kolēģi! Ja kāds domā, ka es esmu nācis tribīnē aicināt, kā balsot, tie maldās. Es domāju, ka šis vispār nav tas gadījums, kad ir jāaģitē par kaut ko, un šis vispār nav tas gadījums, kad jāiekrīt dziļās emocijās.

Es tikai gribu teikt vienu. Es varu nepiekrist arī kolēģei Palmirai, kura nu diezgan asos vārdos raksturoja kolēģa Kiršteina kunga uzstāšanos. Nav tā, ka Kiršteina kungam nekur nav taisnības. Es gribu teikt, ka visus jautājumus, ko uzstādīja kolēģis Aleksandrs Kiršteins, vēl pusgadu atpakaļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija diezgan asā formā uzstādīja valdībai. Vai valdība, parakstot šo līgumu, ir prognozējusi varbūtējās sekas tiesiskā, politiskā, arī emocionālā plāksnē Latvijas valstij? Mēs uzstādījām, ja nemaldos, astoņus jautājumus, uz kuriem gaidījām no valdības atbildi. Mēs ilgi gaidījām šo atbildi. Nu mēs sagaidījām. Ar šo atbildi es iepazīstināju Krasta kungu un Ārlietu komisiju, lai gan tā bija adresēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nekad — un to var apliecināt gan kolēģis Pēteris, gan Juris, gan Ērika, gan Miroslavs, gan Boriss, gan Jānis — nekad nav nevienā sēdē mēģinājusi radīt kādam privilēģijas reliģisko organizāciju attiecību jomā, nekad nav iniciējusi arī šī līguma virzīšanu, un es varu tikai komentēt un lūgt Saeimai piekrist... vai, pareizāk sakot, informēt Saeimu, kāpēc mūsu komisija šodien lūdza jautājumu skatīt otrādi... apmainīt secībā.

Vienīgais arguments bija tas, ka mēs pamatoti baidījāmies, ka var tikt akceptēts vai neakceptēts vai iztirzāts Reliģisko organizāciju likumprojekts bez jebkādas garantijas, ka atkal būs vai nebūs referents par šo jautājumu.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ja gadījumā pirmajā lasījumā šis dokuments tiek akceptēts, gaida ārkārtīgi grūts un sarežģīts darbs. Es, protams, nevaru piekrist kolēģim Aleksandram Kiršteina kungam, ka Reliģisko organizāciju likumā ir jāpārskata viss. Bet, ka Reliģisko organizāciju likumā ir jārod juridiska garantija, ka citi netiks diskriminēti kaut vai nacionālās likumdošanas līmenī, tas mums būs jāizdara ar jūsu visu palīdzību.

Ja šis tiek akceptēts, es lūgšu — un informēju komisiju un Saeimu — lūgšu atbildīgo referentu komisijas vārdā nesteigties ar priekšlikumu iesniegšanu, nesteigties. Šis nav tas jautājums, kas vienas dienas laikā ir jārisina. Mēs izskatīsim, ja būs, jebkuru priekšlikumu ar visu autoru un visu ekspertu piedalīšanos, bet katrā gadījumā lai saprot visi, un es gribu arī, lai kolēģis Aleksandrs dzird, ka mūsu komisija neko nav izvirzījusi. Vienkārši valdība parlamentu, runāsim pilnīgi godīgi, iedzina stūrī, un mums ir jāiziet no šī stūra juridiski korekti un ar godu laukā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie deputāti! Mani tomēr nepārliecināja Seiksta kunga tikko teiktais par to, kādēļ šodienas darba kārtībā tika mainīta jautājumu izskatīšana. Manuprāt, tas nebija sevišķi prātīgs un sevišķi tālredzīgs priekšlikums, par kuru diemžēl arī Saeima, ne sevišķi varbūt apsverot šī it kā vienkāršā procedūras jautājuma sekas, piekrita tam. Es balsoju pret šo izmaiņu ārkārtīgi vienkārša iemesla dēļ. Tā kā tas šobrīd ir ielikts darba kārtībā, tas ir, pareizajā kārtībā, lai mēs novērstu jebkāda veida precedentu sarunām par iespējamām diskriminācijām, par pārmetumiem un savstarpējām necieņas izpausmēm.

Kas attiecas uz Aleksandra Kiršteina pausto viedokli. Tas ir viņa dziļi personiskais viedoklis, pirmkārt, un tas apliecina patiesu demokrātiju Tautas partijā. Un, otrkārt, Tautas partijas frakcijas viedoklis, ko es arī vēlos šeit paust no tribīnes, ir tāds, ka likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” šodien ir jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā tālāk. Strādāt, cienot un respektējot visas tradicionālās konfesijas, tās, kuras ir tādā veidā nosauktas un tādā veidā respektētas Reliģisko organizāciju likumā un šī likuma izpratnē, īpaši tāpēc, ka tradicionālo baznīcu viedoklis jau pērnā gada nogalē bija vienots. Un mēs vadījāmies tieši pēc šī vienotā viedokļa, atbalstot līgumu ar Svēto Krēslu, vienlaikus meklējot un nostiprinot tās sadarbības formas ar Latvijas valsti, arī ar citām tradicionālajām konfesijām, kas novērstu jebkāda veida diskriminatīvas vai kaut kādas citas provokācijas pat sarunu līmenī.

Būsim iecietīgi, ja runa ir par tikumiskām vērtībām kristietības izpratnē, un būsim savas valsts cienīgi, ja runa ir par likumiskām tiesībām! Tas, ka katoļiem ir iespējams līgums ar publisko tiesību subjektu valsts formā, ar Svēto Krēslu, nepadara katoļus ne sliktākus, ne labākus, ne arī privileģētākus. Tāda ir izveidojusies lietu kārtība šajā pasaulē. Respektēsim to ar cieņu! Un tādēļ es lūdzu un aicinu balsot par līguma pieņemšanu pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Monika Zīle.

M.Zīle (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Parlaments, protams, ir pragmatisks likumu pieņemšanas un radīšanas orgāns, ja tā varētu sacīt. Un vai šeit būtu kāda vieta jūtām, emocijām, izņemot skaidro prātu, kam jāvalda šajās lietās? Es nezinu, vai Kiršteina kungs tā gribēja, bet es domāju, ka tomēr, ja arī netīšām, tad viņam ir izdevies diezgan pamatīgi aizvainot tās trauslās jūtas, kuras mēs definējam kā piederību tai vai citai reliģiskajai konfesijai. Es gan nevaru likt roku uz sirds un sacīt, ka es būtu ļoti, ļoti pareiza katoliete. Taču tās ir manas dzimtas saknes, un es nevaru iedomāties, kā tas būtu šodien, dzirdot visus tos tīri tādus personiskos aizvainojumus, kā to būtu dzirdēt maniem vecākiem un kā to šodien ir dzirdēt maniem tuviniekiem, kas klausās šo Saeimas sēdi. Ja mēs tā gribētu, mēs varētu šeit sākt šķirot, cik slepkavu, cik vēl dažādu citu likumpārkāpēju ir... nāk no dažādām konfesijām, un tad es nezinu, kur mēs nonāktu. Tāpēc Antas Rugātes aicinājums — visu skatīt bez emocijām — ir vietā.

Protams, es pilnīgi piekrītu Rugātes kundzei, ka tas nepadara, šis te līgums, katoļus nedz vienlīdzīgākus, nedz pārākus par citiem. Nekādā ziņā! Tomēr es gribētu, lai mēs padomājam un respektējam arī Jevgenijas Stalidzānes atgādni par katoļu lielo skaitu mūsu valstī un par to, ka... es domāju, daudz ko tieši katoļi nosargāja to, kas mums ir šodien svēts un dārgs, arī padomju varas gados. Lai atceramies kaut vai dievnamus, kuri tomēr katoļu konfesiju paspārnē, nu, es tāpat... man grūti pateikt, vai kāds jel tika pārvērsts par noliktavu, zirgu stalli vai ko citu... Un tai pašā laikā es domāju arī, ka Latgale diez vai vispār būtu saglabājusies laikiem cauri bez katoļu konfesijas tādas cementējošās ietekmes. Turklāt mēs nevaram šodien runāt par katoļiem kā tikai par kādu dievlūdzēju pulciņu, kas sapulcējas savos tempļos un ievēro kādus noteiktus baznīcas rituālus, jo starp katoļiem ir... tieši starp katoļu garīdzniekiem ir cilvēki, ko pazīst visa Latvija, piemēram, kardināls Juliāns Vaivods. Es zinu Liepājas pusē cilvēkus, arī citām konfesijām piederošos, kas vienmēr šo cilvēku atceras kā ārkārtīgi lielu autoritāti.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vispirms es aicinu: neizliksimies gudrāki par tiem, kuri Latvijas pirmās neatkarības laikā noslēdza šo līgumu un parlamentā ratificēja! Tie zināja, ko darīja, un tādēļ es to šodien gribu atgādināt. Tas ir visupirms.

Nākamais. Derētu saredzēt starpību starp līgumiem. Tā, Kiršteina kungs, nav līguma slēgšana par ratu vai cīsiņu pirkšanu vai pārdošanu. Tā ir daudz nopietnāka lieta. Un tā nav arī līguma slēgšana starp Krieviju un Latviju par armijas izvešanu, kā toreiz noslēdza, vai vēl precīzāk: armijas virsniecības desmitiem tūkstošu atstāšanu šeit. Un tādu kā Šabašovs un Komogorcevs atstāšanu šeit, Latvijā, par ko tikko mums šeit, parlamentā, bija diezgan dedzīgas debates.

Pēc jūsu sacītā, Kiršteina kungs, izklausījās gandrīz tā, ka jums vēl pietrūka tikai, ka jūs teiktu: “Nost ar baznīcu!” Jūs esat aizmirsis laikam, kāda loma ir bijusi baznīcai agrāk un kāda bija sabiedrība, kad tai bija attiecīga loma. Šodien to, ko veic baznīca, diemžēl nespēj veikt valsts. Un es pateikšu vēl vairāk. Ja runājam par privilēģijām, privilēģijas baznīca nekādas neprasa un privilēģijas netiek dotas diemžēl, lai gan derētu dot. Mēs pat noņēmām, man personīgi protestējot un balsojot “pret”, noņēmām atvieglojumus baznīcām nodokļos. Vajadzētu dot baznīcām privilēģijas, jo baznīcas veic ārkārtīgi svarīgu lomu, ne man te izplūst stāstījumā par to. Nevajag aizmirst šīs absolūti elementārās lietas un saprast to, kāda šodien ir sabiedrība. Lūk, par ko vajadzētu uztraukties! Nevis par to, ka, redziet, katoļiem būs privilēģijas! Vai privilēģija, jūs sakāt, būs kapelānu institūcija armijā? Ja jūs tā to traktējat, es nezinu, kurš ... tad tas ir vienkārši smieklīgi. Vienkārši smieklīgi! Ja mācītājs runās ar karavīriem, mācīs viņiem morāli, nevis sist tā, ka viņu biedrs aiziet viņsaulē, tad tas būs slikti. Tā domāt ir vienkārši, nu, nepieņemami, vienkāršoti sakot. Un tādēļ nevajadzētu te arī uzvelt akmeņus pavisam citur, kur tie nepienākas, un arī te nevainot Katoļu baznīcu, ka katoļi prasa vairāk. Nē! Ja tā tas būtu, tad pārējās tradicionālās baznīcas Latvijā būtu iebildušas. Šādu iebildumu faktiski nav, drīzāk piekrišana.

To, ka mēs jehoviešus varam neņemt vērā, un pareizi, ja mēs viņus neņemsim vērā un vēl visādus, kas te saradušies un kuri tikai bendē mūsu cilvēku prātus, tā ir pavisam cita lieta. Bet ir runa par tradicionālām baznīcām Latvijā. Un tādēļ būtu absolūti aplami, ja mēs neatbalstītu šo līgumu.

Es atkārtoju, Kiršteina kungs: tas nav tas pats līgums, ko jūs saskatāt ārkārtīgi vienkāršoti, līgums par, kā es teicu, par ratu vai cīsiņu pirkšanu vai pārdošanu. Tas ir daudz, daudz svarīgāks! Paldies!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie kolēģi! Katoļu baznīcai, manuprāt, mūsu pārmaiņu laikmetā, kad bieži vien šķobās morāle, kad šad tad un šur un tur dominē visatļautība, ir pozitīva loma sabiedrības audzināšanā godprātības, tikumības un augstas morāles garā. Un baznīcas lomu šajā jomā pārspīlēt nevar un nekad nebūs novērtēta par augstu. Es gan negribu teikt, ka tikai Katoļu baznīca to dara. To dara arī citas konfesijas. Bet mums ir savas tradīcijas. Un ja Latvijas Republikai jau bija šāds līgums — konkordāts — noslēgts, ja šo līgumu pirms diviem gadiem ir parakstījusi valdība, ja to ir pozitīvi uztvēris Vatikāns, tad es vienkārši nevaru iedomāties, ka mēs varētu šodien šo līgumu neapstiprināt un nevirzīt tālāk ratificēšanai. Es jums atgādināšu, ar ko sākās komunisma sabrukums Eiropā. Ar Poliju. Kas iedvesmoja Poliju un “Solidaritāti”? Jānis Pāvils Otrais vai kardināls Karols Voitila. Jānis Pāvils Otrais ir tas gans, kura ganāmpulkā ir vairāk avju nekā ikvienam ķeizaram vai prezidentam. Viņa starptautiskā darbība ir vispār visnotaļ atzīta. Šos līgumus ar Vatikānu ir noslēgušas ne tikai katoliciskā Lietuva un katoliciskā Polija, bet arī Igaunija, Ungārija un citas valstis. Mēs atkal te kuļam tukšus salmus reizēm un apšaubām šāda konkordāta nepieciešamību. Mēs marinējam šo līgumu un šā līguma piedāvājumus Saeimai ilgu laiku tāpēc, ka savulaik bija iebildumi no citu konfesiju vadītājiem, ka Katoļu baznīca tiek nostādīta priviliģētā stāvoklī it kā. Nu tagad ir, šobrīd ir piedāvāts grozīt Reliģisko organizāciju likumu un ļaut valdībai slēgt atsevišķus sadarbības līgumus ar jebkuru tradicionālo konfesiju Latvijā. Tiek novērsta šī pārprastā diskriminācija. Nav iemesla to nedarīt. Tāpēc šodien man šķiet, ka no visiem viedokļiem, arī no Latvijas starptautiskā prestiža viedokļa, no ļoti daudzo Latvijas katoļticīgo pilsoņu viedokļa, šā līguma apstiprināšana un tālāka virzīšana ratifikācijai ir absolūti nepieciešama un Latvijas prestižu vienīgi tikai vairojoša. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Daži paskaidrojumi. Es tomēr gribētu runāt, un es savā iepriekšējā uzstāšanās neminēju nevienu uzvārdu. Diemžēl man tagad ir jāatbild. Jo tā vietā, uzsveru, lai mēs runātu par līgumu, kurš ir noslēgts starp valsti un vienas konfesijas administrāciju, mēs sākam piesaukt reliģiju, personīgās jūtas, uzvārdu un tā tālāk.

Tabūna kungs! Paklausieties, ja jūs tas interesē. Un, lūdzu, neputrojiet šeit. Pašreizējie likumi Latvijā atļauj katram garīdzniekam apmeklēt jebkuru kareivi, un ne tikai tradicionālo, bet arī netradicionālo reliģiju garīdzniekiem.

Otrs. Mums jau ir Kapelāna dienests. Pašreiz mums ir Kapelāna dienests. To jūs neesat pamanījis. Bet es gribētu vienkārši vēlreiz paskaidrot dažas lietas, jo es jūtu, ka cilvēki, vienkārši runātāji, nav sapratuši.

Pirmais. Es uzsveru — attieksme pret konfesiju nav tas pats, kas attieksme pret konfesijas administrāciju. Nejauksim šīs divas lietas! Līgums tiek slēgts ar konfesijas administrāciju.

Otrs. Es neesmu ne pret vienu konfesiju un vispār neienīstu nevienu, kā te daži teica. Bet es vēlreiz atkārtoju, es varu atkārtot no pozitīvās puses. Es apsveicu pantus nākamajā likumā “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, ka valsts piedalās visu baznīcu kultūras un mākslas mantojumu izmaksu segšanā.

Un ja Palmira Lāce man jautāja, kāpēc es kādu ienīstu, es varētu jautāt Palmirai Lācei: Palmira, kāpēc jūs ienīstat luterāņus? Jūs braucat uz Kurzemi, jūs redzat sabrukušas baznīcas, izpostītas vitrāžas, kāpēc jūs nenāciet un nerunājiet, ka tādi paši ziedojumi būtu jāpiešķir no nodokļu maksātāju naudas visu baznīcu atjaunošanai? Es taču runāju pozitīvā plāksnē, nevis par to, ka kādam kaut kas būtu jānoņem.

Man ir liels prieks par to, ka tiktu finansēti visu konfesiju garīgie semināri. Un ne tikai šo tradicionālo astoņu konfesiju, ko es ceru, ka mēs iestrādāsim, bet arī netradicionālo, jo vispār dalījums tradicionālajās un netradicionālajās reliģijās ir novecojis un neatbilst nekādām cilvēktiesību normām.

Tabūna kungs! (No zāles deputāts Tabūns: “Dzirdu, dzirdu!”) Nav pareizi, kā jūs te nicinoši teicāt, ka ir kaut kādas labas reliģijas, un, ziniet, jūs nerunājat tur par kaut kādiem... jūs tur dažus nosaucāt un dažus vēl jūs nenosaucāt...

Nākamais. Es būtu ļoti priecīgs, ka valsts sniegtu saimniecisko un materiāli tehnisko atbalstu visu konfesiju kapelāniem šeit. Mums ir ekumēniskie kapelāni, un mums jau ir tiesības, bet, ja valsts sniedz vēl papildus vienai konfesijai materiāli tehnisko un saimniecisko atbalstu, tad, lūdzu, Tabūna kungs, nāciet un atbalstiet visām astoņām konfesijām šos kapelānu dienestus.

Pēdējais. Vēl neliela piezīme. Tātad... Rugātes kundze, es gribētu nedaudz palabot... Tautas partijai ir sirdsapziņas balsojums, nevis obligātais balsojums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es vispār apskaužu cilvēkus, kas var ticēt Dievam. Es ar prieku skatos, ka 12 neatkarības gadi mūs ir pilnīgi pārveidojuši, ka mēs esam kļuvuši ticīgāki par pašu pāvestu.

Es atceros, man šķiet, 90. gadā... jeb 91. ... jau pēc neatkarības pasludināšanas Aglonas bazilikā no kanceles uzstājās cekas ideoloģiskais vadītājs... Kur lielāku apskādējumu varēja piedzīvot par šo gadījumu, ka baznīca dod bijušajam biroja ideoloģiskajam sekretāram kanceli, lai viņš varētu pateikt, cik viņš tic pašreiz Dievam.

Zīles kundze, jā... 500 000 formāli skaitās katoļi. Formāli skaitās, ka visi 2 miljoni mēs esam ticīgie, bet principā paliek apmēram 30 vai 40% ateistu.

Jūs visi te pieminējāt labos baznīcas darbus. Es pilnīgi piekrītu, ka viņa ir nepieciešama, jo viņa tomēr tās morālās vērtības ceļ gaismā. Es atceros 1988. gadā, kad visi baidījās no disidentiem, tieši katoļu priesteris Cinerovskis no Barkavas, Gugāns no Gaļāniem sniedza materiālu un morālu atbalstu disidentiem.

Es ļoti labi atceros Juri Rubeni un Māri Ludviķi no luterāņiem, kad principā Luterāņu baznīca sāka šo atmodu, jo tie nāca... Māris Ludviķis un Rubenis nāca no luterāņiem. Bet tamdēļ es negribētu teikt, ka viena jeb otra konfesija būtu labāka.

Es pašreiz runāju kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis. Un es tagad jautāju sev šādā veidā: jā... būs tur katedras universitātē, kā Kiršteina kungs teica, pareizticīgo un vecticībnieku un tā tālāk... Bet atvainojiet mani, ko darīs netradicionālo reliģiju pārstāvji? Viņi ir sliktāki par šīm tradicionālajām konfesijām? Kas ir tradicionālā konfesija? Vai pēc desmit gadiem krišnaīti nebūs pie mums tradicionālā? Jeb islama ticīgie? Nebūs? Nu paldies Dievam. Būs — nebūs? Bet viņiem ir tādas pašas tiesības saņemt no valsts kaut kādu pabalstu kā jebkuram katolim, luterānim vai baptistam un tā tālāk, vai ne! Nu nevajag taču izcelt tikai vienu, cik mēs esam daudz laba darījuši! Es minēju jums četrus uzvārdus no konfesijām, bet es jums neminu tos simtus klauvētāju, kas “stučīja” par disidentiem, tos es jums neminu. Jo tā arī viena sabiedrības daļa, vai ne, un mēs nevaram viņus šķirot.

Tagad par ateistu tiesībām armijā. Vai armija, vai... Ja ateisti nodibinās kādu biedrību, vai valsts slēgs ar viņiem līgumu? Vai viņi nevarēs uz tā paša cilvēktiesību pamata pieprasīt, lai armijā viņiem atļauj sludināt ateismu? Un, ja no cilvēktiesību viedokļa mēs pieejam, viņiem ir pilnīga taisnība.

Un mans viedoklis, tāpat kā Rugātes kundze teica, ka Tautas partijā ir pilnīga demokrātija, tātad jūs no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK esat iemācījušies šo to. Es to pašu saku, ka es domāju, ka pieņemt vienu un otru likumu pašreiz, man šķiet, ka ir priekšlaicīgi, un es ieteiktu atstāt to nākamajai Saeimai izlemšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, katoļi no katras no frakcijām uzskata par goda lietu šodien pateikt savu versiju. Un es gribu arī pateikt, ka mēs savā frakcijā, sociāldemokrāti, izvērtējām attieksmi pret pašreizējo likumprojektu un pieņēmām lēmumu atbalstīt. Mēs esam par to, lai līgums tiktu noslēgts.

Kādi jautājumi un kādi kritēriji, uz ko mēs balstījāmies visi kopā un katrs atsevišķi?

Vispirms attiecībā pret konfesiju. Ir plusi, mīnusi kā pret jebkuru citu, bet es vēl gribētu pateikt par vienu plusu, kas priekš manis arī ir būtisks. 1917.gads, Rēzeknes pilsēta Latgalē, kongress, un kongresā tika pieņemts lēmums par Latgales pievienošanu procesam, caur kuru veidojas kopēja Latvijas valsts. Varat ticēt, ka blakus Latgales zemniekiem, Latgales karavīriem, kuri dienēja armijā, un Latgales inteliģencei ļoti nozīmīgu vietu ieņēma tieši katoļu baznīckungi, es domāju, pat vismaz trešā daļa no cilvēkiem, kas pieņēma konkrētus lēmumus, bija katoļu baznīckungi. Un līdz ar to, ja mēs šodien pasakām, ka tās robežas, kādas šodien ir Latvijas valstij, ir labas, mums jāpasaka paldies arī tiem cilvēkiem un Katoļu baznīcai, kuri deleģēja savus cilvēkus pārstāvēt šo viedokli. Varat ticēt, 1917.gadā Latgalei bija arī citi varianti, arī ļoti konkrēti propagandēti. Gan Latgale varēja pievienoties Baltkrievijai, varēja pievienoties Lietuvai, varēja pievienoties Krievijai un varēja veidot savu atsevišķu valsti. Pie šīs izšķiršanās ļoti būtisku vietu ieņēma Katoļu baznīca, un es gribētu, lai jūs arī to respektētu. Un tad, kad Pirmā republika diemžēl beidza pastāvēt okupācijas rezultātā, arī pēdējais parlamenta spīkers bija bīskaps Rancāns, kurš pēc tam arī emigrācijā pildīja Valsts prezidenta funkcijas. Es domāju, viņi godam nogāja šo ceļu, un es domāju, ka mēs esam tiesīgi balstīties arī uz šo baznīcas vēsturi.

Atsevišķi vēl es gribētu minēt. Protams, pastāv pēctecības princips, un, ja Pirmās republikas laikā bija noslēgts līgums, mums ir pienākums izvērtēt visus “par” un “pret”, kā attīstījās šie notikumi, kā attīstījās pasaule un sabiedrība, un izskatīt variantu noslēgt vēlreiz valstij līgumu.

Tālāk. Protams, mums ļauj šo līgumu akceptēt arī apstāklis, ka Latvijas luterāņu baznīcas vadītāji, Latvijas pareizticīgo baznīcas vadītāji pasaka, ka viņi ar izpratni attiecas pret attiecīgā līguma slēgšanu un viņi cer, ka Latvija arī pret šīm konfesijām attieksies līdzīgi un atrisinās jautājumu, lai arī šo konfesiju pārstāvjiem būtu pilnas tiesības strādāt un dzīvot saskaņā ar savu apziņu.

Domāju, ka ir vēl arī daudzi citi apsvērumi, kuri katram no jums liks izšķirties, bet mūsu dziļa pārliecība, ka šis līgums ir jāakceptē.

Es tikos arī ar kardinālu Pujatu, un es sapratu to, ka arī Katoļu baznīca ir gatava uz daudziem kompromisiem, izvērtējot šīsdienas situāciju pasaulē un valstī un domājot arī par apmācību ciklu, Latvijas Universitātes vietu, par Teoloģijas fakultāti, lai arī tiktu mācīti gan katoļu garīdznieki, gan luterāņu, pareizticīgo un citu konfesiju pārstāvji, lai mūsu valsts godam nestu kristīgas valsts statusu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova.

H.Demakova (TP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka Saeima nav tā vieta, kur mums būtu jāsadalās pēc ticības. Mēs jau tā esam labējie un kreisie, latvieši un cittautieši, un tagad nu mēs vēl sāksim plūkties par reliģiju. Mana dziļa pārliecība ir tā, ka visnopietnākie eksistenciālie jautājumi, dzīvības un nāves jautājumi, ticības jautājumi, nav politizējami. Ne domājot par gaidāmajām vēlēšanām, ne arī ikdienas politiskajā darbā. Te mēs esam katrs pats ar savu sirdsapziņu, ko arī paudīsim balsojot.

Taču mūsu izšķiršanās šeit nebūs tikai izšķiršanās par savu sirdsapziņu, jo tas, ko aizmirst daudzi runātāji, ir tas, ka šis ir starpvalstu līgums starp divām valstīm. Un tādēļ es ļoti lūgtu: tad, kad jūs balsosiet, izvērtēt un līdzsvaroti izvērtēt to, kur ir jūsu sirdsapziņa, jūsu brīva izvēle par labu vienai reliģijai un valsts intereses starpvalstu līgumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu. Jā, patiešām tas ir starpvalstu līgums, un tādu arī Latvijas brīvvalsts laikā slēdza Saeima. Es uzskatu kā luterānis, ka mums šis līgums ir vajadzīgs, lai arī tiešām katoļiem ir šī sava valsts — simboliska, neliela un ļoti vajadzīga sava... viņu ticīgajiem. Tā ir īpatnība. Bet ne jau šeit ir runa par šo juridisko statusu. Šeit ir runa, manuprāt, par būtību. Un būtība ir sekojoša, ka es kā luterānis varu atbalstīt šo līgumu starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku un uzskatu, ka arī citām tradicionālajām konfesijām būs jāslēdz līgumi, līdzīgi līgumi, kas arī paplašinās šo reliģisko brīvību mūsu valstī. Ar laiku netradicionālās konfesijas, kļūstot par tradicionālām, arī varēs iet šo pašu ceļu. Bet katrai tradicionālajai konfesijai ir savs vēstures ceļš uz tautas sirdi. Un tāpēc arī to nav iespējams izdarīt trijos, piecos gados. Tāpēc ir tradicionālas konfesijas un ir jaunas konfesijas, kurām ir vajadzīga zināma laika pārbaude. Jo arī dažādas ir reliģijas, es jums te nevienam nestāstīšu lekciju, ka ir arī tādas, kas kaitē cilvēka dvēselei, tās veselumam, ir arī tādas, kas kaitē cilvēka veselībai, ne tikai garīgajai, bet arī fiziskajai. Un tāpēc arī vienmēr ir bijuši zināmi ierobežojumi reliģijām. Un tāpēc arī ir šīs tradicionālās konfesijas, un ar laiku citas var kļūt par netradicionālām.

Un es aicinu paplašināt šīs tiesības, šajā gadījumā pieņemot šo likumu pirmajā lasījumā, lēnām virzot uz priekšu un attiecīgi slēdzot ar citām tradicionālajām konfesijām arī atbilstošus līgumus.

Neaizmirsīsim arī to, ka savulaik Vatikāns bija viens no tiem reālajiem aizsācējiem Austrumeiropā, it īpaši Polijā, kas strādāja pie tā, lai neatkarība un demokrātija, patiesa neatkarība atgrieztos ne tikai Baltijas valstīs! Ja mēs šos visus politiskos aspektus, arī savus sabiedrotos, aizmirstam, tad, protams, mēs varam iziet no tīri juridiski normatīvās domāšanas. Un tad mēs varam nonākt daudzās pretrunās. Tad mēs varam nonākt arī pretrunās, ka, lūk, ir tikai cilvēktiesības un nav tautu pašnoteikšanās tiesības, un daudzi, daudzi citi jautājumi. Tā kā šajā tiesību sfērā ir ne tikai viens princips, bet ir vairāku savstarpēji saistītu nozīmīgu principu dialektika, un tikai tad mēs varam kaut ko arī atrisināt. Tā ka es domāju, ka šeit neatbalstīt šo līgumu, manuprāt, būtu nepareizi. Katrā ziņā pie šī līguma vienīgi palikt arī būtu nepareizi, un arī nevajadzētu tik daudz satraukties par tiem cilvēkiem, kuri pašreiz netic Dievam. Viņi var arī savas tiesības daudzos citādākos veidos aizstāvēt, un ne visi neticīgie ir ateisti. Es tam kategoriski nepiekrītu. Reliģiskā brīvdomība vai arī laicīgā brīvdomība varbūt daudz un dažādās formās. Bet viens ir skaidrs, ka mums tomēr ir jāveido nopietna valsts attieksme arī pret šo Vatikānu kā simbolisku valsti un arī pret savu sabiedrības daļu — katoļiem un citiem ticīgajiem, tāpat arī neticīgajiem. Un šis solis ir solis pretī uz reliģisko tiesību, nu, tādu nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir arī viena no komisijām, kura izskatījusi šos jautājumus. Un, protams, absolūti nejaucoties mūsu valsts pilsoņu garīgos un ticības jautājumos, Juridiskā komisija vairāk pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām. Ar Katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, ar to, kā tas atspoguļots šajā starptautiskajā līgumā, ar to, kādas problēmas šāds līgums, ja tas tiek pieņemts tikai viens, var radīt mūsu sabiedrībā un arī tiesiskajā sistēmā, un tāpēc es savu uzstāšanos veltīšu šiem te juridiskajiem aspektiem. Jo neslēpšu, ka biju viens no iniciatoriem, kurš uzskatīja, ka ir noteikti jāskata divi likumi reizē. Viens — par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā, un otrs — par šī te līguma ratifikāciju. Un tikai kopā tie ir pieņemami un tikai vienlaicīgi, un varbūt pat kaut kādā veidā ar kādu tiesību normu, drošs paliek drošs, savstarpēji jāsasaista.

Ko tad mums nosaka šī līguma pirmā daļa, kura saucas “Katoļu baznīca. Tiesiskais statuss”. Pirmā nodaļa “Katoļu baznīcas juridiskā personība”. Tātad jautājums tieši priekš juristiem. Un, ņemot vērā, protams, ka Latvijas Republika un Svētais Krēsls atzīst, ka tās katra savas kompetences sfērās ir autonomas, tomēr nosaka 2.pantā, ka Latvijas Republika atzīst, ka Katoļu baznīcai Latvijā ir publiskā tiesību subjektība. Un 2.panta 2.punktā ir, protams, teikts, ka tātad tām Katoļu baznīcas institūcijām Latvijas Republikā, kurām saskaņā ar kanoniskām tiesībām ir publisko tiesību juridiskās personas statuss, ir arī tātad saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem juridiskās personas statuss, tātad saskaņā ar mūsu iekšējiem likumiem. Ko tas nozīmē? Faktiski pirmo reizi ar šo starptautisko līgumu mēs atzīstam to, ka mums valstī ir reliģiskās organizācijas, kuras šobrīd, līdz šī likuma spēkā stāšanās visas ir privātas reliģiskas organizācijas un saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu ir saņēmušas kaut kādu publiskās varas nelielu daļiņu vai uzticību, plus saskaņā ar Civillikumu ir saņēmušas tiesības attiecīgajā likumā noteiktajiem garīdzniekiem slēgt publisku laulību, tātad veikt ierēdņu darbu, tātad šie mācītāji veic ierēdņa darbu, izdodot tiesisku aktu, mēs pasakām, ka mēs faktiski atliekam atpakaļ fundamentu, kas atradās zem Civillikuma un ko 1940.gads ar savu okupāciju bija izrāvis ārā, kad baznīca padomju sistēmā kļuva par privāto tiesību subjektu, un, protams, tika atcelts Civillikums, ko mēs atjaunojām, bet nepabāzām apakšā zem Civillikuma šo publisko tiesību fundamentu, no kura izriet šis te norādījums Civillikumā, ka attiecīgo publisko tiesību subjektu, attiecīgu baznīcu neliels baznīcu skaits, bet tā saucamais tradicionālais, mēs tūlīt mudīgi izdomājam šo surogātapzīmējumu “tradicionālās reliģiskās konfesijas”, ka viņi var tātad darīt to, kas noteikts Civillikumā, tātad slēgt laulības, kurām ir juridiskas sekas.

Šobrīd tātad mēs atjaunojam šo publiskās tiesības subjekta statusu Katoļu baznīcai ar šo likumu Latvijā, kurš viņai bija līdz 1940. gadam.

Vai tas juridiski ir pareizi? Jā, tas juridiski ir pareizi. Juridiskā komisija tā arī uzskatīja un lēma, un tajā pašā laikā viņa saka: bet ar to jautājums vēl neizsmeļas. Jautājums ar to neizsmeļas.

Mums ir par maz pateikt, ka Katoļu baznīca ir publisko tiesību subjekts. Mums vajag pateikt, kā tad tā savu tiesību subjektivitāti realizē, kādā veidā tā realizēs 2. panta 3. punktā paredzēto tiesību dibināt, modificēt, atzīt un likvidēt baznīcas publisko tiesību juridiskas personas. Tātad, kā tā atzīs katoļu draudzes, un vai šeit attiecīgi mums tomēr nebūs jāaprobežo un jāatstāj šis aprobežojums tāds, kāds ir Reliģisko organizāciju likumā, ka draudzes tomēr dibinās, un draudzēm ir savs īpašums, kā sabiedrisku organizāciju, un pēc tam, ja baznīca attiecīgi publisko tiesību subjektus reģistrē kā savas draudzes, tad viņa, protams, iegūst šo publiskās juridiskās personas statusu un tiek integrēta attiecīgi Katoļu baznīcā vai tālāk es runāšu par citiem publisko tiesību subjektiem citām publiskām baznīcām.

Un otrām kārtām, kādā veidā Katoļu baznīca un kāda orgāna personā varēs nodibināt Katoļu baznīcas publisko tiesību nodibinājumus, tātad klosterus, slimnīcas, skolas vai citas institūcijas, kuras nodibina nodibinājuma formā, nevis kā draudzes — personu apvienību formā — un kādā veidā tātad viņa pati reģistrēs un kādā veidā valsts šo procesu nu, neteiksim, kontrolēs vai pārreģistrēs, kādā veidā valsts uzticēsies, bet tajā pašā laikā pārlūkos šo problēmu.

Tas ir attiecībā par Katoļu baznīcu.

Bet mēs arī Juridiskajā komisijā šo likumu par starptautiskā līguma ratifikāciju skatījām, protams, kopā ar likumu par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā, un tātad, ko tad paredz... un kāpēc šie abi likumi ir kopā skatāmi. Ko tad paredz Reliģisko organizāciju likums. Reliģisko organizāciju likums paredz, ka pārējām septiņām, nu vismaz šobrīd, ko mēs zinām, un arī līdz 1940. gadam kuras ir bijušas reliģiskās organizācijas, kuras ir publisko tiesību subjjekti, sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu, jo mēs jau nevaram arī nevienam uzspiest bez viņa piekrišanas kādu šo te publisko tiesību subjektivitāti, tātad tiks noteikta piekrišana vai nepiekrišana saņemt šādu publisko tiesību subjektivitāti līdzīgi Katoļu baznīcai Latvijā, un tiks arī, es domāju, šo sarunu rezultātā, tātad ko mēs uzdosim ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā — Ministru kabinetam tātad noteikt šīs tiesību subjektivitātes apjomus. Tātad apstiprināts tas, kas ir, tātad pirmām kārtām tiesības veikt laulības. Otrām kārtām tiks pasvītrotas šobrīd dievturu draudzes, vienas sabiedriskās organizācijas draudzes apdraudējums caur Satversmes tiesu prasības kārtībā apšaubīt, kuram un kā ir tiesības mācīt reliģisko mācību mūsu skolās. Tātad mēs pasakām jā. Un trešām kārtām mēs pasvītrosim, ka tādā veidā mēs nebūt nediskriminēsim citas sabiedriskās organizācijas un jaunās reliģijas un visu kaut ko citu, jo mēs tām ļaujam darboties, tās arī darbojas, tās netiek ierobežotas, bet tās darbojas kā privāto tiesību subjekti. Un šie privāto tiesību subjekti, protams, tiek no valsts kontrolēti, uzraudzīti, reģistrēti un pārraudzīti.

Toties ir attiecīgās baznīcas, tā kā ir Katoļu baznīca, tā kā ir Luteriskā baznīca, Pareizticīgo baznīca un citas baznīcas, kuras tradicionāli līdz 1940.gadam ir bijuši publisko tiesību subjekti, tiem arī, es domāju, būs visas tiesības šo sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu atjaunot šo savu publisko tiesību subjektivitāti, un valdībai un valstij būs ne tikai pienākums... ne tikai tiesības atjaunot šo tiesību subjektivitāti, bet arī pienākums to izdarīt, lai sakārtotu tās lietas, kas mūsu valstī saistītas ar laulībām, ar juridiskām sekām šādām laulībām un ar mācību skolās... dievvārdu mācību skolās vai arī citām problēmām, ko mūsu valsts un likumdevējs vai valdība uzskatīs par nepieciešamu darbībā cietumos, kas ir tīri valstiskas institūcijas, darbību armijā, kas ir tīri valstiska institūcija, ar kādu labdarību — skolas, slimnīcas un ar dažādu ziedojumu un citu labumu un atlaižu saņemšanu, kas, protams, interesē šīs baznīcas.

Es vienkārši atgādināšu arī manis kā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja saņemto vēstuli, ko bija parakstījuši vairāku vadošo Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji, tātad Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps, Latvijas Luteriskās baznīcas arhibīskaps un arī, protams, Romas katoļu baznīcas bīskaps. Un arī šajā vēstulē bija izteikts vienots viedoklis, ka var un vajag šādu līgumu ratificēt un ka šāda līguma ratifikācija savukārt izraisīs pienākumu valstij risināt jautājumu ar pārējām reliģiskajām konfesijām, kuras mēs saucam par tradicionālām, lai tās veidotu kā publiskās juridiskās personas un atjaunotu viņu statusu tādu, kāds tas bija līdz 1940.gadam, kad okupācijas rezultātā šādu statusu šīs baznīcas pazaudēja.

Tādējādi es aicinātu Saeimu kā likumdevēju, kā juridisku iestādi pieiet šai problēmai absolūti bezkaislīgi, normāli, kā tas ir tiesiskā valstī. Juridiskā komisija arī lēma, un es pats arī aicinu tātad atbalstīt šo likumprojektu un sekot, lai arī otrs likumprojekts būtu atbalstīts, lai būtu pietiekami laiks mums izstrādāt dažādus priekšlikumus otrajam lasījumam. Un, es domāju, galarezultātā mēs šo problēmu atrisināsim, un es neredzu, ka šeit būtu kādas milzīgas problēmas. Un tas, kas jāizdara valdībai, es ceru, ka valdība to izdarīs, it sevišķi, ka mēs viņu vairākkārt šeit uz komisijām paaicināsim un stingri viņai to pajautāsim.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka Latvijas kultūrvēsturiskā telpa pēdējos 800 gadus sakrīt ar kristīgās pasaules telpu. Mūsu kultūra visās tās izpausmēs lielā mērā sakņojas kristietībā. To taču nevar noliegt! Šo līgumu nevajag uztvert kā līgumu ar konkrētas konfesijas vadību, bet gan kā ar to pasaules daļu, kurā mēs nepārprotami eksistējam. Mūsu izpratnē Vatikāns juridiski nepārstāv, bet tomēr faktiski pārstāv ne vien katoļus, bet visu kristīgo pasauli, pat neskatoties uz, manuprāt, īslaicīgām nesaskaņām starp Vatikānu un Pareizticīgo baznīcu. Arī citu mūsu Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji uzskata, ka līgums ar Vatikānu palīdzēs tām nostiprināties, jo īstenībā kristīgā pārliecība taču dara cilvēkus labākus. Atceramies kaut vai 10 baušļus! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Aicinu izdarīt izvēli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Es ierosinu 1.septembri, lai varētu veikt nepieciešamos labojumus, uzklausīt visus iespējamos priekšlikumus attiecībā uz Reliģisko organizāciju likumu, kas tiks izskatīts kā nākamais.

Sēdes vadītājs. 1. septembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Līdz ar to, ka iepriekšējais darba kārtības punkts tika atbalstīts, mums ir jāizskata arī “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Strādāsim ar dokumentiem nr. 2406 un nr. 4517. Kā jūs zināt, dokumentu Saeimai ir iesniedzis Ministru kabinets. Grozījums Reliģisko organizāciju likumā paredz papildināt 5.pantu, kas saucas “Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati”, ar septīto un astoto daļu, kurās ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības slēgt līgumus ar baznīcām un ka valsts un baznīcu attiecības var regulēt ar speciālu likumu. Par to arī debatēs tika runāts. Šie grozījumi paredz nodrošināt vienādas tiesības visām Latvijā oficiāli atzītām baznīcām, jo varētu pastāvēt varbūtība, ka pēc Latvijas un Svētā Krēsla līguma ratificēšanas citas baznīcas varētu nonākt nevienlīdzīgā situācijā. Un, lai tas nebūtu, mums ir arī jāizdara šie grozījumi šajā likumā.

Un vēl. Par cik līgums ar Svēto Krēslu saskaņā ar Kārtības ruļļa 114.panta otrās daļas 3.punktu tiek pieņemts divos lasījumos, tad es arī aicinu šos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā pieņemt kā steidzamus. Un tas arī ir Kārtības ruļļa tā paša panta otrās daļas 1.punktā.

Es lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību.

Deputāts Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Mēs tikko redzējām nobalsojot par iepriekšējo likumu, ka faktiski mēs neesam iestrādājuši vienādas tiesības arī pārējo konfesiju piederīgajiem. Un tas nav tikai mans viedoklis, jo tad, kad mēs debatēsim par šo likumprojektu, es arī pateikšu, ka tās atklātās vēstules, ko mēs esam saņēmuši, es domāju, ka mums jāiestrādā ļoti daudz priekšlikumu šajā likumā, lai tas tiešām atbilst tām prasībām un lai neviens šeit nebūtu aizvainots, kā tika runāts. Līdz ar to es domāju, ka tāpat kā uz 1.septembri mēs esam nolikuši iepriekšējo likumu, tā arī šo mēs varētu iesniegt ne ātrāk, es domāju, par 1. septembri, ņemot vērā, ka ne tikai nav iestrādāti šie vienlīdzības principi, bet arī manis minētie, teiksim, Valsts departamenta pārmetumi par pārkāpumiem, kas ir samērā rupji cilvēktiesību pārkāpumi pašreiz spēkā esošajā Reliģisko organizāciju likumā. Tā kā es aicinu neatbalstīt steidzamību, jo tas izskatīsies ļoti dīvaini, ka mēs pēkšņi sasteidzam galveno likumu, par kuru mums šeit vajadzēja debatēt. Un, ja mēs būtu izdebatējuši to tādā kārtībā, kā bija sākumā Prezidijs ielicis, mums atkristu ļoti daudz pārmetumu viens otram, tad mēs redzētu, ko mēs neesam izstrādājuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 28. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski jau, debatējot par iepriekšējo likumprojektu, daudz kas tika pateikts. Tādējādi faktiski varu atsaukties uz savu iepriekš teikto, bet vēlētos uzsvērt dažus aspektus. Es tomēr vēlos precizēt, lai deputāti vienveidīgi saprastu, vismaz kā es to saprotu no valdības pārstāvjiem, bet varbūt nebija pilnīga sapratne no šā likuma teksta, kāda būs šī procedūra, kad šie likuma grozījumi šaurāk vai plašāk precizēti, vai mazāk precizēti, tomēr būs pieņemti. Tātad Saeima ar savu likumu uzdos valdībai noteikt to potenciālo vai arī vēsturiski eksistējošo līdz 1940.gadam loku, ko mēs šodien saucam par tradicionālām baznīcām, un uzsākt ar viņām sarunas. Sarunas, protams, ir nepieciešamas, lai noskaidrotu pušu viedokļus, saskaņotu un tā tālāk. Šo sarunu rezultātā valdība tiks pilnvarota... šī likuma grozījumu rezultātā valdība tiks pilnvarota izstrādāt kādas vienošanās, kurās būs vispārīgos un konkrētos pantos ietvertas tātad līdzīgas normas, kas ir ietvertas šajā līgumā ar Svēto Krēslu. Tātad pirmām kārtām konstituējošo faktu, ka mēs atzīstam un ar attiecīgu normatīvo aktu veidosim šīs baznīcas par publisko tiesību personu apvienībām, tas ir viens. Par publisko tiesību subjektivitāti tātad mēs atzīstam. Otrām kārtām mēs noteiksim atkarībā no tā, vai šīs baznīcas par to vienosies vai nevienosies, noteiksim, vai tās piedalās Civillikumā noteikto laulību noslēgšanā vai darbojas cietumos, armijā un tā tālāk. Un arī mēs noteiksim, ko tā pati, kādas savas struktūrvienības vai citus nodibinājumus var pati reģistrēt vai atzīt, vai modificēt tāpat, kā to dara Katoļu baznīca. Tātad kā ar viņu draudzēm, kā ar viņu draudžu īpašumu, vai viņi varēs veidot savas skolas, klosterus un tamlīdzīgus nodibinājumus, vai, runājot citiem vārdiem, baznīcas iestādes, ko viņi varēs veidot un kādā veidā viņa šīs institūcijas reģistrēs. Tādā veidā, lai viņām arī publiskajā tiesību jomā ne tikai viņu ziņā, bet arī sabiedrības zināšanā būtu atzīta šī tiesību subjektivitāte.

Tātad pirmām kārtām šīs sarunas un rakstiska vienošanās. Es domāju, ka valdība jau pēc pirmā lasījuma, pēc tā, kā mēs būsim pirmajā lasījumā pieņēmuši, var Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes personā sākt šīs sarunas un iezīmēt jau šos virzienus, ar vienu aci skatoties pirmajā lasījumā pieņemtajā līgumā ar Svēto Krēslu.

Otra lieta. Pēc šādas vienošanās parakstīšanas būs otrs riņķis, kad šeit, Saeimā, mums būs jāsaņem septiņi vairāk vai mazāk vienādi likumi, vairāk vai mazāk vienādi, kas faktiski atkārtos šo valdības panākto vienošanos, jo šī vienošanās nav noslēgta starp diviem vienāda līmeņa tiesiskiem subjektiem, kā tas ir starp divām valstīm, bet Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, kur līgums tiek slēgts starp diviem starptautisko tiesību pilntiesīgiem subjektiem un juridiskām personām. Tātad šī nevienlīdzība, kas pastāvēs vienošanās, noslēdzot starp pārējām šīm konfesijām, ko Latvijas valsts atzīst un kuras pašas uzskatīs par nepieciešamu kļūt par publisko tiesību subjektiem, tātad šie dokumenti ienāks Saeimā, un Saeimā tie būs jāizskata divos vai trijos lasījumos. Tātad arī par šo jautājumu ir jādomā. Un man liekas, ka diez vai būtu pareizi, ja izveidotos situācija, ka mēs septembra vidū ratificējam jau otrajā lasījumā līgumu ar Svēto Krēslu, bet nekas nav darīts tajā laikā, gaidot likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, gaidot uz pārējām septiņām... Tad tik tiešām veidosies nelīdzsvarota situācija, nelīdztiesīga sistēma. Tāpēc es redzu, ka valdībai vajadzētu šinī jomā pasteidzināt jau sarunas, lai aprises būtu skaidras, būtu skaidrs, ko reliģiskās organizācijas grib, un ko valsts viņām var dot. Un, protams, tādēļ, ka šie likumi visi būs vienādi, es vienkārši atgādinu, ka līdz 1940.gadam tādi likumi Latvijā darbojās, tie visi bija vairāk vai mazāk vienādi. Protams, izejot uz dažām konfesijām, kur bija cita rakstura vienošanās, arī publisko tiesību. Tādā veidā tātad mēs caur šo likumu varēsim atzīt arī šo pārējo, es pieņemu — septiņu baznīcu publisko tiesību subjektivitāti. Es redzu, ka septembrī vajadzētu šādus likumprojektus jau saņemt šeit, Saeimā, lai mēs varētu teikt: jā, es varu ar droši sirdi balsot par līgumu ar Katoļu baznīcu, jo es redzu, ka pirmajā lasījumā ir iesniegti vēl septiņi līgumi par pārējām baznīcām.

Un trešais un pēdējais. Par līdztiesību un cilvēktiesībām šeit tiek runāts. Amerika, protams, ir ļoti demokrātiska zeme. Viņā daudzi jautājumi tiek risināti daudz demokrātiskāk nekā pie mums un, kā sacīt, arī diezgan savdabīgi, kā nāvessods un tā tālāk.

Bet tajā pašā laikā Eiropai ir savas zināmas kontinenta tradīcijas, kuras mēs kopjam, un, ja mēs ejam un vēlamies būt par Eiropas sastāvdaļu, tad es cenšos atgādināt mums visiem, ka mums arī ir jāpieturas pie kontinentālās Eiropas tradīcijām.

Tiesības ir visām reliģiskajām organizācijām, bet to slogu, ko uzliks valsts, viņa uzliks ne visām reliģiskajām organizācijām. Un līdz ar to, protams, šeit izveidosies divu tipu reliģiskās organizācijas — publiskās un privātās. Bet tāpēc nevar teikt, ka šīs tradicionālās tagad un vēlāk publiskās baznīcas būtu sliktākas vai labākas par pārējām. Tiesības censties un pierādīt būs katrai baznīcai, krišnaītiem, dievturiem un citiem. Lūdzu, pēc 500 gadiem mēs būsim gatavi izskatīt šo jautājumu — šīm reliģiskajām kopām pārliecināties par viņu sasniegto mūsu valstī un atzīt viņas ne tikai par tradicionālām, bet arī par publisko tiesību subjektiem. Un viss būs kārtībā.

Tādēļ uz priekšu, ir jāstrādā! Cilvēktiesības ir cilvēktiesības, bet valsts savu grūto slogu uzliks tikai tām baznīcām, kuras būs gatavas to uzņemties un kurām valsts uzticēsies.

Es aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā, bet padomāt, vai tomēr nevajadzētu, kaut arī mēs atzinām steidzamību, tomēr padomāt par īsāku pieteikšanās termiņu, lai mēs šo jautājumu varētu risināt, jo no vienas puses es tomēr redzu, ka pirms otrā lasījuma ir jābūt citai situācijai. Ir jābūt šim likumam pieņemtam, ir jābūt sagatavotām vienošanām, ir jānāk jau uz priekšu, lai gala rezultātā septembra beigās mēs nenonāktu atkal tajā pašā situācijā, par ko mēs kritizējām līdz šim valdību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Paldies Muciņa kungam, kurš iezīmēja problēmu loku, kas Saeimai būtu kā minimums jārisina, — viens gads, es domāju, vismaz, ja ne visi trīs. Tāpēc pēdējais teikums, ka vajadzētu sasteigt to visu, tas bija drusciņ dīvaini.

Es gribētu arī palabot Muciņa kungu, ka Eiropā nav vienota tradīciju ... kā viņš gribēja pateikt, atšķirībā no Amerikas, ka tur ir vieni likumi un šeit bija citi. Eiropā, Muciņa kungs, katrai valstij ir pilnīgi savas un pilnīgi atšķirīgas tradīcijas.

Un te jau bija atsaukšanās uz Lietuvu. Lietuva ir pārsvarā vienas konfesijas valsts, tur ir vairāk nekā 90% katoļticīgo, bet Latvija ir daudzkonfesionāla valsts, un Latvijā ir ārkārtīgi smalki, es atkārtoju, ārkārtīgi smalki un iejūtīgi, valstij jāregulē savstarpējās attiecības. Diemžēl tā tas nav!

Godājamie deputāti! Es esmu spiests jums nolasīt tikai vienu teikumu no vēstules, ko es šodien saņēmu. Tā ir Latvijas baptistu draudžu savienības vēstule, ko ir parakstījis doktors Jānis Šmits, draudžu savienības bīskaps, un teikums ir šāds: ierosinātajās izmaiņās Reliģisko organizāciju likumā nav paredzēts, ka līgumos valstij ar baznīcām būtu nodrošinātas vienādas tiesības visām konfesijām, kā arī garantēta publisko tiesību subjektība.

Mums ir godīgi jāpasaka, ka mēs esam piemānījuši šīs konfesijas, solot vienlīdzīgas tiesības. Mēs viņiem solījām izstrādāt vienlīdzīgus grozījumus šajā likumā, ko mēs tagad izskatām. Nekas tāds nav izdarīts. Es pateikšu tikai divus piemērus.

Ja mēs skatāmies šajos grozījumos, tad tur ir teikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noslēgt ar reliģisko savienību (baznīcu) vienošanos, kas skar tās un attiecīgās konfesijas piederīgo intereses. Bet, ja Ministru kabinets neizmanto šīs tiesības, kas notiek tālāk, man ir jautājums? Ar vienu viņš noslēdz, bet ar septiņām nenoslēdz. Ja Ministru kabinets vienkārši negrib noslēgt šīs... Un kas notiek? Nekas nenotiek! Tas ir iekšējs līgums, iekšēja vienošanās, tas nav nekāds starptautisks līgums, un tam pilnīgi nav nekādu seku.

Otrs punkts vispār, man liekas, ir pilnīgi lieks šodienas grozījumā likumprojektā, ka valsts un baznīcas attiecības var regulēt speciāli likumi. Visu Latvijā var regulēt ar likumiem. To paredz Latvijas Satversme, un nav jāieraksta iekšā šādi neko neizsakoši priekšlikumi.

Es arī gribētu pateikt vienu lietu, ka man ļoti patiktu, un es ceru, ka atbalstīs mani, un es arī to iestrādāšu, teiksim, uz nākamo lasījumu, šāds pants: ka katru gadu pirms budžeta projekta sastādīšanas visas baznīcas nosūta Ministru kabinetam nākamajam gadam paredzēto pasākumu plānu. Un valsts, protams, atbalsta. Bet visām konfesijām — gan tradicionālajām, gan arī netradicionālajām.

Protams, te man var kāds teikt: “Bet ko darīt tiem, kas varbūt nepieder ne pie vienas konfesijas?” Nu tad caur nevalstiskajām organizācijām, ja nemaldos — 1500 organizācijas, arī viņiem ir šāds plāns nākamajā gadā jānosūta Ministru kabinetam, un Ministru kabinetam būtu jāizskata finansiālās iespējas un viss pārējais.

Tagad par pašiem grozījumiem, ko neminēja Muciņa kungs. Bez tām problēmām, es domāju, ka ir ļoti būtiskas pagātnes paliekas jeb marksistiskās ideoloģijas iestrādātie principi. Un es nosaukšu vēlreiz šīs piecas būtiskās kļūdas, kas mums ir. Tātad Latvijā pirmais, un tas ir tas, ko norādīja arī Valsts departaments savā 2000.gada 5.septembra ziņojumā... pirmais: birokrātiskās problēmas, ar kurām saskaras mazākuma reliģijas. Otrais: valdības reliģisko organizāciju iedalījums tradicionālajās un jaunajās reliģijās. Trešais: tas, ka tikai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji drīkst reģistrēt reliģisko organizāciju un tiek ierobežots vēstniecību, ārvalstu darbinieku un citu statuss Latvijā. Ceturtais: tas, ka nedrīkst reģistrēt vienas konfesijas vairākas baznīcas. Un piektais: jau bija minēts iespējamais līgums, kas dod vienai konfesijai priviliģētu statusu.

Un es gribētu tikai vienu problēmu vai vienu piemēru pateikt par netradicionālo... Ko nozīmē — tradicionālās un netradicionālās reliģijas? Vasarsvētku ticīgo kustība... Es esmu pilnīgi neitrāls cilvēks, neesmu nevienā draudzē, bet pasaulē ir 400 miljoni Vasarsvētku ticīgo, kas pieder šai kustībai. Latvijā šī kustība ir ienākusi no 1729. līdz 1743.gadam ar Brāļu draudzēm Vidzemē. Apvienība Latvijā reģistrēta 1931.gadā Liepājas apgabaltiesā. Bet bija viena problēma savā laikā — Kārlim Ulmanim nepatika šī kustība, un līdz ar to tā tika uzskatīta kā netradicionāla. Tātad 400 miljonu ticīgo, Latvijā no 1729.gada, var patikt, var nepatikt, es esmu pilnīgi neitrāls, bet nez kāpēc tā ir netradicionāla, ja, un tā netiek reģistrēta kā tradicionāla, un tā tālāk. Es domāju, ja mēs dzīvojam 21.gadsimtā, tad tomēr pie viena mums vajadzētu sakārtot šo likumu līdz daudzmaz pieņemamam izskatam un izskaust šīs marksistiskās ideoloģijas paliekas no tā. Vai mēs to varam izdarīt divās vai trijās dienās, vai vienā mēnesī, es stipri šaubos. Es domāju, ka mēs arī līdz septembrim ar ļoti lielām mokām varbūt varētu daļu grozījumu sagatavot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šos grozījumus, bet nekādā gadījumā nesasteigt priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai mēs varam vismaz kaut kādu daļu izlabot no tā, ko mēs esam sastrādājuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir gatava ļoti rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma un izvērtēt visus iesniegtos priekšlikumus. Bet aicinu balsot un pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

I.Geige. Termiņš otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana? 5.septembrī. Nav iebildumu? Izskatīšanas datumu, tas ir atbildīgās komisijas pienākums — nosaukt izskatīšanas datumu.

I.Geige. Domāju, izskatīsim kādā 12.septembrī.

Sēdes vadītājs. 12.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiks akceptēts nolīgums starp Latvijas un Grieķijas valdībām par jūras transportu, kas veicina sadarbību šajā transporta veidā tirdzniecības jomā, un saistītos ar jūras transportu tādos jautājumos, kā kuģu uzturēšanās ostās, ostu nodevu apmaksa un tamlīdzīgi.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinu darīt arī jūs to pašu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 23.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais — likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts uzraudzības sistēmu kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajā aizsardzībā, arī nodrošināt, piemēram, tādu jautājumu kā iespēju nosūtīt ārpus Latvijas lietoto kodoldegvielu no demontējamā Salaspils reaktora un citus jautājumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Aicinu jūs arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātie Latvijas kultūras darbinieki! Godātie Latvijas bibliotekāri, arhivāri, visi, kas ticēja tam, ka šodien Latvijas Saeima pieņems vēsturisku lēmumu!

Es vēlos teikt nelielu atkāpi. Tad, kad mēs staigājam pa Daugavas kreiso krastu un priecājamies par mūsu fantastisko Rīgas panorāmu, mēs, iespējams, neiedomājamies, ka vismaz 6 vai 7 gadsimtus atpakaļ bija cilvēki, kuri pieņēma lēmumu — būvēt Rīgas Domu vai Rīgas pili. Šie cilvēki sen guļ kapsētā, tur, kur tagad ir, piemēram, universālveikals “Centrs”. Viņiem bija toreiz arī grūti pieņemt lēmumu, jo likās, darbs būs garš, grūts un naudas nepietiks. Un tomēr šie cilvēki spēja pieņemt šādus lēmumus, un Rīga ir bagāta ar savām celtnēm, un Rīga ir bagāta ar savu kultūru, koncertzālēm. Un šodien mums ir iespēja pieņemt priekš mums patiesībā anonīmu lēmumu, jo mēs to pieņemsim 100 deputāti, un atstāt nākamajām paaudzēm arhitektūras pieminekli, un atstāt nākamajām paaudzēm iespēju mūsu jauniešiem mācīties, mūsu jauniešiem saņemt nepieciešamo izglītību, nepieciešamo literatūru, mūsu bibliotēkas apvienot vienā interneta tīklā, mūsu bibliotēkām radīt iespēju saņemt jaunāko pasaules literatūru un jauniešiem zināšanas.

Pirms sākt skatīt šo likumu, es vēlētos pateikties visiem tiem, kas ir darījuši daudz, lai šis likums nonāktu līdz trešajam lasījumam. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Es pirmkārt gribu pateikties Andrim Vilkam, kurš šobrīd nav šeit klāt, bet kurš kā motors ir šo likumu bīdījis uz priekšu, un beidzot tas ir ticis līdz trešajam lasījumam.

Es gribu pateikties izcilākajam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam, kuram ir bijusi spēja, drosme radīt tikai priekš Rīgas ģeniālu projektu, lai šis projekts nostātos Daugavas kreisajā krastā.

Es gribētu teikt paldies arī tiem kultūras ministriem, sākot no Raimonda Paula, Jāņa Dripes, Ramonas Umblijas...

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Bet man jums jāatgādina, ka šis ir trešais lasījums.

P.Apinis. Jā, un tomēr es kā ziņotājs nelielu ievadu pirms tā drīkstu teikt. Es gribu norādīt uz savu draugu Linardu Muciņu, kurš parasti stāsta daudz nopietnākas lietas un vēl garākas. Paldies jums!

Vārdu sakot, mēs strādāsim ar likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”, ar dokumentu nr. 554.

1.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas izsaka likuma nosaukumu jaunā redakcijā, ka tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Apinis. Paldies viņiem. 2. priekšlikums ir — aizstāt visa likuma tekstā vārdu “realizācija” ar vārdu “īstenošana”, un to ir iesniegusi deputātu grupa: Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Paldies. Esam tikuši līdz 1.pantam. Un 1.pantā deputātu grupa Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts izteica priekšlikumu — izteikt šo pantu jaunā redakcijā, ko pārstrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un patiesībā atbalstīja jaunā un ļoti cienījamā variantā, kurā ir pateikts, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, un ir pastāstīts atbilstoši Tautas partijas ieteikumam, atbilstoši Šķēles kunga ieteikumam, ka projekts tiks īstenots līdz 2008.gada 18.novembrim. Tātad mēs šo bibliotēku esam gatavi uzbūvēt līdz Latvijas Republikas 90.gadskārtai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Demakova.

H.Demakova (TP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir 1.pants labots, papildināts, strādājot kopā visām pozīcijas frakcijām, un ir ieviesta šī te simboliskā dimensija, par ko ļaujiet arī man pateikt dažus vārdus. Man šķiet, ka šodienas lēmums, kuram, es ceru, pievienosies arī opozīcijas deputāti, būs tas, par ko mums nebūs kauns stāstīt mazbērniem, bet mēs ar lepnumu to stāstīsim. Un atcerēsimies, ka daži jūsu vidū, tas ir, mūsu vidū, ir bijuši bērni tad, kad raidījums “Labvakar” 80.gadu beigās vienoja tautu arī ar jaunceļamās bibliotēkas ideju. Atcerēsimies to saukli “Pret metro!”, “Par bibliotēku!” Atminēsimies, ka Andra Šķēles valdība no deklaratīva un neko neizsakoša likumprojekta pārvērta to par reālu, kas ir, reālā finansējumā balstītu, un visas valsts informatizāciju aptverošu projektu. Es labi atminos, kā Ministru prezidents Šķēle strādāja kopā ar kultūras ministri Kārinu Pētersoni, un neko sliktu Kārina nav teikusi par šo sadarbību. Elektrības mērķmaksājums nebija populārs, tādēļ arī ir šis trešais lasījums citādāks, bet tādēļ esam strādājuši, lai atrastu alternatīvu. Atcerēsimies, ka vēl pirms dažiem mēnešiem Andra Bērziņa valdība nolēma nevirzīt likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā. Bet tādēļ šodien es gribu runāt par to, ka šī diena ir parlamentārisma uzvara. Tas kārtējo reizi parāda, ka mēs esam parlamentāra valsts. Un pēc Tautas partijas iniciatīvas Saeima tomēr nolēma neatkāpties no vispārnacionāla projekta un strādāt pie trešā lasījuma redakcijas. Tagadējais variants ir tapis strādājot kopā visām pozīcijas frakcijām un jūs zināt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija teica galavārdu tām redakcijas normām, kuras, es ceru, mēs atbalstīsim, šīs komisijas vadītājs ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis.

Kolēģi! Bibliotēkas īstenošana ir dārga lieta, bet vajadzīga. Kā mūsu līdzdalība NATO. Un zīmīgi, ka maija beigās notikušajā burtiski pirms dažām dienām NATO parlamentārajā asamblejā Sofijā ASV NATO komitejas priekšsēdētājs uzskaitīja sešus punktus, kuri ir visbūtiskākie pilsoniskas sabiedrības veidošanā, kas ir politiskais priekšnosacījums mūsu dalībai NATO. 5.punkts, tas gandrīz liktenīgi, kā 5 paragrāfs. 5.punkts viņu uzskaitījumā bija, es citēju: “Spēcīgas kultūras un reliģiskas institūcijas.” Zinu, ka Valsts prezidente pirms dažām nedēļām nosūtījusi nopietnu atbalsta vēstuli Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda prezidentam. Viņa raksta (vēstule datēta ar šī gada 9.maiju): “Esmu vienmēr uzskatījusi, ka Latvijai nepieciešama jauna Nacionālā bibliotēka, kas līdztekus tās racionālajam izmantojumam kalpotu arī par simbolu Latvijas garīgumam, izglītotībai un gudrībai. Tāpat esmu pārliecināta, ka pasaules slavenā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta izveidotais jaunās Gaismas pils projekts ir izcils arhitektūras mākslas paraugs un darīs Latviju slavenu pasaulē.” Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu uzsvērt tikai vienu aspektu no šī 1.panta redakcijas. Proti, to, ka projekts ietver ne vien lielās valsts bibliotēkas celtniecību, bet ietver arī valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu, jo lauku un arī pilsētu bibliotēkas faktiski ir kultūras un izglītības centri, kuros cilvēki gūst informāciju un izglītojas, kur notiek dažādi kultūras pasākumi un citas aktivitātes, un faktiski pagastu bibliotekāri ir vieni no tiem, kas visciešāk ir iesaistīti vietējā kultūras dzīvē un cilvēku izglītošanā.

Sākotnēji, apspriežot šo likumprojektu, bija diezgan liela skepse no cilvēku puses, kas nedzīvo Rīgā un es vēlreiz gribu atkārtot, ka, pateicoties tam, ka pirmais pants paredz, ka projekts ietver valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu, tā nebūs tikai Rīgas bibliotēka, tā būs visas Latvijas bibliotēka, un iegūs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji, lai kurā pilsētā vai kurā pagastā tie dzīvotu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 1. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par 1. panta redakciju, kādu to iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3. un 4. priekšlikumu?

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 2. pantu skatot, deputātu grupa Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts iesniedza savu priekšlikumu, kur pats būtiskākais ir tas, ka šis projekts būs valsts īpašums, ka ēka tiks nostiprināta uz Kultūras ministrijas vārda un ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu.

Es vēlētos teikt, ka šī panta izstrādē strādāja ne tikai apakškomisija, bet ļoti centīgi arī Juridiskais birojs un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura beigās izstrādāja savu redakciju, kuru arī es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7. priekšlikumu.

P.Apinis. 3. pants.. Deputātu grupa Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts iesniedza priekšlikumu, kur bija jānosaka, kas būs tas, kas reāli vadīs bibliotēkas ēkas būvniecību un par šādu tika izvirzīta Nekustamā īpašuma aģentūra kā valsts aģentūra, kura ir pietiekami kompetenta un kurai ir pietiekami finansu resursi. Un šo viedokli , ņemot vērā dažādu deputātu viedokli, ņemot vērā Juridiskā biroja iebildes, kā savu priekšlikumu izstrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura šajā pantā noteica arī, kāda būs projekta īstenošanas uzraudzība, kuru veidos Ministru kabinets kā speciālu deviņu cilvēku padomi, kuru vadīs kultūras ministrs.

Pēc ilgām diskusijām tika izstrādāts šāds komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10. priekšlikumu.

Pēc pārtraukuma pulksten 15.30 turpināsim izskatīt likumprojektu. Paldies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņojums deputātam Ventam Balodim.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies Budžeta komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten ....

Valdis Ģīlis vēlas sniegt paziņojumu.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu. 11.priekšlikums. Lūdzu!

P.Apinis. (Runā bez mikrofona. ) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot visus šos priekšlikumus, rada iespēju izteikt tos savā komisijas redakcijā, kur būtiskākie punkti ir tas, ka šī bibliotēkas ēka tiek būvēta pēc Gunāra Birkerta projekta, ka Nacionālās bibliotēkas vajadzībām nepieciešamās zemes tiek atsavinātas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā un ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, tas ir, ēkas būvniecībai, informācijas sistēmu izveidei un bibliotēkas iekārtošanai, ir izsludināms atklāts konkurss, kura kārtību nosaka Ministru kabinets.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 17. priekšlikums arī, jā.

Sēdes vadītājs. 17. priekšlikums tiek atbalstīts.

P.Apinis. Paldies! Tātad mēs skatāmies 5.pantu. 18.priekšlikums, ko iesniedz deputāti Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle, Stalts, tika izskatīts un iesniegts jaunā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Šis ir pats sarežģītākais pants, kurā tika runāts par to, par kādiem līdzekļiem tiks īstenota bibliotēkas celtniecība, un šis pants komisijā tika ļoti ilgi, rūpīgi izstrādāts. Tajā ir iesaistījušies gan finansu, gan nodokļu, gan kultūras darbinieki.

Es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Paldies. 21.priekšlikums — deputātu Godmaņa, Damberga, Vidiņa, Helēnas Demakovas, Šķēles, Stalta priekšlikums, kā arī 22. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums — ir iestrādāti atbilstoši komisijas priekšlikumā, kuru jau mēs izskatījām. Lielākā daļa no esošiem priekšlikumiem nav atbalstīta, tādēļ ka lielākoties izteicās par iepriekšējiem, otrajā lasījumā minētajiem finansu avotiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Paldies. 7.pants...

Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam tik tālu tikuši. Tad, kad tiksim, tad runāsim.

P.Apinis, Ir, ir... es nosaucu... Jā, es mēģināju teikt, ka viss tas, kas attiecas... No 21. līdz 27.pantam ir izteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas versijā — izslēgt līdzšinējo 6.pantu, attiecīgi pārnumurējot pārējos pantus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vajag pa priekšlikumiem!”)

Sēdes vadītājs. Mēs esam pašlaik līdz 23.priekšlikumam. Lūdzu!

P.Apinis. 23. — deputātes Ūdres priekšlikums, kurš iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 24. ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu! Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Var jau uzklausīt šeit asaraini patētiski elēģiskas runas un slaucīt acis nēzdodziņā, klausīties ārkārtīgi skaistus vārdus — “gaismas nesējs”, “tumsā grūdējs”, un vajadzības gadījumā ieslēgt gaismu un citā reizē atkal lietu vienkārši ietīt tumsā. Tā apmēram izskatās šis te tā saucamais darbs pie Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas. Un tāpēc ieskatīsimies vēl vienā tādā ne sevišķi izcilā jaukā lietā — tajos pašos miljonos. Un, es domāju, ja nebūtu šo daudzo miljonu, tad viens otrs te nemaz tik skaisti nerunātu un mēs te nedzirdētu ne NATO, ne SEATO, ne ANZUS, ne arī Varšavas paktu, lūk! Un tagad mēs nonākam tieši līdz tai sadaļai, kur par tiem miljoniem bija jārunā. Un tur mēs smagi un plaši strīdējāmies. Un tad, lūdzu, paskatieties, ierakstus, stenogrammas, kas izskanēja šeit, pieņemot šo te pašu likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu, papētiet! Un paskatieties to absurdo balsojumu, kas toreiz bija, kas skāra ielavīšanos Latvijas Republikas pilsoņu naudas makos, pieņemot priekšlikumu par elektrības izmaksu palielināšanu. Tas kaut kā visiem ir aizmirsies. Šodien briesmīgie prieki skan. Bet jūs taču pieņēmāt otrajā lasījumā šo cilvēku aplaupīšanas priekšlikumu. Un tieši tāpēc es gribu atgādināt par savu priekšlikumu, kurš paredzēja skaidru atteikšanos no šīs absurdās domas un kaut nedaudz pasargāja Latvijas Republikas pilsoņu personīgos un arī sabiedriskos naudas makus no tiem liekajiem garnadžiem, kas te slaistās riņķī. Jā, liels paldies komisijai par šā priekšlikuma atbalstu! Un nevajag runāt par kaut kādu iestrādāšanu. Jūs to pieņēmāt 1:1 un bijāt spiesti pieņemt. Un, ja jūs nebūtu pieņēmuši šo priekšlikumu — par atteikšanos no šīm izmaksām, tad nekāda stumšana uz priekšu jums nepalīdzētu, nedabūtu jūs šodien Saeimā šeit šo atbalstu, it īpaši šajā brīdī, šajā svarīgajā brīdī pirms 5.oktobra.

Un tāpēc skaidri un gaiši vajag arī pamatot, pamatot lūdzu šo pāreju uz izmaksāmm, un vairāk par to vajag runāt un nevajag izlikties, ka šis jautājums tā kaut kur pazūd. Jo paskatieties, cik mēs esam laiku patērējuši šajos strīdos, vienalga, nonākuši pie šīs patiesības. Un tagad kaut kā negribas vairs par to runāt. Bet varbūt atgādināsim par to, ka paliek nenokārtoti jautājumi, un tas, protams, nav pie šā priekšlikuma. Paliek zemes jautājumi, paliek atkal liekas spekulatīvās iespējas. Un tāpēc man ir ļoti nepatīkami klausīties skaistus vārdus, saprotot, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem slēpjas ne sevišķi skaisti darbi.

Bet katrā ziņā paldies komisijai par mana priekšlikuma atbalstīšanu un par to, ka vismaz kaut kur ir parādījies neliels godīguma elements.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka atbildīgā komisija pareizi rīkojās, atbalstot faktiski Jura Dobeļa un Ingrīdas Ūdres priekšlikumus, jo tas bija viens no pamata pretrunu mezgliem, kurš iepriekšējā — otrajā lasījumā — tika saglabāts. Un Dobeļa kungam, vai tas patīk vai nepatīk, ir taisnība, viņam ir taisnība, un šinī gadījumā šis obligātais mērķmaksājums, ja praktiski tas būtu elektrības nodoklis, bija nepieļaujams pašā saknē.

Es domāju, ka nevienam nav jāpaskaidro, ka elektrība tāpat kā benzīns ienāk pašizmaksā katrai precei, katrā pakalpojumā, kas skar kā namamāti, tā uzņēmēju.

Es gribētu atgādināt mazliet vēsturi, ka, mazliet tā pasteidzoties ar likumprojekta virzīšanu, savulaik, arī tajā reizē, gan es, gan attiecīgi Dobeļa kungs bijām tālā komandējumā un sagatavojām viena valstsvīra vizīti kopā ar citiem politiķiem, arī šis likumprojekts bija ļoti steidzīgi virzīts uz priekšu. Un tāpēc tas arī otrajā redakcijā uznāca ar šādu pašu vēl negrozītu redakciju. Un es katrā ziņā apsveicu atbildīgās komisijas zināmo veselo saprātu, ka šis nodoklis, kas ir pilnīgi pretējs valdības deklarācijai, tomēr tika strīpots. Paldies jums par saprāta dvesmu!

Es jūtu, ka vēl Vineta Muižniece grib laikam, lai es kaut ko papildinu šeit, es domāju, ka arī Vinetai paldies, ka viņa ir rīkojusies godprātīgi ar savu frakciju — šinī gadījumā atkāpusies no savas iepriekšējās pozīcijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 23. — 27.priekšlikumu? Iebildumu nav.

28. priekšlikums tālāk.

P.Apinis. Ja runājam par 7.pantu, deputāte Ūdre lūdz izslēgt 7.pantu, kas ir daļēji atbalstīts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Tātad ir deputātu Godmaņa, Damberga, Vidiņa, Dekamovas, Šķēles...

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Ir atbalstīts. 30. ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikums — izslēgt 8.pantu ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikumu.

P.Apinis. Un līdz ar to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 36.priekšlikumu. Paldies.

Skatoties 9.pantu, deputātu grupa iesniedza priekšlikumu — izteikt 9.pantu jaunā redakcijā, kas tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Komisija, protams, lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 10.pantā bija deputātes Helēnas Demakovas priekšlikums, kas netika atbalstīts. Un deputātu grupas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 39. priekšlikums noņemts. 40. priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 41. — par pārejas noteikumiem deputātes Ūdres priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Līdz ar to pārējie priekšlikumi nav skatāmi.

P.Apinis. Tad ir jauni papildu pārejas noteikumu punkti, kurus izstrādājuši deputāti Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle, Stalts, un iestrādāti komisija priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Apinis. Līdz ar to 43. — deputāta Dobeļa priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Urbanoviča kunga un Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti jau iepriekš.

46. ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu!

P.Apinis. Līdz ar to... pa, pa, pa. Mums ir pēdējais — 47. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pielikums tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 12, atturas — 1. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies jums, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 50. darba kārtības punktu lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā””. Iebildumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina iekļaut likumprojekta — “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” un likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” izskatīšanu tūlīt pēc likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanas. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatām likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka sākas izlaidumu laiks un augstskolu absolventiem ir jāsaņem diplomi, un ņemot vērā arī to, ka neviens deputāts nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, es aicinu atbalstīt Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes apstiprināšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt mūsu komisijas vārdā pateicību Lauksaimniecības universitātes Senātam par to, ka Satversme bija sagatavota ļoti perfekti, jo nevienam deputātam neradās ne mazākās iebildes un tāpēc es lūdzu apstiprināt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu un par izpratni!

Sēdes vadītājs. Kā nākamo izskatām likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja pirms otrā lasījuma par steidzamu atzīto likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Un bija saņēmusi veselu rindu priekšlikumu.

L.Muciņš. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4428B. Un izskatām grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” otrajam lasījumam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izteikusi attieksmi par sekojošiem priekšlikumiem.

1. — deputāta Baloža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2. — deputāta Kalniņa priekšlikums — ir iestrādāts komisijas 3.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj, šajā mūsu priekšlikumā varbūt komisija nav izpratusi vienu lietu. Kā mēs zinām, beigās nākamajos priekšlikumos komisija ir nolēmusi, ka šis atvieglojums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Bet nākamajā gadā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir 130 lati par 1000 litriem. Tātad, rēķinot 5% normu, tas būtu 6,5 lati uz tūkstoš litriem.

Mūsu priekšlikumā bija paredzēts, kā jūs redzat, līdz 1. janvārim, ka ir 100 latu akcīzes nodoklis, dīzeļdegvielai būtu 5 latu atlaide, bet nākamā gadā attiecīgi ņemot šo pašu attiecību 5% — būtu 6,5 lati. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es domāju, ka metodoloģiski un matemātiski būtu pareizi šīs atlaides samērot ar tām atlaidēm, kas būtu, ja mēs motoru benzīnam pievienojam klāt etilspirtu. Un šajā gadījumā, kā mēs redzam, šis atvieglojums svinu nesaturošam benzīnam ir paredzēts 19% . Tātad no 160 latiem samazinot uz 130 latiem. Tātad par 30 latiem uz tūkstots litriem. Tātad biodīzeļdegvielas pielietojumam ir šis atvieglojums, ir 5 lati uz tūkstots litriem. Un svinu saturošam benzīnam tātad ir paredzēts no 210 latiem uz 180 latiem. Samazinājums par 14%.

Tātad vēlreiz atkārtoju. Samazinājums, pievienojot biodīzeļdegvielu, kas ražota no rapša sēklu eļļas, ir 4% samazinājums, bet, pievienojot etilspirtu motorbenzīnam, šis samazinājums ir 14—19%.

Tāpēc, man liekas, tīri metodoloģiski un matemātiski nebūs pareizi, ka pret dažādām šīm no lauksaimniecības izejvielām ražotām piedevām, ko lietojam naftas produktiem, būtu dažāda attieksme.

Tāpēc mans priekšlikums, ka mēs uzturam spēkā šos 6,5 latus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vienkārši ir darbs priekšā, lai šo pieeju vienādotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols. Budžeta komisija rūpīgi iepazinās ar deputāta Kalniņa priekšlikumu un atzina to, ka tiešām būtu nepieciešams biodīzeļdegvielai piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, un ir pārveidojusi deputāta Kalniņa priekšlikumu, izsakot redakcijā, kas paredz samazināto akcīzes nodokļa likmi biodīzeļdegvielai, respektīvi, tādai degvielai, kurai ir pievienota biodīzeļdegviela, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, vienlaicīgi uzdodot Ministru kabinetam noteikt šīs normas piemērošanas kārtību un arī biodīzeļdegvielas aprites kārtību valstī, kas ir nepieciešams, lai šo normu varētu sākt piemērot, un tādēļ komisija ir aicinājusi atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Par 3.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 5. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 7, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Nākamais ir 6. — deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un 8. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 13.punkta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Skatām grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” otrajā, galīgajā, lasījumā, dokuments nr.4511B.

Tika iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir no Juridiskā biroja, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 2. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā par priekšlikumu jāsaka, ka pašreizējā redakcija runā par to, ka cigaretēm ar filtru par 1000 cigaretēm ir jāmaksā 5,1 lats, bez filtra — 6,1 lats. 6,1 latu piedāvāju atstāt tādu pašu, kā ir, un arī finansu ministrs Bērziņš atbalsta šo piedāvājumu, jo šīs cigaretes nenoliedzami nesmēķē šeit klātesošie smēķētāji deputāti, bet smēķē tā sabiedrības daļa, kuru ienākumi ir ļoti zemi. Un, lai arī prasība pacelt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem skartu tabaku, bet šo iedzīvotāju kategoriju ar šo priekšlikumu, ko atbalstīja gan Salkazanovs, gan Bērziņš, Gundars Bērziņš, nenoliedzami, nevajadzētu skart šo iedzīvotāju kategoriju.

Attiecībā par otru iedzīvotāju kategoriju. Mans priekšlikums runā par to, ka šai iedzīvotāju kategorijai būtiski būtu jāpaceļ nodoklis no 5,1 lata uz 6 latiem, tai pašā laikā finansu ministrs uzskata, ka tik būtisks pacēlums nav vajadzīgs, pietiktu arī ar 5,8 latiem. Es domāju, ka valsts budžeta interesēs un arī nodokļu harmonizācijai ar Eiropas Savienības valstīm šī iedzīvotāju kategorija ir spējīga samaksāt, un tie, kas smēķē cigaretes ar filtru, varētu samaksāt arī būtiski palielinātu nodokli, kas aizietu iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš. Nevēlas runāt.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Komisija neatbalstīja deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

P.Apinis. 3. priekšlikums ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kur man ir jāpārstāv komisijas viedoklis, un es esmu spiests aicināt atbalstīt šo priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir samazināta bezfiltra cigaretēm akcīze, salīdzinot ar to, ko mēs esam iesnieguši paši otrajā lasījumā. Pamatojums tam ir Eiropas Savienības normatīvs, ka galarezultātā 2010.gadā gan vienām, gan otrām cigaretēm būtu jābūt pilnīgi vienādai akcīzei. Galvenokārt šī Eiropas direktīva ir vērsta pret Krieviju, kurā ir pretēja sistēma, kur bezfiltra cigaretes ir lētākas nekā filtra cigaretes, bet galarezultātā, neapšaubāmi, būtiski ir tas, ka būtu nepieciešams būt vienādai akcīzei.

Vienlaikus Gundars Bērziņš ir norādījis, ka ir nepieciešams pacelt akcīzes nodokli smēķējamai tabakai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Tālāk es mēģināšu teikt tomēr dažus vārdus kā ārsts un kā deputāts. Mans viedoklis nesaskan šinī gadījumā ar komisijas viedokli. Es vēlos norādīt, ka bezfiltra cigaretes savā dziļākajā būtībā ir daudz kaitīgākas nekā filtra cigaretes. Es vēlos norādīt, ka bezfiltra cigaretēs ir daudz lielāka darvas deva, kas nonāk cilvēka mutes dobumā, trahejā un plaušās un rezultātā iespēja saslimt ar vēzi, īpaši augšējo elpošanas ceļu vēzi, ir daudz lielāka.

Godātie kolēģi! Visiem smēķētājiem es šodien uzdāvināšu mazu plakātiņu. Šis plakātiņš ir Pasaules veselības organizācijas oficiāls plakāts, un tur ir skaidri un gaiši parādītas visas tās lietas, kas cilvēkam var rasties no smēķēšanas. Un tās ir ļoti lielas, ļoti nozīmīgas slimības, un smēķētājs jebkurā gadījumā dzīvo daudz īsāku dzīvi, un ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji cieš no ar smēķēšanu saistītām slimībām.

Es aicinu jūs neatbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, balsot pa daļām, tas nozīmē par pirmajiem diviem neatbalstīt, bet par smēķējamo tabaku atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par to, vai balsosim 3.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu — balsot finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 22, atturas — 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — finansu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur Juridiskais birojs ierosina izslēgt dažus vārdus tekstā, ko atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 5. ir deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikums, kur ir papildināt likuma 19.pantu ar jaunu 19.prim pantu, kur būtu paredzēts ienākumus no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem sadalīt: 94% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, 6% apmērā speciālajos budžetos, pie kam 50% ieskaitīt Kultūrkapitāla fondam tā atbalstīto projektu finansēšanai, kas ir arī līdz šim, bet 50% ieskaitīt Sporta spēļu atbalsta fondam tā atbalstīto programmu finansēšanai. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jau vairākkārtīgi 7.Saeimas laikā mēs esam skatījuši grozījumus, kas saistās gan ar azartspēlēm, ar nodokļu likumiem, kas saistās ar akcizētām precēm. Tāpat kā mēs to darām arī pašreiz. Un viens no pamatjautājumiem tiešām bija tāds. Kas, kā un kam tiek novirzīti minēto nodokļu ieņēmumi? Kā jau es minēju, šajā priekšlikumā nr.5, ko ir iesnieguši deputāti Razminovičs, Dambergs un Tabūns, arī šis jautājums tiek skarts. Un bieži vien man liekas, ka Latvijā eksistē tikai divas sfēras, kurām visvairāk ir nepieciešams valsts speciālā budžeta finansiālais atbalsts.

Pirmām kārtām lielais sports, kas varētu glābt tūkstošiem jauniešu no narkomānijas, alkohola un citām negatīvām nodarbēm, bet diemžēl jāatzīst, ka maznodrošinātie jaunieši un maznodrošinātie valsts iedzīvotāji dažreiz ar lielo sportu vai vienkārši ar sportu pat nevar nodarboties tieši līdzekļu trūkuma dēļ.

Un otrs jautājums, kas vienmēr tiek skarts, ir kultūra, Kultūrkapitāla fonds un tā projekta realizācija. Jā, es arī esmu par to, lai būtu valsts atbalsts gan kultūrai, gan arī sportam. Taču es gribētu vērst jūsu uzmanību arī tam, ka lielākajā Eiropas valstu daļā līdzekļi, kas tiek iegūti no akcīzes nodokļa par tabakas un alkohola izstrādājumiem, kā arī no azartspēlēm, tiek novirzīti arī bērnu, invalīdu un arī vecu ļaužu problēmu risināšanai. Diemžēl ne reizi, izskatot akcīzes nodokli vai azartspēļu nodevu un nodokļu likumu grozījumus, kuros bija mūsu priekšlikumi par daļu iezīmēto naudas līdzekļu novirzīšanu tām sabiedriskajām organizācijām, kas ilgus gadus darbojas ar bērnu, invalīdu un vecu ļaužu problēmām, Saeimas vairākums neatbalstīja, un tādēļ šoreiz uzskatīju, ka pat nav vērts šādu priekšlikumu iesniegt, jo diemžēl uzskatu, ka Saeima arī tādā veidā to neatbalstītu.

Taču es vēlos vēlreiz atgādināt neseno vēsturi par pāris gadus atpakaļ bijušo pedofilijas skandālu. Ja jūs atceraties, par šo problēmu mēs daudz uzstājāmies, un daudzi politiķi uzstājoties teica, ka nevajag politizēt šo jautājumu, bet mēģināsim saskatīt lietas būtību. Un jādara viss, lai neviens bērns nebūtu pakļauts ne seksuālai, ne fiziskai, ne psiholoģiskai vardarbībai. Jādara viss, lai valsts varētu palīdzēt tiem, kuri ir cietuši no pieaugušo vardarbības. Un kas šajā laikā ir izdarīts? Faktiski ļoti maz! Ja nemaldos, valsts ir spējusi atrast tikai 140 tūkstošus latu, kas ir absolūti nepietiekami, lai veiktu profesionālu sociālu rehabilitāciju bērniem.

Arī jauniešu narkomānu rehabilitācijas centra joprojām nav, līdzekļi nav atrasti, un tie ir tikai daži piemēri, kur būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Un tāpēc man gribas uzdod jautājumu — vai tiešām tā ir problēmas neizpratne, vai apzināta un plānveidīga nevēlēšanās saskatīt mūsu valstī samilzušās sociālās problēmas, it sevišķi problēmas ar bērniem un ģimeni. Pie tam vēl, kas man liekas dīvaini: ja ar Kultūrkapitāla fondu viss ir skaidrs — ir likums, ir projekti, ir zināmi cilvēki, kas strādā šajā fondā, ir nosacījumi likumā, kur fonda līdzekļi tiek glabāti, tad pavisam dīvaini liekas tas, ka šodien likumā ir paredzēts novirzīt līdzekļus organizācijai “Sporta spēļu atbalsta fonds”, kas, kā es saprotu, ir sabiedriska organizācija, bet par kuru nekas īsti daudz nav zināms. Un tādēļ šādā veidā šo priekšlikumu, es domāju, nevarētu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ir apsveicama un atbalstāma deputātu rūpe par finansējumu sportam. Un es esmu gatavs to atbalstīt. Vienīgi es gribētu no atbildīgā ziņotāja, no atbildīgās komisijas pārstāvja dzirdēt, vai līdzīgi Kultūrkapitāla fondam arī Sporta spēļu atbalsta fonds ir valsts dibinājums, vai šajā gadījumā budžeta līdzekļus mēs novirzīsim valsts dibinājumam, vai fondam ir jaukts dibinātājs vai cita sastāva. Tā ir vienīgā atbilde, kas varētu izšķirt manu balsošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Atbildot uz deputāta Kārļa Leiškalna jautājumu, man ir jāsaka, ka Sporta spēļu atbalsta fonds ir sabiedriska organizācija, kuru ir veidojušas piecas asociācijas, kuras darbojas atbilstoši likumam, bet nav publisks tiesību subjekts.

Līdz ar to man ir saistošs šis te Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas balsojums, un atbilstoši Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lēma atbalstīt šo priekšlikumu, savu viedokli, kā jūs saprotat, es nevaru paust un arī nepaudīšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 19. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu!

6. — deputāta Venta Baloža priekšlikums, kur ir teikts, ka jāpapildina ir 19. prim pants jaunā redakcijā, ka no līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, 5% izlietojami valsts ārstniecības narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālas smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

Es gribētu norādīt jums visiem, ka tieši šis likuma pants ir precīzi pārrakstīts no likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, pilnīgi precīzi viens pret vienu. Tas ir 14.pants — no nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošana. Tātad es jums visiem vēlos norādīt, ka šis pants jau ir vienā likumā ierakstīts.

Ļoti līdzīgs ir 7. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kas arī nav atbalstīts, kurš arī runā par to, ka ir nepieciešams novirzīt zināmus līdzekļus smēķēšanas profilaksei, tur ir norādīta Labklājības ministrijas konkrēta šobrīd bezpeļņas organizācija, kas drīz būs aģentūra, Veselības veicināšanas centrs, kas Latvijā atbild par šo veselības veicināšanu.

Komisija nav atbalstījusi ne vienu, ne otru no šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6. priekšlikumu. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Ir arī atbalstāms Pētera Apiņa iesniegtais priekšlikums, bet es gribētu vērst uzmanību, ka Saeima ir pieņēmusi jau 1999. gada 27.oktobrī likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” un mans priekšlikums ir tieši šī likuma 14. pants.

Bet es uzskatu, ka, ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izmantošanu, tomēr vajadzētu atspoguļot mums šo pantu likumā par akcīzes nodokli, nevis citos likumos.

Tādēļ lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Attiecībā par smēķēšanu un par tabakas akcīzi ir jābūt principam: ja reiz tas ir produkts, kas kaitē cilvēku veselībai un ir nepieciešami izdevumi pēc tam ārstēšanai, tādā gadījumā daļa no naudas līdzekļiem jāizlieto arī šiem mērķiem. Tādam jābūt šim principam, un ne velti Amerikā ir bijušas vairākas tiesas prāvas, kur no tabakas izstrādājumu ražotāju firmām tika piedzītas pietiekami lielas naudas summas veselības aprūpes jautājumiem.

Pasaules veselības organizācija pēdējā savā sesijā ir pieņēmusi lēmumu, ka ir nepieciešams, deklarācijas veidā gan pagaidām, ka nepieciešams aizliegt gan sponsorēšanu, gan arī tabakas izstrādājumu reklāmu. Lai neveidojas tāds princips, ka tātad reklamē tabakas izstrādājumus, palielinās ieņēmumi, un tas ir uz sabiedrības veselības rēķina.

Un, ja reiz jau likumā ir pieņemta šī te norma, ka 5% ir jāaiziet veselības veicināšanai, tas ir pilnīgi loģiski, ka šajā likumā šī norma parādās, un tādēļ būtu atbalstāms Venta Baloža priekšlikums.

Taču tajā pašā laikā es gribu teikt, ka valdībā ir apstiprināts uzņēmumu un aģentūru reorganziācijas plāns un SIA “Veselības veicināšanas centrs” tiks reorganizēts.

Līdz ar to izveidosies situācija — ja mēs šajā likumā to pieņemsim, tūlīt tas mainīs savu nosaukumu, un pilnīgi pareizi Apiņa kungs jau teica, ka tas tuvākajā laikā pārtaps par aģentūru. Un tamdēļ līdz ar to izveidosies tāda pretruna.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Venta Baloža priekšlikumu, kaut gan Apiņa priekšlikums pēc būtības ir tieši tas pats, taču nebūtu pamatoti novirzīt konkrētajam uzņēmumam, bet tas ir caur speciālo veselības budžetu, pēc tam ir novirzāms attiecīgajai institūcijai, kas nodarbosies nākotnē ar veselības veicināšanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Komisijas vārdā esmu spiests jūs aicināt balsot pret deputāta Venta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Venta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

P.Apinis. Godātie kolēģi, nākamais ir mans priekšlikums, skatāms kontekstā ar 8. — manu priekšlikumu, par to, ka šie līdzekļi, kas nāk no tabakas, būtu novirzāmi konkrēti caur konkrētu valsts struktūru, kuri ir paredzēti tam, lai Latvijā cīnītos pret atkarībām. Es ļoti aicinu jūs... Ā, piedodiet, es kā komisijas loceklis esmu spiests aicināt balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Bet kā ārsts un kā deputāts es ļoti, ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Man tiešām šķiet, ka tabaka ir tas, kas visvairāk kaitē Latvijas iedzīvotāju veselībai. Tabakas izstrādājumi tiešām atstāj ļoti lielas problēmas gan cilvēku, gan arī sabiedrības veselībai. Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu. 8. priekšlikums nav skatāms.

P.Apinis. Līdz ar to, godātie deputāti, es aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 13, atturas — 10. Likums pieņemts.

P.Apinis. Bet simbolisku plakātu es dāvināšu smēķētājam — ārstam Jānim Straumem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4510B. Izskatām grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, otrais lasījums.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Komisija ir atbalstījusi arī 2. — deputāta Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 4. — deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 5. — deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 6. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 30, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 7. ir deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 8. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī deputāta Baloža 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 10. — deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 11. — deputāta Baloža priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti... Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputāta Venta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 11. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Vītols. 12. ir deputāta Baloža priekšlikums, kurš ir izstrādāts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Bet, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, tas ir izsakāms kā 16.3 pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 14. — deputāta Baloža priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 15. — deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 16. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 18. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Tieslietu ministres Labuckas ierosinājums ir iestrādāts atbildīgās komisijas nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Juridiskā biroja 21. priekšlikums arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 23. — deputāta Baloža priekšlikums — ir iestrādāts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 25. — deputāta Baloža priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 26. — deputātes Vasaraudzes priekšlikums — netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Vītols. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 29. — deputāta Baloža priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 30. — Baloža priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 31. — deputāta Vītola priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 32. — deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 33. — deputāta Vītola priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā, bet, ņemot vērā iepriekš veikto balsojumu, atbalstāms ir 33. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — deputāta Māra Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 19. Atbalstīts 33. priekšlikums.

M.Vītols. Līdz ar to 34. un 35.priekšlikums nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 36. — deputātes Vasaraudzes priekšlikums — komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 10. Priekšlikums atbalstīts.

M.Vītols. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 38. — deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un ir jālemj par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4.jūnija sēdē izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā trešajam lasījumam.

Tagad par priekšlikumiem.

1. priekšlikums, šeit ir iekļauti divi apvienoti likumprojekti ar reģistrācijas numuru 1160. Priekšlikums ir iestrādāts 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3., 4. un 5.priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 8. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 9. — Pēterkopa kunga priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 10. priekšlikums — atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Kudums. 11. priekšlikums un arī 12... Es atvainojos! 11.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 12. priekšlikums ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. — Latvijas Republikas tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā. Lūdzam atbalstu arī 16., 17., 18. un 19.priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 21. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 22.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 23. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tā, un lūdzam atbalstīt arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī 25. un 26. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jums prezentējamais šeit, Saeimā, Sociālo un darba lietu komisijā, pareizāk sakot, Sabiedrības veselības apakškomisijā izstrādātais likumprojekts atstās, neapšaubāmi, dziļāku iespaidu par to visu, ko mēs šodien jau esam spējuši šeit dzirdēt un uzklausīt. Tas ir revolucionārs medicīnā un veselības aprūpē likumprojekts, kurš nu jau sasniedzis Latviju un ir trešajā lasījumā sagatavots jūsu uzmanībai. Atļaujiet sākt skatīt likumprojekta tabulu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 1.priekšlikums, ko ir sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs, ierosina 1.pantā sakārtot terminus alfabeta secībā, kas arī tiek izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 2. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 3. — Ziedoņa Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 4. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 6. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — arī gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 9.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 12. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — daļēji atbalstīts, iestrādājot 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Un 14.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 15. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums — atbalstīts daļēji, iestrādājot 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

R.Ražuks. Paldies! 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Kā arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 20. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Kā arī 21. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 22. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 23. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 24. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Lūdzu skatīt 27.priekšlikumā, jo tālāk mainās daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 26.priekšlikums arī. 27. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 29. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 31. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 32. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R. Ražuks. 33. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 34. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 35. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Lūdzu skatīt 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 36. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 37. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 38. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 39 ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39., 40. un 41. priekšlikumu.

R.Ražuks.Paldies! 42. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 43. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 44.— Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 45. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 46. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 47. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 48. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Kā arī 49. priekšlikums gūst deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 50. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — gūst deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 51. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — deputāti atbalsta.... es atvainojos, 51. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — deputāti ir noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 52. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 53. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 54. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Kā arī atbalstīts 55. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 56. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 57. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — gūst deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 58. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — arī gūst deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 59. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 60. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 61. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — par likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Visi komisijā trešajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu: Sakarā ar to, ka likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” izskatīšanā otrajā lasījumā balsošanā par priekšlikumu nr. 5 un balsojumā galīgajā otrajā lasījumā pēc balsojuma izdrukām redzams, ka balsojuši vairāki deputāti, kas neatradās zālē, aicinām pārbalsot likumprojekta 5. priekšlikumu un pārbalsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Viens var runāt par un viens pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pārbalsotu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” 5.priekšlikumu un galīgo balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tātad vispirms atgriežamies pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” 5.priekšlikuma. Deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 8, atturas — 25. Priekšlikums guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim atkārtoti par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 15, atturas — 22. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4650.

Ir saņemts viens deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kurš komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsojumu neuztur. Nav atbalstīts. Lūdzu zvanu!

P.Salkazanovs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Nav... Jevgenija Stalidzāne? Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Ļoti atvainojos, es... Tur tāds tirgus izcēlās, ka nevar dzirdēt.

Tātad strādājam ar dokumentu nr.4651. Un šajā likumprojektā ir iesniegti vairāki grozījumi trešajam lasījumam.

Un 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir priekšlikums šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 2.grozījums ir atbildīgās komisijas, un arī to ir priekšlikums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.grozījums arī ir atbildīgās komisijas, un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Vairāk grozījumu šajā likumprojektā nav. Ir priekšlikums pieņemt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāri! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4655 — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” izskatīšanu trešajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sniegusi attieksmi par sekojošiem priekšlikumiem.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 9.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es īsumā atgādināšu šā likumprojekta vēsturi, kurš kādu nelielu precizējumu dēļ tika atvērts pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā saņēma diezgan būtisku veselu rindu priekšlikumu, kurus mēs diezgan vienprātīgi pieņēmām, taču ļoti būtisks priekšlikums, kas faktiski pēc būtības gribēja pārveidot 13.pantu, no atbildīgās komisijas un arī no plenārsēdes netika atbalstīts, un Juridiskā komisija arī uzskatīja, ka tā tas ir pareizi. Tādēļ, par cik netika atbalstīts, bet nu likuma konteksts prasīja precizēt 13.pantu, Juridiskā komisija un arī Tieslietu ministrija, kur šeit parlamentārais sekretārs Gaigals ir iesniedzis priekšlikumus, iesniedza precizējumu, kur no vienas puses būtu saglabāta esošā 13.panta struktūra, un tajā pašā laikā attiecīgi būtu paredzēta arī administrācijas, tātad šīs maksātnespējas administrācijas vieta attiecīgo personu sertifikācijā un pielaišanā pie šīs profesijas. Personīgi man un arī Juridiskajai komisijai visai neskaidra ir šī te motivācija, jo visādā ziņā nedz plenārsēdē pirmajā lasījumā, nedz arī otrajā lasījumā, nedz arī, protams, atbildīgās komisijas pozīcijā, kura noraidīja šādu būtisku grozījumu 13.panta otrajā lasījumā, mēs neko nedzirdējām, kas būtu noticis, kas būtu mainījies, kas būtu iestājies, beidzies, sācies vai ar 1.janvāri nākamgad notiksies, lai tik kardināli grozītu 13.pantu. Tāpēc arī es par šo jautājumu runāju.

Man liekas, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija bija arī otrā lasījuma kardinālo priekšlikumu iesniedzēja, tagad ir ļoti normāli uz trešo lasījumu sakārtojusi, faktiski dublējusi ar Juridisko komisiju šos priekšlikumus, kur ir gan vieta un apstākļi, gan zvērinātiem advokātiem, gan zvērinātiem revidentiem, gan arī administrācijas administratoriem, kuri attiecīgi ieceļ un regulē jautājumus tajās jomās, kas ir nodotas administrācijas atbildībā. Jo es atgādināšu jums, ka administrācija ir paredzēta izveidot kā aģentūra, tātad tā nevar ar nekādiem valsts pārvaldes jautājumiem nodarboties, tā var tikai kaut ko veicināt, organizēt izmaksas vai apmācības vai kaut ko citu darīt. Ja ir tā, kā ir šeit iesniedzis cienījamais deputāts Šlesers un tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi un attīstījusi tālāk, tad tāds virziens absolūti nav ne ar ko pamatots, tas nav pieņemams, un tas tādā situācijā var veicināt tikai korupciju. Ja mums ir mērķis izveidot kādu institūciju, kur tagad visi ies un klanīsies un kaut ko maksās, tā sacīt, tā kā tas īpatnējā veidā atklājās pēc vienas personas slepkavības Privatizācijas aģentūrā, kurai atrada pilnu seifu ar naudu, tad tikai balsosim un pēc tam nebrīnīsimies.

Tajā pašā laikā es atgādināšu, ka vakar mums tika noslēgtas sarunas par iekšlietām un tieslietām, un šāda pieeja arī neveicina un neatbilst Eiropas Savienības acquis communautaire — šim normu un apstākļu kopumam, uz kurieni mēs virzāmies, kaut gan, protams, mēs nevaram izvilkt un noteikt vienu direktīvu, kurā tieši šis jautājums ir atrisināts. Tieši neviena direktīva ar to nenodarbojas. Bet tajā pašā laikā kreditoru tiesību aizsardzības sistēmai ir jābūt tādai, ka kreditori var izvēlēties un no profesionāļiem prasīt tiesai un panākt, ka tiesa ieceļ par administratoriem maksātnespējīgos un likvidējamos uzņēmumos attiecīgas personas, kuras darbojas jurisprudencē un ir pielaistas pie tiesas ar savu sistēmu, nevis izveidot kaut kādu apšaubāmu, strīdīgu un nesaprotamu institūciju, kura tad faktiski aicinās visus klanīties un saņemt. Tajā pašā laikā tad tai ir jābūt valsts pārvaldes iestādei, kurai ir jābūt pakļautai Tieslietu ministrijai un jābūt uzbūvētai pēc citas atbildības principa un cita mehānisma. Es domāju, ka Tieslietu ministrija šo problēmu ir saskatījusi, piedāvājusi mums ļoti labu, līdzsvarotu, abas puses apmierinošu konceptuāli koncesuālu priekšlikumu, kur ir sabalansētas abu pušu intereses, un gan paliek spēkā daļēji vecais, gan arī jaunajam tiek piedāvāts regulējums, kurš ir pietiekami normāls.

Es aicinu atbalstīt 9. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols. Komisija uz trešo lasījumu, lai izskatītu priekšlikumus, un tādu ir ļoti daudz, kas ir saņemti tieši uz trešo lasījumu, izveidoja speciālu darba grupu, kurā piedalījās gan pārstāvji no Maksātnespējas aģentūras, gan arī no Juridiskā biroja, un izveidoja kompromisa priekšlikumu arī attiecībā par 13.pantu, paredzot, ka šajā likumā notiek pāreja uz vienotu kārtību, nosakot to personu loku, kas var būt par administratoru, nosakot kvalifikācijas prasības šādai personai un arī paredzot to, ka ar noteiktu pārejas periodu ir jāizpilda attiecīgas sertifikācijas prasības un aģentūra atbilstoši šī likuma noteikumiem izsniedz šo sertifikātu.

Runājot par zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem revidentiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pārejas noteikumu normu... 19. pārejas noteikumu punktu, paredzot, ka zvērināti advokāti un zvērināti revidenti, kuri līdz 2002.gada 1.jūlijam ir veikuši administratora pienākumus, līdz 2003.gada 1.jūlijam ir tiesīgi bez kvalifikācijas pārbaudes saņemt maksātnespējas procesa administratora sertifikātu uz trīs gadiem. Tāds bija šis priekšlikums, ko kā kompromisu izveidoja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un tādēļ noraidīja 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 1, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

10.priekšlikums nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 12. un 13.priekšlikums ir iestrādāti 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts un izteikts 16. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 17., 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 19. priekšlikums iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 20. — deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 21., 22., 23. un 24.priekšlikums ir atbalstīti par devītās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Linards Muciņš. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Linard, runā skaidrāk!”)

L.Muciņš (LC). Jā. Nu acīmredzot es pietiekami efektīvi neizskaidroju. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala un analoģisks Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts, ir nepieciešams šādā likumā. Ir nepieciešams šādā likumā! Un nodrošina, es atļaušos atgādināt, ka mēs esam pieņēmuši likumu par regulētām profesijām, kurš balstās uz Eiropas Savienības direktīvām, un es vēlreiz pasvītroju, ka šāda veida administrācijas izveidošana droši virza mūs pa ceļu uz vēl vienas koruptīvas iestādes izveidošanu. Ja mēs to vēlamies, tad tur mēs arī nonāksim. Labu neko tas mums nesola.

Maksātnespējas process ir viens no komercdarbības sastāvdaļām, un pēc patiesības šāds likums ir paredzēts kā sastāvdaļa Komerclikumā. Šeit mēs atkal nonākam pie mūžīgajiem strīdiem, ka mums gribas izveidot kādu institūciju tā, ka mēs to pakļausim savai ministrijai vai mēs to pakļausim savai kādai politiskai vai citai vadībai, un tad mēs, kā sacīt, dalīsim šos amatus. Tikai brīva, pie tiesas pastāvoša sistēma no profesionālām amatpersonām, kuras atrisina ar maksātnespēju un bankrotu saistītos jautājumus, mums nodrošina to prasību īstenošanu, ko no mums prasa Eiropas Savienība. Ja mēs to nesaprotam, tad acīmredzot pienāks brīdis, kad mums to paskaidros no Briseles. Un tajā pašā laikā attiecīgās profesionālās organizācijas, gan zvērināti revidenti, gan zvērināti advokāti arī attiecīgi par šo situāciju ziņos. Ziņos attiecīgajām sarptautiskajām organizācijām, kurām ir šī pārstāvniecība attiecīgi gan pie Eiropas Padomes, gan Eiropas Komisijas.

Tā ka mēs varam, protams, nobalsot, bet es vēl jums pastāstu, ka vēl tas pats jautājums ir risināts Civilprocesa likumā, un Civilprocesa likums šinī gadījumā ir noteicošais.

Tā kā es neaicinātu veidot situāciju, ka viena komisija vienā likumā veido vienu likumdošanas sistēmu un otra komisija veido otru likumdošanas sistēmu tādēļ, ka tai liekas, ka šie principi, teiksim, ka ir kāda mistiska administrācija, kura nu visu pārzinās un dalīs savējiem sertifikātus un svešiem nedos, vai varbūt, iespējams, pat tādā veidā korumpēsies, būs tā labākā metode.

Es domāju, ka tā labākā metode nebūs. Vai šī slepkavība un tieši maksātnespējas nodaļas vadītājas noslepkavošana Privatizācijas aģentūrā nevienam mums nav mācījusi un nekādus secinājumus nav likusi saprast no šādiem te priekšlikumiem.

Aicinu atbalstīt 25. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Par šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija ļoti plaša diskusija, un tika uzklausīti visu pušu viedokļi, tajā skaitā arī Juridiskās komisijas viedoklis, kura lielā mērā piedāvā saglabāt esošo situāciju, kāda tā ir, ka tiesa izvēlas no noteikta saraksta, administratoru ieceļ no noteikta saraksta maksātnespējas lietas ierosināšanai un administrācija ir tā, kas iesniedz tiesā šo te personu sarakstu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā ir pieejas maiņa, kas paredz to, ka administratoru ieceļ tiesa pēc aģentūras priekšlikuma un aģentūra izvērtē šīs administratora kandidatūras un piedāvā vienu vai vairākas kandidatūras no šo sertificēto administratoru vidus, tajā pašā laikā tiesai saglabājot iespēju aģentūras izvirzīto kandidātu neapstiprināt, ja šī kandidatūra neatbilst likumā noteiktajām prasībām, tādā gadījumā uzliekot par pienākumu aģentūrai nekavējoties tiesai ieteikt cita administratora kandidātu.

Šis priekšlikums guva komisijas atbalstu un ir iemesls tam, kādēļ netika atbalstīts 25. un 26. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu,.

M.Vītols. 26. priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 27. — deputāta Šlesera priekšlikums — ir iestrādāts, un arī 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 30. — komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 31. — parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikums ir iestrādāts... daļēji atbalstīts un iestrādāts 32. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 34. — Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 35., 36., 37. un 38. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 39. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 40. un 41. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

M.Vītols. Atbalstu guvis ir arī 42. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 43. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 44. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 45.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 52. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 46.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 47. un 48. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 49. , 50. un 51. priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iestrādāti 52. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 53. un 54. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 55. un 56.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols.. Atbalstīts ir 57. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 58. un 59.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 60. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 61. un 62. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 62.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalsta arī 63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 64. un 65.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 66.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 67.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 68. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 69. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 70. — deputāta Baloža priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 71. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 72. — Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. 73.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 74.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 75. — parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 76. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija atbalsta 77. un 78. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 79. — deputāta Baloža priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 80. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 81. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 83. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 84. un 85. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 86. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 87. un 88.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols.89.priekšlikums un 90.priekšlikums ir atbalstīti daļēji 88.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 91. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir iestrādāts 97. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 92.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 93.— deputāta Baloža priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93.— deputāta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 1, atturas — 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 94. — deputāta Šlesera priekšlikums — ir atbalstīts daļēji, un arī 95. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iestrādāts un atbalstīts 96. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 97. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi, ko ir saņēmusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam, ir izskatīti. Aicinu jūs lemt par likumprojekta atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts 10 deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Burvja atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” un lēmuma projektu “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Vai ir iebildes, ja šos lēmuma projektus izskatām tūlīt?

Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Burvja atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 17. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms slēdzam sēdi, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 13.jūnijā deputātiem Dzintaram Rasnačam un deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

Izmantojot to, ka mums ir dažas minūtes laika, es piedāvāju šodien izlemt jautājumu par to, kad mēs slēdzam pavasara sesiju un sākam darbu rudens sesijā.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome piedāvā slēgt pavasara sesiju 21.jūnijā un darbu rudens sesijā sākt 3.septembrī. Vai ir citi priekšlikumi? ( No zāles: Nav!) Tiek atbalstīts šis priekšlikums. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Jānis Leja, Inese Birzniece, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Ņina Savčenko, Rihards Pīks un Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Pulksten 17.00 varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Klātesošie! Pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks ministriem atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz deputātu Jurkāna, Bekasova, Cileviča, Sokolovska, Lujāna jautājumu par Ārlietu ministrijas pretdarbību sabiedriskās organizācijas “Baltijas forums” rīkotajiem pasākumiem.

Lūdzu, ministra kungs!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamais Straumes kungs! Deputāti! Šādas pretdarbības nav bijis. Uz to es arī norādu savā atbildē, un šī atbilde ir iesniegta rakstiskā formā. Tā ka praktiski man nav ko piebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus neuzdod. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Vai jūs, Bērziņa kungs, esat pilnvarots arī uz citiem jautājumiem atbildēt? Nē! Tātad atbildes uz pārējiem jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Pēc 2002.gada 13.jūnija sēdes

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (Dok.nr.4639) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Cilvēka genoma izpētes likums”. (Reģ.nr.947) (Dok.nr.4649) Balsojums: 72 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ.nr.1197) (Dok.nr.4650) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (Dok.nr.4651) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.603) (Dok.nr.4655) Balsojums: 77 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. (Reģ.nr.1224) (Dok.nr.4666) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. (Reģ.nr.554) (Dok.nr.4669) Balsojums: 67 par, 12 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ.nr.1291) (Dok.nr.4563; nr.4563B) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. (Reģ.nr.1260) (Dok.nr.4445; nr.4445B) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1255) (Dok.nr.4428; nr.4428B) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.1301) (Dok.nr.4627; nr.4627C) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1281) (Dok.nr.4511; nr.4511B) Balsojums: 47 par, 15 pret, 22 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.1280) (Dok.nr.4510; nr.4510B) Balsojums: 73 par, 0 pret, 5 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās Protokolu”. (Reģ.nr.1235) (Dok.nr.4327; nr.4606) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. (Reģ.nr.1166) (Dok.nr.4090; nr.4607) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.811) (Dok.nr.2767; nr.4628) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ.nr.723) (Dok.nr.2406; nr.4517) Balsojums par steidzamību: 48 par,
1 pret, 28 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 0 pret, 3 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. (Reģ.nr.741) (Dok.nr.2516; nr.4603) Balsojums: 60 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. (Reģ.nr.1264) (Dok.nr.4463; nr.4604) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. (Reģ.nr.1262) (Dok.nr.4455; nr.4605) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”. (Reģ.nr.1303) (Dok.nr.4640; nr.4640A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”. (Reģ.nr.1304)

(Dok.nr.4641; nr.4641A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. (Reģ.nr.1305) (Dok.nr.4642; nr.4642A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai.

— “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. (Reģ.nr.1307) (Dok.nr.4653; nr.4653A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. (Reģ.nr.1308) (Dok.nr.4657; nr.4657A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1309) (Dok.nr.4656; nr.4656A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

 

— “Par Irinas Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4660) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi”. (Dok.nr.4638; nr.4638A) Balsojums: 40 par, 5 pret, 26 atturas.

— “Par deputāta Imanta Burvja atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva”. Balsojums: 49 par, 0 pret, 17 atturas.

— “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Balsojums: 64 par, 1 pret, 5 atturas.

— “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”. (Dok.nr.4637) Balsojums: 41 par, 1 pret, 37 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1302) (Dok.nr.4632; nr.4632A) Balsojums: 28 par, 1 pret, 48 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1306) (Dok.nr.4643; nr.4643A) Balsojums: 27 par, 1 pret, 49 atturas.

 

— deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar SIA “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications”. (Dok.nr.4682)

— “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”. (Dok.nr.4594; nr.4594A) Balsojums: 30 par, 27 pret,
25 atturas.

 

— Saeima saņēma ārlietu ministra I.Bērziņa atbildi uz deputātu J.Jurkāna, M.Bekasova, B.Cileviča, J.Sokolovska un M.Lujāna jautājumu par Ārlietu ministrijas pretdarbību sabiedriskās organizācijas “Baltijas forums” rīkotajiem pasākumiem. (Dok.nr.4687)

 

Saeimas preses dienests