Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai ragavas vecumziemām kaļam šovasar. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.2001., Nr. 53 (2440) https://vestnesis.lv/ta/id/6350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas muitas tarifi Turpinājums

Vēl šajā numurā

03.04.2001., Nr. 53 (2440)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai ragavas vecumziemām kaļam šovasar

Ingus Alliks, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.

ALLIKS.JPG (29264 BYTES) — No 2001. gada 1. jūlija līdz ar pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanu Latvijā sāks darboties trīs līmeņu pensiju sistēma. Līdz ar valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu un privāto brīvprātīgo pensiju shēmu darbosies arī valsts fondētā pensiju shēma. Kādi ir pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanas iemesli un mērķi?

— Galvenais pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanas iemesls ir tas, ka Latvijā tāpat kā Eiropā demogrāfiskā situācija turpmāk nebūs tik spoža, kā vajadzētu būt. Patlaban trīs strādājošie nodrošina pensiju vienam pensionāram, bet nākotnē šis finansiālais slogs būs jāuzņemas jau diviem strādājošajiem. Līdz ar to paaudžu solidaritātes shēma, ko visi pazīst kā pārdales mehānismu — strādājošā paaudze veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai nodrošinātu pensiju izmaksu vecākās paaudzes cilvēkiem, — nespēs darboties, neatņemot līdzekļus citām nozarēm vai nesamērīgi nepaaugstinot sociālās apdrošināšanas maksājumus. Lai līdz tam nebūtu jānonāk, kā viens no iespējamiem modeļiem tika izanalizēts un par labu esam atzīts valsts fondētās pensiju shēmas ieviešana. Jau 1995. gadā Saeimā akceptētajā pensiju reformas koncepcijā tika paredzēta šī trīslīmeņu jeb jauktās pensiju sistēmas izveide.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, personai iesaistoties otrajā līmenī, paliks nemainīgs. Pensiju sistēmas otrais līmenis paredz, ka daļa no sociālajām iemaksām tiks novirzīta ārpus paaudžu solidaritātes shēmas uzkrājumu veidošanai. Lai nodrošinātu straujāku ieguldījumu vērtības pieaugumu, ar profesionālu līdzekļu pārvaldītāju starpniecību nauda tiks ieguldīta finansu tirgū — dažādos vērtspapīros un uzņēmumu akcijās. Vienkārši izsakoties, nauda pelnīs naudu. Atšķirībā no iemaksām pirmajā līmenī, kas pilnībā tiek izlietotas esošo pensionāru pensiju izmaksai, iemaksas otrajā līmenī netiks iztērētas, bet gan uzkrātas katra dalībnieka individuālajā kontā. Kad pensijā dosies šodienas trīsdesmitgadnieks, viņa nauda pietiekami ilgi būs bijusi apritē un kontā būs uzkrājusies ne tikai informācija, kā tas ir 1.līmenī, bet reāla nauda.

Pensijas sistēmas otrā līmeņa ieviešanas galvenais mērķis ir nodrošināt pensiju sistēmas stabilitāti kopumā. Pirmajā līmenī izdevīgums, stabilitāte un galarezultāts galvenokārt ir atkarīgi no demogrāfiskās situācijas, bet otrajā un trešajā līmenī stabilitāte vairāk atkarīga no dažādām finansu tirgus svārstībām un riskiem. Ieviešot jauktu pensiju sistēmas modeli, demogrāfiskie un finansiālie riski savstarpēji izlīdzinās.

Pakārtots mērķis pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanai ir vispārējās valsts ekonomiskās attīstības veicināšana. Ieviešot otro līmeni, aktivizēsies finansu un kapitāla tirgus. Atgriezeniskā saite būs tautsaimniecības attīstība: jaunu darbavietu rašanās, vidējās darba algas pieaugums, lielāks ieguvums no nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām un līdz ar to augstāks dzīves līmenis valstī kopumā.

— Pensiju sistēmas otrais līmenis ir orientēts uz nākotnes pensionāriem. Vai, novirzot daļu naudas no paaudžu solidaritātes shēmas uz valsts fondēto pensiju shēmu, necietīs pašreizējie pensionāri?

— Otrais līmenis patiesi ir orientēts uz nākotnes pensionāriem — tiem cilvēkiem, kam tagad ir ap trīsdesmit gadu.

Protams, shēmā iesaistīsies arī cilvēki, kuriem ir pāri četrdesmit gadiem, jo arī viņu nauda pietiekami ilgi varēs atrasties apritē.

Pašreizējo pensionāru pensiju lielumu šis līmenis nekādā gadījumā neietekmēs negatīvi. Finansu un kapitāla tirgū ieguldītie līdzekļi veicinās tautsaimniecības attīstību, kas savukārt nākotnē pozitīvi ietekmēs pensiju lielumu gan cilvēkiem, kas tuvākajā nākotnē dosies pensijā, gan pašreizējiem pensionāriem, jo reģistrētais pensiju kapitāls pirmajā līmenī katru gadu tiek indeksēts atkarībā no tā, kā pieaug vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī. Sākot ar 2002. gadu, iemaksu algas indeksa daļa tiks izmantota, arī indeksējot pašreizējo pensionāru pensijas.

Divi procenti no strādājošo sociālajām iemaksām ar šā gada 1. jūliju tiks novirzīti otrajā līmenī investīcijām, bet, lai nodrošinātu pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem, nāksies šo summu vēl aizņemties no valsts pamatbudžeta. Bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka nevienam pensionāram nekas netiks atņemts. Arī tiem, kuri pensionēsies tuvākajā laikā, pensiju piešķirs saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" nosacījumiem atbilstoši viņu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vēlos atgādināt pensiju sistēmas pamatprincipus: jo lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāka pensija; jo vēlāk pensija tiek pieprasīta, jo tā būs lielāka.

— Speciālisti ir norādījuši, ka vēl izdevīgāks laiks pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanai bija pirms diviem trim gadiem, kad sociālajā budžetā bija pārpalikums. Kādēļ pārpalikums visai īsā laikā pārvērties par deficītu?

— Protams, būtu labi, ja pirmajā līmenī jeb speciālajā pensiju budžetā uz šā gada 1. jūliju būtu atlikums. Patlaban tajā ir deficīts. Lai nodrošinātu esošās saistības pret tagadējiem pensionāriem, no valsts pamatbudžeta tiek ņemts aizņēmums. Ministrijas speciālisti lēš, ka izlīdzināt deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā un pabeigt aizdevuma procentu atmaksu izdosies ap 2016. gadu. Var teikt arī tā, ka fondēto pensiju shēmas ieviešana aizsargās pirmā līmeņa līdzekļu uzkrājumus no izsaimniekošanas cēlu, bet populistisku mērķu vārdā, kā tas notika 1998. gadā. Tolaik sociālās apdrošināšanas budžetā bija uzkrājusies līdzekļu rezerve un politiķiem radās vēlme to iztērēt. Pirmsvēlēšanu situācija mudināja pieņemt ekonomiski nepārdomātus lēmumus — likumā "Par valsts pensijām" ietvert tādas normas, kas sākotnēji tur nebija iestrādātas. Spēles gaitā tika mainīti spēles noteikumi atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, aizmirstot, ka pensiju sistēmā viens neapdomīgs gājiens rada miljoniem lielus zaudējumus. Jau 1999. gadā sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās deficīts, ko nav bijis iespējams dzēst līdz šai dienai.

Lēmums, kas aprija miljonus tiem cilvēkiem, kuri pensijā bija devušies pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, bet kuri trīs gadus — līdz 1999. gada 1. janvārim — vēl turpināja strādāt, atļāva pensiju piešķirt it kā no jauna. Viņi bija pensionējušies pēc citiem nosacījumiem, bet 1999. gadā tiem bija tiesības pieprasīt pensiju saskaņā ar jaunā pensiju likuma nosacījumiem. Līdz tam viņu vidējā pensija bija aptuveni 67 lati, bet lēmuma rezultātā bija iespējams to gandrīz dubultot. Tas bija neparedzēts papildu finansiālais slogs sociālās apdrošināšanas budžetam.

Protams, var diskutēt par to, vai pašreiz pensijas ir pietiekami lielas. Bet jāsaprot, ka pensijas nevar būt lielākas par darba algu.

— Pensiju sistēmas otrajā līmenī obligāti jāiesaistās visiem strādājošiem vecumā līdz 30 gadiem, bet ikviens 30 līdz 49 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs varēs brīvprātīgi pieteikt dalību šajā shēmā, reģistrējoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Kad tiks sākta šo personu reģistrācija?

— Neviens, kas vērsīsies VSAA jau patlaban, prom netiks raidīts. Viņa iesniegums tiks pieņemts. Bet oficiāli reģistrācija tiks sākta pēc tam, kad VSAA katram cilvēkam, kas ir brīvprātīgā vecuma grupā, būs nosūtījusi tā dēvēto tiešo sūtījumu ar informatīvu bukletu un iesnieguma veidlapu, kas jāaizpilda, iesaistoties pensiju sistēmas otrajā līmenī.

Pašlaik cilvēki var VSAA filiālēs gūt informāciju par šo sociālās apdrošināšanas aktualitāti, bet reģistrācija ar pilnu jaudu tiks sākta maijā.

— Kādus sabiedrības informēšanas pasākumus līdz maijam vēl plānots īstenot?

— Sākot ar maiju, televīzijā un radio cilvēki ieraudzīs un sadzirdēs informāciju sociālās reklāmas veidā par to, kas ir pensiju sistēmas otrais līmenis un kādi varētu būt paredzamie ieguvumi. Turklāt Labklājības ministrija būs izstrādājusi tā saukto pensiju elektronisko aprēķināšanas kalkulatoru tieši otrajam līmenim. Līdz šim internetā bija pieejams pirmā līmeņa kalkulators, ar tā palīdzību katrs varēja aprēķināt savu iespējamo pensiju. Tādas pašas iespējas būs attiecībā uz otro līmeni — ievadot konkrētus datus, cilvēks varēs pārliecināties, kāds ieguvums gaidāms, iesaistoties pensiju sistēmas otrajā līmenī.

Līdz šim informēšanas kampaņas ietvaros esam rīkojuši dažādus seminārus gan masu mediju pārstāvjiem, gan sociālās apdrošināšanas sistēmā strādājošiem cilvēkiem. Arī Labklājības ministrijas mājaslapā cilvēki var gan atrast sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatjautājumu skaidrojumu, gan iepazīties ar aktualitātēm šajā jomā.

— Iesaistoties otrajā līmenī, cilvēki varēs saņemt būtiski lielāku kopējo pensiju. Par cik procentiem varētu pieaugt pensijas kopējais apjoms?

— Pašreiz pensiju aprēķināšanas formula cilvēkam ar pietiekami lielu apdrošināšanas stāžu, aizejot pensijā, dod ne mazāk kā 40 % atvietojumu no viņa darba algas. Ideālā gadījumā, ja cilvēks būs iesaistījies gan pirmajā, gan otrajā pensiju sistēmas līmenī un pietiekami ilgi būs bijis to dalībnieks, atvietojums kopā varētu sasniegt 70 % no ieņēmumiem.

Protams, pirmajos gados uzreiz nevar cerēt uz tik lielu atvietojumu. Valsts garantē shēmas drošību, bet tas nenozīmē garantēt līdzekļu ieguldīšanas rezultātu. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu ieguldīšanas politiku cilvēks izvēlēsies pēc 2003. gada, kad līdzekļu pārvaldīšanā bez Valsts kases iesaistīsies arī speciāli licencēti privātie līdzekļu pārvaldītāji, kādas būs finansu un kapitāla tirgus svārstības, kā arī citiem "vai" un "bet". Pirmo pusotru gadu, kad otrā līmeņa līdzekļus pārvaldīs tikai Valsts kase, nauda tiks ieguldīta tikai Latvijas valsts vērtspapīros un termiņnoguldījumos uzticamās bankās. Privātie līdzekļu pārvaldītāji naudu varēs ieguldīt arī uzņēmumu akcijās un ārvalstu vērtspapīros saskaņā ar valsts apstiprinātajiem ieguldīšanas noteikumiem.

— Par to, kur ieguldīt pensiju sistēmas otrā līmeņa līdzekļus, tātad lems līdzekļu pārvaldītājs. Shēmas dalībnieks savukārt varēs izlemt, kuram no līdzekļu pārvaldītājiem uzticēt savu pensijas kapitālu.

— Privātos līdzekļu pārvaldītājus, kuri būs saņēmuši Finansu un kapitāla tirgus komisijas licenci, shēmas dalībnieki varēs izvēlēties, sākot ar 2003. gada 1. janvāri. Līdzekļu pārvaldītāji ieguldīšanas noteikumus nevarēs veidot pilnīgi patvaļīgi — tos apstiprinās Ministru kabinets. Shēmas dalībnieks tātad tieši nespēs ietekmēt līdzekļu pārvaldīšanas procesu. Toties viņš varēs brīvi izvēlēties sev pieņemamo līdzekļu pārvaldītāju ieguldīšanas politiku, proti, konkrētu ieguldījumu plānu.

— Kā shēmas dalībnieks varēs sekot tam, ka tiek izmantoti viņa līdzekļi?

— Katru gadu ikviens shēmas dalībnieks no līdzekļu pārvaldītāja ar VSAA starpniecību saņems tā dēvēto konta paziņojumu, kurā būs sniegta izsmeļoša un saprotama informācija par ieguldījumu plāna rezultātiem. Bez tam cilvēkam jebkurā brīdī būs tiesības vērsties VSAA, lai uzzinātu sava konta stāvokli.

Ja shēmas dalībnieku neapmierinās līdzekļu pārvaldītāja darbība, viņam ne biežāk kā reizi gadā būs tiesības to nomainīt. Zaudējumu atlīdzība shēmas dalībniekam tiks sniegta tikai tad, ja tie būs radušies līdzekļu pārvaldītāja vai VSAA darbības vai bezdarbības rezultātā. Tirgus svārstību un tirgus risku dēļ radušies zaudējumi netiks atlīdzināti.

— Kad plānots sākt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu izmaksu?

— Latvijas likumdošanā noteiktais pensionēšanās vecums ir sešdesmit divi gadi. Tātad pirmās izmaksas no otrā līmeņa pensiju shēmas varētu sākties pēc trīspadsmit gadiem — kad pensijā dosies cilvēki, kam patlaban ir četrdesmit deviņi gadi.

Likums paredz to, ka būs divas iespējas, kā rīkoties otrā līmeņa dalībniekam pensionējoties: vai nu visu otrā līmeņa kapitālu pārskaitīt pirmajā līmenī un ik mēnesi saņemt pēc vispārējās formulas aprēķinātu valsts pensiju, vai arī iegādāties mūža pensijas polisi no apdrošināšanas sabiedrībām. Patlaban vēl Ministru kabineta noteikumi par mūža apdrošināšanas tipveida iespēju nav pieņemti.

Katrā gadījumā nauda, kas ieskaitīta otrajā līmenī, tiks izmantota tikai katra paša iemaksu veicēja pensiju izmaksai. Neviens viņa vietā par šo naudu nevarēs pieņemt lēmumus, sakot, ka tā viņam nepienākas vai tiks novirzīta kādu saistību izpildei. Tomēr tiks noteikti ierobežojumi, kas liegs cilvēkam visus uzkrātos līdzekļus izņemt uzreiz.

Gadījumā, ja cilvēks, kas būs iesaistījies otrajā līmenī, nomirs, nesasniedzis pensijas vecumu, uzkrātā nauda no otrā līmeņa tiks pārskaitīta pirmajā līmenī un izmantota apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai.

— Pensiju sistēmas otrā līmeņa izstrādāšanā tika ņemta vērā gan mūsu valsts, gan ārvalstu pozitīvā un negatīvā pieredze. Kuras valsts pieredzē, ņemot vērā Latvijas situāciju, varēja smelties visdziļāk?

— Tiešām, Latvija trīs līmeņu pensiju sistēmas modeli neizgudroja, bet tas tomēr ir jauns visā Eiropā. Šāda sistēma darbojas Polijā, Zviedrijā un Ungārijā, un visu šo valstu speciālisti savstarpēji ir apmainījušies pieredzē, lai mācītos no kļūdām. Visciešākā sadarbība mums ir izvērtusies ar Zviedrijas ekspertiem un speciālistiem, tālab mūsu pensiju sistēmas modelis ir vistuvāk šīs valsts modelim.

Sociālās apdrošināšanas reformai kopumā un konkrēti pensiju sistēmas līmeņu ieviešanai seko līdzi arī Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda speciālisti. Un Latvijā izveidoto pensiju sistēmas modeli viņi novērtējuši kā veiksmīgu.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!