Ceļš uz ES jau it kā iezīmēts kalendārā

Vakar darbu beidza ES un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 19.jūnijā, Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas rīkotajā preses konferencē: Latvijas delegācijas vadītājs Edvīns Inkēns un Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka

Vakar, 19.jūnijā, Rīgā darbu beidza Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja.

Sēdē, kuru vadīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns, Latvijas un Eiropas parlamentārieši pārrunāja Eiropas Savienības Konventa darbu saistībā ar Eiropas nākotni, attiecību veidošanu ar Eiropas Parlamentu pēc iestāšanās līguma parakstīšanas, kā arī sociālo situāciju Latvijā iestāšanās ES kontekstā.

Uzrunādama sēdes dalībniekus, Spānijas vēstniece Latvijā Marija Kristina Barjosa i Almasora raksturoja Latvijas progresu ES iestāšanās sarunās Spānijas prezidentūras laikā, atzīstot, ka mūsu valsts guvusi ievērojamus panākumus, taču vienlaikus brīdināja neapstāties pie sasniegtā, jo panākumi sarunās nav vienīgais kritērijs uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Savas pārdomas par Latvijas pārstāvju darbu Konventā un iespējām ietekmēt Eiropas nākotnes modeļa veidošanu pauda Saeimas pārstāvis Konventā E.Inkēns. Viņš informēja par Latvijas vēlmi redzēt ES kā neatkarīgu valstu savienību, kas ir saprotama tās iedzīvotājiem un kur nepastāv plaisa starp tās pilsoņiem un institūcijām. E.Inkēns uzsvēra, ka vajadzētu būt adekvātam spēku samēram starp ES institūcijām — Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi. Viņš arī akcentēja Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas lomas tālākas nostiprināšanas nepieciešamību. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, cik svarīga ir Latvijas pilntiesīga līdzdalība ES starpvaldību konferences darbā, kur tiks lemts par Eiropas nākotni.

Sēdes dalībnieki arī apsprieda iespējamos Latvijas līdzdarbošanās modeļus ES institūcijās pēc iestāšanās līguma parakstīšanas.

Par situāciju sociālajā jomā, ņemot vērā perspektīvu, ka Latvija būs ES dalībvalsts, klātesošos informēja mūsu valsts labklājības ministrs Viktors Jaksons. Viņš raksturoja iedzīvotāju dzīves līmeni, demogrāfiskos rādītājus un veselības aprūpes problēmas. Runājot par valsts īstenoto sociālo politiku, V.Jaksons pievērsās tādām jomām kā nodarbinātība, pensiju sistēma, cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību, sabiedrības veselība.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdes noslēgumā tās dalībnieki pieņēma kopēju deklarāciju un rekomendācijas, viens no to punktiem paredz, ka “iestāšanās sarunas lauksaimniecības sadaļā jābeidz, balstoties uz pašreizējo acquis, kaut arī paredzēta kopējās lauksaimniecības politikas reforma”.

Saeimas preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Aizvakar, 18.jūnijā, komitejas sēdē: Alfreds Gomolka un ES paplašināšanās ģenerāldirektoriāta Latvijas nodaļas vadītāja vietnieks Žoriss Deklerks

Vakar, 19.jūnijā, beidzās Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas astotā sēde, kas ilga divas dienas. Apvienotā parlamentārā komiteja izskatīja virkni svarīgu jautājumu, tostarp apspriežot politisko un ekonomisko situāciju Latvijā un mūsu valsts un ES savstarpējās attiecības, Latvijas iestāšanās sarunu gaitu un norises sarunu sadaļās, kas skar lauksaimniecību un finanses.

Analizējot apspriestos jautājumus, komitejas līdzpriekšsēdētājs Edvīns Inkēns norādīja, ka apvienotās komitejas sēde Latvijā notiek jau trešo reizi pēc kārtas un ka tam ir savs mērķis — rādīt ES deputātiem Latviju tās attīstības procesā un tādu, kāda tā ir arī ārpus Rīgas. Lai šo mērķi īstenotu, sēdes dalībnieki izbraukuši uz Terehovas robežkontroles punktu, apmeklējuši uzņēmumu “Preiļu siers”, kas savu produkciju eksportē uz ES, un vienu no zemnieku saimniecībām, kas piegādā pienu siera ražotnei.

Runājot par sēdē apspriestajiem jautājumiem, E.Inkēns norādīja, ka tie ir atšķirīgi salīdzinājumā ar iepriekšējām tikšanās reizēm un galvenokārt tāpēc, ka daudzas svarīgas problēmas jau ir atrisinātas. Latvijas progresu iestāšanās sarunu kontekstā apliecina arī tas, ka sarunas slēgtas jau 27 sarunu sadaļās un Latvija ir viena no kandidātvalstu līderēm, lai gan sarunas sākusi kā otrās grupas dalībniece.

Viena no problemātiskākajām sarunu sadaļām ne tikai Latvijai ir lauksaimniecība. Arī par šo jautājumu runājuši apvienotās parlamentārās komitejas dalībnieki un vienojušies, ka šis jautājums netiks risināts Latvijai īpaši, bet būs vairāk vai mazāk vienādots visām valstīm. Tomēr ES kolēģi atbalstījuši Latvijas prasības lauksaimniecības jomā tādējādi, ka aicina Eiropas Komisiju iestāšanās sarunās vairāk ieklausīties Latvijas viedoklī un argumentos. “Ja mēs spējām šīs sēdes laikā pārliecināt ES kolēģus par to, kāpēc sarunās par lauksaimniecību Latvija uzrāda tādus, ne citādus skaitļus un rādītājus, tad ir pārliecība par pozitīvu sarunu iznākumu arī kopumā,” preses konferencē pēc sēdes norādīja E.Inkēns. Viņš arī atgādināja, ka šobrīd jau ir skaidrs plāns Latvijas iestājai ES, turklāt skaidrs ne tikai konceptuāli, bet jau arī kalendāri. Šā gada decembrī tiks pabeigta iestāšanās līguma saskaņošana, nākamā gada sākumā par to diskutēs ES Parlamentā, bet pats līgums tiks parakstīts nākamā gada martā vai aprīlī. Lai arī vēl nav skaidrs referenduma datums, domājams, ka tas notiks nākamā gada rudenī. “2004.gada 1.janvārī kandidātvalstis kļūs par pilnvērtīgām ES loceklēm, pēc šā datuma notiks starpvaldību konference, kurā nolems, kāda izskatīsies Eiropa nākotnē. Un visbeidzot — 2004.gada vasarā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās tiks ievēlēti arī deputāti no Latvijas.”

Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka, kas ir otrs apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs un arī vadīja komitejas sēdi, žurnālistiem norādīja uz Latvijas pārsteidzošo progresu, par ko liecina kaut vai fakts, ka katrs progresa ziņojums par mūsu valsti ir novecojis jau publicēšanas brīdī. Nenoliedzot ekonomisko jautājumu nozīmi, viņš tomēr atgādināja, ka nedrīkst aizmirst par politisko iestāšanās kritēriju nozīmi un nedrīkst pieļaut, ka tos “aizēno” ekonomikas jautājumi.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore