Par joda deficīta novēršanu

Lai novērstu joda deficītu Latvijā, Labklājības ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumus grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Diemžēl komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, tādēļ Labklājības ministrija tos ierosinās atkārtoti septembrī.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka Latvijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos (pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas) tiek tirgota vai lietota tikai jodēta sāls.

Sāls jodēšana ir vienkāršākais, ātrākais un vieglākais ceļš, kā novērst mikroelementa joda nepietiekamību. Joda nepietiekamība negatīvi ietekmē bērnu garīgo attīstību.

1995.gadā ar UNICEF atbalstu tika veikts pētījums Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, vai šajās valstīs iedzīvotājiem ir joda deficīts. Pētījuma rezultāti liecināja, ka toreiz Latvijā faktiski netrūka joda cilvēka organismā.

2000.gadā, veicot atkārtotu pētījumu, dati liecināja, ka Latvijā ir vidējs joda deficīts. Pēc pētījumu datu apkopošanas notika pirmā joda deficīta politikas noteikšanas sanāksme, kurā piedalījās vadošie uztura eksperti, sāls importētāji, ārvalstu eksperti, endokrinologi un UNICEF pārstāvji. Izvērtējot citu valstu pieredzi, speciālisti secināja, ka iespējami divi risinājuma veidi — joda deficīta novēršana, informējot sabiedrību par jodētas sāls lietošanas nepieciešamību, vai universāla sāls jodizācija. 2000.gadā speciālisti nolēma novērst joda deficītu, vispirms izglītojot sabiedrību un veicot veselību veicinošus pasākumus.

Paralēli tam tika izstrādāta un 2001.gada 6.martā pieņemta Sabiedrības veselības stratēģija, kurā paredzēta mikrouzturvielu, tai skaitā joda, deficīta novēršana. Izstrādāts arī Ministru kabineta koncepcijas “Veselīgs uzturs” projekts.

Tomēr, neraugoties uz paveikto, jodizētās sāls patēriņš Latvijā no 2000. līdz 2002.gadam palielinājās tikai par 2% (no 4% līdz 6% no kopējā sāls daudzuma). Tāpēc Labklājības ministrija šogad, 4.aprīlī, izveidoja Joda deficīta novēršanas komisiju, kas izstrādāja joda deficīta novēršanas projektu. To akceptējis arī UNICEF Eiropas reģionālais birojs.

Projekts paredz vairākus pasākumus, tai skaitā vispārēju sāls jodēšanu, kā arī veselības aprūpes speciālistu izglītošanu un sabiedrības informēšanu. Īstenojot šo projektu, Latvijas iedzīvotāji jodu saņems atbilstošās devās ar uzturu. Uzlabosies nākamās paaudzes intelektuālais potenciāls.

Joda deficīta novēršanu paredz arī 2002.gada maijā ANO Ģenerālās asamblejas speciālajā sesijā parakstītā deklarācija “Pasaule, kas piemērota bērniem”, kurai pievienojusies arī Latvija.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa