Uzruna “Rose–Roth” seminārā “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas” Rīgā 17. jūnijā

Dāmas un kungi!

Man ir prieks sveikt Rīgā NATO parlamentāriešu augstākās pārstāvniecības foruma — NATO Parlamentārās asamblejas — pārstāvjus. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt jūsu ieguldījumu NATO politiskās dimensijas stiprināšanā. NATO Parlamentārā asambleja vienmēr ir bijis vērtīgs forums politisko ideju debatēšanai un allaž ir centusies šai ziņā soļot kādu soli pa priekšu valdību lēmumiem. Kā kandidātvalsts premjerministrs īpaši vēlos uzsvērt NATO parlamentāriešu ieguldījumu paplašināšanās diskusijas attīstībā.

Latvijā ar gandarījumu tika uzņemta NATO Parlamentārās asamblejas Sofijā pieņemtā deklarācija par paplašināšanos, kas identificē dalībai aliansē pietiekami sagatavotās kandidātvalstis. Parlamentāriešu atzinība ir augsts novērtējums kandidātvalstu veiktajam darbam daudzu gadu garumā, kas dod mums pārliecību par veikto reformu pamatotību un stimulu arī tālāk uzturēt tikpat augstu attīstības tempu. Latvija pilnībā apzinās reformu nepārtrauktības nozīmi un arī savā turpmākajā darbā pierādīs, ka ir apņēmīga un uzticības cienīga NATO partnere.

Dāmas un kungi!

NATO paplašināšanās ir izšķirošs solis vienotas un stabilas Eiropas izveidē. Latvija jau kopš neatkarības sākuma dalību NATO ir izvirzījusi par savas ārpolitikas prioritāti, ar savu realizēto politiku dodot ieguldījumu vienotas Eiropas izveidē.

Jautājums par paplašināšanos uz Baltijas valstīm nav tikai jautājums par Baltijas valstu drošību un labklājību. Baltijas valstu dalība NATO sniegs savu ieguldījumu, veicinot stabilitāti reģionā, stiprinot transatlantisko saikni. Galu galā NATO iegūs uzticamus partnerus, kas spējīgi dot ieguldījumu kopīgo vērtību aizstāvībā.

NATO paplašināšanās un Baltijas valstu uzņemšana likvidēs tā sauktās pelēkās zonas. Nenoteiktība, neskaidrība stratēģiskās piederības ziņā ir provocējošs elements, kas ir laba augsne dažāda veida apdraudējumiem. Savukārt Baltijas valstu uzņemšana NATO veicinās stabilitāti reģionā. Krievijas un Norvēģijas ilggadēji labās attiecības, Krievijas un Polijas attiecību uzlabošanās pēdējos gados mudina domāt, ka Baltijas valstu dalība NATO padarīs mūsu attiecības ar austrumu kaimiņu konstruktīvākas un pragmatiskākas.

Nesen noslēgtā NATO un Krievijas vienošanās par kvalitatīvi jaunām attiecībām apliecina Krievijas ieinteresētību konstruktīvās attiecībās ar Rietumiem. Tas ir apsveicami. Latvija vienmēr ir atbalstījusi stabilu un konstruktīvu attiecību veidošanu starp Krieviju un NATO.

Būdama NATO un ES locekle, Latvija centīsies veicināt šo organizāciju sadarbību ar Krieviju. No savas puses esam gatavi sniegt ieguldījumu sadarbības nostiprināšanai ar Krieviju, izmantojot jau esošos sadarbības instrumentus, piemēram, 1999.gada EDSO Vīnes dokumenta sniegtās iespējas. Divpusējās inspekciju un novērtēšanas vizītes nodrošina abu valstu militārpersonu kontaktus un ļauj gūt priekšstatu par kaimiņvalstu bruņoto spēku attīstību. 2001. un 2002.gadā Latvija ir piedāvājusi Krievijai papildu inspekciju/novērtēšanas vizīšu apmaiņu.

Īstenojot savu stratēģisko mērķi — dalību NATO, Latvija vienmēr ir vadījusies no principa, ka katrai valstij, kas vien to vēlas, ir ne tikai tiesības tikt uzņemtai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, bet arī pienākums spēt dot ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā. Latvijas ieguldījums ir balstīts uz pamatpieņēmumu, ka Eiropas drošība ir nedalāma. Latvija dod savu ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā, aktīvi darbojoties reģionālajās organizācijās, kā arī piedaloties starptautiskajās operācijās.

Latvija ir aktīva EDSO dalībniece; sadarbība ar NATO programmu “Partnerattiecības mieram” palīdz mums labāk sagatavoties dalībai NATO, kā arī veicina savstarpējas uzticēšanās attiecības eiroatlantiskajā zonā. Prezidējot Eiropas Padomē 2001. gadā, Latvija deva savu ieguldījumu situācijas stabilizācijā Balkānu reģionā, kā arī veicināja Armēnijas un Azerbaidžānas iesaisti šīs organizācijas darbībā saistībā ar cilvēktiesību standartiem likumdošanā.

Īpaši vēlos uzsvērt sadarbības, kas vienojusi 10 NATO kandidātvalstis ceļā uz Prāgu, nozīmi. Tā sauktā Viļņas grupa ir kalpojusi kā forums kandidātvalstīm politiskā un praktiskā līmenī, palīdzot kandidātvalstīm veicināt diskusiju par NATO paplašināšanos, kā arī savstarpēji daloties ar informāciju un pieredzi. Pēc pāris nedēļām, jūlija sākumā, “Rīgas sammits 2002: Tilts uz Prāgu” pulcēs Viļņas desmitnieka premjerministrus, kā arī augsta līmeņa viesus no NATO valstīm, lai atzīmētu Viļņas grupas ieguldījumu vienotas Eiropas izveidē un demokrātisko vērtību triumfu šajās valstīs.

Latvija vēlas pievienoties aliansei, kas būtu stipra un rīcības spējīga. Arī Prāgas sammitā viens no galvenajiem jautājumiem būs alianses rīcībspēja. Šajā sakarā, kā uz to vairākkārt norādījis NATO ģenerālsekretārs, īpašu nozīmi iegūst jautājums par investīcijām aizsardzības jomā. Latvija veido savu NATO integrācijas politiku tā, lai tās pienesums būtu reālistisks un nākotnē dotu maksimālu ieguldījumu drošībai.

Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir aktīvi attīstījusi kopīgus trīspusējus projektus, kas sevišķi veiksmīgi bijuši aizsardzības jomā. Tādējādi esam attīstījuši politisku un militāru interoperabilitāti, konsensa kultūru, kas ir nepieciešamas NATO. Bez tam sadarbība ir ļāvusi un turpmāk ļaus racionāli izmantot līdzekļus, vienlaikus nodrošinot modernu ekipējumu, kas savietojams ar NATO.

Pēdējo sešu gadu laikā Latvija ir devusi savu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās Balkānos, nosūtot gan militāro mediķu vienības uz Kosovu, karavīrus Baltijas bataljona BALTBAT sastāvā uz Bosniju. BALTBAT un BALTRON arī nākotnē dos ieguldījumu NATO miera operācijās. Kopīgā Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma BALTNET būs alianses rīcībā Baltijas gaisa telpas novērošanai.

Šogad Latvija saskaņā ar Aizsardzības finansējuma likumu palielināja aizsardzības budžetu līdz 1,75% no kopprodukta. Reālos skaitļos tas nozīmē, ka finansējums šajā sektorā pieaudzis par 60%. Mūsu aizsardzības budžets turpinās pieaugt: sākot ar 2003. gadu, tas būs 2% no iekšzemes kopprodukta. Šī gada maijā parlaments apstiprināja grozījumus, kas nosaka 2% aizsardzības budžeta līmeni līdz 2008. gadam. Šāds finansējuma līmenis nodrošina mūsu Rīcības plāna dalībai NATO izpildi un pietiekamu finansējumu reformu kontinuitātes nodrošināšanai.

2002. gada budžets ļauj Latvijai sekmīgi izpildīt to, ko esam apņēmušies 2002. gada Rīcības plānā dalībai NATO, turklāt ne vien sekmīgi piemērojoties NATO standartiem militārajā jomā, bet arī dodot ieguldījumu citās Latvijai prioritārās jomās, piemēram, ekonomiskajā attīstībā, sociālajā integrācijā, cilvēktiesību ievērošanā, kā arī vēstures izvērtēšanā.

Efektīvai cīņai pret korupciju ir jābūt visu kandidātvalstu prioritāšu saraksta augšgalā. Latvijā ir skaidri definēta antikorupcijas politika, valdība ir paudusi savu politisko gribu un veic konkrētus pasākumus likumdošanā, esošo institūciju nostiprināšanā un jaunu radīšanā. Parlamentā steidzamības kārtā jau pieņemta likumu pakete korupcijas apkarošanai. Latvijā izveidots speciāls Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ar plašām pilnvarām. Ir nodrošināta sabiedrības iesaiste korupcijas novēršanā.Latvijas nevalstiskā organizācja “Delna”, kas ir “Transparency International” meitas organizācija, atzinusi valdības darbu šajā jomā par apmierinošu.

Sabiedrības integrācijas jautājums vienmēr ir bijis viens no galvenajiem elementiem Latvijas iekšpolitikā. Sabiedrības integrācijas likumdošanu Latvija ir veidojusi ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem. Latvijas valdība ir pieņēmusi valsts programmu ‘’Sabiedrības integrācija Latvijā’’, radīti visi nepieciešamie institucionālie mehānismi šīs programmas realizācijai, pieaug finansējums šī mērķa īstenošanai. Latvijas progress sabiedrības integrācijā atzīts starptautiski: 2001. gadā tika slēgta EDSO misija Latvijā. Latvija turpina strādāt pie integrētas sabiedrības izveides atbilstoši augstākajiem demokrātijas standartiem. Viens no pēdējiem piemēriem: 9. maijā Saeima pieņēma grozījumus vēlēšanu likumā, kas atceļ augstākā līmeņa valodas prasības deputātu kandidātiem.

Jebkurai ilglaicīgai politikai demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams stabils iekšpolitisks atbalsts, atbalsts sabiedrībā. NATO integrācija nozīmē gan stratēģisku ūdensšķirtni, gan arī lielu mobilizēšanos reformu un attīstības ziņā. Latvijas sabiedrība šo politiku atbalsta.

Parlamentā gandrīz visas partijas (izņemot vienu) atbalsta Latvijas dalību NATO. Sabiedrības atbalsts dalībai NATO šobrīd ir stabils. 63.9% iedzīvotāju ir labvēlīga attieksme Latvijas dalībai NATO. Pilsoņu vidū atbalsta līmenis ir vēl augstāks — 68,7%. Tikai 24,5% iedzīvotāju uzskata Latvijas dalību transatlantiskajā aliansē par nevajadzīgu. Tas dod mums un nākotnes sabiedrotajiem pārliecību, ka dalība NATO ir un būs nemainīga, nacionāla līmeņa izšķiršanās.

Dāmas un kungi!

Plaša paplašināšanās Prāgas sammitā dos kardinālu ieguldījumu Eiropas atkalapvienošanas procesā, tādējādi piešķirot tam patiesi vēsturisku lomu. 2002. gads ir izšķirošs ne tikai Latvijas stratēģisko prioritāšu realizācijā, tas ir vēsturisks visai Eiropai. Baltijas dalība NATO nodrošinās Eiropas ziemeļos skaidrību un noteiktību un tādējādi būs ieguldījums stabilitātes un labklājības nostiprināšanā reģionā. Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas, paveiktais desmit gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas pierāda, ka mēs būsim atbildīgi, uzticami un reālistiski partneri.