Lai turam mājas, kur labi klājas

Par Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas sākumu

Vakar, 19. jūnijā, apritēja tieši pusgads, kopš tika sākts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finansu ministrijas (FM) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas izstrādātās un Ministru kabineta 2000. gada 13. jūnija sēdē apstiprinātās “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas” pirmais posms. Tajā tiek īstenotas divas apakšprogrammas: “Kreditēšanas pilotprogramma”, kuras ietvaros tiek izstrādāti daudzdzīvokļu māju finansēšanas mehānismi, piesaistīts finansējums un izsniegti aizdevumi dzīvokļu iegādei vai remontam, daudzdzīvokļu māju renovācijai un sociālā dzīvojamā fonda būvniecībai un remontam, un “Mājokļu projekts”, kas veidots, lai risinātu ar likumdošanu, institucionālo attīstību un galvojumu sistēmas izstrādi saistītos jautājumus.

Raksturojot “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas” nozīmīgumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs uzsvēra divus aspektus. Pirmkārt, tiks likts spēcīgs balsts demogrāfijas problēmu risināšanai Latvijā, jo patlaban “viens no demogrāfiskās krīzes cēloņiem ir jaunās paaudzes lielāka atbildība par to, kādus dzīves apstākļus viņi spēj nodrošināt saviem bērniem”, uzskata ministrs. Otrkārt, tā palīdzēs valstij nodrošināt saviem iedzīvotājiem Satversmē nostiprinātās tiesības uz pajumti. Programmas ietvaros paredzēts Latvijā izveidot un attīstīt sistēmu, kas palīdzētu saglabāt esošo dzīvojamo fondu, iegūt īpašumā dzīvojamo platību jaunajām ģimenēm, kā arī nodrošināt ar dzīvojamo platību cilvēkus, kuru aktīvās darba gaitas ir beigušās, norādīja V. Makarovs.

Ar “Kreditēšanas pilotprogrammas” īstenošanas gaitu preses konferencē klātesošos iepazīstināja Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Lujāns. Viņš atgādināja, ka šīs programmas ietvaros ir paredzēts apgūt kredītresursus 25 miljonu latu vērtībā. Līdz šā gada 14. jūnijam bija piešķirti 620 aizdevumi par 2,3 miljoniem latu. Programma aptver visu Latviju, uzsvēra J. Lujāns, piebilstot, ka Rīgā un Rīgas rajonā piešķirto kredītu skaits nepārsniedz 40% no kopējā apjoma.

Dzīvokļu remontam ir izsniegti 250 aizdevumi par 700 000 latiem. Vidējā viena aizdevuma summa ir apmēram 2500 latu, savukārt vidējais kredītatmaksas termiņš, kādu ir izvēlējušies klienti, četrarpus gadu.

Dzīvokļu iegādei piešķirti ap 350 aizdevumi par 1,2 miljoniem latu. Vidējā aizdevuma summa — 4000 latu. Tas liecina par to, ka programma darbojas visā Latvijā, jo Rīgā par šādu vidējo summu mājokli iegādāties vairs nevar, bet citās pilsētās tas ir iespējams, norādīja J. Lujāns.

Līdz šim ir izsniegti 15 aizdevumi daudzdzīvokļu māju koplietošanas daļu sakārtošanai. Viena aizdevuma vidējā summa ir 25 500 latu, kredīta atmaksas termiņš — 8,2 gadi. Sagatavošanā ir vēl 15 daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas sabiedrību iesniegtie kredītu pieprasījumi, un nākamajos divos mēnešos tie varētu tikt apstiprināti, informēja J. Lujāns. Viņš pauda cerību, ka turpmāk namu apsaimniekošanas sabiedrību aktivitāte būs lielāka. Banka ir rīkojusi vairākus informatīvus pasākumus, lai namu kolektīvie apsaimniekotāji varētu iepazīties ar programmas piedāvātajām iespējām.

Pilotprojekta īstenošanas laikā banka ir nonākusi pie secinājuma, ka jāsakārto vairākas lietas: vēl pietiekami efektīvi nedarbojas garantiju mehānisms, ir jāpilnīgo normatīvie akti, jānosaka nodokļu atvieglojumi kredītņēmējiem. Tāpat banka uzskata, ka ir nepieciešams noteikt īpaši atbalstāmās aizņēmēju grupas. Svarīgi būtu arī informēt un izglītot jaunos namu un dzīvokļu īpašniekus par programmas radītajām iespējām saņemt kredītu savu mājokļu sakārtošanai, sacīja J. Lujāns.

FM pakļautībā esošās Tehniskās vienības direktors Aivis Reinholds atgādināja, ka aizvadītajā nedēļā finansu ministrs Gundars Bērziņš un Pasaules bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Maikls Kārters parakstīja līgumu par divu miljonu ASV dolāru kredīta izsniegšanu “Mājokļu projekta” īstenošanai Latvijā. Šie līdzekļi tiks izlietoti, valsts vārdā izsniedzot galvojumus kredītu ņēmējiem — jaunajām ģimenēm, denacionalizēto namu īrniekiem, pensionāriem, kā arī dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām. Tādējādi kredītiestādēm tiks radīti labvēlīgāki apstākļi aizdevumu izsniegšanai. A. Reinholds prognozēja, ka valsts garantētos kredītus varētu izsniegt Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Unibanka, Hansabanka un Pareksa banka, piebilstot, ka pagaidām vēl līgumus ar bankām FM nav slēgusi.

Balstoties uz “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas” pirmā posma īstenošanas gaitā uzkrāto pieredzi, VARAM, FM un Latvijas Hipotēku un zemes banka ir izstrādājusi programmas otro posmu. Tā mērķis ir maksimāli piesaistīt visus iespējamos resursus mājokļu sistēmas attīstībai valstī.

Programmas otrajā posmā ir jāpanāk, lai līdz 2007. gadam mājokļu atjaunošanā un būvniecībā tiktu izmantoti vismaz 135 miljoni latu, no kuriem 27 miljoni latu būtu valsts galvojumi, informēja V. Makarovs. Plānots, ka arī turpmāk programmas prioritātes būs atbalsts mājokļa iegādē vai dzīvojamās platības uzlabošanā jaunajām ģimenēm, pensionāriem un personām ar speciālām vajadzībām. Programmas ietvaros plānots izsniegt kredītus arī vienģimenes māju būvniecībai. Lai to īstenotu, ir jāizstrādā vairāki ekonomisko ģimenes māju projekti un jāizveido šādu mājokļu katalogs. Ekonomiskā māja ir dzīvojamā ēka, kuras būvniecībā uz vienu kvadrātmetru tiek izmantots ne vairāk kā divsimt latu, skaidroja ministrs. No 2003. līdz 2005. gadam jāuzbūvē vismaz tūkstotis šādu māju.

Programmas ietvaros paredzēts izveidot mājokļu garantiju fondu, kas izveidotās garantiju sistēmas ietvaros sniegs daļēju galvojumu kredītiestādēm par aizdevumiem mājokļu būvniecībai, iegādei un remontam, kā arī daudzdzīvokļu māju renovācijai. Garantiju sistēmas ieviešana nodrošinās iespēju saņemt aizdevumus arī aizņēmējiem ar nelieliem naudas uzkrājumiem.

Lēmums par “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas” otrā posma īstenošanu jāpieņem Ministru kabinetam.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Par pirmajiem sertificētajiem namu apsaimniekotājiem

Sabiedriskā organizācija “Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” (LNPAA), kas apvieno 29 biedrus no visas valsts — namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju uzņēmumus —, 13. jūnijā pasniedza pirmos desmit namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju atbilstības sertifikātus.

Sertifikāti tika piešķirti Aizkraukles, Alūksnes, Gulbenes, Jēkabpils, Liepājas, Limbažu, Madonas, Rēzeknes, Saldus un Valmieras namu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Kā pastāstīja sabiedriskās organizācijas prezidents Raimonds Munkevics, šim sertifikātam vairāk ir ieteikuma raksturs. To piešķir asociācijas biedriem, ja to darbība atbilst noteiktiem profesionāliem kritērijiem.

Neatkarīgie eksperti novērtē kandidātu profesionālo pieredzi namu, būvju un inženierkomunikāciju tehniskajā uzturēšanā, sanitārās apkopes veikšanā, iedzīvotāju administratīvajā apkalpošanā, komunālo pakalpojumu organizēšanā un veikšanā. Tiek vērtēta arī ražošanas materiāli tehniskā bāze, personāla kvalifikācija, nodokļu maksāšana. Namu apsaimniekotājiem nepieciešamas arī sabiedrības atsauksmes un pašvaldības novērtējums.

Katrā no iepriekš minētajām pilsētām situācija ir dažāda. Lielākoties ar namu apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumi.

Kā atzina Rēzeknes pilsētas Dzīvokļu saimniecības uzņēmuma vadītāja Amēlija Pētersone, šāds statuss arī ir visatbilstošākais. To apliecina arī uzņēmuma veiksmīgā darbība salīdzinājumā ar abiem pārējiem Rēzeknes namu apsaimniekotājiem (SIA “Pilots” un SIA “Lauku celtnieks”). Pašvaldības uzņēmums Rēzeknē dibināts 1991. gadā un apsaimnieko 298 dzīvojamās mājas ar 8508 dzīvokļiem. Apsaimniekoto telpu kopplatība — 393 783 kvadrātmetri, kas ir vislielākā pilsētā. Salīdzinoši īres un apsaimniekošanas maksa ir viena no zemākajām valstī — 13 santīmi par kvadrātmetru kopējās dzīvojamās platības. Kopīgi ar māju vecākajiem tiek plānoti namu remontdarbi, tiek nodrošināta visu māju inženiertīklu (ūdensvada, apkures, elektrotīklu) tehniskā apkope un remonts. Tas, protams, nav iespējams bez labas materiāli tehniskās bāzes un kvalificētu speciālistu piesaistes.

Arī Jēkabpils pašvaldības uzņēmums “Namu pārvalde” dibināts pirms vienpadsmit gadiem, un tajā nodarbināti ap 100 cilvēki. Namu pārvaldes pārziņā ir 330 dzīvojamās mājas. Kā pastāstīja uzņēmuma vadītājs Valdimirs Ždanovs, Jēkabpilī tikai nedaudz vairāk par pusi visu dzīvokļu ir privatizēti. Turklāt privatizācijai piedāvāto dzīvokļu cenas ir ļoti zemas — no 50 latiem par vienistabas dzīvokli līdz 300 latiem par trīsistabu.

Iemesls ir ļoti vienkāršs — Jēkabpils nav pievilcīga investoriem, tāpēc pilsētā nav attīstīts dzīvokļu tirgus. Tādēļ jo apbrīnojamāka ir “Namu pārvaldes” prasme ne tikai uzturēt dzīvojamo fondu labā kārtībā, bet arī vidēji gadā veikt kapitālieguldījumus 135 tūkstošu latu vērtībā. Piemēram, pērn izremontētas 20 daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, 10 mājām veikta jumtu seguma renovācija, sešiem namiem atjaunots siltummezgls, bet piecām mājām kapitāli izremontēta aukstā ūdens piegādes sistēma. Visi šie darbi veikti pašu spēkiem. Uzņēmumā attīstītas tādas palīgnozares kā galdniecība, mēbeļu ražotne, metālapstrāde. Ir arī savs avārijas dienests, kas strādā augu diennakti. Visa iegūtā peļņa tiek novirzīta trīs sociālo māju uzturēšanai. Tā ir savā ziņā unikāla situācija, kad pilsētā sociālo namu uzturēšanas izdevumus pilnībā sedz no “Namu pārvaldes” ieņēmumiem. Tomēr uzņēmumam tuvākajā laikā nāksies risināt ar īpašumtiesībām saistītus jautājumus, jo sākta tā privatizācija. Pieteikušies septiņi pretendenti, savas pirmpirkuma tiesības pieteikusi arī zemes īpašniece.

Apvienojoties četrām dzīvokļu saimniecības organizācijām, 1999. gadā dibināta Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvokļu saimniecības bezpeļņas organizācija “Jaunliepāja”. Tās apsaimniekošanā ir 477 mājas ar kopējo apdzīvojamo platību 533 759 kvadrātmetri un 8959 kvadrātmetriem neapdzīvojamās platības. Dzīvojamais fonds Liepājā ir fiziski nolietojies. Tāpēc uzņēmuma vadītājs Oskars Kliečis uzskata, ka pašreizējie īres un apsaimniekošanas maksas ieņēmumi — 11 santīmi par kvadrātmetru — ir krietni par maziem un būtu vismaz pusotru reizi palielināmi. Liepājas dome noteikusi īres maksas un komunālo pakalpojumu izmaksu griestus, kas 2003. gadā par vienu kvadrātmetru nedrīkst būt augstāki par 0,24 santīmiem, 2005. gadā — 0,36 santīmiem, bet 2007. gadā — 0,48 santīmiem.

Patīkami, ka pēdējā laikā iedzīvotāji laikus norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc pamazām iespējams veikt lielākus remontdarbus. Piemēram, dažām mājām atjaunots jumta segums, nomainīti iekšējie ūdens un kanalizācijas tīkli. Tomēr vislielākais darbs veikts, uzstādot alternatīvo gāzes apkuri trīs dzīvojamām mājām.

Interesanta pieredze dzīvojamo māju apsaimniekošanā uzkrāta arī citās pašvaldībās. Un šo uzņēmumu sertifikācija turpinās. R.Munkevics uzskata, ka par sertifikācijas jautājumiem būtu jārunā valsts mērogā, tāpēc asociācija plānojusi tikties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Vladimiru Makarovu.

Ingrīda Rumbēna,  “LV” nozares redaktore

Par sadarbību ar Zviedriju racionālā mājokļu politikā

Vakar, 18.jūnijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas Karalistes Riksdaga Dzīvojamo fondu komisijas pārstāvjiem.

Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pārrunāja jautājumus, kas skar mājokļu politiku un ar to saistīto problēmu risinājumu abās valstīs.

Uzklausot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu informāciju par likumdošanā noteikto regulējumu, viesi vēlējās sīkāk uzzināt, kā mūsu valstī šajā jomā nodrošināti iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām, kā Latvijā rūpējas par cilvēkiem, kas sevi nespēj nodrošināt ar dzīvokli, un kā valsts atbalsta jaunās ģimenes.

Taču kā visvairāk apspriestie un strīdīgākie mājokļu politikas jautājumi tika minēti īres griestu, kā arī denacionalizēto namu īrnieku tiesību regulējuma noteikšana likumdošanā.

Tikšanās noslēgumā abas puses bija vienisprātis, ka sadarbība starp abu valstu parlamentu komisijām jāturpina.

Saeimas preses dienests

Par Rīgas dzīvokļu rindā esošo personu pārreģistrāciju

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja 17.jūnijā akceptējusi lēmumprojektu par dzīvokļu rindā esošo personu pārreģistrāciju, jo ir mainījusies likumdošana par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Personām, kuras dzīvokļu rindā reģistrējušās līdz 2001.gada 31.decembrim un šogad vēl nav iesniegušas dokumentus, kuri apliecina viņu tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, būs jāpārreģistrējas līdz šā gada 1.decembrim. Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde no dzīvokļu rindas pretendentiem pieprasīs Sociālās palīdzības dienesta izziņu par maznodrošinātas personas statusu, jo likums nosaka, ka pašvaldībai palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā sniedzama mazaizsargātām personām. Tiks pieprasīta arī dzīvesvietas izziņa (veidlapa 22–dz). Dzīvokļu rindu iecerēts pārkārtot līdz šā gada beigām, ievērojot agrāko uzskaitē uzņemšanas laiku. Personas, kuras noteiktā termiņā nepārreģistrēsies, varēs izslēgt no pašvaldības palīdzības reģistra. Par sagatavoto lēmumprojektu vēl jālemj Rīgas domei.

Par pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksas sakārtošanu

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja 17.jūnijā vēlreiz izskatīja un akceptēja lēmumprojektu par pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksu. Tāpat kā līdz šim īres maksa par vienu kopējās platības kvadrātmetru atsevišķos dzīvokļos būs Ls 0,148, komunālajos dzīvokļos — Ls 0,135, bet sanitārtehniskajām prasībām neatbilstošos dzīvokļos — Ls 0,118. Dzīvokļa kopējā platībā ieskaitīs arī balkonu platību ar koeficientu 0,3 un lodžiju platību ar koeficientu 0,5.

Īres maksai turpmāk pieskaitīs klāt arī sistēmu tehniskās apkopes izdevumus, kurus patlaban iekasē kā atsevišķus maksājumus. Par ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi būs jāmaksā Ls 0,02, par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehnisko apkopi — Ls 0,001 un par individuālo siltuma mezglu, ja tāds ir ierīkots, būs jāmaksā Ls 0,025 par vienu kopējās platības kvadrātmetru, neskaitot balkonu un lodžiju platību.

Galīgo lēmumu par īres maksu pieņems dome.

Rīgas domes Informācijas  un sabiedrisko attiecību nodaļa