Pēc 2002.gada 13.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

H.Demakova (Tautas partijas frakcija): Mīļie tautieši! Saeima šodien ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu, kura sekas sniedzas ārpus ikdienības. Rīgā, Latvijas Republikas galvaspilsētā, tiks celta jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tās projekta autors — latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts — to nosaucis par “Gaismas pili”. Viņš ir rakstījis, ka mūsu folklorā un ticējumos jau teikts, ka drosmīgi vīri un sievas to sauks, pils pacelsies no tumsas dziļumiem un tauta atkal kļūs brīva!

Šodien kārtējo reizi uzvarēja Latvijas tauta. Pēc 14 gadu vilcināšanās tieši parlaments nolēma, ka ir jāceļ Nacionālā bibliotēka. Savukārt šī likumprojekta virzīšana izskatīšanai trešajā lasījumā notika pēc Tautas partijas frakcijas iniciatīvas.

Priecāsimies ne tikai par skaisto, bet arī par to, ka šī bibliotēka tiks uzcelta un tā būs pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms gribu izteikt gandarījumu par šodien trešajā lasījumā pieņemto likumu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Tomēr centīšos atbildēt uz jautājumu — kāpēc tas bija tik ilgi? Mana atbilde ir sekojoša: ne vienmēr cēlu mērķu sasniegšanai izmantotie līdzekļi tiek attaisnoti. Likumprojekta otrajam lasījumam tika iesniegts priekšlikums bibliotēkas celtniecībai izmantot līdzekļus no elektroenerģijas tarifu paaugstināšanas. Mēs uzskatījām, ka tas nav pieņemami, jo tad atkal ciestu gan cilvēki, gan arī tautsaimniecība. Šodien ir atrasts cits variants, un mēs par to arī nobalsojām. Tāpēc ceram, ka bibliotēkas projekta realizācijai piešķirtā nauda tiks izlietota godprātīgi un bibliotēka taps.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš nesen ierosināja ieviest stingrās uzskaites veidlapas, lai arī tādā veidā cīnītos pret kontrabandu. Bet, ja stingrās uzskaites veidlapas tiek drukātas par piecreiz lielāku cenu nekā Latvijas valsts vērtspapīri — lati –, tad ir skaidrs, ka šis mērķis neattaisno izmantotos līdzekļus. Šis ir uzskatāms piemērs, ka ne vienmēr piedāvātais ceļš ir tas labākais mērķa sasniegšanai.

Šodien ir noticis starpgadījums ar mūsu frakcijas pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam, kurā lūdzām vēlreiz izvērtēt jautājumu par Kalsnavas spirta ražotni. Faktiski Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze un Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Sončika kungs ir gatavi atzīt savu kļūdu par uzrēķinu rūpnīcai par nenomaksāto akcīzes nodokli un uzskata, ka kļūda ir jālabo. Taču ir finansu ministra Bērziņa kunga rezolūcija, kurā šī kļūda nekādā gadījumā netiek atzīta. Un strīds pastāv. Latvijas zemnieki, kuri rūpnīcai varēja piegādāt izaudzētos graudus un par to saņemt naudu, palikuši neziņā. Šāda jautājuma politizēšana traucē valsts ekonomikai.

Ir vēl viens starpgadījums. Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” par akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Kolosāli! Manuprāt, viss ir kārtībā. Šis nodoklis bija jāpalielina, un tas ir pareizi. Līdz šim akcīzes nodoklis simtprocentīgi tika ieskaitīts valsts budžetā, bet tagad pēkšņi ir iesniegts priekšlikums, ka valsts budžetā būtu jāieskaita tikai 94%, bet atlikušie 6% — kaut kādā citā specbudžetā, no kuriem 50% ieskaitāmi Kultūrkapitāla fondam un 50% — Sporta spēļu atbalsta fondam, sabiedriskai organizācijai, kas nodarbojas ar sporta spēļu organizēšanu. Šeit rodas jautājums — kā to var tik vienkārši izdarīt finansu gada vidū? Budžets ir apstiprināts! Tomēr gan Ministru prezidents, gan arī finansu ministrs klusē. Līdz ar to šim jautājumam nav elementāras loģikas.

Tāpēc mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim premjerministra darbu un nākošajā Saeimas sēdē iesniegsim lēmuma projektu par Ministru prezidenta Andra Bērziņa demisijas pieprasīšanu.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Starp daudziem desmitiem šodien plenārsēdē izskatītajiem likumprojektiem galīgajā lasījumā tika pieņemts likums “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Pret balsoja tikai frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti. Kāpēc? Arī mēs uzskatām, ka Latvijai ir vajadzīga jauna valsts bibliotēka. Bet, mūsuprāt, Latvija diemžēl neizturēja valstiskuma eksāmenu. Iekšzemes kopprodukts valstī kopš 90.gadu sākuma ir tikai 56%. Rūpniecības un lauksaimniecības nozares ir izpostītas. Izglītībā, kultūrā un zinātnē valda dziļa krīze. Valdošo partiju politiķu vadībā noslēgts neizdevīgs līgums ar “Lattelekom”, a/s “Latvijas kuģniecība” tagad faktiski tiek pārdota par “sviestmaizi”. Mēs negribam vai neprotam pelnīt naudu? Rezultātā Latvijā ir iestājusies stabila nabadzības, bezdarba, korupcijas un pat noziedzības ēra. Vai jūs, cienījamie radioklausītāji, pēdējos divpadsmit gados esat kļuvuši bagātāki? Ja ne, padomājiet, kurš vainīgs. Vienu cilvēku mānīt var ilgi, tas visiem zināms. Daudzus — īsu brīdi. Bet visu tautu ilgi mānīt nevar, un es ļoti ceru, ka tas apstiprināsies nākamajās vēlēšanās.

Tiek apgalvots, ka līdzekļi bibliotēkas celtniecībai tiks piešķirti no a/s “Latvijas kuģniecība” pārdošanas, no Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā un no trešā mobilā operatora licences pārdošanas. Faktiski līdzekļi tiks paņemti no nodokļu maksātāju kabatām. Līdzekļu nepietiks! Un šis populistiskais lēmums pieņemts tikai tāpēc, lai noslēgtu “izdevīgus” līgumus, no kuriem mēs pēc tam nevarēsim tikt vaļā. Šīs rūpes tiks atstātas nākamajai valdībai.

Es pieļauju, ka Saeimai nākotnē būs jāveido kārtējā izmeklēšanas komisija par bibliotēkas ēkas celtniecību — līdzīga tām, kas jau bijušas Latvenergo trīs miljonu meklēšanai, kontrabandas lietu izmeklēšanai, Lattelekom lietā un citas. Bet būs par vēlu. Ja zaglis meklē pie zagļa, tad nekad un neko, kā zināms, neatrod.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektus — “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” un “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Mūsu frakcija par šiem likumprojektiem balsoja gandrīz vienprātīgi. Atzīmēšu, ka interesantas debates bija mūsu deputātiem Pēterim Tabūnam, Jurim Vidiņam un Jurim Dobelim. Manuprāt, zīmīgi ir tieši tas, ka viskarstāko debašu laikā sākās milzīgs negaiss ar pērkona grāvieniem. Es pieļauju, ka šajā brīdī iedrebējās arī deputātu sirdis un bija jāpadomā — vai tik šos debesu spēkus nav raisījusi tieši mana uzstāšanās?

Bet, runājot nopietni, jāsaka, ka jau šodien jādomā par to, kā mēs, akceptējot līgumu ar Svēto Krēslu, īstenosim visu Latvijas reliģisko konfesiju līdztiesību valsts priekšā. Runa ir gan par luterāņu baznīcu, gan arī par baptistu un septītās dienas adventistu, kā arī vasarsvētku draudzēm, jo šādai līdztiesībai jābūt ne tikai deputātu vārdos no Saeimas tribīnes, bet arī reālajā dzīvē. Visu, arī mazo, konfesiju mācītājiem un garīdzniekiem likuma priekšā jābūt absolūti vienādiem. Un arī finansējumam no valsts budžeta jābūt vienādam. Ir pienācis īstais brīdis, kad evaņģēlisko konfesiju vadībai un draudžu pārstāvjiem ir jāsanāk kopā, lai lemtu, ko tad mēs īsti vēlamies prasīt un kas mums pienākas no savas valsts, līdzīgi kā tas tagad ir ar Katoļu baznīcu.

Šodien mēs pieņēmām vēl vienu ļoti svarīgu likumu. Tas ir Cilvēka genoma izpētes likums. Tiem cilvēkiem, kuri ir spiesti regulāri apmeklēt ārstus, lai cīnītos ar ļoti smagām slimībām, pavisam tuvā nākotnē būs iespēja tās izārstēt. Tā ir priecīga un laba vēsts.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu Savienības frakcija): Šodien parlamenta sēde sākās ar klusuma brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

Kā atgādinājumu par 1941.gada 14.jūnija notikumiem deputāti saņēma arī Sociāldemokrātu Savienības partijas sponsorēto deviņu stundu garo audio un video materiālu ar liecībām, ko snieguši uz gulaga nometnēm Intā, Vorkutā, Abezā, Soļikaļimskā, Karagandā, citur Sibīrijā, pat Mongolijā un pie Jeņisejas krastiem, pie Polārā loka un pie ietekas Ziemeļu ledus okeānā deportētie cilvēki. Šo dokumentālo materiālu deputāti saņēma pirmie, bet tas tiks nosūtīts arī Latvijas skolām un izplatīts akcijā “Bibliotēkas”, lai cilvēki neaizmirst mūsu valsts vēstures traģiskākos notikumus.

Šodien sēdē tika izskatīts jautājums par Saeimas piekrišanu mūsu frakcijas deputāta Imanta Burvja izdošanai kriminālvajāšanai, kas tiek pamatota ar bijušās Valsts drošības komitejas darbinieku liecībām. Domāju, ka šai lietai ar iepriekšminētajām deportēto cilvēku liecībām ir zināmas paralēles.

Plenārsēdē tika izskatīti arī vairāki Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumi grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz ienākuma nodokļa atlaides, ja uzņēmumā tiek nodarbināti invalīdi. Šāds priekšlikums Saeimā jau tika iesniegts iepriekš — kā priekšlikums šī gada valsts budžeta projektā. Tomēr arī šoreiz parlamenta vairākuma atbalstu tas neguva. Uzskatu, ka invalīdiem ir nepieciešams valsts atbalsts, lai viņi sabiedrībā varētu labi justies un veikt sabiedriski derīgu darbu. Uzņēmumiem par šādu pretimnākšanu būtu piemērojams samazināts ienākuma nodoklis. Varu tikai izteikt savu nožēlu.

Otrs mūsu frakcijas priekšlikums par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” tika izstrādāts pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresa Līvānos, kur LPS norādīja uz nepilnībām likumdošanā saistībā ar pievienotās vērtības nodokli. Iepriekš veiktie likuma grozījumi paredz piemērot samazinātu pievienotās vērtības likmi siltajam un aukstajam ūdenim, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanai. Bet šī likme nav samazināta maksai par apkuri, kas ir lielākais iedzīvotāju maksājums. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevar veikt šos maksājumus. Tāpēc mēs, lai tos atvieglotu, piedāvājām šī nodokļa likmi samazināt no 18% uz 9%. Piebildīšu, ka šo priekšlikumu atbalstīja tikai opozīcijas deputāti, tāpēc kārtējo reizi priekšlikums atbalstu neguva. Līdz ar to iedzīvotājiem būs jāmaksā 18% liels pievienotās vērtības nodoklis, tādējādi atkal pieaugs parādi par siltuma piegādi apkures sezonā.

Vēl šodien tika izskatīts arī jautājums par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Runāšu par to, ko jau kolēģi minēja. Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” paredz, ka no akcīzes nodokļa valsts budžetā tiek ieskaitīti 94%, bet 6% — speciālajā budžetā, kas vienādās daļās tiek sadalīti Kultūrkapitāla fondam un nesen dibinātajam Sporta spēļu atbalsta fondam. Tautas partijas deputātu pozitīvais balsojums par šādu nodokļa sadali liecina, ka partijas deputāts Māris Vītols būtībā ir interešu konfliktā, jo viņš ir šī fonda vadītājs. Uzskatu, ka šāda rīcība, ko atbalstījuši arī valdošo partiju deputāti, ir negodīga. Tāpēc mēs konsultēsimies ar pārējām opozīcijas partijām par lūgumu Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai neizsludināt šos likuma grozījumus, jo interešu konflikts ir acīm redzams.

P.Apinis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Latvijai šī ir nozīmīga diena, jo deputāti galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Mēs varam būt droši, ka 2008.gadā Latvija redzēs savu Nacionālo bibliotēku Daugavas kreisajā krastā, kuru projektējis ievērojamais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts.

Ejot pa Daugavas krastmalu, mēs skatāmies uz Doma baznīcu un Rīgas pili, un saprotam, ka pirms daudziem gadsimtiem ir bijuši drosmīgi cilvēki, kuri ir teikuši, ka jāuzbūvē lielas un nozīmīgas ēkas, lai tās kalpotu tautai daudzus gadu simtus. Šie cilvēki jau sen miruši un neviens nezina viņu vārdus, bet jebkurā gadījumā šiem cilvēkiem bija drosme pateikt, ka neatkarīgi no naudas trūkuma, jo arī viņiem nebija naudas, neatkarīgi no celtniecības grūtībām, arī viņiem tādas bija, viņi šīs nozīmīgās ēkas būvēja visai Rīgai un visai Latvijai.

Uzskatu, ka šī Saeima ir pieņēmusi pietiekami drosmīgu lēmumu — Latvijai uzbūvēt Nacionālu bibliotēku. Tieši tāpat arī Latvijas brīvvalsts laikā Saeima izdarīja drosmīgu soli, pieņemot lēmumu būvēt Brīvības pieminekli.

Es apsveicu Andri Vilku ar šo panākumu, kurš ilgu gadu garumā izloloja šo projektu. Tomēr visvairāk pateicos Ainai Nagobadai-Ābols, kura bija šī projekta “uzturētāja” visus šos garos gadus. Es pateicos Gunāram Birkertam, kurš radījis šo ģeniālo projektu, Arvilam Ašeradenam, kurš vadīja atbalsta fondu, kultūras ministriem, kuri visus šos gadus ir mēģinājuši šo ideju realizēt un daudziem, daudziem citiem.

Latvijai šodien ir vēl kāds ļoti būtisks notikums. Mums ir par vienu universitāti vairāk — pēc ilgiem gadiem Rīgas Stradiņa universitāte ir apstiprinājusi savu Satversmi, kas galīgajā lasījumā pieņemta arī Saeimā. Rīgas Stradiņa universitāte — bijusī Medicīnas akadēmija — tagad ir pilntiesīga universitāte ar savu Satversmi. Es apsveicu savu augstskolu! Tā ir augstskola, kas sagatavo pasaules klases speciālistus, kuri ar ļoti labiem panākumiem strādā visā pasaulē. Pie mums brauc mācīties daudzi studenti no Indijas, Šrilankas, Vjetnamas, arābu valstīm, un tas ir apliecinājums tam, ka mūsu augstskolas diploms ir nozīmīgs visā pasaulē. Skan lepni — Rīgas Stradiņa universitāte!

Esmu pārliecināts, ka ar šiem diviem pieņemtajiem, vēsturiski ļoti nozīmīgajiem lēmumiem pilnīgi pietiek, lai varētu teikt — šī bija pilnasinīga diena.

Saeimas preses dienests