Par vēlēšanos mūs dziļi iepazīt

Foto: A.F.I.

Apvienotās Karalistes vēstnieks Endrjū Tesorjērs:

Mūsu divpusējām attiecībām ir stipra un ilga vēsture jūras tirdzniecībā. Latvija ir varējusi paļauties uz Lielbritāniju krīzes laikā, mēs cīnījāmies gan Latvijai piederošajā jūras teritorijā, gan uz sauszemes par Latvijas neatkarību Pirmā pasaules kara beigās. Lielbritānija nekad nav atzinusi padomju varu. Latvijas vēstniecība Londonā palika atvērta arī padomju laikā, bet Latvijas zelta rezerves tika saglabātas Londonā, līdz Latvija atguva neatkarību.

Mūsu tirdznieciskās attiecības turpina būt stipras. Cik man zināms, Lielbritānija ir otrais lielākais tirgus Latvijas eksportam un pirmajā vietā kokmateriālu eksportam. Esmu priecīgs par to, bet es vēlētos redzēt, ka mūsu divpusējā tirdzniecība kļūst plašāka produktu un pakalpojumu ziņā. Vēstniecība daudz sadarbojas ar latviešiem, lai palielinātu divpusējo tirdzniecību. Mēs bieži organizējam britu biznesmeņu grupu apmeklējumu Latvijā. Prioritātes tirdzniecības jomās pašreiz ir vide, drošības aprīkojums, ostas un dzelzceļš, veselības aprūpe un medicīnas aprīkojums, ekotūrisms un būvniecība. Jau tagad Londonas tirdzniecības kamera atrodas Rīgā. Pirms pāris nedēļām britu drošības aprīkojuma ražotāju pārstāvji apmeklēja Latviju. Rudenī ieradīsies vēl citas grupas. Mēs ceram organizēt seminārus par ekotūrismu, lai darītu laukus pieejamākus un pievilcīgākus viesiem – gan latviešiem, gan ārzemniekiem.

Es vēl vairāk vēlētos veicināt britu tirdzniecību un tiešās investīcijas Latvijā. Lai to paveiktu, tirdzniecības klimatam un arī tirgus stāvoklim Latvijā jābūt pievilcīgākam, vairāk atvērtam un caurspīdīgākam, bet mazāk birokrātiskam. Mēs strādājam cieši kopā ar Latvijas autoritātēm, lai sasniegtu šādus uzlabojumus.

Mēs finansējam lielu programmu Latgales laukos, kuras mērķis ir veicināt nodarbinātību laukos. Projekta menedžeri ir no Ziemeļīrijas. Visās Lielbritānijas daļās ir veiksmīgi piemēri, ko rādīt un piedāvāt Latvijā. Piemēram, Velsa ir veiksmīgi atjaunojusi rūpniecību, bet tās lauki ir kļuvuši pievilcīgi ārvalstu investoriem. Tāpat kā Latvijai Velsai palīdzēja salīdzinoši zemās darbaspēka izmaksas. Velsa ir arī guvusi labumu no nozīmīgās Eiropas Savienības palīdzības. Skotijai arī ir palīdzējuši ārvalstu ieguldījumi un Eiropas Savienība, un tagad tā ir ievērojams Eiropas tūristu galamērķis. Skotija sadarbojas ar Latviju, īpaši ilgtspējīgās mežsaimniecības jomā.

Mani interesē Latvijas kultūra un arī literatūra, kuru es varu saprast tikai ar labām latviešu valodas zināšanām. Es studēju latviešu valodu Londonā piecus mēnešus pirms ierašanās Rīgā un turpinu to uzlabot. Runājot ar premjerministru, es nodomāju, ka valoda ir vairāk nekā tikai funkcionāla sazināšanās. Valoda iemieso cilvēku būtību un dabu, un tā bieži vien ir visvairāk atspoguļota tautas literatūrā un tradīcijās. Līdz šim es esmu tikai lasījis fragmentus no slaveniem Latvijas literatūras darbiem, piemēram, Jāņa Raiņa un Annas Brigaderes.

Es latviski protu labi lasīt, taču man nepieciešams koncentrēties, lai uzlabotu runas un klausīšanās iemaņas. Diemžēl, kad es biju Londonā, man nebija saskarsmes ar latviešiem. Tikai tagad man ir iespējams vingrināties, sarunājoties ar cilvēkiem. Lai uzlabotu savas zināšanas, es plānoju šovasar pavadīt dažas nedēļas laukos latviešu mājās, projām no angliski runājošajiem.

“LAUKU AVĪZE”