Par Valsts kontroles inovatīvo politiku

Valsts kontroliera padomniece Inga Baltiņa:

Jaunā Valsts kontroles likuma pieņemšana ir likumsakarīga politikai, ko pēdējos gados realizējusi VK. Izmaiņas likumdošanā ir tikai viens no nosacījumiem ceļā uz modernas un ietekmīgas institūcijas radīšanu, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār rīcību ar valsts mantu un budžeta līdzekļiem. Realizējot inovatīvu politiku, no attīstības viedokļa svarīgākas ir investīcijas izglītībā, zinātnē un modernajās tehnoloģijās, nevis fiziskā kapitāla palielināšanā. Šos principus savā darbībā cenšas ievērot VK.

VK strauji augusi darba produktivitāte. 1994. gadā veiktas 166 revīzijas un pārbaudes, 1999. gadā – 416, bet 2001. gadā pabeigtas 288 revīzijas lietas, izvērtēta finansu gada pārskata sagatavošanas pareizība 604 revidējamām vienībām. 1994. gadā LR Ģenerālprokuratūrai VK nosūtījusi dokumentus par 8 revīziju lietām, 1999. gadā – par 25, bet 2001. gadā – par 30 revīziju lietām. Katrs Valsts kontrolē ieguldītais lats atmaksājas. Piemēram, 1997. gadā VK budžets bija Ls 1,016 milj., bet uzrēķini par nelikumīgiem darījumiem tika noteikti par Ls 1 387 588.

VK strādā kvalificēti un profesionāli speciālisti. 79% revidentu ir augstākā izglītība (2001. g.). VK politika paredz permanentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un apmācības: 1997. gadā notika apmācības “Coopers&Lybrand” vadībā, 1998. gadā finansiālo atbalstu mācībām sniedza Pasaules Banka un Bavārijas CDA (Duisberga fonds). Pēdējos gados notiek intensīvas darbinieku mācības ES augstākajās kontrolējošās institūcijās: 1999. gadā Dānijas Karalistes Valsts kontrolē un Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātā Briselē, 2001. gadā – Eiropas Revidentu tiesā Luksemburgā un EIROSAI dalībvalstīm organizētajās mācībās Prāgā notika IDI (INTOSAI Development Initiative) izstrādātās programmas apgūšana. Šogad notika intensīvas revidentu mācības finanšu revīziju veikšanai, bet 18. jūnijā sāksies revidentu lietderības revīziju mācības.

VK vienmēr pati ir bijusi pārmaiņu iniciatore, kurai bijis svarīgi sasniegt attīstīto valstu revīziju darba līmeni. Jau 1994. gadā mūsu VK kļuva par INTOSAI dalībnieci (starptautiska augstāko revidējošo institūciju organizācija), bet 1995. gadā mūs uzņēma par EIROSAI (Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju organizācija) dalībnieci.

Mums bija svarīgi identificēt trūkumus, lai, novēršot tos, sasniegtu noteiktos mērķus. Vislabāk trūkumi redzami no malas, tāpēc 1998. gadā pēc valsts kontroliera Raita Černaja iniciatīvas tika sākta sadarbība ar SIGMA (Support for Improvement of Administration). SIGMA eksperti veica pārrunas un diskusijas ar VK darbiniekiem, ar Saeimas un valdības pārstāvjiem. Tika vērtēts VK konstitucionālais un tiesiskais statuss, revīzijas tips un apjoms, revīziju plānošana, revīzijas vadība un kvalitāte, ziņošana par veiktajām revīzijām, IT lietošana revīzijās.

Ko ieteica SIGMA eksperti? Pēc apmēram gadu ilga pētījuma SIGMA nāca klajā ar ziņojumu par pārbaudi, uz kura pamata VK padome akceptēja VK stratēģiskās attīstības plānu 2000. gada janvārim–2004. gada decembrim. SIGMAS ekspertu ziņojums bija spēcīgs stimuls apzinātajai nepieciešamībai mainīt VK darbības juridisko bāzi.

Jaunajā VK likumā nav nostādņu, kas pagrieztu VK darbu par 180 grādiem. Likums kļuvis modernāks un precīzāk strukturēts. Jaunajā VK likumā ir ņemtas vērā visas starptautisko ekspertu rekomendācijas, izņemot vienu. Parlamenta komisijas izveide ir politisks lēmums, kas nav atkarīgs no VK. Ir jāsaprot, ka sabiedrisko līdzekļu kontrole nav tikai VK lieta. Tā ir komplicētas struktūras lieta, kur VK ir tikai viens no instrumentiem. Sava daļa ir jāuzņemas likumdevējam, sava Valsts kontrolei un citām tiesībsargājošām iestādēm.

Mēs vēl esam tikai ceļa sākumā uz modernas VK izveidi. Šogad 5. EIROSAI kongresā 45 valstu akceptētās rekomendācijas nosaka, ka IT var kļūt par svarīgu līdzekli kontrolē pār budžeta izpildi. Liela nozīme ir vienotu prasību izstrādāšana VK revidējamiem objektiem attiecībā uz iesniedzamajiem datiem un formātiem. Tāpēc Valsts kontrolei ir nepieciešams atbalsts no parlamenta un izpildvaras, lai sekmētu IT ieviešanu un izmantošanu kontroles procesā. No Phare VK šogad saņems līdzekļus Ls 88 000 IT iegādei. EIROSAI rekomendācijās teikts, ka investīciju ieguldīšana personāla resursos un IT ir galvenais nosacījums sekmīgai valsts budžeta kontrolei. Valsts kontrole būs tik spēcīga, cik spēcīgu ar savu atbalstu to darīs valsts.

“DIENA”