Par industriālo parku bumu Latvijā

Mūsu dzīvē pamazām ielaužas jauns biznesa veids – industriālie parki. Lai arī pašreiz reāli darbojas tikai trīs, tomēr bieži dzirdēts par jaunu parku izveidi, turklāt esot gaidāms arī īpašs valdības atbalsts – paredzēts, ka piecu gadu laikā Latvijā varētu uzbūvēt 15–25 jaunus industriālos parkus.

Industriālo parku galvenā priekšrocība ir tā, ka uzņēmējs, kas grib sākt savu darbību parkā, saņem darba vietu ar jau gatavu infrastruktūru. Tāpat industriālajiem parkiem reāli vajadzētu atrasties vietā ar ērtu satiksmi – ar kvalitatīviem pievedceļiem, ostu, lidostu un dzelzceļa tuvumu. Tiesa, pašreizējie parki nevar klientus piesaistīt ar līdzās esošo lidostu vai ostu (vienīgi jaunizveidotais parks G31 ir līdzās Rīgas brīvostai), turklāt viens no parkiem – “Noric Industries” – atrodas ārpus Rīgas – Olainē.

Valdības pārstāvji, attīstot industriālo parku būvniecību, cer pēc iespējas vairāk piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas. Piemēram, Industriālo parku atbalsta programmā paredzēts, ka ik gadu katrā industriālajā parkā ārvalstu tiešo investīciju formā tiks ieguldīts miljons latu. Piecos gados paredzēts atbalstīt 15–25 jaunu parku izveidi, un ārvalstu tiešo investīciju pieaugums šajā laikā salīdzinājumā ar 2002. gadu varētu būt vismaz 60 miljoni latu.

Pavisam nesen darbu sāka trešais industriālais parks Latvijā – G31. Tā kopējā teritorija ir 14 hektāru, taču parkam ir tikai viens īrnieks – “Preses apvienības” meitasuzņēmums SIA “NB Loģistika”, kas parka teritorijā izveidojusi modernu preses un preču izplatīšanas un vairumtirdzniecības centru. Parka vadība ir pārliecināta, ka parks atrodas ļoti labā vietā – netālu no Rīgas brīvostas, tam ir ērti pievedceļi un perspektīvā atjaunojams dzelzceļa atzars no Mangaļu stacijas. Parks esot ideāli piemērota vieta noliktavām, vieglās ražošanas uzņēmumiem un birojiem, kas saistīti ar loģistiku un tranzīta biznesu.

Industriālā parka “Skanska Industrial Village” Biznesa parks Rīga” kopējā platība ir 191,69 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa – 127,84 tūkstoši – pagaidām ir brīva. Parks darbojas kopš 1999. gada, un tā teritoriju 63,85 tūkstošu kvadrātmetru platībā aizņem uzņēmumi.

“Skanska Industrial Village” direktors Jānis Vizbulis skaidro, ka industriālais parks vairāk veidots kā biznesa parks, kas piemērots vieglās industrijas, loģistikas uzņēmumu, cash&carry, biroju un noliktavu vajadzībām. Veidojot parku, “Skanska” izmantojusi citās valstīs uzkrāto pieredzi, kas rādīja – šādi projekti gūst atsaucību gan uzņēmējos, gan pilsētu vadītājos un plānotājos. Tiesa, J. Vizbulis norāda, ka pašreizējo Latvijas uzņēmēju izpratni par šādu parku lietderību un to priekšrocībām var iedalīt divās daļās. Uzņēmēji ar ārvalstu kapitālu to izprot, savukārt vietējiem priekšstats par industriālajiem parkiem vēl tikai veidojas.

J. Vizbulis uzskata, ka industriālo parku nākotnes izredzes varētu būt pat ļoti perspektīvas. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un ārvalstu kapitāla ieplūšanu uzņēmumu interese par tiem tikai pieaugs. Industriālie parki kā teritorijas ir pazīstami Eiropā, tie piesaistīs uzņēmumu interesi ar sakārtotu infrastruktūru un pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi, sākot komercdarbību tādā jaunā valstī kā Latvija.

Līdzīgās domās ir pirmā industriālā parka “Nordic Industrial Park” vadība. Jāpiebilst, ka šim parkam veicas krietni labāk, jo tā platība ir 14 hektāru, tajā atrodas 16 atsevišķi korpusi ar kopējo izīrējamo platību 75 tūkstoši kvadrātmetru, no kuras patlaban izīrēta puse. Raksturojot pašreizējo parka darbību, D. Vītols stāsta: “Nordic Industries Park” ir rūpnieciska zona, kuras mērķis ir radīt vislabvēlīgākos priekšnoteikumus un apstākļus ātrai un efektīvai uzņēmējdarbības veicināšanai. Tā ir iespēja uzņēmējiem nodarboties ar to, ko viņi prot vislabāk: ražošanu, nevis neskaitāmiem blakuspienākumiem ražošanas organizēšanā.»

Arī viņš uzsver, ka lielāka atsaucība pašlaik ir no Rietumu uzņēmējiem, konkrēti – Lielbritānijas, Vācijas un Skandināvijas. Arī Latvijas ražotāji un vairumtirgotāji, kas jau pārauguši savu pašreizējo telpu iespējas, ļoti nopietni apsver iespēju izvēlēties industriālo parku par ilgtermiņa mītnes vietu, nevis savu ēku celtniecību. Parka plānotais apgrozījums šogad ir 700 tūkstoši latu, neto peļņa – 150 tūkstoši. Nākamais “Nordic Industries” projekts būs “Nordic Technology Park”, kas nodarbosies ar ražošanas, noliktavu, IT un high–tech kompāniju piesaistīšanu. Tomēr tas nav mērķis, ko var realizēt ar burvju nūjiņas mājienu.

Rožainā nākotne:

*kopumā ar atbalsta programmas palīdzību piecos gados varētu izveidot 15–25 industriālos parkus;

*šajā laikā tiks radītas vismaz 7500 jaunas darba vietas. Papildus gaidāmas vēl vismaz 1000 jaunas netiešās darba vietas;

*ārvalstu tiešās investīcijas šajā laikā varētu palielināties vismaz par 60 miljoniem latu jeb aptuveni par 4% salīdzinājumā ar 2002. gadu, pieņemot, ka ik gadu katrā jaunizveidotajā industriālajā parkā tiek ieguldīts miljons latu ārvalstu tiešo investīciju formā;

*pārkvalificēto un jaunu prasmju apguvušo speciālistu pieaugums – vismaz par 1000 darbiniekiem;

*augstas pievienotās vērtības aktivitāšu pieaugums IKP īpatsvarā varētu palielināties par 1% katru gadu, sākot no 2004. gada;

*piecu gadu laikā izveidotie industriālie parki samazinātu tekošā konta deficītu par 1–2% no iekšzemes kopprodukta, paredzot, ka 2007. gadā atbalstu saņēmušajos industriālajos parkos izvietoto uzņēmumu eksporta apjoms sasniegs vismaz 50 miljonus latu;

*uzņēmējdarbības inkubatoru izveidošana jaunu uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai – vismaz 20 procentos no industriālajiem parkiem, sākot no 2004. gada;

*mācību un pārkvalifikācijas centru ierīkošana – vismaz 20 procentos no izveidotajiem industriālajiem parkiem, sākot no 2004. gada.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti