1966.GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR KRAVAS MARKU 1988. GADA PROTOKOLS

 

Esot 1966.gada konvencijas par kravas marku, kas parakstīta 1966.gada 5.aprīlī, Dalībvalstīm,

 

Atzīstot nozīmīgo ieguldījumu, ko devusi iepriekš minētā Konvencija kuģu drošības uz jūras un personu, kas atrodas uz kuģa drošības veicināšanā,

 

Atzīstot arī nepieciešamību tālāk pilnveidot iepriekš minētās Konvencijas nosacījumus,

 

Atzīstot tālāk nepieciešamību iepriekš minētajā Konvencijā ieviest apskates un sertificēšanas nosacījumus, kas harmonizēti ar citu starptautisko dokumentu attiecīgajiem nosacījumiem,

 

Uzskatot kā labāko veidu šo prasību īstenošanai parakstīt 1966.gada konvencijas par kravas marku Protokolu,

Ir vienojušās:

 

I pants. Vispārējie nosacījumi

1. Protokola Dalībvalstis apņemas pildīt Protokola un tā Pielikuma nosacījumus, kuri ir Protokola neatņemama sastāvdaļa. Katra atsauce uz Protokolu tajā pašā laikā ir atsauce uz tā Pielikumiem.

2. Protokola Dalībvalstis 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku (turpmāk — Konvencija) nosacījumus, izņemot 29.pantā noteikto, piemēro saskaņā ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izklāstīti šajā Protokolā.

3. Attiecībā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar valsts, kura nav Konvencijas un šā Protokola Dalībvalsts, karogu, šā Protokola Dalībvalstis piemēro Konvencijas un šā Protokola prasības, ja tas ir nepieciešams, lai garantētu, ka šiem kuģiem netiek nodrošināta nekāda cita labvēlīga attieksme.

 

II pants. Esošās apliecības

1. Neņemot vērā nevienu no šā Protokola nosacījumiem, ikviena Starptautiskā Kravas markas apliecība, kas ir apgrozībā, kad stājas spēkā šis Protokols attiecībā uz valsts valdību, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot, paliek spēkā esošs līdz beidzas tā derīguma termiņš.

2. Protokola Dalībvalsts neizdod apliecības saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par kravas marku, kas pieņemta 1966.gada 5.aprīlī, nosacījumiem.

 

III pants. Informācijas izplatīšana

Protokola Dalībvalstis apņemas paziņot un deponēt Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Ģenerālsekretāram ( turpmāk — Organizācija):

(a) likumu, dekrētu, rīkojumu un noteikumu un citu dokumentu, kas ir pasludināti dažādos jautājumos šā Protokola ietvaros, tekstus;

(b) iecelto inspektoru vai atzīto organizāciju, kuras ir pilnvarotas darboties viņu vārdā, risinot jautājumus par kravas marku, sarakstu, lai izplatītu Dalībvalstīm amatpersonu informēšanai, un oficiālo ziņojumu par īpašajiem pienākumiem un nosacījumiem; un

(c) pietiekamu skaitu to sertifikātu paraugu, kas izdoti saskaņā ar šā Protokola nosacījumiem.

 

 

IV pants. Parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana,

apstiprināšana un pievienošanās

1. Protokols ir atvērts parakstīšanai Organizācijas vadības mītnē no 1989.gada 1.marta līdz 1990.gada 28.februārim un pēc tam paliek atvērts pievienošanās nolūkam. Saskaņā ar 3.daļas nosacījumiem, valstis var apliecināt Protokola saistošo raksturu:

(a) parakstot, neatrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot, atrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu ar sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

2. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta, deponējot dokumentu šajā nolūkā Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Protokolu bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu, apstiprināšanu var parakstīt vai pievienoties tam tikai tās valstis, kuras ir bez atrunas parakstījušas, akceptējušas vai pievienojušās Konvencijai.

 

 

V pants. Stāšanās spēkā

1. Protokols stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, datumā, kad ir izpildīti abi nosacījumi:

(a) ne mazāk kā piecpadsmit valstis, kuru apvienotās tirdzniecības flotes veido ne mazāk kā 15% no pasaules tirdzniecības kuģošanas bruto tilpības, ir izteikušas savu piekrišanu pildīt šā Protokola nosacījumus saskaņā ar IV pantu, un

(b) kad izpildīti 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988. gada protokola spēkā stāšanās nosacījumi, paredzot, ka šis Protokols nestājas spēkā pirms 1992. gada 1. februāra.

2. Valstīm, kuras ir deponējušas šā Protokola ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu pēc tam, kad izpildīti tā spēkā stāšanās nosacījumi, bet pirms spēkā stāšanās, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās sāks darboties šī Protokola spēkā stāšanās datumā, kad stājas spēkā šis Protokols vai trīs mēnešus pēc dokumenta deponēšanas datuma, kurš ir vēlākais datums.

3. Katrs ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas deponēts pēc datuma, kad Protokols stājies spēkā, stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no deponēšanas datuma.

4. Pēc datuma, kurā Protokola grozījumi vai šā Protokola Dalībvalstu izdarītie Konvencijas grozījumi, ir uzskatāmi par akceptētiem saskaņā ar IV pantu, katrs deponētais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments ir jāpiemēro šim Protokolam un grozītajai Konvencijai.

 

VI pants. Grozījumi

1. Protokolu un šā Protokola Dalībvalstu starpā Konvenciju var grozīt ar ikvienu no procedūrām, kas noteiktas sekojošās daļās.

2. Grozījums pēc izskatīšanas Organizācijā:

(a) katrs grozījums, ko ierosinājusi šā Protokola Dalībvalsts tiek iesniegts Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam to izplata visiem Organizācijas locekļiem un visām Konvencijas līgumslēdzējām valdībām, vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas;

(b) katrs tādējādi ierosināts un izplatīts grozījums tiek nosūtīts Organizācijas Jūras drošības komitejai izskatīšanai;

(c) valstīm, kuras ir šā Protokola Dalībvalstis, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesības piedalīties Jūras drošības komitejas sēdē, lai izskatītu un pieņemtu grozījumus;

(d) grozījumus pieņem ar divu trešdaļu Protokola Dalībvalstu vairākumu, kas ir klāt un balso Jūras drošības komitejā, kas paplašināta kā paredz punkts (c) (turpmāk — “Paplašinātā Jūras drošības komiteja”) ar noteikumu, ka vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu piedalās balsošanā;

(e) grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar punktu (d), Organizācijas Ģenerālsekretārs izplata visām šā Protokola Dalībvalstīm ar nolūku apstiprināt;

(f) (i) šā Protokola panta vai A Pielikuma grozījums, vai Konvencijas panta grozījums starp šā Protokola Dalībvalstīm, tiek uzskatīts par akceptētu datumā, kurā to ir akceptējušas divas trešdaļas šā Protokola Dalībvalstu

(ii) šā Protokola B pielikuma vai starp Protokola Dalībvalstīm Konvencijas Pielikuma grozījums, tiek uzskatīts par akceptētu:

(aa) pēc diviem gadiem, skaitot no datuma, kurā tas ir nosūtīts šā Protokola Dalībvalstīm ar nolūku apstiprināt; vai

(bb) noslēdzoties citādam periodam, kas nav mazāks par vienu gadu, ja tā noteikts tā pieņemšanas laikā ar divu trešdaļu Dalībvalstu vairākumu, kas piedalās un balso Paplašinātajā Jūras drošības komitejā.

Tomēr, ja noteiktajā periodā vairāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu vai Dalībvalstis, kuru apvienotā tirdzniecības flote veido ne mazāk kā piecpadsmit procentus no visu Dalībvalstu tirdzniecības flotes tilpības, nosūta ziņojumu Organizācijas Ģenerālsekretāram, ka tie ir pret grozījumu, tas nav uzskatāms par akceptētu.

(g) (i) grozījums, kas minēts (f)(i) punktā attiecība uz tām Protokola Dalībvalstīm, kuras to ir akceptējušas, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tas tiek uzskatīts par akceptētu un attiecībā uz katru Dalībvalsti, kas to akceptē pēc šī datuma, pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kad šī Dalībvalsts to akceptējusi;

(ii) grozījums, kas minēts (f)(ii) punktā attiecība uz visām Protokola Dalībvalstīm, izņemot tās, kuras ir pret grozījumu saskaņā ar šo apakšpunktu un kuras nav atsaukušas šos iebildumus, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tas tiek uzskatīts par akceptētu. Tomēr pirms noteiktā spēkā stāšanās datuma, katra Dalībvalsts var nosūtīt ziņojumu Organizācijas Ģenerālsekretāram, ka tā atbrīvo sevi no šāda grozījuma spēkā stāšanās uz laika posmu, kas nepārsniedz vienu gadu, skaitot no tā spēkā stāšanās datuma, vai šādu ilgāku laika posmu var noteikt pie divu trešdaļu Dalībvalstu vairākuma, kas piedalās un balso Paplašinātā jūras drošības komitejā grozījuma pieņemšanas laikā.

3. Grozījums, ko izdara Konference:

(a) pēc šā Protokola Dalībvalsts lūguma, kuru atbalsta vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu, Organizācija var sasaukt Dalībvalstu konferenci ar nolūku izskatīt šā Protokola un Konvencijas grozījumus;

(b) katru grozījumu, ko pieņēmusi šī konference ar divu trešdaļu klātesošu un balsojošu Dalībvalstu vairākumu, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta visām Dalībvalstīm akceptēšanai;

(c) ja vien Konference nenolemj citādi, grozījums tiek uzskatītas par akceptētu un stājas spēkā saskaņā ar procedūru, kāda noteikta 2(f) un 2(g) punktā, pēc nepieciešamības, paredzot, ka atsauces šajos apakšpunktos uz paplašināto Jūras drošības komiteju nozīmē atsauces uz Konferenci.

4. (a) Šā protokola Dalībvalstij, kura ir akceptējusi 2(f)(ii) punktā minēto grozījumu, kas stājies spēkā, nav pienākums pildīt šajā Protokolā noteikto attiecībā uz sertifikātu, kas izdots kuģim, kam ir tiesības braukt ar Dalībvalsts karogu, un kura saskaņā ar šā apakšpunkta nosacījumiem ir pret grozījumu un šo iebildumu nav atsaukusi, tiktāl, ciktāl šis sertifikāts attiecas uz grozījumā ietvertajiem apspriežamajiem jautājumiem;

(b) šā protokola Dalībvalstij, kura ir akceptējusi 2(f)(ii) punktā minēto grozījumu, kas stājies spēkā, ir pienākums pildīt šajā Protokolā noteikto attiecībā uz sertifikātu, kas izdots kuģim, kam ir tiesības braukt ar Dalībvalsts karogu, kura saskaņā ar 2(g)(ii) punkta nosacījumiem ir paziņojusi Organizācijas Ģenerālsekretāram, ka attiecībā uz to grozījums nestājas spēkā.

5. Ja vien nav nolemts citādi, katrs grozījums, kas veikts saskaņā ar šo pantu, kurš attiecas uz kuģa uzbūvi, ir piemērojams tikai tiem kuģiem, kuriem ir ielikts ķīlis, vai kurš atrodas līdzīgā konstrukcijas stadijā datumā vai pēc datuma, kurā grozījums ir stājies spēkā.

6. Katrs paziņojums par grozījuma akceptēšanu vai iebildums pret to, vai katrs nosūtītais ziņojums saskaņā ar 2(g)(ii) punktu, rakstveidā tiek iesniegts Organizācijas Ģenerālsekretāram, kas informē visas šā protokola Dalībvalstis par katru šādu iesniegšanu un tās saņemšanas datumu.

7. Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas šā Protokola Dalībvalstis par ikvienu grozījumu, kas stājas spēkā saskaņā ar šo pantu, un datumu, kurā katrs šāds grozījums stājas spēkā.

 

 

VII pants. Denonsēšana

1. Šo Protokolu var denonsēt jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc pieciem gadiem, skaitot no datuma, kurā protokols stājas spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti.

2. Denonsēšana veicama deponējot denonsēšanas dokumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana notiek viena gada laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kādu var noteikt denonsēšanas dokumentā, pēc tam, kad to saņēmis Organizācijas Ģenerālsekretārs.

4. Ja Dalībvalsts denonsē Konvenciju, tiek uzskatīts, ka šī Dalībvalsts denonsē arī Protokolu. Denonsēšana stājas spēkā tajā pašā datumā, kurā stājas spēkā Konvencijas denonsēšana saskaņā ar šās Konvencijas 30. panta 3. daļu.

 

VIII pants. Deponēšana

1. Šo Protokolu deponē Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk — depozitārijs).

2. Depozitārijs:

(a) informē valstu valdības, kuras ir parakstījušas vai pievienošanās Protokolam par:

(i) katru jaunu parakstīšanu vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu un to veikšanas datumiem;

(ii) datumu, kurā Protokols stājas spēkā;

(iii) katru šā Protokola denonsēšanas dokumenta deponēšanu un tā saņemšanas datumu un datumu, kurā denonsēšanas stājas spēkā;

(b) nosūta šā Protokola likumīgi apstiprinātas kopijas visām valstu valdībām, kas parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam.

3. Tiklīdz Protokols stājas spēkā, tā likumīgi apstiprināto kopiju depozitārijs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam ar nolūku reģistrēt un publicēt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 103. pantu.

 

IX. pants. Valodas

Protokols sastādīts vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Parakstīta Londonā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada vienpadsmitajā novembrī.

To apliecinot, apakšā parakstījušies* savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, parakstījuši šo Protokolu.

* Paraksti izlaisti

 

 

A pielikums

1966.gada Starptautiskās konvencijas

par kravas marku pantu

grozījumi un papildinājumi

2. pants. Definīcijas

8. daļas esošais teksts ir aizstāts ar sekojošo:

8. “Garums” nozīmē mērījumu, kas ir 96% no pilnā garuma pa ūdenslīniju, augstumā 85% no vismazākā teorētiskā sānu augstuma un kas mērīts no ķīļa augšējās malas vai garums no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz tās pašas ūdenslīnijas, ja tas ir lielāks. Gadījumos, kad priekšvadņa kontūrs ir ar ieliektu formu virs ūdenslīnijas, augstumā 85% no vismazākā teorētiskā sānu augstuma, ņem gan pilnā garuma tālākā punkta un attiecīgi priekšvadņa augšējās malas vistālākā punkta (virs šīs ūdenslīnijas) vertikālo projekciju uz šīs ūdenslīnijas. Kuģiem, kuri ir būvēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnija, pa kuru šis garums tiek mērīts, ir paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai.”

 

Pievieno jaunu 9. daļu šādā redakcijā:

“9. “Gadskārtējais datums” nozīmē katra gada dienu un mēnesi, kas atbilst attiecīgās apliecības derīguma termiņa beigu datumam.”

 

 

3., 12., 16. un 21. pants

Šo pantu esošajā tekstā visas atsauces uz “(1966.)” saistībā ar Starptautisko Kravas markas apliecību, tiek izslēgtas.

 

 

4. pants. Piemērošana

3. daļas esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“3. I Pielikuma noteikumi, ja vien nav noteikts savādāk, ir piemērojami jauniem kuģiem.”

 

5.pants. Izņēmumi

2.daļas (c) punktā vārdi “Punta Norte” ir aizstāti ar “Punta Rasa (Cabo San Antonio)”.

 

13. pants. Pārbaude, inspekcija un iezīmēšana

Esošais virsraksts ir aizstāts ar sekojošu:

“Pārbaudes un iezīmēšana”

 

1., 4. un 7. rindiņā vārdi “apskate, inspekcija un iezīmēšana” ir aizstāti ar vārdiem “apskates un iezīmēšana”.

 

14.pants. Sākotnējās un periodiskās apskates un inspekcijas

Esošais virsraksts ir aizstāts ar sekojošu:

Sākotnējās, kārtējās un ikgadējās apskates

Esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“1. Kuģim ir piemērojamas zemāk norādītās apskates:

(a) Sākotnējā apskate, pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, kurā jāiekļauj pilnīga tā būves un aprīkojuma apskate tādā mērā, kādā attiecībā uz kuģi ir piemērojama esošā Konvencija. Apskatei jāgarantē, ka kuģa ierīces, materiāli un saistu šķērsgriezumu izmēri pilnībā atbilst esošās Konvencijas prasībām.

(b) Kārtējā apskate, Administrācijas noteiktos intervālos, kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kur piemērojama 19. panta 2., 5., 6. un 7.daļa, kurai jānodrošina, ka būve, ierīces, aprīkojums, materiāli un saistu šķērsgriezuma izmēri pilnībā atbilst esošās Konvencijas prasībām.

(c) Ikgadējā apskate 3 mēnešu laika periodā pirms vai pēc katra apliecības gadskārtējā datuma, lai nodrošinātu, ka:

(i) nav veiktas kuģa korpusa vai virsbūves izmaiņas, kas varētu ietekmēt kravas markas atrašanās vietas noteikšanas aprēķinus;

(ii) piederumi un ierīces atveru, margu iežogojumu, ūdensvārtu un apkalpes telpu pieeju aizsardzībai tiek uzturētas labā lietošanas stāvoklī;

(iii) brīvsānu zīmes ir pareizi un pastāvīgi norādītas;

(iv) ir nodrošināta 10. noteikumā pieprasītā informācija.

2. Ikgadējās apskates, kas minētas šā panta 1.daļas (c) punktā, jāapstiprina Starptautiskajā Kravas markas apliecībā vai Starptautiskajā kravas markas izņēmuma apliecībā, kura izsniegta kuģim, kas atbrīvots saskaņā ar esošās Konvencijas 6. panta 2. daļu.

 

 

16. pants. Apliecību izsniegšana

Izslēgt 4. daļu.

 

 

17. pants. Citas valsts izsniegtās apliecības

Esošais virsraksts ir aizstāts ar sekojošu:

Apliecības, ko izsniedz vai apstiprina cita valsts

 

1. daļas esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“1. Dalībvalsts var, ja to pieprasa cita Dalībvalsts, pārbaudīt kuģi un, ja tas atbilst esošās Konvencijas prasībām, izsniegt vai pilnvarot izsniegt Starptautisko kravas markas apliecību kuģim un, kur tas piemērojams, apstiprināt vai pilnvarot kuģa apliecības apstiprinājumu saskaņā ar esošo Konvenciju.”

 

4. daļā atsauce “(1966.)” ir izslēgta.

 

 

18. pants. Apliecību veidlapas

Esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“Apliecību veidlapām jāatbilst esošās Konvencijas III Pielikumā dotajiem paraugiem. Ja lietotā valoda nav ne angļu, ne franču, jābūt teksta tulkojumam vienā no šīm valodām.”

 

 

19. pants. Apliecību derīguma termiņš

Esošais virsraksts ir aizstāts ar sekojošu:

“Apliecību derīguma termiņš un spēkā esamība”

 

Esošais virsraksts ir aizstāts ar sekojošu:

”1. Starptautisko Kravas markas apliecību izdod uz laika periodu, ko noteikusi Administrācija, kas nepārsniedz 5 gadus.

2.(a) Neņemot vērā 1.daļas prasības, ja kārtējā apskate ir veikta 3 mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās, jaunā apliecība ir derīga no kārtējās apskates veikšanas datuma līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma.

(b) Kad kārtējā apskate ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma, jaunā apliecība ir derīga sākot no kārtējās apskates pabeigšanas datuma līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma.

(c) Kad kārtējā apskate ir veikta pirms vairāk kā 3 mēnešiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma, jaunā apliecība ir derīga no kārtējās apskates pabeigšanas datuma līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus no kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

3. Ja apliecība ir izsniegta uz laika periodu, kas ir mazāks par 5 gadiem, Administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu līdz 1.daļā noteiktajam maksimālajam laika periodam, paredzot, ka, ja apliecība ir izdota uz 5 gadiem, atbilstoši tiek veiktas 14.pantā noteiktās piemērojamās ikgadējās apskates.

4. Ja pēc 14. panta 1.daļas (b) punktā noteiktās kārtējās apskates kuģim nevar izdot jaunu apliecību pirms esošās apliecības derīguma termiņa izbeigšanās, persona vai organizācija, kas veic apskati var pagarināt esošās apliecības derīguma termiņu uz laika periodu, kas nepārsniedz 5 mēnešus. Šis pagarinājums ir jāapstiprina apliecībā un to piešķir tikai tad, ja nav veiktas būves, aprīkojuma, ierīču, materiālu vai saistu šķērsgriezuma izmēru izmaiņas, kas ietekmē kuģa brīvsānu augstumu.

5. Ja kuģis laikā, kad apliecības derīguma termiņš ir beidzies, neatrodas ostā, kur to var apsekot, Administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šo pagarinājumu var piešķirt tikai tādam nolūkam, lai kuģis varētu veikt reisu uz ostu, kurā to apseko, un tas jādara tikai tajos gadījumos, kad tas šķiet pareizi un lietderīgi. Apliecības derīguma termiņu nevar pagarināt uz laiku, kas pārsniedz 3 mēnešus, un kuģis, kuram ir piešķirts pagarinājums, pēc tā ierašanās ostā, kurā kuģis jāapseko, nevar atstāt šo ostu bez jaunas apliecības saņemšanas, pamatojoties uz esošai apliecībai piešķirtā termiņa pagarinājumu. Kad ir pabeigta kārtējā apskate, jaunā apliecība ir derīga līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma, pirms tai tika piešķirts pagarinājums.

6. Administrācija var pagarināt apliecību, kas izdota kuģim, kas veic īsus reisus un kura nav pagarināta saskaņā ar šā panta iepriekšminētajiem nosacījumiem, uz pagarinājuma periodu līdz vienam mēnesim, skaitot no apliecībā norādītā derīguma termiņa beigšanās datuma. Kad ir pabeigta kārtējā apskate, jaunā apliecība ir derīga līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma, pirms tai tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos gadījumos, kā to noteikusi Administrācija, jaunai apliecībai atbilstoši 2., 5. un 6.daļas prasībām nav jānosaka derīguma termiņu, no esošās apliecības derīguma termiņa beigšanās datuma. Šādos īpašos apstākļos jaunā apliecība derīga līdz datumam, kas nepārsniedz 5 gadus, skaitot no kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā apskate ir pabeigta pirms 14. pantā noteiktā laika perioda, tad:

(a) apliecībā uzrādīto gadskārtējo datumu labo ar apstiprinājumu, līdz datumam, kas nepārsniedz 3 mēnešus, skaitot no datuma, kurā tika pabeigta pārbaude;

(b) sekojošo ikgadējo apskati, saskaņā ar 14. panta prasībām, jāpabeidz šā panta noteiktajos laika periodos, izmantojot jauno gadskārtējo datumu;

(c) derīguma termiņa datums var palikt nemainīgs, ar nosacījumu, ka tiek veiktas viena vai vairākas ikgadējās apskates, nepārsniedzot 14. pantā noteiktos maksimālos pārbaužu intervālus.

9. Starptautiskā kravas markas apliecība nav spēkā, ja eksistē kāds no sekojošiem apstākļiem:

(a) veiktas būtiskas kuģa korpusa vai virsbūves izmaiņas, kuru dēļ būtu nepieciešams piešķirt palielinātu brīvsānu augstumu;

(b) 14. panta 1.daļas (c) punktā minētais aprīkojums un ierīces nav uzturētas labā stāvoklī;

(c) apliecība nav apstiprināta tā, lai pierādītu, ka kuģis ir apsekots saskaņā ar 14. panta 1.daļas (c) punkta prasībām;

(d) kuģa būves stiprība ir samazināta līdz tādai pakāpei, ka kuģis ir nedrošs.

10. (a) Administrācijas izsniegtā Starptautiskās kravas markas aizņēmuma apliecība, kas izsniegta kuģim, uz kuru attiecināmi 6.panta 2.daļā minētie izņēmumi, apliecības derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Šāda apliecība ir pakļauta atjaunošanas, pagarināšanas, apstiprināšanas un anulēšanas procedūrām, kas ir līdzīgas šajā pantā noteiktajām Starptautiskās kravas markas apliecības izsniegšanas procedūrām.

(b) Kuģim, attiecībā uz kuru ir piemērojami 6.panta 4.daļā minētie izņēmumi, izsniegtās Starptautiskās kravas markas izņēmuma apliecības derīguma termiņš ir noteikts tikai vienam reisam, kuram tā ir izsniegta.

11. Administrācijas izsniegtā apliecība kuģim nav derīga, ja kuģis tiek pārreģistrēts zem citas valsts karoga.”

 

 

21. pants. Kontrole

1. daļas (c) punktā atsauce “3. daļa” ir aizstāta ar “9.daļu”.

 

 

B pielikums

1966.gada Starptautiskās konvencijas

par kravas marku pantu grozījumi un papildinājumi

1.pielikums. Noteikumi kravas markas noteikšanai

I. nodaļa. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums. Korpusa stiprība

Virsrakstā vārdi “Korpusa stiprība” ir aizstāti ar vārdiem “Kuģa stiprība”.

Noteikuma pirmajā teikumā vārds “korpuss” ir aizstāts ar vārdu “kuģis”.

 

 

2 . noteikums. Piemērošana

Pievienotas jaunas daļas 6. un 7. šādā redakcijā:

“6. 22.(2) noteikums un 27.noteikums attiecas tikai uz kuģiem, kuru ķīļi ir ielikti vai kuri atrodas līdzīgā būves stadijā datumā vai pēc datuma, kad stājas spēkā 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku1988.gada Protokols.

7. Jauniem kuģiem, kas ir atšķirīgi no 6. daļā norādītajiem, jāatbilst esošās Konvencijas (ar grozījumiem) vai 1966.gada Starptautiskās Konvencijas par kravas marku (pieņemta 1966.gada 5.aprīlī) 27.noteikumam, kā to noteikusi Administrācija.”

 

 

3. noteikums. Pielikumos lietoto terminu definīcijas

Esošais 1. daļas teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“1. “Garums. Garums nozīmē mērījumu, kas ir 96% no pilnā garuma pa ūdenslīniju, augstumā 85% no vismazākā teorētiskā sānu augstuma un kas mērīts no ķīļa augšējās malas vai garums no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz tās pašas ūdenslīnijas, ja tas ir lielāks. Gadījumos, kad priekšvadņa kontūrs ir ar ieliektu formu virs ūdenslīnijas, augstumā 85% no vismazākā teorētiskā sānu augstuma, ņem gan pilnā garuma tālākā punkta un attiecīgi priekšvadņa augšējās malas vistālākā punkta (virs šīs ūdenslīnijas) vertikālo projekciju uz šīs ūdenslīnijas. Kuģiem, kuri ir būvēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnija, pa kuru šis garums tiek mērīts, ir paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai.”

 

5.daļas (b) punktā vārdi “ klāja teorētiskās līnijas un sānu apšuvums” ir aizstāti ar “klāja un sānu teorētiskās līnijas”.

 

 

5. noteikums. Kravas markas

Noteikuma pēdējā teikumā vārdi “(kā parādīts 2. zīmējumā)” ir svītroti.

 

 

9. noteikums. Zīmju apstiprināšana

Atsauce “(1966.)” attiecībā uz Starptautisko kravas markas apliecību ir svītrota.

 

 

II. nodaļa. BRĪVSĀNU NOTEIKŠANAS NOSACĪJUMI

10. noteikums. Kapteinim sniedzamā informācija

2. daļas esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“2. Katram kuģim pirms tā būves pabeigšanas, kuram saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras netiek prasīts sānsveres tests, ir:

(a) jābūt sasvērtam un jānosaka tā faktiskais ūdens izspaids un smaguma centra atrašanās vieta tukšam kuģim;

(b) jānodod kuģa kapteiņa lietošanā apstiprināta, droša informācija, kas ļautu kapteinim ātri un vienkāršā veidā iegūt precīzus norādījumus par kuģa noturību visos apstākļos, kādos kuģim iespējams nonākt ikdienas darbā;

(c) jābūt apstiprinātai informācijai par noturību kopā ar pierādījumu, ka Administrācija ir apstiprinājusi šo informāciju, un tai visu laiku jāatrodas uz kuģa;

(d) ja Administrācija to apstiprina, ka nobeidzot kuģa būvi var iztikt bez sānsveres testa, bet ar nosacījumu, ka ir pieejami no tāda paša tipa kuģa iegūti sānsveres testa noturības pamatdati un Administrācija ir pārliecināta, ka no šiem pamatdatiem var iegūt drošu informāciju par kuģa noturību.”

 

 

15. noteikums. Ar pārvietojamiem aizvariem aizvērtas lūkas,

kas nodrošinātas ar ūdensnecaurlaidīgu brezentu

un aiztaisīšanas ierīcēm

5.daļas pēdējā teikumā vārds “lineāra” ir ievietots pirms vārda “interpolācija”.

 

 

22. noteikums. Notekas, pievadcaurumi un noplūdes caurumi

1.daļas pirmajā teikumā vārdi “izņemot kā paredzēts 2.daļā”, ir ievietoti aiz vārda “jābūt”.

Sekojoša daļa ir pievienota esošajam tekstam:

“2. Notekas, kuras tiek izvadītas caur ārējo apšuvumu no slēgtām virsbūvēm, kuras tiek izmantotas kravas pārvadāšanai, ir atļautas tikai tur, kur pie kuģa sasveres leņķa 5° uz jebkuru pusi, galvenā klāja mala neiegremdējas ūdenī. Citos gadījumos drenāžu jāizvada iekšpusē, saskaņā ar spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras prasībām.”

 

Esošo daļu numerācija no 2. līdz 5. ir nomainīta uz 3. līdz 6.

Pārnumurētajā daļā 4. atsauce “1.daļa” ir nomainīta uz “2.daļa”.

Pārnumurētajā 6. daļā pirmā teikuma vārdi “ Visi vārsti un ārējās apšuves armatūra” ir aizvietoti ar vārdiem “Visa ārējās apšuves armatūra un vārsti”.

23. noteikums. Borta iluminatori

Noteikuma 2. daļas vārdi “kravas ūdenslīnija” ir aizstāti ar vārdiem “vasaras kravas marka” (vai vasaras kokmateriālu kravas marka, ja noteikta)”.

24. noteikums. Ūdensvārti

2.daļas pirmajā teikumā vārdi “aprēķinātais laukums” ir aizstāti ar vārdiem “aprēķinātais laukums saskaņā ar 1.daļu”.

2.daļas otrajā teikumā vārds “lineāra” ir ievietots pirms vārda “interpolācija”.

3.daļas vārdi “kuģis ir aprīkots ar ventilācijas cauruli, kura” ir aizstāti ar vārdiem “kuģis ir aprīkots ar ventilācijas cauruli”.

 

 

III nodaļa. BRĪVSĀNI

27. noteikums. Kuģu veidi

Esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“1. Brīvsānu aprēķināšanas nolūkam kuģus iedala: “A” tipa kuģi un “B” tipa kuģi.

 

“A” tipa kuģi

2. “A” tipa kuģis ir tāds, kas:

(a) projektēts tikai šķidro lejamo kravu pārvadāšanai;

(b) ir ar augstu augšējā klāja necaurlaidību, kurā ir tikai mazas piekļūšanas atveres kravas nodalījumiem un kuri aiztaisīti ar tērauda vai ekvivalenta materiāla ūdensnecaurlaidīga blīvējuma vākiem; un

(c) ir ar mazu piekrauto kravas nodalījumu caurlaidību.

3. “A” tipa kuģim, kas ir garāks par 150 m un kuram ir noteikti brīvsāni, kas ir mazāki par “B” tipa kuģa brīvsāniem, pie piekraušanas saskaņā ar 11.daļas prasībām, jāiztur jebkura nodalījuma vai nodalījumu applūšanu ar pieņemto caurlaidību 0,95, kas izriet no 12.daļā noteiktiem pieņēmumiem par bojājumiem, un, saskaņā ar 13.daļas prasībām, kuģis paliek peldošs apmierinošā līdzsvara stāvoklī. Šāda veida kuģim mašīntelpa tiek uzskatīta kā aplūstošs nodalījums, ar caurlaidību 0,85.

4 “A” tipa kuģim brīvsānus nosaka ne mazākus par to, kā noteikts, pamatojoties uz 28. noteikuma “A” tabulu.

 

“B” tipa kuģi

5. Visi kuģi, kas neatbilst 2. un 3. daļas noteikumu prasībām attiecībā uz “A” tipa kuģiem, uzskatāmi par “B” tipa kuģiem.

6. “B” tipa kuģiem, kuriem 1. zonā ir lūkas, kas ir aprīkotas pēc 15.noteikuma prasībām, kas ir atšķirīgas no 7.daļas prasībām, atbilstošiem lūku aizvariem, tiek noteikti brīvsāni, pamatojoties uz 28.noteikuma “B” tabulā dotajiem lielumiem, kas ir palielināti par vērtībām saskaņā ar sekojošo tabulu:

“B” tipa kuģu brīvsānu palielinājums virs tabulā norādītajām vērtībām kuģiem, kuru lūku aizvari neatbilst 15.(7) noteikumam vai 16. noteikumam.

	Kuģa	Brīvsānu	Kuģa	Brīvsānu	Kuģa	Brīvsānu
	garums	palielinājums	garums	palielinājums	garums	palielinājums
	(metri)	(milimetri)	(metri)	(milimetri)	(metri)	(milimetri)
	108 un zem	50	139	175	170	290
	109	52	140	181	171	292
	110	55	141	186	172	294
	111	57	142	191	173	297
	112	59	143	196	174	299
	113	62	144	201	175	301
	114	64	145	206	176	304
	115	68	146	210	177	306
	116	70	147	215	178	308
	117	73	148	219	179	311
	118	76	149	224	180	313
	119	80	150	228	181	315
	120	84	151	232	182	318
	121	87	152	236	183	320
	122	91	153	240	184	322
	123	95	154	244	185	325
	124	99	155	247	186	327
	125	103	156	251	187	329
	126	108	157	254	188	332
	127	112	158	258	189	334
	128	116	159	261	190	336
	129	121	160	264	191	339
	130	126	161	267	192	341
	131	131	162	270	193	343
	132	136	163	273	194	346
	133	142	164	275	195	348
	134	147	165	278	196	350
	135	153	166	280	197	353
	136	159	167	283	198	355
	137	164	168	285	199	357
	138	170	169	287	200	358

 

Kuģa, kura garums ir starp šiem tabulā norādītajiem garumiem, brīvsānus aprēķina ar lineārās interpolācijas metodi.

Jautājumus par kuģiem, kuri ir garāki par 200 m, izšķir Administrācija.

7. “B” tipa kuģiem, kuriem 1.zonā ir lūkas, kas ir aprīkotas ar 15.(7) noteikuma vai 16.noteikuma prasībām atbilstošiem lūku aizvariem, izņemot gadījumus saskaņā ar šī noteikuma 8. līdz 13.daļas prasībām, brīvsānus noteic pamatojoties uz 28. noteikuma B tabulu.

8. Jebkuram “B” tipa kuģim, kas ir garāks par 100 m, var noteikt brīvsānus mazākus nekā tie, kas prasīti saskaņā ar 7.daļu, pie nosacījuma, ka attiecībā uz piešķirto samazinājumu Administrāciju apmierina, ka:

(a) apkalpes aizsardzībai veiktie pasākumi ir atbilstoši;

(b) ierīces klāja atbrīvošanai no ūdens ir atbilstošas;

(c) 1.zonas un 2.zonas aizvari atbilst 16.noteikuma prasībām un tiem ir atbilstoša stiprība, speciālu uzmanību pievēršot to noslēgšanas un nostiprināšanas ierīcēm; un

(d) kuģis, kas piekrauts saskaņā ar 11.daļas prasībām, ir spējīgs izturēt jebkura nodalījuma vai nodalījumu applūšanu ar pieņemto caurlaidību 0,95, kas izriet no 12.daļā noteiktiem pieņēmumiem par bojājumiem un palikšanu peldošam apmierinošā līdzsvara stāvoklī, kā tas noteikts 13.daļā. Šāda veida kuģa, ja tā garums ir lielāks par 150 m, mašīntelpu uzskata kā aplūstošu nodalījumu, ar caurlaidību 0,85.

9. Aprēķinot brīvsānus “B” tipa kuģiem, kuri atbilst 8., 11., 12. un 13.daļas prasībām, 28.noteikuma B tabulas vērtības atbilstošam kuģa garumam nevar samazināt vairāk kā par 60% no B un A tabulu vērtību starpības.

10. (a) Tabulās norādīto brīvsānu samazināšanu, kas atļauta saskaņā ar 9.daļu, var palielināt līdz 28.noteikuma A tabulu un B tabulu vērtību absolūtai starpībai, pie nosacījuma, ka kuģis atbilst:

(i) 26.noteikuma prasībām, kas ir atšķirīgas no 4.daļas prasībām, it kā tas būtu “A” tipa kuģis;

(ii) šā noteikuma 8., 11. un 13. daļas prasībām; un

(iii) šā noteikuma 12.daļas prasībām ar nosacījumu, ka visā kuģa garumā jebkura šķērsvirziena starpsiena tiek uzskatīta kā bojāta tādā veidā, ka divi blakus esošie priekšgala un pakaļgala nodalījumi applūst vienlaicīgi, izņemot to, ka šāds bojājums neattiecas uz mašīntelpas norobežojošām šķērssienām.

(b) Šāda kuģa, ja tas ir garāks par 150 m, mašīntelpu uzskata kā applūstošu nodalījumu, ar caurlaidību 0,85.

 

Sākotnējais noslogojuma stāvoklis

11. Sākotnējo noslogojuma stāvokli pirms applūšanas nosaka sekojoši:

(a) Kuģis ir piekrauts līdz vasaras kravas ūdenslīnijai pieņemot, ka kuģis ir uz līdzena ķīļa.

(b) Aprēķinot vertikālo smaguma centru, pielieto sekojošus principus:

(i) tiek pārvadāta viendabīga krava,

(ii) visi kravas nodalījumi, izņemot tos, uz kuriem attiecas (iii) apakšpunktu, bet ieskaitot nodalījumus, kurus paredzēts daļēji piepildīt, tiek uzskatīti kā pilnīgi piekrauti, izņemot šķidras kravas gadījumā, kad katrs nodalījums uzskatāms par 98% piepildītu.

(iii) Ja kuģi paredzēts ekspluatēt pie tā vasaras kravas ūdenslīnijas ar tukšiem nodalījumiem, šādus nodalījumus uzskata par tukšiem, ar nosacījumu, ka šādā veidā aprēķinātais smaguma centra augstumus nav mazāks par aprēķināto saskaņā ar (ii) apakšpunktu.

(iv) Ir atļauts, ka 50% no visu tanku un telpu atsevišķās ietilpības tiek aprīkotas, lai pārvadātu patēriņa šķidrumus un krājumus. Tiek pieņemts, ka katram šķidruma veidam vismaz viens šķērsvirziena tanku pāris vai atsevišķais diametrālās plaknes tanks ir ar maksimāli brīvu virsmu, un tankam vai tanku kombinācijai, ar kuru jārēķinās, jābūt ar vislielāko brīvās virsmas efektu; katra tanka satura smaguma centru jāpieņem kā esošu tanka tilpuma centrā. Atlikušos tankus pieņem vai nu par pilnīgi tukšiem vai pilnīgi piepildītiem, un patēriņa šķidrumu sadalījumam starp šiem tankiem jābūt tādam, lai iegūtu iespējami lielāko smaguma centra augstumu virs ķīļa.

(v) Pie kuģa dibena slīpuma ne vairāk par 50, katram nodalījumam, kas satur šķidrumus saskaņā ar (ii) apakšpunktu, izņemot gadījumu, ja nodalījumi satur patērējamos šķidrumus, kā noteikts (iv) apakšpunktā, tiek ņemts vērā maksimālās brīvās virsmas efekts.

Alternatīvi var lietot faktisko brīvās virsmas efektu, ar nosacījumu, ka Administrācijai ir pieņemamas šīs aprēķināšanas metodes.

(vi) Svaru aprēķina pamatojoties uz sekojošiem, konkrētiem īpatnējā svara lielumiem:

Sālsūdens	1.025
Saldūdens	1.000
Naftas degviela	0.950
Dīzeļdegviela	0.900
Smēreļļa	0.900

 

 

1.pants. Bojājumu pieņēmumi

12. Uz pieņemto bojājumu raksturu attiecas sekojoši principi:

(a) Visos gadījumos bojājuma vertikālā virziena izmēri tiek ņemti, skaitot no pamatlīnijas uz augšu bez ierobežojuma.

(b) Bojājuma izmērs šķērsvirzienā ir vienāds ar B/5 vai 11,5 m, ņemot mazāko, kas mērīts iekšpusē no kuģa sāna perpendikulāri centrālai asij vasaras kravas ūdenslīnijas līmenī.

(c) Gadījumā, ja ir mazāka izmēru bojājums par (a) un (b) punktos norādīto, kura rezultātā stāvoklis pasliktinās, ņem šādu mazāku izmēru bojājumu.

(d) Izņemot gadījumus, kur prasīts cits, nekā paredz 10.daļas (a) punkta prasības, applūšana tiek saistīta ar vienu, starp blakusesošām šķērssienām esošu nodalījumu, ar nosacījumu, ka šī nodalījuma iekšējā gareniskā robeža neatrodas pieņemtā bojājuma šķērsvirziena izmēru robežās. Sānu malu tanku, kuri neatrodas visā kuģa platumā, šķērsvirziena starpsienas tiek pieņemtas par nebojātām pie nosacījuma, ka tās atrodas aiz pieņemtā bojājuma šķērsvirziena izmēru robežas, kā tas norādīts (b) punktā. Ja šķērsvirziena starpsienā ir pakāpieni vai padziļinājumi, kas ir ne vairāk kā 3 m garumā, un kas izvietoti pieņemtā bojājuma šķērsvirzienā, kā norādīts punktā (b), šādu šķērssienu var uzskatīt par nebojātu un tai piegulošais nodalījums var tikt appludināts atsevišķi. Ja tomēr pieņemtā bojājuma šķērsvirziena izmēros esošajā šķērssienā ir pakāpiens vai padziļinājums vairāk par 3 m garumā, divi šai šķērssienai blakus esošie nodalījumi tiek uzskatīti kā applūduši. Pakāpiens, ko veido pakaļpīķa starpsiena un pakaļpīķa tanka augša, netiek uzskatīts par pakāpienu, uz kuru attiecas šis noteikums.

(e) Gadījumā, ja galvenā šķērssiena ir izvietota pieņemtā bojājuma šķērsvirziena izmēru robežās un veidojas vairāk par 3 m pakāpiens, ko veido dubultais dibens vai sānu tanks, dubultais dibens vai sānu tanki, kas atrodas blakus galvenās šķērsienas pakāpienu daļai, tiek uzskatīti kā appludināmi vienlaicīgi. Ja sānu tankam ir atveres vienā vai vairākās kravas telpās, tādas kā labības padeves šahtas, tāda šahta vai šahtas tiek uzskatītas kā appludinātas vienlaicīgi. Tāpat kuģim, kas projektēts šķidru kravu pārvadāšanai, ja tā sānu tankam ir atveres uz blakus esošajiem nodalījumiem, tādi blakus nodalījumi tiek uzskatīti kā tukši un applūstoši vienlaicīgi. Šo noteikumu piemēro pat tur, kur šādi atvērumi ir aprīkoti ar noslēdzošām ierīcēm, izņemot gadījumā, ja noplūdes vārsti ierīkoti starpsienās starp tankiem un kur vārstus regulē no klāja. Ar bultskrūvēm aizskrūvēti līdlūku aizvari tiek uzskatīti par ekvivalentiem starpsienām bez caurumiem, izņemot gadījumā, ja ir atveres priekšgala borta tankos, kā rezultātā tanki līdzinās kravas telpām.

(f) Kur paredzama jebkuru divu blakus esošo priekšgala un pakaļgala nodalījumu applūšana, galvenās ūdensizturīgās šķērssienas izvieto ar vismaz 1/3L2/3 vai 14,5 m atstarpēm, ņemot mazāko, lai varētu noteikt efektīvāko. Kur šķērssienas ir izvietotas mazākā attālumā, vienu vai vairākas no šīm šķērssienām pieņem kā neeksistējošas, lai iegūtu minimālo atstarpi starp starpsienām.

 

Līdzsvara stāvoklis

13. Līdzsvara stāvoklis pēc applūšanas tiek uzskatīts kā apmierinošs ar nosacījumu, ka:

(a) Beigu ūdenslīnija pēc applūšanas, ņemot vērā iegrimi, sānsveri un galsveri, ir zem jebkuras atveres zemākās malas, caur kuru varētu turpināties progresējoša applūšana. Pie šādām atverēm pieskaita gaisa caurules, ventilatorus un atveres, kuras ir aizvērtas ar ūdensnecaurlaidīgām durvīm (pat ja tās atbilst 12.noteikumam) vai lūku aizvariem (pat ja tie atbilst 16. vai 19.(4) noteikuma prasībām) un var izslēgt tās atveres, kas aizvērtas ar līdlūku aizvariem, klāja iluminatorus (kas atbilst 18.noteikumam), 27.(2) noteikumā aprakstītā veida kravas lūku aizvarus, tālvadības bīdāmās ūdensnecaurlaidīgas durvis un neveramos borta iluminatorus (kas atbilst 23. noteikumam). Tomēr gadījumā, kad durvis atdala galveno mašīntelpu no stūres iekārtas nodalījuma, ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt ar eņģēm, ātrdarbīgas, kuras jūrā ir aizvērtas, kamēr tās netiek lietotas, ar nosacījumu arī, ka šādu durvju apakšējā daļa atrodas virs vasaras kravas ūdenslīnijas.

(b) Ja caurules, cauruļvadi vai ejas ir izvietotas pieņemtā bojājuma izmēru robežās, kā noteikts 12.daļas (b) punktā, tad tiek veikti tādi pasākumi, lai applūšana nevar izplatīties uz citiem nodalījumiem, izņemot tos nodalījumus, kuri tiek pieņemti par applūstošiem aprēķinos par katru bojājuma gadījumu.

(c) Sānsveres leņķis asimetriskas applūšanas gadījumā nepārsniedz 15°. Var pieņemt līdz 17° lielu sānsveres leņķi, ja neviena klāja daļa netiek iegremdēta.

(d) Metacentriskais augstums appludinātā stāvoklī ir pozitīvs.

(e) Tiklīdz jebkura klāja daļa, kura atrodas ārpus nodalījuma, kas tiek pieņemts kā applūdis atsevišķa bojājuma gadījumā, ir iegremdēta vai arī jebkurā gadījumā, kur noturības robeža appludinātā stāvokli var tikt uzskatīta par apšaubāmu, ir jānoskaidro atlikusī noturība. To var uzskatīt par pietiekamu, ja noturības pleca diagrammas pozitīvais pleca daļas minimālais garums ir 20° aiz līdzsvara stāvokļa un ar noturības pleca diagrammas maksimumu vismaz 0,1 m šajā diapazonā. Laukumam zem noturības pleca līknes šajā diapazonā jābūt ne mazākam par 0,0175 m.rad. Administrācijai jāņem vērā iespējamās briesmas, ko rada aizsargātās vai neaizsargātās atveres, kuras īslaicīgi var iegremdēties atlikušās noturības diapazonā.

(f) Administrāciju apmierina, ja noturība ir pietiekama applūšanas starpposmu stadijās.

 

Kuģi bez dzinējiem

14. Lihterim, liellaivai vai citam kuģim bez pastāvīgiem dzinējiem brīvsānus noteic saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem. Liellaivām, kas atbilst 2. un 3. punkta prasībām, var noteikt “A” tipa brīvsānus:

(a) Administrācijai vajadzētu īpaši ņemt vērā liellaivu noturību, kas pārvadā kravu uz atklātā klāja. Klāja kravu var pārvadāt tikai tās liellaivas, kurām ir noteikti parastie, “B” tipa brīvsāni.

(b) Tomēr, gadījumā, ja liellaivas ir bez apkalpes, netiek piemērotas 5., 26.(2), 26.(3) un 39. noteikuma prasības.

(c) Šādām liellaivām bez apkalpes, kurām atklātajā klājā ir tikai mazas atveres, kas aiztaisītas ar ūdensnecaurlaidīgi noblīvētiem tērauda vai ekvivalenta materiāla vākiem, var noteikt par 25% mazākus brīvsānus nekā saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķinātos.”

 

 

37. noteikums. Atkāpes virsbūvēm un ventilācijas caurules

2. daļas tabulu piezīmēs “A” tipa un “B” tipa kuģiem, pēc vārda “virsbūves” ir ievietoti vārdi “un ventilācijas caurules”.

 

 

38. noteikums. Klāja liekuma līnija

12. daļā “y” definīcijā vārdi “klāja liekuma līnijas gals” ir aizstāti ar “pēc vai pirms perpendikula”.

 

 

40. noteikums. Minimālie brīvsāni

4. daļas pirmajā teikumā vārdi “1.daļa” ir aizstāti ar vārdiem “3.daļa”.

 

 

IV. nodaļa. ĪPAŠI NOTEIKUMI KUĢIEM,

KURIEM NOTEIKTI KOKA KRAVU BRĪVSĀNI

44. noteikums. Nokraušana

Esošais teksts ir aizstāts ar sekojošu:

“Vispārējie noteikumi

1. Atklātā klāja atveres, virs kurām ir nokrauta krava, ir droši aiztaisītas un blīvi noslēgtas.

Ventilatori un gaisa caurules ir efektīvi aizsargātas.

2. Kokmateriālu klāja kravām jāatrodas vismaz visā akas vai aku kopējā garumā, kuras atrodas starp virsbūvēm.

Ja kuģa pakaļgalā nav ierobežojošās virsbūves, kokmateriāli jāizvieto vismaz līdz kuģa vistālākās lūkas aizmugurējai daļai.

Kokmateriālu klāja krava jāizvieto no viena kuģa sāna līdz otram un cik vien iespējams tuvu kuģa sāniem, ar pienācīgu pielaidi tādiem šķēršļiem kā margu iežogojumi, margsienas kontrforsi, balsti, loču uzņemšanas pieejas u.t.t., ar nosacījumu, ka jebkura tādā veidā izveidojusies atstarpe kuģa sānos vidēji nepārsniedz 4% no kuģa platuma. Kokmateriālus nokrauj cik vien iespējams blīvi vismaz standarta virsbūves augstumā, kas ir atšķirīga no jebkura paaugstināta kvarterklāja.

3. Ziemā uz kuģa, kas atrodas ziemas sezonas joslā, klāja kravas augstums virs atklātā klāja nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no maksimālā kuģa platuma.

4. Kokmateriālu klāja kravai jābūt kompakti nokrautai un droši nostiprinātai. Tā nekādā veidā nedrīkst traucēt navigāciju un nepieciešamos darbus uz kuģa.

 

Balsti

5. Balstiem, kad to nepieciešamību nosaka kokmateriālu raksturs, jābūt ar atbilstošu izturību, ņemot vērā kuģa platumu; balstu izturība nedrīkst pārsniegt margsienu izturību un izvietojums, ir piemērots pārvadājamās kokmateriālu kravas garumam un raksturam nepārsniedzot 3 m starp balstiem. Jāparedz izturīgi leņķi vai metāla ligzdas vai līdzvērtīgas efektivitātes balstu drošinājuma līdzekļi.

 

Nostiprināšana

6. Kokmateriālu klāja kravu efektīvi nodrošina visā tās garumā atbilstoši pārvadātās kokmateriālu kravas veidam ar nostiprināšanas sistēmu, kas apmierina Administrāciju.*

Noturība

7. Jāveic pasākumi, lai visos reisa posmos būtu noturības rezerve, ņemot vērā svara pieaugumus, kas rodas no ūdens absorbcijas vai apledojuma, ja tādi ir, un svara zudumus, kas rodas no degvielas un krājumu patēriņa *.

 

Apkalpes aizsardzība, pieeja mašīntelpām, u.t.t.

8. Papildus 35.(5) noteikuma prasībām jānodrošina ar margu iežogojumiem vai glābšanas margām, ar vertikālu atstarpi starp trosēm ne vairāk par 350 mm un kuras atrodas katrā kravas klāja pusē vismaz 1 m augstumā virs kravas.

Papildus, un cik tas praktiski iespējams tuvu kuģa centrālajai līnijai, ir jābūt glābšanas margai, ieteicams no tērauda troses, kura ir cieši nostiprināta ar savilcējskrūvi. Visus margu iežogojumu un glābšanas margu statņu balstus izvieto tā, lai novērstu pārmērīgi lielu nokarāšanos. Kur krava nav izlīdzināta, virs kravas jāuzmontē vismaz 600 mm plata, droša virsma staigāšanai, kas ir efektīvi nostiprināta zem vai blakus glābšanas margai.

9. Kur 8.daļā norādītās prasības ir nerealizējamas, tiek veikti alternatīvi pasākumi, kas ir pieņemami Administrācijai.

 

Stūrēšanas ierīces

10. Stūrēšanas ierīces efektīvi jāaizsargā no bojājumiem, kas rodas no kravas un, cik tas praktiski iespējams, tām jābūt pieejamām. Jāveic efektīvi piesardzības soļi stūrēšanai gadījumā, ja ir notikusi galveno stūrēšanas ierīču avārija.”

 

45. noteikums. Brīvsānu aprēķināšana

5.daļas vārdi “vai ar 40.(8) noteikumu, pamatojas uz vasaras koka kravas iegrimi, kas mērīta no ķīļa augšējās malas līdz vasaras koka kravas markai” ir pievienoti pēc vārda “ūdenslīnija”.

* Atsauce: Drošas prakses kodekss kuģiem, kas pārvadā kok,ateriālu klāja kravas, kas pieņemts ar Organizācijas rezolūciju A.287(VIII) un kuru grozījusi Jūras drošības komiteja savā trīsdesmit devītajā sesijā.

 

II pielikums. Joslas, rajoni un sezonas laiku periodi

46. noteikums. Ziemeļu ziemas sezonas joslas un rajoni

1. (b) punkta pēdējais teikums ir aizstāts ar sekojošo:

“Izslēgtas no šīs joslas ir Ziemeļatlantijas ziemas sezonas I josla, Ziemeļatlantijas ziemas sezonas rajons un Baltijas jūra, ko norobežo Skagena platuma paralēle pie Skageraka. Šetlendas salas jāuzskata kā esošas uz Ziemeļatlantijas ziemas sezonas I un II joslas robežas.

Sezonas laiki:

ZIEMA: No 1. novembra līdz 31 martam

VASARA: No 1 aprīļa līdz 31 oktobrim

 

 

47. noteikums. Dienvidu ziemas sezonas josla

Noteikuma beidzamajā teikumā vārdi “ uz Amerikas kontinenta rietumu krastu” ir aizvietoti ar sekojošo:

“uz punktu ar dienvidu platumu 33°S, rietumu garumu 79°W, no turienes rumba līnija uz punktu ar dienvidu platumu 41°S, rietumu garumu 75° W, no turienes rumba līnija uz Punta Corona bāku Chiloe salā, ar dienvidu platumu 41°47’S, rietumu garumu 73°53' W, no turienes gar Chiloe salas ziemeļu, austrumu un dienvidu piekrasti uz punktu ar dienvidu platumu 43°20’S, rietumu garumu 74°20’W un tad pa meridiānu ar rietumu garumu 74°20’W uz paralēli ar dienvidu platumu 45°45’S, ieskaitot iekšējo Chiloe kanālu joslu uz austrumiem no rietumu meridiāna 74°20’W”.

 

48. noteikums. Tropiskā josla

2. daļas 1. punkta beigās vārdi “un no turienes rumba līnija uz Amerikas kontinenta rietumu piekrasti pa dienvidu platumu 30°S”, ir aizvietoti ar vārdiem “no turienes rumba līnija uz punktu ar dienvidu platumu 32°47’S, rietumu garumu 72° W un no turienes uz paralēli ar dienvidu platumu 32°47’S uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta”.

2. daļas otrajā punktā vārds “Coquimbo” ir aizstāts ar “Valparaiso”.

 

 

49. noteikums. Tropiskās sezonas rajoni

4.daļas (b)punktā vārdi “uz austrumu garumu 120°E un no turienes pa meridiānu ar austrumu garumu 120°E uz Austrālijas piekrasti” ir aizvietoti ar vārdiem ”uz austrumu garumu 114°E un no turienes pa meridiānu ar austrumu garumu 114°E uz Austrālijas piekrasti”.

 

 

JOSLU UN SEZONU RAJONU KARTE

Vārdi “ZIEMAS SEZONAS JOSLA”, kur tie norāda rajonu gar Amerikas Savienoto Valstu austrumu piekrasti, ir aizvietoti ar vārdiem “ZIEMAS SEZONAS RAJONS”.

Vārdi “ZIEMAS SEZONAS JOSLA”, kur tie parādās uz kartes (izņemot gadījumus, kas norādīti iepriekš), ir aizvietoti ar vārdiem “ZIEMAS SEZONAS JOSLA” un vārdi “TROPISKĀ SEZONA” ir aizvietoti ar vārdiem “TROPISKĀS SEZONAS RAJONS”.

Piezīmē vārds “rietumu” ir aizvietots ar vārdu “austrumu”.

Tropiskās sezonas rajona robežlīnija pie Austrālijas piekrastes ir nobīdīta no austruma garuma 120°E uz austrumu garumu 114°E.

Dienvidu vasaras joslas dienvidu robežlīnija uz austrumiem no punkta ar platumu 33°S, garumu 79°W uz rietumiem no Amerikas kontinenta ir izslēgta. Ir iestarpināta rumba līnija no punkta ar dienvidu platumu 33°S, rietumu garumu 79°W uz punktu ar dienvidu platumu 41°S, rietumu garumu 75°W. No turienes ir iestarpināta rumba līnija uz Punta Corona bāku Chiloe salā, ar dienvidu platumu 41°47’S, rietumu garums 73°53’W. No turienes Chiloe salas ziemeļu, austrumu un dienvidu piekraste ir atzīmēta kā robeža uz punktu ar dienvidu platumu 43°20’S, rietumu garumu 74°20’W. Ir atzīmēts meridiāns ar rietumu garumu 74°20’W uz paralēli ar dienvidu platumu 45°45’S un tad pa šo paralēli uz rietumiem no Dienvidamerikas piekrasti.

Rumba līnija no punkta ar dienvidu platumu 26° S, rietumu garumu 75’W uz rietumiem no Dienvidamerikas ar platumu 30°S ir izsvītrota no tropiskās joslas dienvidu robežas. Ir iestarpināta rumba līnija no punkta ar dienvidu platumu 26°S, rietumu garumu 75°W uz punktu ar dienvidu platumu 32°7’S, rietumu garumu 72°W un tad pa paralēli ar dienvidu platumu 32°7’S uz rietumiem no Dienvidamerikas piekrastes.

 

III pielikums. Apliecības