“Tos kapus, tos kapus pieminat, kur savus varoņus atstājat”

— Rainis

Par Kurzemes Brāļu kapiem Lestenē

Dr. phys. Leonīds Roze, bij. Latviešu aviācijas vienības karavīrs, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Nāk 22. jūnijs. Arī Latvija pirms 61 gada tika ierauta Otrajā pasaules karā, starp divu pretvaru dzirnakmeņiem

Bija jāpaiet gandrīz pusgadsimtam, lai varētu sākt nopietni domāt un rīkoties par Otrā pasaules kara cīņās pret boļševismu kritušo latviešu karavīru kapa vietu pienācīgu izveidošanu un saglabāšanu tālākajām paaudzēm. Visās atklātībā zināmajās vietās leģionāru kapi padomju varas gados bija nolīdzināti un visas pazīmes, kas par tiem liecināja, iznīcinātas, lai kritušo varoņu piemiņu izdzēstu no tautas atmiņas. Kamēr Latvija nebija izrāvusies no impērijas “draudzīgajiem” apskāvieniem, tikmēr neveiksmi cieta centieni iemūžināt leģionāru kauju un atdusas vietas ar granīta pieminekļiem. Cits pēc cita tie tumsas aizsegā tika uzspridzināti gan Džūkstē, gan Codē, Jaunpilī un Morē. Spridzinātāju “rokraksts” visur bija līdzīgs, taču “firma” palika neatklāta, kaut arī par “pasūtītāju” šaubas neradās.

Doma par lielākas piemiņas vietas izveidošanu kādā no Kurzemes kauju laukiem, šķiet, pirmajam bija radusies 19. latviešu divīzijas leitnantam Andrejam Apsītim (1919–1996) — kādreizējā tieslietu ministra Hermaņa Apsīša dēlam, kurš pats bijis Kurzemes cietokšņa aizstāvis. Vispirms bijusi ideja par svētvietas radīšanu pie Lestenes baznīcas, kas pati ir daudz cietusi kā vēsturisko kauju lieciniece, kur divīzijas mācītājs Verners Voitkuss visu bija sagatavojis 1944. gada Ziemassvētku dievkalpojumiem. Taču šo nodomu izjauca ienaidnieka lieluzbrukums un garīdznieka smagais ievainojums.

Meklējot ieceres atbalstītājus un tālākvirzītājus, doma par svētvietu pamazām pārauga centienos izveidot brāļu kapus tiem latviešu kritušajiem leģionāriem, kuru mirstīgās atliekas atdusas nepiemērotās vietās, neapzinātās cīņu vietās vai izkaisītas vientulībā. Bija pienācis pats pēdējais brīdis šādam uzdevumam, jo pēc neilga laika nebūs vairs neviena cīņu dalībnieka un neviena kādreizējo notikumu liecinieka.

Lauks pie Lestenes baznīcas izrādījās īsti piemērots iecerētajam nolūkam. Te jau atradās 19. divīzijas kritušo apbedījumi. Visus septiņus Kurzemes kauju mēnešus Lestenē bija krustojušies leģiona vienību ceļi. Lestenes baznīcu bija postījuši neskaitāmi naidnieka artilērijas granātu trāpījumi.

Ar savu projekta uzmetumu par Brāļu kapu izveidošanu ieradās Anglijā dzīvojošais kādreizējais Kurzemes aizstāvis Emīls Gailis. Viņa rīcībā jau bija skices un plānojumi par ceļamo memoriālo ansambli. Emīls Gailis ļāva noprast par viņa iespējamu materiālo līdzdalību šī projekta īstenošanā. Ap šo laiku idejas tālākai virzīšanai, visu praktisko darbu koordinēšanai un materiālo līdzekļu piesaistīšanai nodibināja Kurzemes Brāļu kapu fondu ar enerģisko Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Nikolaju Romanovski valdes vadītāja amatā. Fonda valde iesaistīja arī Daugavas vanagu pārstāvjus: Varimantu Plūdoni (Kanāda) un Oskaru Baltputnu (Vācija). Ar Emīla Gaiļa atbalstu un viņa sagādātajiem tehniskajiem līdzekļiem bijušais frontes ziņnesis motociklists Edgars Skreija ar dažiem palīgiem iesāka leģionāru apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, identificēšanu un pārbedīšanu.

Gandrīz vienlaikus ar šīm norisēm bija sākušās arī darbības Kurzemē kritušo vācu karavīru mirstīgo atlieku pārbedīšanā kopīgos karavīru kapos. Tam nolūkam vieta tika izvēlēta Novadniekos, ap 7 km uz dienvidiem no Saldus. Šo pasākumu finansē Vācijas institūcijas un vada “Volksbund Deutsche Kriegsgräberfūrsorge” (Vācu karakapu aizgādības apvienība), bet no mūsu puses palīdzību sniedz Latvijas Republikas Brāļu kapu komiteja priekšsēdētāja Eižena Upmaņa vadībā.

Vācijas pārstāvji iesākumā centās ieinteresēt Latvijas amatpersonas par kopīgas karavīru kapsētas izveidošanu kādreizējiem ieroču biedriem — vācu un latviešu cīnītājiem. Latvijas karavīru organizāciju nostāja pret šo priekšlikumu bija negatīva, jo viņi uzskatīja, ka abu tautu kritušo dēlu loma un vēsturiskā nozīme mūsu tautas apziņā nav savienojama ar vienlīdzības zīmi, kaut arī asiņainajās cīņās vācu un latviešu vīri ir stāvējuši blakus plecu pie pleca un arī kritušie dažkārt guldīti kopīgā kapā.

Aizsākot leģionāru pārbedīšanas un kapu izveides praktiskos risinājumus, kā arī novērtējot iespējamās celtniecības izmaksas, Latvijas Brāļu kapu komiteja saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu uzstāja, ka tik liela apjoma pasākumam rīkojams atklāts projektu konkurss. Komiteja šādu konkursu arī izsludināja un saņēma duci iesniegto projektu. Kompetenta žūrijas komisija par veiksmīgāko atzina tēlnieces Artas Dumpes iesniegto un, to nedaudz mainot un papildinot, uzdeva māksliniecei kopīgi ar E.Vecumnieka arhitektu biroju izstrādāt topošā ansambļa galīgo projekta dokumentāciju. Diemžēl formālu vai varbūt kādu citu mums nesaprotamu iemeslu dēļ konkursā vispār nepiedalījās Emīla Gaiļa jau agrāk priekšā celtais kapu ansambļa variants. Kā vēlāk atzina daži arhitektūras speciālisti, minētais projekts pilnā mērā būtu varējis konkurēt ar žūrijai iesniegtajiem darbiem un pretendēt uz realizēšanu.

Ar vērā ņemamu atsaucību Kurzemes Brāļu kapu izveidošanā iesaistījās Lestenes pagasta pašvaldība Dzintras Mihailovas vadībā. Tāpēc jau deviņdesmito gadu vidū Lestenes baznīcas apkārtnē varēja veikt pirmos labiekārtošanas darbus: kapu kontūru iezīmēšanu dabā, kociņu stādīšanu u.c. Ar bijušo karavīru saziedotajiem līdzekļiem “Liepājas metalurgā” izlēja Lestenes baznīcai jaunu zvanu. Tas nav no bronzas kā kādreizējais, bet gan no tērauda. Tādēļ arī skaņa nav gluži tik dobja kā kādreiz. Bet tomēr — ir!

Edgars Skreija ar saviem palīgiem jau 1997. gadā iesāka kara gadu apbedījumu izpēti un atrakšanu cīņu vietās. Diemžēl ne pie katra kritušā mirstīgajām atliekām izdodas atrast pazīšanas zīmi — žetonu identitātes noskaidrošanai (vāc. Erkennungsmarke: Vācijas bruņoto spēku karavīriem bija jāvalkā kaklā pakārts auklā iesiets alumīnija žetons ar šifrētu identitātes kodu. Karavīra nāves gadījumā žetons pārlaužams divās daļās: nolauztā puse nododama padotības kārtībā ar nāves ziņu, otra puse paliek kopā ar mirstīgajām atliekām arī kapā. Kara pēdējos gados visi vairs nesaņēma šīs pazīšanas zīmes. Daudzi bija pazaudējuši savējās, citi vienkārši nekāra tās sev kaklā.) vai kādu citu priekšmetu, piemēram, aizkorķētu pudeli ar kādu norādījumu tajā, vai arī gredzenu ar iegravējumu. No atraktajiem nezināmo varoņu ir vairāk nekā to, kuru vārdus izdodas noskaidrot. Par atrastajiem pazīšanas žetoniem nekavējoties tiek paziņots attiecīgai Vācijas organizācijai, kuras pārziņā ir kritušie karavīri.

Un tā: 1998. gada 8. maijā daudzu sabraukušo latviešu patriotu un kritušo piederīgo klātbūtnē svinīgos apstākļos 10 identificētie varoņi tika guldīti svētītā Kurzemes Brāļu kapu zemē.

Turpinot kara laika apbedījumu meklējumus un izrakšanu, līdz 2001. gada beigām Lestenes brāļu kapu taisnajās rindās pārbedīti 828 karavīri, kas bija krituši un zemē guldīti: Irlavkrogā, Saulītēs, Lieljāņos, Kaneniekos, Pētertālē, Romos, Riežās,Vikstrautē, Remtē, Zaļkalnos, Bikstos un citur. Kapu ansambļa sienā ievietotas arī divas bijušo cīnītāju pelnu urnas. Vairāki simti izrakto vācu karavīru mirstīgo atlieku atdotas pārbedīšanai Novadnieku karavīru kapos pie Saldus. Šajos gadījumos pēc identifikācijas žetoniem vai kādām citām pazīmēm izraktie nepārprotami ir bijuši vācu tautai piederīgie.

Kurzemes Brāļu kapu fonds ar iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju atsaucību ir paveicis lielu darbu ansambļa izveidē. Ir radīts noslēgts, ar mūri apjozts kapu lauks. Jau 2000. gada 5. novembrī atklāts un iesvētīts pēc tēlnieces Artas Dumpes ieceres pelēkā granītā cirstais centrālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija”. Paredzēts pieminekļa pakājē iekalt dzejnieka Andreja Eglīša ieteiktos vārdus “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos”. Turpinās betona sienas apdare ar granīta plāksnēm, kurās būs lasāmi citur kritušo latviešu karavīru vārdi. Ar talcinieku un organizāciju atbalstu šogad Lestenes brāļu kapos iestādīts liels daudzums ozolu, liepu, egļu, citu koku, rožu un citu dekoratīvo augu.

Kurzemes Brāļu kapi veidojas par ievērojamu Latvijas svētvietu un otriem lielākajiem Brāļu kapiem valstī. Kaut arī apjoma ziņā Lestenes ansamblis nespēs konkurēt ar Rīgas Brāļu kapiem, tas kļūs par centrālo piemiņas sarīkojumu vietu kritušo latviešu karavīru — Kurzemes aizstāvju piemiņai, kur jau tagad ik gadu pulcējas ļaužu tūkstoši no visas Latvijas tādos zīmīgos datumos kā 16. marts, 8. maijs un 11. novembris.

Lestenes Brāļu kapos projektētāji paredzējuši iespējas guldīt 2000 varoņu. Salīdzinājumam — Rīgas Brāļu kapos patlaban atdusas ap 2100 bijušo karavīru, no tiem 829 Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieki un 871 Latvijas atbrīvošanas cīņu nacionālās armijas karavīrs. Zīmīgi, ka Rīgas Brāļu kapu plānošana iesākta jau 1915. gadā, kad visas galvenās kaujas, kas prasīja Latvijas dēlu dzīvības, vēl bija priekšā, kad vēl neviens nezināja, ka karā nonāvēs ap 35 tūkstošus Latvijas karavīru, kam klāt jāpieskaita vēl 23 tūkstoši Krievijas pilsoņu karā zaudēto. Otrajā pasaules karā vācu pusē kritušo Latvijas karavīru skaitu vērtē ap 50 tūkstošiem, no tiem 7 mēnešus ilgajās Kurzemes aizstāvēšanas cīņās — ap 3500.

Rīgas Brāļu kapu izveidei pagāja vairāk nekā 20 gadu. Intensīva celtniecība ilga gandrīz 12 gadu. Tika izmantoti dažādu sabiedrisko organizāciju un pilsoņu ziedojumi, kā arī Rīgas pilsētas un valsts subsīdijas.

Kurzemes Brāļu kapu projekta kalkulētā kopizmaksa pārsniedz sešsimt tūkstošus latu. Vēl atlicis milzīgs veicamo darbu apjoms, kam nepieciešams visplašākais tautas un valsts atbalsts. Kurzemes Brāļu kapu fonds aicina visus Latvijas iedzīvotājus un tautiešus visā pasaulē ar saviem ziedojumiem atbalstīt Lestenes karavīru kapu ansambļa celtniecību. Ziedojumus pieņem Latvijas Nacionālo karavīru biedrības centrālās valdes birojā Rīgā, Šķūņu ielā 15, LV–1050, vai ar pārskaitījumu: norēķina konts 01-002700756 Latvijas Unibankas Vecrīgas filiālē, kods 310101900. Ziedojumus var sūtīt visām Daugavas vanagu zemju valdēm vai to nodaļām — apvienībām.