Ministru kabineta noteikumi Nr.236

Rīgā 2002.gada 18.jūnijā (prot. Nr.25, 4.§)

Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ķemeru

nacionālā parka likuma 3.panta otro daļu

un likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām” 17.panta otro daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Ķemeru nacionālā parka (turpmāk — parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

3. Parka teritorijā aizliegts:

3.1. nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

3.2. izmantot takas un ceļus citiem, nevis to izveidošanas mērķiem, kā arī neievērojot informācijas zīmes;

3.3. pārvietoties pa teritoriju, kur uzliktas aizlieguma zīmes;

3.4. ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām pārvietoties ar ūdens transportlīdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji;

3.5. veikt darbības, kas saskaņā ar parka administrācijas atzinumu būtiski negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu veidošanās procesus;

3.6. izmantot palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

3.7. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3.8. ierīkot un ekspluatēt atkritumu savākšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3.9. nosusināt purvus;

3.10. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot parka dabas aizsar- dzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus;

3.11. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus.

4. Valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs parka teritorijā apmeklētājiem aizliegts:

4.1. bez saskaņošanas ar parka administrāciju ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

4.2. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai ierīkotām vietām.

5. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju aizliegts izplatīt informāciju par parka teritorijā esošajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamo augu atradnēm, īpaši aizsargājamo dzīvnieku dzīvotnēm, kā arī par tiem tūrisma maršrutiem, kas nav norādīti parka dabas aizsardzības plānā.

6. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts:

6.1. iegūt derīgos izrakteņus un veikt zemes dzīļu izpēti;

6.2. veikt pasākumus bebru darbības regulēšanai;

6.3. ierīkot un izmantot atkritumu savākšanas punktus;

6.4. iegūt ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus;

6.5. valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs iegūt vai pārvietot laukakmeņus, kuru caurmērs platākajā vietā ir lielāks par vienu metru;

6.6. organizēt brīvā dabā militārās mācības;

6.7. veikt zemes transformāciju;

6.8. ierīkot pastāvīgas tūrisma nometnes;

6.9. ierīkot mācību un tūrisma takas;

6.10. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

6.11. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.

7. Dabas lieguma zonā aizliegts:

7.1. uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus;

7.2. veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām;

7.3. trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus;

7.4. bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.

8. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju dabas lieguma zonā aizliegts:

8.1. izvietot reklāmu un citu informāciju;

8.2. izmantot gaisakuģus izklaides komercdarbībai, aviācijas sporta lidojumiem un pasākumiem, kā arī privātiem lidojumiem;

8.3. organizēt brīvā dabā sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.

9. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā aizliegts:

9.1. uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus;

9.2. uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.

10. Parka teritorijā nepieciešams veikt parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus, lai:

10.1. saglabātu un atjaunotu dabas ekosistēmām raksturīgos dabiskos procesus;

10.2. saglabātu un atjaunotu retus un īpaši aizsargājamus biotopus, dzīvniekus un to dzīvotnes, kā arī retu un īpaši aizsargājamu augu atradnes;

10.3. saglabātu un racionāli izmantotu ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradnes.

11. Dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā parka administrācija var papildus noteikt sezonas lieguma teritorijas ar saimnieciskās un citu veidu darbības ierobežojumiem, par to sniedzot informāciju vietējos laikrakstos un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī informējot attiecīgās pašvaldības un izvietojot informācijas zīmes.

 

 

II. Meža apsaimniekošana un izmantošana parka teritorijā

12. Parka teritorijā mežu apsaimnieko un izmanto saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

13. Neatkarīgi no meža augšanas apstākļu tipa parka teritorijā pieļaujama mežaudžu dabiskā atjaunošanās ar jebkuru koku sugu.

14. Parka teritorijā aizliegts:

14.1. atsveķot kokus;

14.2. veidot mežā kokmateriālu pievešanas un treilēšanas ceļus taisnās līnijās;

14.3. veikt kokmateriālu ķīmisko apstrādi ārpus šim nolūkam īpaši ierīkotām un ar parka administrāciju saskaņotām vietām;

14.4. cirst kokus šādās vietās:

14.4.1. upju un ezeru palienēs, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu veic palieņu pļavu atjaunošanu un apsaimniekošanu, un atsevišķu augošu un nokaltušu koku ciršanu, lai veiktu meža ugunsdrošības pasākumus, kā arī novāktu bīstamos kokus, ierīkotu un uzturētu skatu laukumus un papildinātu meža dzīvnieku barības bāzi;

14.4.2. ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu un gobu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs pārsniedz 50 procentu, izņemot meža apsaimniekošanas plānā vai parka dabas aizsardzības plānā paredzētos dabas apsaimniekošanas pasākumus un atsevišķu augošu un nokaltušu koku ciršanu, lai veiktu meža ugunsdrošības pasākumus, kā arī novāktu bīstamos kokus, ierīkotu un uzturētu skatu laukumus un papildinātu meža dzīvnieku barības bāzi;

14.4.3. upju un ezeru krastos un gravās — meža apsaimniekošanas plānā norādītajās vietās, kurās slīpums pārsniedz 25 grādus, izņemot atsevišķu augošu un nokaltušu koku ciršanu, lai veiktu meža ugunsdrošības pasākumus, kā arī novāktu bīstamos kokus un ierīkotu un uzturētu skatu laukumus;

14.5. cirst šādus augošus kokus, izņemot bīstamos kokus:

14.5.1. valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos — ozolus, kas vecāki par 30 gadiem;

14.5.2. priedes, kas vecākas par 180 gadiem vai kam 1,30 m aug-stumā diametrs pārsniedz 65 cm;

14.5.3. egles, kas vecākas par 160 gadiem vai kam 1,30 m aug-stumā diametrs pārsniedz 70 cm;

14.5.4. ošus, kas vecāki par 160 gadiem vai kam 1,30 m augstumā diametrs pārsniedz 60 cm;

14.5.5. liepas, kas vecākas par 160 gadiem vai kam 1,30 m aug-stumā diametrs pārsniedz 30 cm;

14.5.6. bērzus, kas vecāki par 110 gadiem vai kam 1,30 m augstumā diametrs pārsniedz 65 cm;

14.5.7. melnalkšņus, kas vecāki par 110 gadiem vai kam 1,30 m augstumā diametrs pārsniedz 45 cm;

14.5.8. apses, kas vecākas par 80 gadiem vai kam 1,30 m augstumā diametrs pārsniedz 80 cm;

14.6. valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs pārsniedz 32 cm, bet privātajos mežos — 50 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu.

15. Galvenajā cirtē ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kā arī kopšanas cirtē parka teritorijā saglabā vismaz divdesmit vecākos un lielāko izmēru kokus (rēķinot uz cirsmas hektāru), vispirms saglabājot:

15.1. kokus ar lieliem un resniem zariem;

15.2. dobumainus kokus;

15.3. kokus ar deguma rētām;

15.4. ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas.

16. Dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā atļauts neizstrādāt un neapmežot degumus, vējgāzes un bebraines (bebru appludinātās platības).

17. Dabas lieguma zonā aizliegts:

17.1. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot gadījumus, ja ir paredzēts ierīkot un uzturēt skatu laukumus, kā arī pēc iepriekšējas saskaņošanas ar parka administrāciju — nodrošināt satiksmes drošību uz koplietošanas ceļiem;

17.2. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti;

17.3. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikposmā no 1.marta līdz 31.jūlijam, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, bīstamo koku novākšanu un dabas apsaimniekošanas pasākumus saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu.

18. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

18.1. veikt kailcirti un rekonstruktīvo cirti;

18.2. valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikposmā no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, bīstamo koku novākšanu un dabas apsaimniekošanas pasākumus saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu.

19. Apliecinājumu koku ciršanai parka teritorijā izsniedz:

19.1. galvenajā cirtē privātajos mežos ainavu aizsardzības zonā un visos mežos neitrālajā zonā — tikai pēc šo noteikumu 14.5.apakšpunktā un 15.punktā minēto koku iezīmēšanas dabā;

19.2. visos mežos dabas lieguma zonā un valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos ainavu aizsardzības zonā — tikai pēc izcērtamo koku iezīmēšanas dabā;

19.3. dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā — tikai pēc tam, kad parka administrācija ir veikusi īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu inventarizāciju, izņemot gadījumus, ja apliecinājumu izsniedz atsevišķu augošu un nokaltušu koku ciršanai, lai veiktu meža ugunsdrošības pasākumus, kā arī novāktu bīstamos kokus, ierīkotu un uzturētu skatu laukumus un papildinātu meža dzīvnieku barības bāzi.

20. Dabas lieguma zonā kopšanas cirti un ainavu aizsardzības zonā galveno cirti un kopšanas cirti atļauts veikt tikai pēc meža apsaimniekošanas plāna izstrādes un apstiprināšanas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībā, mikroliegumu izveidē, kā arī ainavu aizsardzībā. Meža apsaimniekošanas plānu desmit gadu periodam apstiprina parka direktors.

 

 

III. Teritorijas plānošana un būvniecība parka teritorijā

21. Teritorijas plānošana un būvniecība parka teritorijā notiek saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

22. Dabas lieguma zonā jauna būvniecība atļauta tikai pēc tam, kad attiecīgajās teritorijās ir izstrādāts detālais plānojums un pieņemti apbūves noteikumi. Parka dabas aizsardzības plānā norādītajās vietās detālais plānojums nav nepieciešams parka infrastruktūras labiekārtošanai un uzturēšanai.

23. Dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā būvprojektu un būvniecības vietas izvēli nepieciešams saskaņot ar parka administrāciju.

24. Saskaņojot būvniecību un slēdzot līgumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai, ievēro parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības ainavas aizsardzībai, kā arī ārstnieciskā sulfīdā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradņu saglabāšanai.

25. Parka administrācijas amatpersonām ir tiesības apmeklēt būvobjektus, pieprasīt būvatļaujas un būvprojektus, kā arī citus normatīvajos aktos noteiktos ar būvniecību saistītos dokumentus.

 

 

IV. Savvaļas dzīvnieku skaita regulēšana,

medības, makšķerēšana un zveja parka teritorijā

26. Savvaļas dzīvnieku skaita regulēšana, medības, makšķerēšana un zveja parka teritorijā notiek saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot parka dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

27. Savvaļas dzīvnieku skaitu atļauts samazināt (arī medīt), lai sekmētu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, samazinātu lauksaimniecības kultūrām un mežaudzēm nodarītos postījumus, kā arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīšanos un nodrošinātu savvaļas dzīvnieku populāciju bioloģiskās kvalitātes saglabāšanu.

28. Dabas rezervāta zonā savvaļas dzīvnieku skaita regulēšana ir aizliegta. Pārējā parka teritorijā atļauts samazināt šādu zīdītājdzīvnieku un putnu skaitu:

28.1. staltbrieži, aļņi, stirnu āži, mežacūkas, lapsas, bebri, jenotsuņi, Amerikas ūdeles, meža caunas, ondatras, peļveidīgie grauzēji, klejojošie kaķi un suņi, pelēkās vārnas un žagatas;

28.2. vilki, ja vienā un tajā pašā platībā biežāk nekā reizi nedēļā tiek nodarīts kaitējums mājdzīvniekiem un citi šāda kaitējuma novēršanas pasākumi ir neefektīvi, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos;

28.3. medījamie ūdensputni Kaņiera ezerā, Slokas ezerā un Lielupē.

29. Samazinot savvaļas dzīvnieku skaitu dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, aizliegts:

29.1. izmantot vairāk nekā vienu suni;

29.2. atrakt medījamo dzīvnieku alas, izņemot Amerikas ūdeļu alas to medību laikā.

30. Saskaņā ar parka dabas aizsardzības plānu parka administrācija var noteikt medību liegumus — teritorijas, kurās uz noteiktu laiku aizliegta konkrētu sugu savvaļas dzīvnieku skaita samazināšana.

31. Parka teritorijā aizliegts:

31.1. rīkot medības ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām;

31.2. medīt stirnas, izņemot stirnu āžu individuālās medības laikposmā no 15.jūnija līdz 31.oktobrim;

31.3. zvejot ar tīkliem Kaņiera ezerā.

32. Bez saskaņošanas ar parka administrāciju parka teritorijā aizliegts:

32.1. barot medījamos dzīvniekus;

32.2. uzstādīt stacionāros medību un novērošanas torņus;

32.3. izveidot jaunus medību iecirkņus.

33. Medību tiesību īpašnieki un lietotāji:

33.1. pirms medību iecirkņu apsaimniekošanas projektu apstiprināšanas tos saskaņo ar parka administrāciju;

33.2. par jebkurām medībām parka teritorijā iepriekš informē parka administrāciju. Parka administrācijas amatpersona saņemto informāciju par medību laiku, vietu un veidu reģistrē īpašā žurnālā;

33.3. saskaņo ar parka administrāciju limitēto medījamo savvaļas dzīvnieku nomedīšanas pieļaujamo daudzumu medību iecirkņos;

33.4. parka administrācijas noteiktajā kārtībā iesniedz parka administrācijai ziņas par savvaļas dzīvnieku sastopamību, medību norisi un nomedīšanu, kā arī iegūtajām savvaļas dzīvnieku trofejām un to bioloģiskajiem parametriem;

33.5. nekavējoties ziņo parka administrācijai par nelikumīgām medībām, kā arī par slimajiem, ievainotajiem un bojā gājušajiem savvaļas dzīvniekiem.

 

 

V. Noslēguma jautājumi

34. Noteikumu 14.4.3.apakšpunkts un 20.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

35. Noteikumu 18.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

36. Noteikumu 3.4.apakšpunkts, 24.punkts un 31.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

37. Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumu Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 24., 25. un 26.punktā noteiktās darbības attiecībā uz īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanu parka teritorijā veic parka administrācija. Par īpaši aizsargājamo meža iecirkņu statusa atcelšanu parka administrācija rakstiski paziņo attiecīgajai Valsts meža dienesta struktūrvienībai.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 22.jūniju.